Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 7 "Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.1998., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46595

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.7

Par valsts īpašuma objekta "Tīsi" nodošanu Jelgavas rajona Lielplatones pagasta pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

15.01.1998., Nr. 10

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 7

Pieņemts: 13.01.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 7

Rīgā 1998.gada 13.janvārī (prot. nr.2 4.§)

Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. autoceļu būvniecība — būvdarbu veikšana jaunu autoceļu vai jaunu autoceļa posmu izbūvei jaunā trasē vai daļēji izmantojot esošo trasi;

1.2. autoceļu ikdienas uzturēšana — nepārtraukta autoceļu tehnisko rādītāju un satiksmes drošības rādītāju atbilstības nodrošināšana autoceļu uzturēšanas standartu prasībām;

1.3. autoceļu periodiskā uzturēšana — regulāra autoceļu segumu, zemes klātņu un ūdens novadīšanas sistēmu konstruktīvo elementu atjaunošana, lai saglabātu braukšanas kvalitāti un novērstu satiksmes slodžu radīto nodilumu un satiksmes slodžu un laikapstākļu radītos bojājumus;

1.4. autoceļa būvprojektēšana — autoceļa būvdarbu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādāšana un būvprojekta izstrādāšana, saskaņošana un apstiprināšana;

1.5. autoceļa rekonstrukcija — autoceļa konstrukciju kompleksa atjaunošana (ar iepriekšējās struktūras nojaukšanu vai bez iepriekšējās struktūras nojaukšanas), remonts vai nomaiņa, lai atjaunotu konstrukciju kvalitāti, kā arī autoceļa profila parametru uzlabošana un autoceļa nestspējas paaugstināšana, lai piemērotu autoceļus pieaugušajām satiksmes slodzēm un paaugstinātu satiksme s drošību un komfortu;

1.6. darbi autoceļu tīklā — autoceļu būvprojektēšana, būvniecība un rekonstrukcija, kā arī ikdienas uzturēšana un periodiskā uzturēšana;

1.7. projekta vadītājs — pasūtītāja pilnvarots pārstāvis, kas pasūtītāja vārdā akceptē būvuzņēmēja veiktos darbus un pieņem būvuzņēmējam saistošus lēmumus attiecībā uz šo darbu izpildi;

1.8. valsts ceļu dienests — Satiksmes ministrijas pilnvarota valsts uzņēmējsabiedrība (uzņēmējsabiedrības), kas pārvalda valstij piederošu autoceļu tīklu, kā arī veic pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un māju autoceļu projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas un citu ar autoceļiem saistīto darbu vispārējo uzraudzību un metodisko vadību.

2. Šie noteikumi nosaka autoceļu tīklā veicamos darbus, prasības autoceļu būvprojektēšanas sagatavošanai, autoceļu būvprojektēšanai, būvdarbiem un pieņemšanai ekspluatācijā, kā arī prasības valsts, pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un māju autoceļu uzturēšanai.

3. Šie noteikumi neattiecas uz ielām un autoceļiem pilsētu teritorijā, izņemot ielas un autoceļus, kas ir iekļauti valsts autoceļu sarakstā.

II. Autoceļu tīklā veicamie darbi

4. Autoceļu tīklā ir veicami šādi darbi:

4.1. autoceļu projektēšana;

4.2. autoceļu būvniecība;

4.3. autoceļu rekonstrukcija;

4.4. autoceļu ikdienas uzturēšana;

4.5. autoceļu periodiskā uzturēšana.

5. Autoceļu būvniecība un rekonstrukcija tiek veikta saskaņā ar autoceļu būvprojektiem, kas izstrādāti atbilstoši šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktajām prasībām. Autoceļu būvdarbu tehniski ekonomiskā pamatojuma un būvprojekta sastāvu nosaka pasūtītājs atkarībā no paredzamo darbu sarežģītības un apjoma.

6. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana tiek veikta saskaņā ar šo noteikumu pielikumu un pasūtītāja precizētajiem darbu sarakstiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdzot ilgtermiņa (līdz pieciem gadiem) darbuzņēmuma līgumus par noteikta autoceļu reģiona apkalpošanu. Apkalpojamā reģiona lielumu pēc valsts ceļu dienesta priekšlikuma nosaka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

7. Autoceļu periodiskā uzturēšana tiek veikta saskaņā ar pasūtītāja izstrādātajiem darbu sarakstiem un specifikācijām.

III. Autoceļu būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums

8. Lai noteiktu atsevišķu autoceļu vai autoceļa posmu būvniecības vai rekonstrukcijas ekonomisko lietderību, pasūtītājs uzdod izstrādāt autoceļu būvdarbu tehniski ekonomisko pamatojumu (turpmāk — pamatojums).

9. Pamatojumā nosaka autoceļa trases optimālo variantu, tehniskos parametrus, būvprojekta pamatrisinājumus, svarīgākos būvniecības vai rekonstrukcijas tehniski ekonomiskos rādītājus, autoceļa būvniecības kārtas un kapitālieguldījumu efektivitāti un secību.

10. Pamatojumā ir šādas daļas:

10.1. ja pamatojums izstrādāts autoceļiem:

10.1.1. paredzamā autoceļa un apdzīvoto vietu savstarpējā novietojuma un transporta saikņu analīze;

10.1.2. kustības perspektīvās intensitātes un paredzamā autoceļa nozīmes noteikšana;

10.1.3. autoceļa variantu tehniski ekonomiskā izvērtēšana;

10.1.4. galveno tehnisko parametru (autoceļa kategorija, joslu skaits, brauktuves platums un autoceļa segas tipi) noteikšana un pamatojums (visiem variantiem);

10.1.5. lielāko mākslīgo būvju novietojums un risinājumi;

10.1.6. zemju atsavināšanas apjoms un saskaņojums;

10.1.7. būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksu un kārtu noteikšana un pamatojums;

10.1.8. kapitālieguldījumu ekonomiskās efektivitātes aprēķins;

10.1.9. visefektīvākā autoceļa būvniecības vai rekonstrukcijas varianta izvēle;

10.1.10. rekomendācijas tālākajām projektēšanas stadijām;

10.1.11. būvprojekta ekoloģiskais novērtējums;

10.2. ja pamatojums izstrādāts mākslīgajām būvēm:

10.2.1. kustības perspektīvās intensitātes un paredzamo būvju nozīmes noteikšana;

10.2.2. mākslīgo būvju variantu tehniski ekonomiskā izvērtēšana;

10.2.3. mākslīgo būvju un to pieeju galveno tehnisko parametru noteikšana un pamatojums (visiem variantiem);

10.2.4. galveno darbu apjoma noteikšana;

10.2.5. zemju atsavināšanas apjoms un saskaņojums;

10.2.6. kapitālieguldījumu ekonomiskās efektivitātes aprēķins;

10.2.7. visefektīvākā mākslīgās būves būvniecības vai rekonstrukcijas varianta izvēle;

10.2.8. būvprojekta ekoloģiskais novērtējums;

10.2.9. rekomendācijas tālākajām projektēšanas stadijām.

IV. Autoceļu būvprojektēšana

11. Autoceļa būvprojektā ir šādas daļas un tām atbilstoši rasējumi:

11.1. vispārīgā daļa:

11.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

11.1.2. paskaidrojuma raksts;

11.2. tehniski ekonomiskā daļa:

11.2.1. pamatojums (ja tas nav izstrādāts atsevišķa projekta veidā);

11.2.2. tehniski ekonomiskie rādītāji;

11.3. autoceļa trase:

11.3.1. sagatavošanas darbi;

11.3.2. atsavināmās zemes;

11.3.3. trases nostiprinājumi;

11.3.4. autoceļa plāns un garenprofils;

11.3.5. inženierģeoloģiskās izpētes dati;

11.4. zemes klātne un autoceļa sega:

11.4.1. šķērsprofilu konstrukcijas;

11.4.2. segas konstrukcijas;

11.4.3. ūdens novadīšanas sistēmas;

11.5. mākslīgās būves:

11.5.1. tilti un caurtekas;

11.5.2. atbalsta sienas;

11.5.3. skaņu žogi;

11.5.4. tuneļi;

11.6. nobrauktuves, krustojumi, pieslēgumi un šķērsojumi;

11.7. autoceļa aprīkojums:

11.7.1. servisa objekti;

11.7.2. autobusu pieturas;

11.7.3. ceļa zīmes un horizontālie un vertikālie apzīmējumi;

11.7.4. aizsargbarjeras un signālstabiņi;

11.7.5. gājēju un velobraucēju celiņi;

11.8. būvmateriālu ieguves vietas un raksturojums;

11.9. komunikāciju pārbūves darbi;

11.10. vides aizsardzības pasākumi:

11.10.1. autoceļa ietekme uz vidi (esošā un projektētā situācija);

11.10.2. zemju rekultivācija;

11.11. darbu saraksts un to izmaksas.

12. Autoceļu aizsardzības zonā projektējamā būvobjekta pieslēguma projektu izstrādā saskaņā ar autoceļu īpašnieka vai tā pilnvarotas personas izsniegto tehnisko noteikumu prasībām.

13. Autoceļa būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar tām valsts institūcijām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic uzraudzību un kontroli, kā arī ar institūcijām, kuras izdevušas tehniskos noteikumus autoceļa projektēšanai.

14. Saskaņoto autoceļa būvprojektu un ekspertīzes atzinumu (ja ir veikta autoceļa būvprojekta ekspertīze) būvprojekta izstrādātājs iesniedz pasūtītājam izskatīšanai un apstiprināšanai.

15. Ja būvdarbi nav uzsākti vienu gadu pēc būvprojekta apstiprināšanas, pasūtītājs attiecīgo projektu izskata un apstiprina atkārtoti.

16. Ja projektējamā autoceļa būvdarbu izmaksu apmērs ir lielāks par četriem miljoniem latu, satiksmes ministrs iesniedz būvprojektu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

17. Autoceļa trases nostiprinājumus attēlo shēmā, kurā ir:

17.1. nostiprināmo punktu raksturojums;

17.2. nostiprināmo punktu piesaiste trasei;

17.3. nostiprinājumu apzīmējumi.

18. Pagaidu reperu sarakstā iekļauj:

18.1. reperu piesaistes trasei shēmas un aprakstus;

18.2. reperu raksturojumu;

18.3. reperu augstuma atzīmes.

19. Autoceļa trases nostiprinājumu shēmu un pagaidu reperu sarakstu pēc pārbaudes dabā projektētājs pievieno aktam par trases iezīmējumu un pagaidu reperu nodošanu glabāšanā un nodod pasūtītājam.

V. Autoceļu būvdarbi

20. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvuzņēmējs no Satiksmes ministrijas pilnvarotas institūcijas saņem būvatļauju autoceļa būvniecībai un reģistrē to tās pašvaldības būvvaldē, kuras teritorijā notiek autoceļa būvdarbi. Autoceļa būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas ir aizliegta.

21. Lai saņemtu būvatļauju autoceļu būvniecībai, rekonstrukcijai vai periodiskai uzturēšanai, būvuzņēmējs iesniedz šādus dokumentus:

21.1. pieprasījumu;

21.2. būvdarbu līguma kopiju;

21.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotu kustības organizācijas shēmu un būvdarbu organizācijas projektu;

21.4. būvuzņēmēja rīkojumu par sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja pieņemšanu;

21.5. autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība.

22. Lai saņemtu būvatļauju autoceļu ikdienas uzturēšanai, būvuzņēmējs iesniedz šādus dokumentus:

22.1. pieprasījumu;

22.2. būvdarbu līguma kopiju.

23. Būvatļaujas izsniedzējam ir tiesības anulēt būvatļauju, ja:

23.1. netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

23.2. būvuzņēmējs būvdarbus veic ar atkāpēm no darbu saraksta, būvprojekta, uzņēmējdarbības līguma, standartiem vai tehniskajām prasībām un šīs atkāpes nav noteiktā kārtībā saskaņotas ar pasūtītāju.

24. Standartus un tehniskās prasības, ar kurām saskaņā veic būvdarbus, kā arī pārbaužu un mērījumu nepieciešamību nosaka pasūtītājs. Valsts autoceļu tīklā veicamajiem būvdarbiem standartus un tehniskās prasības nosaka valsts ceļu dienests.

25. Būvdarbus var veikt arī saskaņā ar valsts ceļu dienesta vai cita pasūtītāja izstrādātajām tehniskajām prasībām, ja tās tiek izsniegtas rakstiski un valsts ceļu dienests vai cits pasūtītājs nodrošina to aktualizāciju un reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs nodod un būvuzņēmējs pieņem būvobjektu. No nodošanas un pieņemšanas aktā minētā datuma līdz būvobjekta nodošanas ekspluatācijā aktā minētajam datumam būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvobjektu.

27. Pirms būvatļaujas saņemšanas, ja pasūtītājs to pieprasa, būvuzņēmējs iesniedz darbu veikšanas projektu, kurā ir darbu veikšanas grafiki (kalendāra un tīkla), darbu veikšanai nepieciešamo tehnoloģisko operāciju saraksts, tehnoloģisko operāciju veikšanai nepieciešamie resursi un naudas plūsmas grafiks.

28. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar valsts ceļu dienesta apstiprināto kustības organizācijas shēmu.

29. Pirms būvatļaujas saņemšanas būvuzņēmējs apdrošina visus pasūtītāja paredzētos riskus.

30. Ja būvdarbi tiek pārtraukti, būvuzņēmējs veic būvobjekta konservācijas pasākumus un ar nodošanas un pieņemšanas aktu nodod būvobjektu pasūtītājam.

31. Autoceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un periodiskajai uzturēšanai nepieciešami šādi būvdarbu veikšanas dokumenti:

31.1. būvdarbu žurnāls;

31.2. to speciālo darbu žurnāli, kurus darbuzņēmuma līgumā noteicis pasūtītājs;

31.3. autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība.

32. Autoceļu ikdienas uzturēšanai nepieciešami šādi būvdarbu veikšanas dokumenti:

32.1. autoceļa tehniskā stāvokļa apsekošanas žurnāls;

32.2. ziemas dienesta žurnāls;

32.3. veikto darbu no došanas un pieņemšanas žurnāls.

33. Būvuzņēmējs lieto tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai izpildītu pasūtītāja noteiktās kvalitātes prasības.

34. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu būvuzņēmējs saskaņo ar pasūtītāju pirms darbuzņēmuma līguma noslēg šanas.

35. Būvdarbos izmantojamajiem materiāliem jābūt apgādātiem ar valsts ceļu dienesta atzītiem sertifikātiem.

36. Segto darbu veidus un to noformēšanas aktu paraugus pasūtītājs nosaka darbuzņēmuma līgumā.

37. Ja pasūtītāja un būvuzņēmēja pārstāvji nav parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu, nākamo darbu uzsākšana nav pieļaujama.

38. Autoceļu būvniecības pārraudzību un valsts kontroli veic Satiksmes ministrija un citas valsts institūcijas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktām pilnvarām un kompetenci.

39. Ja darbuzņēmuma līgumā paredzēts veikt darbus būvobjektā ilgāk nekā mēnesi, bet samaksa par izpildītajiem darbiem izdarāma katru mēnesi, izpildītos darbus pieņem katra kalendāra mēneša beigās, ņemot vērā izpildīto darbu daudzumu un kvalitāti. Izpildīto darbu apjoma pareizību ar savu parakstu apstiprina būvuzraugs.

40. Pēc būvuzņēmēja iesniegto kvalitāti apstiprinošo dokumentu pārbaudes projekta vadītājs akceptē izpildīto darbu kvalitāti un apstiprina iesniegtos samaksas dokumentus. Samaksas dokumentu paraugus izstrādā valsts ceļu dienests un apstiprina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

41. Ja kāds no būvuzņēmēja veiktajiem darbiem neatbilst kvalitātes prasībām, pasūtītājs ir tiesīgs apturēt būvdarbus un pieprasīt, lai būvuzņēmējs veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai.

VI. Autoceļa pieņemšana ekspluatācijā

42. Būvobjekts ir pieņemts ekspluatācijā ar to datumu, kurā ir apstiprināts akts par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā.

43. Pabeigtos būvobjektus (izņemot autoceļu ikdienas uzturēšanas objektus) pieņemšanas komisijai nodod galvenais būvuzņēmējs (ģenerāluzņēmējs).

44. Pabeigtos valsts autoceļu tīkla būvobjektus (izņemot autoceļu ikdienas uzturēšanas objektus) pieņem ekspluatācijā valsts ceļu dienesta izveidota pieņemšanas komisija, kuras sastāvā ir:

44.1. valsts ceļu dienesta pārstāvis — komisijas priekšsēdētājs;

44.2. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

44.3. būvprojekta autors;

44.4. valsts būvinspektors;

44.5. būvuzņēmējs.

45. Pabeigtos pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un māju autoceļu objektus (izņemot autoceļu ikdienas uzturēšanas objektus) pieņem ekspluatācijā tās pašvaldības izveidota pieņemšanas komisija, kurai pieder vai kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš. Pieņemšanas komisijas sastāvā ir Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumu nr.258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)” 11.punktā minētās personas.

46. Pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas darba sākuma datumu un informē par to būvuzņēmēju, komisijas locekļus un uzaicinātos ekspertus.

47. Ne vēlāk kā piecas darbadienas pirms pieņemšanas komisijas darba sākuma būvuzņēmējs un būvuzraugs nodod komisijas rīcībā būvdarbu veikšanas dokumentus, būvuzraudzības dokumentus un sagatavotas aktu veidlapas par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā. Minēto dokumentu paraugus izstrādā valsts ceļu dienests un apstiprina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

48. Ne vēlāk kā divas darbadienas pirms pieņemšanas komisijas darba sākuma uzaicinātie eksperti nodod pieņemšanas komisijas priekšsēdētājam atzinumus par būvobjekta atbilstību normatīvo aktu un noslēgtā darbuzņēmuma līguma prasībām.

49. Ja būvobjekts neatbilst normatīvajos aktos, darbuzņēmuma līgumā un ar to saistītajos dokumentos noteiktajām prasībām, attiecīgais būvobjekts ekspluatācijā netiek pieņemts un pēc norādīto trūkumu novēršanas tiek atkārtoti izveidota pieņemšanas komisija. Attiecīgos izdevumus sedz būvuzņēmējs.

50. Ja laikapstākļu vai citu no būvuzņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ nav pabeigta daļa no līgumā paredzētajiem darbiem, būvobjekts var tikt pieņemts ekspluatācijā:

50.1. ja ir nodrošināta autotransporta kustība atbilstoši autoceļa kategorijai noteiktajām prasībām;

50.2. ja valsts ceļu dienestam vai autoceļa lietotājiem nevar tikt radīti zaudējumi vai papildu izdevumi tādēļ, ka objekts nav pabeigts.

51. Aktu par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā pasūtītājs apstiprina 10 darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas. Ar nākošo dienu pēc attiecīgā akta apstiprināšanas būvobjekts pāriet pasūtītāja valdījumā un atbildībā.

52. Būvobjekta garantijas laiks sākas ar akta par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā apstiprināšanas dienu.

53. Būvuzņēmējs izsniedz pasūtītājam būvobjekta garantijas pasi. Garantijas pasu paraugus izstrādā valsts ceļu dienests un apstiprina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

54. Akti par valsts autoceļu tīkla būvobjektu pieņemšanu ekspluatācijā un garantijas pases glabājas valsts ceļu dienestā un ar tiem ir tiesības iepazīties, kā arī saņemt to kopijas vai izrakstus tām pašvaldībām un būvvaldēm, kuru administratīvo teritoriju šķērso attiecīgais autoceļš.

55. Akti par pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un māju autoceļu pieņemšanu ekspluatācijā uzglabājami saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumu nr.258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)” 18.punktā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents G.Krasts

Satiksmes ministrs V.Krištopans

 

Pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 13.janvāra
noteikumiem nr.7

Autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi

I. Autoceļu, tiltu, satiksmes pārvadu un caurteku ikdienas uzturēšana ziemas apstākļos

1. Virziena spraužu uzstādīšana, novākšana un uzglabāšana.

2. Autoceļu attīrīšana no sniega un tā aizvākšana:

2.1. autoceļu attīrīšana no irdena sniega ar automašīnām un mehānismiem, kas aprīkoti ar sniega lāpstām;

2.2. autoceļu attīrīšana no sniega slīpi attiecībā pret ceļa asi;

2.3. sniega vaļņu pārvietošana ārpus autoceļa klātnes;

2.4. autopaviljonu, autobusu pieturvietu un atpūtas vietu attīrīšana no sniega;

2.5. sniega novākšana no tiltu un satiksmes pārvadu braucamās daļas un ietvēm;

2.6. sniega vaļņu un tranšeju izveidošana.

3. Sniega vairogu uzstādīšana un novākšana.

4. Slīdamības novēršana:

4.1. ar smilšu un sāls maisījumu;

4.2. ar smiltīm vai šķembiņām;

4.3. ar mitro sāli;

4.4. ar sāls šķīdumu;

4.5. izveidojot risas apledojumā.

5. Caurteku ieziemošana un atkausēšana.

6. Autoceļu apsekošana.

7. Autoceļu operatīvā kopšana.

II. Tiltu, satiksmes pārvadu un caurteku uzturēšana

8. Tiltu brauktuvju attīrīšana no sanesumiem un mazgāšana.

9. Tiltu ūdens novadīšanas sistēmu attīrīšana.

10. Deformācijas šuvju kopšana:

10.1. tērauda šuvju attīrīšana no sanesumiem un regulēšana;

10.2. mastikas šuvju tīrīšana un aizpildīšana.

11. Tiltu margu un barjeru bojāto posmu nomaiņa, remonts, tīrīšana un krāsošana.

12. Tiltu konusu, ūdeni regulējošo būvju un atbalsta sienu uzturēšana:

12.1. izskaloto uzbērumu atjaunošana;

12.2. bojāto nostiprinājumu atjaunošana.

13. Tiltu asfaltbetona un cementbetona segumu bojājumu novēršana.

14. Upju gultņu un caurteku attīrīšana no sanesumiem.

15. Sīko bojājumu novēršana tiltu konstrukcijās un caurtekās.

16. Caurteku bojāto posmu un gala sienu nomaiņa.

III. Satiksmes organizācija

17. Autobusu pieturvietu, autopaviljonu un atpūtas vietu uzturēšana:

17.1. laukumu attīrīšana;

17.2. jaunu soliņu ierīkošana, soliņu krāsošana un virsmas latu nomaiņa;

17.3. platformu apmaļu krāsošana.

18. Ceļa zīmju uzturēšana:

18.1. ceļa zīmju stabu nomaiņa (izņemot komplekso nomaiņu);

18.2. ceļa zīmju stabu un to pamatņu krāsošana;

18.3. ceļa zīmju mazgāšana un nomaiņa uz staba (izņemot komplekso nomaiņu).

19. Brauktuves apzīmējumu krāsošana (izņemot vienlaidu komplekso krāsošanu).

20. Signālstabiņu mazgāšana, krāsošana un nomaiņa (izņemot komplekso nomaiņu).

21. Metāla barjeru mazgāšana, krāsošana un bojāto barjeru nomaiņa (izņemot komplekso nomaiņu).

22. Betona barjeru mazgāšana un krāsošana.

23. Trošu barjeru kopšana.

IV. Segumu uzturēšana

24. Melno segumu uzturēšana:

24.1. plaisu aizliešana ar bitumenu vai bitumena emulsiju vai aizpildīšana ar bitumena mastiku;

24.2. bedrīšu aizpildīšana:

24.2.1. ar karsto asfaltbetonu, izmantojot pilno tehnoloģiju;

24.2.2. ar karsto asfaltbetonu, izmantojot nepilno tehnoloģiju;

24.2.3. ar melnajām šķembām un bitumenu, izmantojot nepilno tehnoloģiju;

24.2.4. ar šķembām un bitumena emulsiju, izmantojot nepilno tehnoloģiju;

24.2.5. ar bitumaku vai aukstām melnajām šķembām, izmantojot nepilno tehnoloģiju;

24.3. bedrīšu vienlaidu remonts atsevišķās vietās sabrūkošās segās;

24.4. segumu tīrīšana;

24.5. svīduma vietu likvidēšana;

24.6. kūkumojošo vietu nosegšana ar smiltīm un smilšu novākšana no kūkumojošām vietām;

24.7. virsmas raupjuma atjaunošana, ja virsmas kopējais laukums nav lielāks par 1000 kvadrātmetriem uz vienu kilometru;

24.8. iesēdumu labošana.

25. Grants un šķembu segumu uzturēšana:

25.1. autoceļu klātņu planēšana un profilēšana;

25.2 . seguma atjaunošana, ja uzvedamā jaunā materiāla tilpums nav lielāks par 500 kubikmetriem uz vienu kilometru;

25.3. seguma atputekļošana ar bitumena emulsiju vai kalcija hlorīda (CaCl2) šķīdumu.

V. Autoceļu kopšana

26. Izskalojumu likvidēšana.

27. Grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana.

28. Nomaļu planēšana, profilēšana un remonts.

29. Krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs un autoceļu joslās.

30. Zāles pļaušana.

31. Apstādījumu kopšana:

31.1. augsnes kopšana;

31.2. kaitēkļu iznīcināšana;

31.3. apstādījumu papildināšana;

31.4. dzīvžogu apgriešana;

31.5. sauso zaru izzāģēšana.

32. Autoceļu operatīvā kopšana.

VI. Autoceļu pārraudzīšana

33. Autoceļu apsekošana.

34. Satiksmes vizuālā uzskaite.

35. Autoceļu kompleksa tehniskā inventarizācija.

Satiksmes ministrs V.Krištopans

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!