Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas sesija - gadu noslēdz. Saeimas sesija - gadu sāks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.12.1997., Nr. 333 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46308

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Statistisko izdevumu katalogs

Vēl šajā numurā

18.12.1997., Nr. 333

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas sesija — gadu noslēdz. Saeimas sesija — gadu sāks

Alfreds Čepānis, Saeimas priekšsēdētājs, — vakar “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

— Tikko Saeima atbrīvojās no smaga sloga, veiksmīgi pieņemot likumu par valsts budžetu nākamajam gadam. Bet kas tuvākajā laikā varētu būt aktuālākais un svarīgākais likumdošanas jomā?

— Jā, budžets ir pieņemts — ar karstām debatēm un strīdiem. Daži cilvēki uzskata, ka mēs to esam izdarījuši ļoti žigli. Es gan tā nedomāju. Jo budžeta izskatīšanas sēde ilga gandrīz vienpadsmitarpus stundas. Es gribētu piekrist finansu ministra Roberta Zīles vērtējumam, proti, neraugoties uz visām debatēm un strīdiem, ar budžetu mēs varam būt vairāk vai mazāk apmierināti. Tas ir reāls un izpildāms. Kas attiecas uz Guntara Krasta reakciju sakarā ar Čevera un Celmiņa balsojumiem par budžetu, tad gribu teikt, ka tā nauda jau nenonāks ne Čevera, ne Celmiņa kabatā. Tā nonāks Iekšlietu ministrijas dienestu un Izglītības un zinātnes ministrijas iestāžu rīcībā, un es domāju, ka tas sekmēs un uzlabos to darbu. Bet, ja runājam par tiem 900 tūkstošiem, kas paņemami budžetā no Latvijas Bankas peļņas, esmu pārliecināts, ka Latvijas Banka no tā nepaliks sliktāka vai vājāka. Manuprāt, būs labāk, ja Latvijas Bankas peļņa tiks izlietota budžeta vajadzību apmierināšanai, nevis jaunas naudas krātuves celtniecībai, par ko Repšes kungs tik ļoti iestājas un tik aktīvi proponē šo ideju. Domāju, ka pie pašreizējās elektroniskās starptautisko un arī iekšzemes norēķinu sistēmas Latvijas Bankai pietiek telpu skaidrās naudas un citu vērtību glabāšanai. Diez vai Latvijas Bankai vajadzētu būvēt tik lielu un dārgu naudas pagrabu. Kopumā esmu gandarīts par budžeta pieņemšanu.

Par tuvāko laiku nākamajā gadā. Ļoti, ļoti ceru, ka janvārī vai vismaz februārī Saeimā tiks iesniegts ratificēšanai parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums. Esmu ļoti gandarīts par to, ka Ministru kabinets pagājušajā nedēļā ir akceptējis Latvijas un Krievijas robežlīgumu bez atsauces uz 1920.gadā noslēgto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Tas nozīmē, ka Krievijas Federācijas puses politiķiem vairs nav argumentu, lai vilktu garumā šī līguma parakstīšanu un ratificēšanu. Tas ir liels solis no Latvijas puses pretī Krievijas Federācijas interesēm un vēlmēm. Tādēl es ļoti ceru, ka ja ne janvārī, tad februārī kādā no Saeimas plenārsēdēm tiks iesniegts ratifikācijai parakstītais robežlīgums. Un tad mēs varēsim atrisināt ar Krieviju veselu virkni sadarbības jautājumu — ekonomisko un citu, bez kā abu valstu attiecību perspektīva nav saredzama.

Droši vien nākamajā gadā, bet varbūt jau šogad, tiks izveidotas viena vai vairākas jaunas partijas. Lai tām veicas! Protams, ja tās būs spēcīgas, ar valstī pazīstamām personībām, par kurām cilvēki varētu balsot septītās Saeimas vēlēšanās. Tiesa, tā būs konkurence pašlaik pie varas esošajām partijām. Bet es nedomāju, ka kāda no jaunizveidotajām partijām varēs iegūt tik daudz balsu, cik “Latvijas ceļš” ieguva piektajā Saeimā. Acīmredzot politiskais spektrs saglabāsies tikpat daudzveidīgs arī septītajā Saeimā. Jo šobrīd es nesaskatu tādu politisko spēku, kas varētu iegūt parlamentā 30—40 procentus balsu. Un, ja tas ir tā, tad gan jaunajai tā saucamajai Šķēles partijai (ja vien viņš tādu veidos), gan jebkurai citai vajadzēs rēķināties ar tiem politiskajiem spēkiem, kas pašlaik ir uz skatuves. Un tas arī ir labi, tas ir īstās parlamentārās demokrātijas garā. Būs viedokļu daudzveidība, būs parlamentārie strīdi un diskusijas. Un, kā parasti, patiesība būs kaut kur pa visu un būs visiem vairāk vai mazāk pieņemama. Bet šo jauno partiju veidošana, arī maestro Raimonda Paula diezgan mīklainā izteikšanās televīzijā — “gan jau tad redzēsiet, kā te būs” —, protams, intriģē cilvēkus.

Manuprāt, šīs jaunās partijas varētu izveidoties vienīgi tad, ja uz tām aizies kāda daļa no pašlaik sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuri sevi politikā jau ir parādījuši kaut kādā veidā. Jo ar pašreizējo politisko partiju daudzumu šajos gados, kas pagājuši kopš neatkarības atgūšanas, ikviens cilvēks ir varējis sevi savas partijas ietvaros un visā Latvijas sabiedrībā kaut kādā veidā parādīt. Ja šīs jaunās partijas uzsūks cilvēkus no jau esošajām, tās varētu būt diezgan ietekmīgas un spēcīgas.

Bet vai tas tā notiks, to es, protams, nevaru prognozēt.

Vēl gribu pateikt dažus vārdus par vairāku deputātu iesniegto likumprojektu attiecībā uz deputātu darbības nodrošināšanu. Tas attiecas uz pensijām un citām lietām. Šie priekšlikumi tagad sabiedrībā ir uzsituši augstu vilni.

Te gribētu teikt tā. Lai lasītāji un visi Latvijas iedzīvotāji paskatās uz tiem cilvēkiem, kas tos ir parakstījuši. Tie galvenokārt ir cilvēki no visām frakcijām, kuriem pensijas vecums jau klauvē pie durvīm. Un viņus var cilvēciski saprast. Kādēļ tur ir noteikti 75 procenti no pašreizējās deputāta algas, tas ir, no 314 latiem. Bet nevienam Latvijas pilsonim nav liegts kļūt par Saeimas deputātu, ja vien viņš var panākt sevis ievēlēšanu. Lai dara to. Un deputāta darbs, vismaz manā vērtējumā, nepavisam nav pats vieglākais. Tas nav arī vislabāk apmaksātais. Zinu, ka Saeimas deputāta alga ir apmēram 40. vietā visā valstī pastāvošo atalgojumu tabulā. Tā nav zema, bet nav arī ļoti liela. Visās pasaules valstīs cilvēki, kuri bijuši ievēlēti parlamentā, tomēr ir tādā vai citādā veidā guvuši tautas atzinību. Tāpēc domāju, ja viņi ir godprātīgi (uzsveru — godprātīgi) pastrādājuši, viņi ir arī pelnījuši kaut kādu atzinību par paveikto darbu. Es pats neesmu starp tiem cilvēkiem, kas parakstīja šo likumprojektu, bet es bez šaubīšanās Prezidija sēdē balsoju par šī likumprojekta nodošanu visām Saeimas komisijām. Tad, kad visas Saeimas komisijas un frakcijas būs izteikušas savu viedokli par šo likumprojektu un Juridiskā komisija to virzīs uz pirmo lasījumu, un es aicinu lasītājus uzmanīgi izvērtēt deputātu balsojumu, izskatot šo likumprojektu. Bet es pats, zinādams, kā te Saeimā iet, balsošu par.

— Kādas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes tuvākajā laikā sagaidāmas?

— Ļoti ceru, ka nākamā gada janvārī vai februārī Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs izpildīs savu solījumu un ieradīsies oficiālā vizītē Latvijā. Neatkarīgi no tā, cik smagas vai sarežģītas būs sarunas — jau tagad varu iedomāties, ka pirmais un galvenais trumpis būs “krievvalodīgo” cilvēku it kā briesmīgi sliktais stāvoklis —, centīšos tomēr kopā ar saviem kolēģiem panākt, lai tās būtu konstruktīvas un vairāk vai mazāk auglīgas.

Nākamajā gadā mūsu starptautiskās aktivitātes būs vērstas uz to, ka notiks vairākas vizītes valstīs, kuru vadītāji, atrodoties pie mums, ir piedāvājuši ļoti labus variantus un nopietnas investīcijas lielu attīstības projektu īstenošanā Latvijā. Te es domāju par Vāciju, arī par Kuveitu un citām zemēm, no kurām ir piedāvāti ekonomiski pamatoti un abpusēji izdevīgi projekti. Uz to es lieku lielas cerības.

Es ļoti ceru arī, ka tagad pēc Eiropas Savienības lēmuma Luksemburgā investīcijas uz Latviju no nopietniem uzņēmējiem visā pasaulē tagad tomēr nāks. Kaut arī Latvija ir aiz Igaunijas, Latvijai durvis uz ES ir atvērtas vaļā. Jo Eiropas Savienība ir pateikusi — jā, Latvija kādreiz būs Eiropas Savienības locekle. Domāju, ka tas jūtami ietekmēs gan pasaules sabiedrisko, gan pasaules ekonomisko domu. Es ļoti ceru uz to.

Mūsu šāgada pēdējās sarunas nobeigumā es gribētu visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem, visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem novēlēt labestību — kā jau Ziemassvētkos. Lai cilvēki savstarpējās un personīgās attiecībās vairāk smaidītu, vairāk optimisma parādītu un viens pret otru izturētos ar labestību. Lai 1997. gadā paliek visas tās ķildas, kas bijušas starp vīriem un sievām, starp bērniem un vecākiem, starp politiķiem, starp pozīciju un opozīciju. Strīdi un domu apmaiņas ir vajadzīgas. Bet tām jābūt ar labestības pieskaņu. Un emociju vietā vajadzētu vairāk pārdomātu, aprēķinātu, apsvērtu argumentu. Un tad tās lietas varētu iet labāk un ātrāk uz priekšu. To es gribētu novēlēt visiem lasītājiem, visiem Latvijas cilvēkiem.

— Tāpat jums novēlam gaišus un jaukus Ziemassvētkus, veiksmīgu, panākumiem bagātu jauno gadu!

— Paldies. Es ceru, ka šoreiz panākumus jūs man vēlat arī medībās.

Mintauts Ducmanis,

“LV” nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!