Par Latvijas un Amerikas drošām, stabilām attiecībām

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Ārējo attiecību padomē Vašingtonā

1998.gada 14.janvārī:

Turpinājums

no 1.lpp.

Amerikas politika Baltijas jautājumā ir pierādījums tam, ka pretruna starp morāles principos un pragmatiskās interesēs balstītu ārpolitiku ir kļūdainas pasaules uztveres rezultāts. Morālo vērtību saglabāšana ir demokrātiskas valsts nacionālo interešu sastāvdaļa.

Latvijas valstsvīri, veidojot savas tautas nākotni, vienmēr atcerēsies šo mācību.

Otrkārt, jaunās Eiropas redzējums.

ASV un Baltijai šis redzējums ir kopīgs.

Šī redzējuma integrāla sastāvdaļa ir paplašināšana un atvērtība.

Eiropas un transatlantisko politisko, ekonomisko un aizsardzības struktūru paplašināšana iekļaus visas Eiropas demokrātijas, kuras vēlas un spēj uzņemties šo institūciju dalībnieku pienākumus.

Baltijas valstis joprojām būs viens no Eiropas politiskās, ekonomiskās un drošības attīstības lakmusa testiem. Eiropa nebūs droša, līdz kamēr katra no mazajām Eiropas valstīm, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju, nebūs droši integrētas Rietumu demokrātiju saimē.

Attieksme pret šo valstu centieniem pašām lemt savu nākotni ir un paliks katras eiroatlantiskās telpas valsts demokrātiskā brieduma tests.

Jaunā Eiropa nebūs iespējama arī bez kopīgas labklājības, kas balstās brīvā preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustībā. Baltijas valstis ir cieši saistījušas savu nākotni ar Eiropas Savienību. Mēs baudām ASV atbalstu šiem saviem centieniem.

Mēs esam pārliecināti, ka uz XXI gadsimta izaicinājumiem ir iespējams atbildēt tikai ciešā Eiropas un Amerikas savienībā, ASV uzņemoties pasaules līderim piederošu atbildību. Latvija kā ES dalībvalsts būs vitāli ieinteresēta transatlantiskās saiknes stiprināšanā — gan ekonomiskajā, gan militāri politiskajā, gan kultūras un humanitārajā jomā. Un harta ir viens no šīs saites nostiprinātājiem.

Treškārt, Krievijas iesaistīšana un atvēršana.

Latvija atrodas Eirāzijas un Atlantijas saskarsmes punktā, dažādu pasaules uzskatu, vērtību, politisko un saimniecisko sistēmu saskarsmes punktā. Latvijas vērtību identitāte ir skaidra — mēs esam Rietumu civilizācijas, eiroatlantiskās vērtību telpas integrāla sastāvdaļa.

Ņemot vērā mūsu ģeogrāfiju un vēsturi, mēs kā savu īpašu uzdevumu saredzam aktīvu dalību Krievijas atvēršanas un iesaistīšanas procesā.

ASV un Latvijas kopīgs uzdevums ir sekmēt Krievijai atvērtību pasaulei — ekonomiski, politiski, garīgi. Latvija atzīst šo uzdevumu. Daudzi uztver Latviju kā sadarbības, partnerības, tirdzniecības “dzintara vārtus”, kā “tramplīnu” lēcienam Krievijas tirgū. Mēs varam būt ASV sabiedrotie stabilā, drošā, ilgstošā pieejā Krievijas milzīgajiem dabas resursiem, kuri ir nozīmīgi visas pasaules stabilai saimnieciskai attīstībai.

Mēs uzskatām, ka tieši sadarbība labklājībai ir viens no svarīgākajiem mūsu drošību nosakošiem faktoriem. Tieši veiksmīga šādas sadarbības attīstība visdažādākajās jomās var veidot to savstarpējās uzticības un izpratnes pamatu, kura dažbrīd vēl pietrūkst Latvijas un Krievijas attiecībās.

Mēs apzināmies, ka šī loma īstenojas ne tikai preču, pakalpojumu un kapitāla tranzītā, bet arī vērtību, ideju, principu tranzītā. Ne viens vien Eiropas politiķis ir lietojis arī stabilitātes eksporta metaforu. Ja Rietumi neeksportēs stabilitāti uz Austrumiem, tad tiem neglābjami nāksies importēt nestabilitāti no Austrumiem.

Mums ir jāiesaistās aktīvā sadarbībā ar saviem kaimiņiem. Vairākas valstis ir izvirzījušas virkni iniciatīvu šādas sadarbības veicināšanai. Krievijas prezidents nesen izvirzīja svarīgas iniciatīvas.

Es esmu pārliecināts, ka arī harta sekmēs praktisku kopīgu projektu veidošanos Baltijas jūras reģionā, piedaloties gan ASV, gan Krievijai, gan Eiropas Savienības valstīm. Šie praktiskie projekti sasaucas ar ideju par jaunās Hanzas reģiona veidošanu ap Baltijas jūru, Latvijas izvirzīto “dzintara vārtu” ideju un, cita starpā, būs vērsti arī uz Krievijas Ziemeļrietumu reģionu dziļāku iesaistīšanu šajā sadarbībā.

Dāmas un kungi!

Ar Baltijas un ASV hartas parakstīšanu tiek apliecināts, ka mūsu sadarbība ir sasniegusi jaunu līmeni.

1961. gadā prezidents Džons Kenedijs savā inaugurācijas runā aicināja: “Mani pasaules līdzpilsoņi! Nejautājiet, ko Amerika darīs jūsu labā, bet jautājiet, ko mēs kopā varam darīt cilvēka brīvības labā.”

Es varu droši apgalvot, ka latvieši šodien nejautā, ko Amerika darīs mūsu labā, bet gan ir gatavi kopīgai rīcībai cilvēka brīvības labā.