Informācija

Par starptautisko padomdevēju grupu Saeimā

Vakar, 20. janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās ar starptautisko padomdevēju grupu tās priekšsēdētāja ģenerāļa sera Garija Džonsona vadībā.

Ģenerālis G.Džonsons analizēja komisijas un padomdevēju grupas triju gadu sadarbības rezultātus, atzīmējot šajā laikā paveikto, kā arī informēja komisiju par vienošanos ar Aizsardzības ministriju turpināt darbu Latvijā vēl vienu gadu. Salīdzinot progresu militārā jomā visās trijās Baltijas valstīs, G.Džonsons norādīja, ka Latvijai ir veicies sliktāk nekā Lietuvai un Igaunijai, jo attīstību bremzē nepietiekamais finansējums aizsardzības vajadzībām valsts budžetā, kas Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs.

Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva nosauca galvenās prioritātes Latvijas drošības politikā, tostarp iekļaušanos Eiropas Savienībā un transatlantiskajās drošības struktūrās, likumdošanas saskaņošanu un NBS sakārtošanu atbilstoši NATO aizsardzības struktūru prasībām. Svarīgākie jautājumi aizsardzības jomā ir darbs pie “Baltnet”, “Baltron”, “Baltbat” projektu tālākas attīstīšanas, sadarbība ar Baltijas jūras valstīm aizsardzības spēku pilnveidošanā, kā arī intensīvs darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas 1999. gadā, atzīmēja K.Druva.

Tikšanās gaitā tās dalībnieki pārrunāja parlamenta un valdības sadarbības mehānismus, risinot aizsardzības jautājumus, kā arī iespēju izmantot citu Eiropas valstu parlamentu aizsardzības komisiju pieredzi šajā jomā. Abas puses apmainījās viedokļiem par nepieciešamību apspriest Saeimā valsts aizsardzības koncepciju.

Komisijas priekšsēdētājs K.Druva pateicās starptautisko padomdevēju grupas priekšsēdētājam ģenerālim G.Džonsonam un tās dalībniekiem par sadarbību aizvadītajā gadā un pasniedza Saeimas piemiņas medaļas.

Saeimas preses dienests

Par aktualitātēm tiesu darbā

Otrdien, 20.janvārī, Tieslietu ministrija rīkoja preses konferenci, kurā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informēja žurnālistus par aktuālāko tiesu darba organizācijā. Lūk, svarīgākie darba virzieni.

Tiesnešu kvalifikācijas

paaugstināšana

ANO Attīstības programmas līgumā paredzēti 520 tūkstoši ASV dolāru Latvijas tiesnešu mācībām, informatizācijai un svešvalodu apguvei. Tiesnešu mācību centrs, kas saņem finansējuma daļu arī no Tieslietu ministrijas budžeta, organizē regulāras mācības tiesnešiem, tiesu izpildītājiem un citiem tiesu sistēmas darbiniekiem. Pašlaik desmit tiesneši, paaugstinot savu kvalifikāciju, paralēli darbam mācās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistratūrā, viens tiesnesis — Latvijas Policijas akadēmijas maģistratūrā. Tiesnešu mācību maksu maģistratūrā 50% apmērā apmaksā Tieslietu ministrija. Arī tiesu darbinieku mācībām augstskolās ministrijas iespēju robežās tiek sniegts atbalsts.

Tiesnešu atalgojums

un jaunas darba vietas

Ievērojot tiesnešu atalgojuma saistību ar profesijas prestiža paaugstināšanu, tiesnešu atalgojums (amatalga un piemaksas), salīdzinot ar 1996.gada janvāri, divu gadu laikā palielināts par 37 procentiem. Pašlaik minimālais tiesnešu atalgojums rajonu (pilsētu) tiesās ir 237 lati, bet maksimālais — 531 lats (Daugavpils tiesā), apgabaltiesās — attiecīgi 279 un 641 lats (Latgales apgabaltiesā).

Latgales apgabaltiesas un Daugavpils tiesas tiesnešiem atalgojums palielināts par 50 procentiem, jo tur joprojām trūkst tiesnešu un viņi ir visvairāk noslogoti. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzskata, ka šajā jomā Latgale būtu īpaši jāatbalsta — līdzīgi kā brīvvalsts laikā.

Lai atvieglotu tiesnešu darbu, šogad rajonu (pilsētu) tiesās tiek ieviesta tiesnešu palīga štata vienība. Visticamāk, ka šo darbu veiks studējošie juristi vai pensionētie tiesneši. Pašlaik tiesneša palīga amatalga ir tikai 95 lati, tomēr nākotnē atalgojumu plānots paaugstināt, lai piesaistītu kvalificētākus juristus. Rajonu (pilsētu) tiesās tiks ieviesta arī tiesas arhivāra štata vienība un tiks palielināts tulku skaits.

1998.gada budžetā Tieslietu ministrijai ir piešķirti līdzekļi arī investīcijām tiesu informatizācijai.

Tiesu darba organizācija

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzskata, ka jauninājumi tiesu darba organizācijā nav saistāmi ar jebkādu iejaukšanos tiesas spriešanā, kā tas dažkārt izskan atsevišķās informācijās presē un Latvijas Tiesnešu biedrības vadības atsevišķu pārstāvju izteikumos. Ministrs uzskata, ka pamats šādiem viedokļiem ir neinformētība un baumas. Nozīmējot tiesnešus par tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājiem daļā no rajonu (pilsētu) tiesām, Tieslietu ministrija vēlas uzlabot tiesu darba organizāciju, sabiedrības attieksmi pret tiesu kā iestādi.

Līdz ar jaunās rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāju instrukcijas ieviešanu nepieciešams zināms pārbaudes laiks, kurā tiesu vadītāji var apliecināt savas spējas sekmīgi organizēt tiesu darbu. Šāda prakse sākta jau 1993.gada 12.maijā un turpināta visus šos četrarpus gadus.

Apstiprinot tiesu priekšsēdētājus un viņu vietniekus, tiks apkopota un izvērtēta tiesu statistika pārbaudes laikposmā un analizēts, kā tiek ievērota jaunā instrukcija, kā arī ņemta vērā tiesu priekšsēdētāju pieredze un organizatoriskās spējas. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīst, ka priekšsēdētājam ir pakļauti tiesas darbinieki, no kuru darba ir atkarīga tiesu organizatoriskā darba kvalitāte kopumā, tātad personu attieksme pret tiesu kā iestādi. Tāpat tiks analizētas sūdzības par attiecīgo tiesu, to skaits un raksturs.

Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā no fiziskajām un juridiskajām personām ir saņemtas 1333 sūdzības, to skaitā 612 par tiesnešiem vai tiesu darbu.

Šī gada janvārī 19 rajonu un pilsētu tiesu priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem beidzās likumā “Par tiesu varu” noteiktais piecu gadu pilnvaru laiks. Pašlaik 11 tiesu priekšsēdētāji ir apstiprināti uz jaunu termiņu un divi iecelti amatā (pagaidām par vietas izpildītājiem) pirmoreiz.

Vairāk noslogotākajās (pēc statistikas datiem) Latvijas tiesās šogad tiks nodrošinātas jaunas darbavietas, kopskaitā — desmit. Tas ir divu gadu parāds, ko valsts atdod tiesām pēc Saimnieciskās tiesas likvidācijas.

TM preses dienests

Par finansu ministra

vizīti Lielbritānijā

Šodien, 21.janvārī, finansu ministrs Roberts Zīle dodas darba vizītē uz Lielbritāniju, lai iepazītos ar valsts palīdzību īpaši atbalstāmiem reģioniem, kā arī izpētītu iespējas sekmēt Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējsabiedrību (tai skaitā Latvijas un Skotijas Attīstības aģentūru) sadarbību un Lielbritānijas investīcijas Latvijā.

R.Zīlem plānota tikšanās ar Britu ārvalstu investīciju piesaistīšanas aģentūras mārketinga direktoru Pīteru Makdermotu ( Peter McDermott ), Ārlietu ministrijas Viduseiropas departamenta vadītāju Hovardu Pīrsu ( Howard Pearce ), Skotijas lietu pārvaldes ekonomisko un rūpniecisko attiecību grupas vadītāju Godfriju Robinsonu ( Godfrey Robinson ), Skotijas Attīstības aģentūras vadītāju Alanu Dannu ( Alan Dunn ). Paredzams, ka R.Zīle apmeklēs arī vienu no Glāzgovas tuvumā izvietotajiem tehnoloģiskajiem parkiem, kur tiksies ar Glāzgovas Attīstības aģentūras vadību.

FM informācijas dienests

Par sarunām

ar OECD pārstāvjiem

“Latvijas investīciju politika ir pietiekami pievilcīga citu Eiropas valstu vidū,” pēc atgriešanās no Parīzē notikušajām Baltijas valstu delegāciju sarunām ar Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Daudzpusējā investīciju līguma (DIL) sarunu grupas pārstāvjiem paziņoja finansu ministrs Roberts Zīle.

Kā uzsvēra ministrs, sarunās atzinīgi novērtēta Latvijas investīciju politika kopumā, īpaši uzsverot nelielo ierobežojumu skaitu ārvalstu ieguldītājiem.

“Faktiski OECD dalībvalstis neredz iemeslu, kāpēc Latvija nevarētu pievienoties šim līgumam, kas mums galvenokārt nozīmētu iespēju atteikties no divpusēju līgumu nepieciešamības,” teica finansu ministrs.

15. janvārī Parīzē notikušajās sarunās tika izlemts sākt speciālas OECD ekspertu konsultācijas ar Baltijas valstu valdību pārstāvjiem, lai sagatavotos sarunām par Latvijas pievienošanos minētajam līgumam. Sarunas varētu tikt uzsāktas šīgada rudenī.

Baltijas valstu ministri šā līguma sakarā tikās ar OECD DIL sarunu grupas vadītāju Fransu Engeringu, kā arī Dānijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un citu valstu vēstniekiem pie OECD un sarunu vadītājiem.

Latvijas delegāciju vadīja finansu ministrs Roberts Zīle, tās sastāvā bija Ārlietu ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvji.

Savā uzrunā sanāksmes dalībniekiem R. Zīle pastāstīja par valsts makroekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā arī par to, kas paveikts, lai veidotu ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi. Iesniegta Latvijas sarunu pozīcija attiecībā uz pievienošanos OECD Daudzpusējam investīciju līgumam.

Jau pagājušā gada beigās Ministru kabinets pieņēma lēmumu uzsākt Latvijas pievienošanos OECD Daudzpusējam investīciju līgumam, kas nākotnē kļūs par nozīmīgu faktoru ārvalstu ieguldītāja izvēlei investēt konkrētā valstī un demonstrēs valsts likumdošanas atbilstību pasaules attīstītāko valstu likumdošanas standartiem ārvalstu investīciju jomā.

Līdz šim Latvija nav pievienojusies nevienam starptautiskam daudzpusējam līgumam, kas regulētu ārvalstu investīciju jautājumus, tajā skaitā investīciju režīma liberalizāciju, investīciju aizsardzību un strīdu izšķiršanas jautājumus.

Sanāksmē OECD dalībvalstu pārstāvji atzīmēja, ka jau tagad Baltijas valstu un tajā skaitā Latvijas likumdošana ārvalstu investīciju jautājumos pamatprincipos atbilst pasaules attīstītāko valstu līmenim gan liberalizācijas, gan sakārtotības ziņā, tādējādi ir atzīta Baltijas valstu gatavība pievienoties OECD Daudzpusējam investīciju līgumam.

FM un ĀM infomācija

Par ārlietu ministra tikšanos ar ANO ģenerālsekretāru

Pirmdien, 19.janvārī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu.

Sarunas dalībnieki apsprieda jautājumus par vienota ANO centra izveidi Latvijā, par Baltbata dalību miera uzturēšanas operācijās, kā arī par Latvijas sasniegumiem cilvēktiesību aizstāvības jomā, pozitīvi novērtējot Valsts cilvēktiesību biroja darbu Latvijā.

Valdis Birkavs izteica atbalstu K.Anana ierosinātajām ANO reformām, īpaši jautājumā par vienotas ANO mītnes izveidi valstīs, kurās pārstāvētas vairākas ANO programmas. Ārlietu ministrs norādīja, ka Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kur tiktu izveidots šāds vienots centrs.

Kofi Anans augstu novērtēja Latvijas valdības politiku cilvēktiesību jomā, norādot, ka ANO 51.sesija ir beigusi izskatīt jautājumu par cilvēktiesību situāciju Latvijā.

Valdis Birkavs uzsvēra Baltbata gatavību piedalīties ANO miera uzturēšanas operācijās un ielūdza Kofi Ananu apmeklēt Latviju.

ĀM preses centrs

Par “Latvenergo” privatizāciju

Vakar, 20.janvārī, Ekonomikas ministrijā notika apspriede par izmaiņām PVAS “Latvenergo” privatizācijas pamatnostādnēs, kuru vadīja ekonomikas ministrs Atis Sausnītis.

Ekonomikas ministrs uz apspriedi bija uzaicinājis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli, PVAS “Latvenergo” prezidenta v.i. Valdi Ginteru, konsultatīvās darba grupas vadību, kā arī Latvijas uzņēmējus.

Sarunas laikā apspriests jautājums par iespējamām izmaiņām privatizācijas pamatnostādnēs, proti, šī stratēģiski svarīgā uzņēmuma privatizācijā varētu piedalīties netikai ārzemju investori, bet arī Latvijas uzņēmēji.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis īpaši uzsvēra, ka šāda uzņēmjuma privatizācija jāizvērtē ļoti uzmanīgi, jo “Latvenergo” privatizācija galarezultātā ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību. Tāpēc jāveic sevišķi rūpīga analīze, kas saistīta ar elektroenerģijas tarifiem, ievērojot patērētāju intereses. Privatizācijas rezultātā nedrīkst rasties situācija, kas negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis ir nolēmis arī turpmāk rīkot šādas tikšanās. Viņš uzskata, ka privatizācijas procesam ir jābūt atklātam un sabiedrība regulāri jāinformē par šī uzņēmuma privatizācijas gaitu.

Irēna Bērziņa,

EM preses sekretāre