Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1997.gada 11.decembra Saeimas sēdi, kas veltīta valdības locekļu atbildēm uz deputātu jautājumiem, pasludinu par atklātu. Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības rullim pirmais, kas mums ir jāizdara, ir jāreģistrējas, un Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis tad nolasīs reģistrācijas rezultātus. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Vents Balodis, Inese Birzniece, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Aigars Jirgens, Jānis Kazāks, Ģirts Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Leonards Stašs, Jānis Straume, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms sākam izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, godātie deputāti, lūdzu uzmanību. Ir vairāki iesniegumi. Pieci deputāti Nagobads, Bišers, Kuprijanova, Zunda un Boka sakarā ar ekonomikas ministra Sausnīša pagaidu prombūtni lūdz viņam adresētos jautājumus 11.decembra sēdē, jautājumus nr.1, 2, 3, 5, 20, 24, 40 un 62, izskatīt kā pēdējos. Vēlas runāt Kārlis Čerāns par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es uzskatu šādu priekšlikumu iesniegšanu par nekaunību, un es pilnīgi skaidri to pasaku, jo šī priekšlikuma būtība — pārcelt kādus noteiktus jautājumus uz sēdes beigām — patiesībā nozīmē šos jautājumus vispār neizskatīt. Un neizskatīt ne šajā, ne arī kādā no nākamām sēdēm. Korekts priekšlikums būtu, ja šos jautājumus ministrs nevar atbildēt šodien, tad tos pārcelt uz nākamo sēdi, lai uz šiem jautājumiem šīs atbildes tiktu sniegtas. Ja tas nav iespējams šodien, tad vismaz nākamajā reizē, bet es aicinu tomēr neatbalstīt šādu nekaunīgu priekšlikumu, kurā, it kā slēpjoties aiz gudrām frāzēm un pinoties Kārtības ruļļa džungļos, faktiski mēģināts panākt tādu situāciju, ka viens ministrs var uz viņam adresētajiem jautājumiem vispār neatbildēt. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — attiecīgos jautājumus nr.1, 2, 3, 5, 20, 24, 40, 62. izskatīt kā pēdējos. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 19, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Nākamo priekšlikumu ir iesnieguši pieci deputāti Ābiķis, Keišs, Tabūns, Lībane un Pēterkops: pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122.pantu, lūdzam mainīt izskatāmo atbilžu secību šā gada 11.decembra Saeimas sēdē, kas paredzēta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, un pārcelt finansu ministra Roberta Zīles atbildes, tātad dokumentos nr.245, 254, 276, 277, 283, 287, 296 un 313 uz sēdes beigām. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Vēlas runāt Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es lūdzu balsot un noraidīt šo nekaunību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — pārcelt finansu ministra Roberta Zīles atbildes uz sēdes beigām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamo priekšlikumu ir iesnieguši pieci deputāti Ābiķis, Keišs, Tabūns, Lībane un Pēterkops pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122.pantu, lūdzu izdarīt grozījumus 11. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā, kas paredzēta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem un pārcelt valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes uz sēdes beigām. Šeit arī numuri, kuri ir paredzēti Aijas Počas atbildēm. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Tātad par un pret deputāti runāt nevēlas, bet lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — pārcelt valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes uz sēdes beigām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 9, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu Druvas, Rubuļa, Dilbas, Rugātes un Putniņa iesniegumu, kurā viņi lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 1997.gada 11.decembra sēdes darba kārtībā un darba kārtības punktu — deputātu Kreitusa, Kreituses, Kalnbērza un citu deputātu jautājumu Latvijas Republikas zemkopības ministram Rāviņam, 57.darba kārtības punkts, 68.darba kārtības punkts, pārcelt uz nākamo Saeimas sēdi sakarā ar to, ka zemkopības ministrs Rāviņš atrodas komandējumā Briselē. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Balsojumu neprasa, tātad iebildumu nav, priekšlikums tiek pieņemts.

Godātie deputāti, sākam izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Atbilstoši mūsu pieņemtajām izmaiņām darba kārtībā pirmais darba kārtības jautājums ir ar numuru 4. Deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram “Par valdības un Labklājības ministrijas rūpēm par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas cietuši moku kambaros un Gulaga nāves nometnēs” . Lūdzu atbildi sniedz Makarovs, Latvijas Republikas labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Deputāti! Dāmas un kungi! Atbildes uz šo jautājumu ir iesniegtas jau 27.maijā. Es gribētu pateikt, ka Labklājības ministrija mainīja ceļazīmju izsniegšanas kārtību, jo pēc iepriekšējās kārtības, kad dalīja sabiedriskās organizācijas, mēs konstatējām, ka lielāko daļu ceļazīmju saņēma Pierīgas rajona iedzīvotāji, un, otrkārt, vairākos rajonos politiski represētie ceļazīmes vispār nesaņēma. Pēc pašreizējās kārtības ceļazīmes var saņemt visi politiski represētie, un šī gada 9 mēnešos ceļazīmes ir saņēmuši 527 cilvēki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus nevēlas uzdot. Darba kārtības dotais jautājums ir izskatīts.

Atbilstoši izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir nr.11. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja un Kušneres jautājums Ministru prezidentam un iekšlietu ministram “Par likuma “Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmajā daļā paredzēto “Informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu” apstiprināšanu” . Rakstveida atbilde ir sniegta. Mutvārdu atbildi vēlas sniegt Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (iekšlietu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rakstiskā veidā atbilde ir sniegta. Man nav ko piebilst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.13. Deputātu Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Kušneres jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram “Par vakcināciju pret ērču encifalītu” . Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Jaksona kungs.

V.Jaksons (veselības valsts ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir iesniegti šā gada 19.jūnijā atbilde uz deputātu pieprasījumu, un tātad, lai izpildītu visu šo vakcināciju, ir nepieciešami vairāk nekā 2 miljoni latu papildus. Tajā pašā laikā kā neatliekama palīdzība tiek sniegta bezmaksas pasīvā imunizācija, kas ar imunoglobulīnu ļoti veiksmīgi tiek pielietota bērniem. Un Labkājības ministrija izstrādājusi projektu, lai meklētu ārvalstu tehnisko palīdzību papildu finansējumam, lai nodrošinātu iedzīvotāju imunizāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.16. Deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Staša un Lujāna jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram “ Par Zemessargu skaitu Latvijā, to bruņojumu un ieroču glabāšanu” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. (Starpsauciens no zāles: “Valsts noslēpums...”)

T.Jundzis (aizsardzības ministrs). Godājamie deputāti! Tātad uz jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, un rakstiskajā atbildē ir minēts, ka zemessargu skaits mums šobrīd ir 16 500. Mums šobrīd ieroču glabāšanas noteikumus reglamentē ieroču glabāšanas un nēsāšanas reglaments.

Kas attiecas uz jautājumu par to, kā tiek kontrolēta ieroču glabāšana un kas par to ir atbildīgs, tad visi šie jautājumi ir reglamentā Zemessardzes attiecīgos reglamentos. Un, protams, ka tos arī kontrolē, sākot no zemākā līmeņa, tas ir, Zemessardzes bataljonos, Zemessardzes brigāžu štābos līdz pat Zemessardzes štābam un Nacionālo bruņoto spēku štābam.

Aizsardzības ministrijai būtībā šādas funkcijas nav — kā pārbaudīt tieši individuāli zemesargu ieroču glabāšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — deputātu Lujāna, Bartašēviča, Deņisova, Valdmaņa, Gannusas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšes kungam “Par Latvijas Republikas monētu kalšanu un to izmaksām” .

Seiles kundze, mums jau šāda situācija ir bijusi atbilstoši arī likumam. Var runāt vai nu Latvijas Bankas prezidents, vai viceprezidents. Līdz ar to rakstiska atbilde ir iesniegta. Vai deputātiem ir kādi papildjautājumi? Nav. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — deputātu Golubova, Bartaševiča, Staša, Deņisova, Bekasova jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram “Par līdzekļu izlietojumu no Latvijas Republikas valsts budžeta Latvijas un NATO militārajām mācībām” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. Lūdzu!

T.Jundzis (aizsardzības ministrs). Tātad atbilde ir sniegta rakstiski, un no atbildes ir redzams, ka šīm mācībām tika iztērēti līdzekļi 41 000 latu no Latvijas valsts budžeta. Un savukārt no NATO līdzekļiem tika tieši samaksāts šo mācību organizēšanai 89 000 latu, pārvēršot latos. Galvenokārt šī summa tika izmantota, lai iegādātos dažādus aprīkojumus, kas ir nepieciešams mūsu karavīriem infrastruktūras pilnveidošanai, kompjūteru iegādei, un būtībā katrs šis lats, ja neskaita tādus izdevumus kā benzīnam vai papildu ēdināšanai, tad faktiski katrs šis lats jau ir palicis Latvijas aizsardzības spēku rīcībā.

Par kopējo vērtējumu arī šeit ir atbilde sniegta. Es domāju, ka tas, ka 15 valstis pirmo reizi piedalījās Latvijā organizētajās mācībās, tas tiešām bija, manuprāt, gan politiskās gribas izpausme, ka Latvija vēlas integrēties Rietumu drošības struktūrās, ka Latvija gatava sadarboties ar citu valstu militārajām struktūrām, un no militārā viedokļa, ja neskaita vienu nelielu starpgadījumu, kas bija ar ķīmisko gāzu pielietošanu, tad kopumā šīs mācības, protams, bija pietiekami sekmīgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir 19. — deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Lujāna, Ādamsona un Kreitusu jautājums veselības valsts ministram Labklājības ministrijā Viktoram Jaksona kungam “Par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas darba organizāciju Rēzeknes pilsētā un rajonā” . Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viktors Jaksona kungs. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs). Godājamie deputāti! Atbilde iesniegta rakstiski 18.septembrī. Un jāatzīst, ka deputātu jautājums bija vietā. Lai gan jau faktiski pirms jautājuma iesniegšanas ir nozīmēts ar pašvaldības lēmumu galvenais ārsts Ātrai medicīniskās palīdzības stacijai, līdz ar to daļēji esošie trūkumi novērsti. Jāatzīst, ka šis modelis nav labākais valstī un tāds pārsvarā rajona pilsēta arī netiek lietots. Es uzskatu, ka tas ir pašvaldības kompetencē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.21. Deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kostandas, Kazāka jautājums ministru prezidentam, finansu ministram, izglītības un zinātnes ministram “Par principiem, pēc kuriem tiek noteiktas valsts budžeta dotācijas akreditētajām privātskolām” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski un ie-sniegta. Ja atbildes jautātāju zemtekstā ir jūtams, ka izteikta ir doma, ka finansējums privātajām mācību iestādēm no valsts budžeta ir nepietiekams, tad es kā ministrs varu tikai tam pievienoties. Mēs esam iesnieguši Finansu ministrijā vēstuli pirms budžeta apspriešanas ar lūgumu palielināt finansējumu privātajām mācību iestādēm. Taču nākošajā mācību gadā, nākošajā budžeta gadā finansējums privātajām mācību iestādēm ir palicis līdzšinējā, šī gada līmenī un būs tāds pats kā šogad.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.22. Deputātu Kušneres, Kostandas, Kazāka, Mauliņa un Veldres jautājums Ministru prezidentam un ārlietu ministram “Par jaunatnes izglītošanu Eiropas Savienības jautājumos un tās aktivitātēs” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Un, ja ir papildjautājumi, varu atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.23. Deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Kušneres, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam “Par Abrenes apriņķa teritorijas atdošanu Krievijai” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Arī šeit ir sniegta rakstiska atbilde. Ja ir jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.25. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Veldres, Liepas, Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr. 431 “Par maksājumiem no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem”” .

Kurš no Ministru kabineta... Rakstveida atbilde ir iesniegta. Vai ir kādi papildjautājumi? Papildjautājumu nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.27. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja jautājums izglītības un zinātnes ministram “Par privātskolu reģistrāciju un licences izsniegšanas kārtību”. Atbildi sniedz Latvijas Re-publikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie kolēģi! Jautājumam atbilde ir iesniegta rakstiski, kurā izsmeļoši ir uzskaitīti visi nosacījumi par licenču izsniegšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums, kuru mēs izskatām, ir ar nr.30. Deputātu Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza, Dozorceva un Ādamsona jautājums labklājības ministram “Par naudas summu, kas saņemta no Krievijas federālā budžeta Krievijas militāro pensionāru medicīniskās palīdzības atmaksai Latvijā” . Atbildi sniedz Viktors Jaksons, Latvijas Republikas veselības valsts ministrs. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs). Godājamie deputāti! Uz jautājumu ir sniegta sīka rakstiska atbilde. Par visu piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar nr.31. Deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa jautājums labklājības ministram “Par atbildību, kādu mūsu valsts ir uzņēmusies attiecībā uz seksuāli izmantojamiem bērniem” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Pagaidām, ja būs papildjautājumi, atbildēšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Čerāna kungs, jūs uzdosiet vienu vai abus jautājumus? Vienu.

K.Čerāns (TKL). Godātais Makarova kungs! Ņemot vērā, ka ir pagājis zināms laiks un jau tuvojas 1998.gads, tad man ir jautājums par to, kādā budžeta programmā līdzekļi šim mērķim ir paredzēti 1998.gadam un cik lielā apjomā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Tātad Labklājības ministrija jau savā iepriekšējā atbildē uzsvēra, ka jautājums par šo bērnu rehabilitāciju ir jāskata kopumā ar rehabilitāciju bērniem vispār valstī. Līdzekļi ir paredzēti valsts budžeta programmā atbilstoši deputātu balsojumiem par 1998.gada budžetu. Konkrētus ciparus Labklājības ministrija varēs nosaukt tad, kad saņems budžetu, parakstītu no Valsts prezidenta.

Sēdes vadītājs . Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 32. Deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Liepas, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam “Kā valdība risina jautājumu par budžeta līdzekļu piešķiršanu bijušo leģionāru kapu izveidošanai, kopšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai” . Atbildi sniegs Ēriks Zunda, Latvijas Republikas pašvaldību lietu valsts ministrs.

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs). Godātie kolēģi, ir sniegta rakstiska atbilde diezgan izvērstā veidā. Šī atbilde sastāv arī no tās daļas, ko sagatavojis tieslietu ministrs un labklājības ministrs. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs uz tiem atbildēt.

Sēdes vadītājs. Ir. Tātad papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais Zundas kungs! Kad ir bijušas šiem leģionāriem cerības, ka viņi varēs saņemt šo pensiju no Vācijas? Kur valdība risina šo jautājumu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Saskaņā ar Vācijas Republikas likumdošanu ir tiesības saņemt pensiju, kurai ir kaitējuma atlīdzības raksturs. Lai paātrinātu šo procesu, ir parakstīts līgums starp Latvijas Republikas Sociālās apdrošināšanas fondu un attiecīgo institūciju Vācijā, kas attiecīgi izskata. Šobrīd jautājums ir par to, cik ātri ir spējīgi izskatīt visus iesniegtos pieprasījumus Vācijas valsts. Latvijas Republika tikai var nodrošināt optimālu dokumentu tulkošanu un nosūtīšanu uz Vāciju. Tāpēc jautājums ir ļoti būtiski atkarīgs no tā, cik ātri spēs nostrādāt Vācijas Republikas iestādes.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 33. Deputātu Rubina, Stroda, Saulīša, Ozoliņa un Valmaņa jautājums Ministru prezidentam “Par bērnu skaitu Latvijā, kuri neapmeklē skolu un valdības pasākumiem šīs programmas risinājumā” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie kolēģi! Atbilde ir iesniegta rakstiski un atbildē ir precīza tabula pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem par bērniem obligātajā skolas vecumā, kā arī precīzi dati par šiem pašiem bērniem, kuri mācās mūsu vispārizglītojošajās skolās, un uzskaitīti arī pasākumi, kādi veicami ar tiem bērniem, kuri nemācās.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Andris Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Rubins (TKB). Ministra kungs, vai mūsu valstī ir precīzi zināms, cik bērnu neiet skolā, cik bērnu skolas vecumā mums klaiņo un neiet skolā un ko viņi dara? Ko valdība dara, lai šo situāciju likvidētu? Es domāju, to mēs varētu viegli uzzināt — precīzu skaitli, ja mēs paņemtu Statistikas pārvaldes skaitli, uzzinātu, cik ir piedzimuši, cik ir tāda vecuma bērnu un cik bērnu attiecīgā vecumā apmeklē skolas, lai mums būtu pilnīga uzskaite, jo mums vajag pilnīgu uzskaiti par visiem bērniem, jo mūsu bērni, tie taču ir nākošā mūsu, pirmkārt, ne tikai mūsu zinātnieki un pārējie cilvēki, bet arī mūsu armija. Mums jāgatavo viņi, nevis ka viņi tagad klaiņo un valdībai nav uzskaites. Un kad būs tāda uzskaite?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Izglītības un zinātnes ministrija, sākoties šim mācību gadam, rīkoja akciju “Tevi gaida skola”, kuras rezultātā šādi bērni tika uzskaitīti. Mēs konstatējām 1600 bērnu, kuri nemācās, un mums ir izdevies pakāpeniski, veicot darbu ar šiem bērniem, šo skaitli samazināt līdz 1300. Tātad mēs esam apzinājuši 1300 bērnus, kuri vēl nemācās un dažādu iemeslu dēļ neapmeklē skolu. Tanī pašā laikā, es gribu teikt, ka Ministru kabineta normatīvajos aktos ir paredzēts, ka šo uzskaiti veic un ar šiem bērniem strādā pašvaldības, nevis valsts iestādes.

Sēdes vadītājs . Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums nr.34. Deputātu Stroda, Saulīša, Ozoliņa, Rubina un Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam, iekšlietu ministram, labklājības ministram “Kādi līdzekļi ir ieplānoti nākamā gada budžetā cietumnieku labklājības uzlabošanai?” Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers. Lūdzu!

Z.Čevers (iekšlietu ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Atbilde ir dota rakstiski. Papildus varu pateikt, ka cietuma administrācijas papildus vajadzībām nākošajā gadā, kā jūs atceraties, ieplānots sfēras uzlabošanai 2 miljoni latu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlas uzdot papildjautājumu deputāts Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Es vēlos zināt precīzu skaitli, cik vakar bija cietumnieku, tas ir, personu, kas atrodas ieslodzījumā, arī iepriekšējā ieslodzījumā? Nu apmēram!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (iekšlietu ministrs). Es nezinu, cik bija vakar, bet šodien ir 9356, man tā liekas. No kuriem tiesu vēl gaida apmēram 3,5 tūkstoši.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (TKB). Komentārs. Es pateicos mūsu Valsts prezidentam, mūsu labvēļiem — Sorosa kungam, vēstniekiem un visiem, kurus mēs redzējām televizorā nupat, ministram Čevera kungam par īpašām rūpēm par mūsu cietumniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputāts Ozoliņš savā runā otru jautājumu neuzdeva.

Nākošais darba kārtības jautājums ir nr.36. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Kušneres, Kostandas un Grīnberga jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram “Par 1997. gadā pirmajos astoņos mēnešos no jauna piešķirto pensiju apjomu” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ... es atvainojos, Makarova kungs,... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, lūdz motivāciju šim jautājumam. Lūdzu! Trīs minūtes.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir viens no pašiem nopietnākajiem jautājumiem mūsu valstī. Tas ir jautājums par valsts pensijām. Un mūsu rīcībā nonākusi informācija par to, ka tās pensijas, kas 1997. gadā tiek piešķirtas no jauna, gandrīz puse no visām šīm pensijām ir tikai 25 latu apmērā. Un jautājums ir šādā situācijā: no kā šie cilvēki lai dzīvo, ja šis pensionārs, kurš ir nostrādājis darba mūžu, ka viņš saņem pensiju, kura vairāk nekā divkārt ir mazāka pat par tā saucamo krīzes iztikas minimumu. Un ir acīmredzams, ka daudziem no cilvēkiem šis pensijas apjoms ir vienkārši nepietiekams pat izdzīvošanai.

Un tāpēc ir arī mūsu jautājums — ko valdība un Labklājības ministrija ir darījusi un darīs vistuvākajā laikā, lai ar labojumiem pastāvošajā Pensiju likumā izbeigtu šo situāciju? Un mēs zinām, ka... mēs skatījāmies Saeimā arī grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, un frakcija “Latvijai” piedāvāja alternatīvu modeli pensiju aprēķināšanai, kur katra cilvēka pensija sastādītos no divām daļām, un viena daļa būtu tā, ko viņš nopelnījis ar savu darbu līdz 1995. gada 31. decembrim, un šī daļa būtu proporcionāla darba stāžam šajā laika periodā, un pēc tam būtu otra daļa klāt, kas sastādītos tieši no summas, kas ir proporcionāla no viņu izdarītajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bet šis modelis garantētu to, ka nevienam cilvēkam nevar atņemt to viņa pensiju, pensijas daļu, ko viņš ir savā darba mūžā jau nopelnījis. Bet mēs redzam, ka, lūk, šis jaunais Pensiju likums, kurš šobrīd darbojas un ko daži politiķi uzskata par modernu, atļaujas pat lietot šādus ciniskus vārdus, ka šis jaunais likums rada, teiksim, jaunu... saasina šo nabadzības situāciju mūsu valstī un, kā jau minēju, ka gandrīz 50% no visiem pensionāriem šis pensiju apmērs ir vienāds ar 25 latiem vai arī mazāks.

Un tajā pašā laikā ir cilvēki, kas saņem vairākus simtus latu lielu pensiju. Un šeit veidojas grandiozas sociāla netaisnība, kuru nepieciešams atrisināt, un tāpēc ir šis jautājums — ko valdība ir darījusi un ko tūlīt darīs, lai tiktu galā vismaz ar šo absolūti nabadzību, kas veidojas šī likuma darbības rezultātā. Es tomēr lūgtu labklājības ministru atbidlēt uz šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij, cienījamā Saeima! Es domāju, ka deputāti, balsojot par grozījumiem Pensiju likumā, ļoti labi zina, kādus pasākumus varēja veikt esošo līdzekļu ietvaros un ar ko mēs varam rēķināties nākotnē. Vienlaicīgi tika skatīts arī likums “Par valsts budžetu 1998. gadam”, kurā bija paredzēts palielināt sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, sākot ar 1998. gada 1. aprīli, līdz 30 latiem.

Vienlaicīgi es gribētu teikt, ka deputātiem, rūpīgi vērtējot savu uzdoto jautājumu, vajadzētu arī izanalizēt tos datus, ko iesniedza Labklājības ministrija. Un 1997.gadā, piešķirot pensijas, iestājās straujšs apdrošināšanas stāža samazinājums. Ja 90. gadu sākumā vidējais darba stāžs, ar kuru cilvēki gāja pensijā, bija 33—34 gadi, tad 1997. gadā par dažiem mēnešiem tas svārstās no 25 gadiem līdz 31 gadam. Un, protams, runāt, tas ir vidējais stāžs valstī... un, protams, runāt par to, ka šie cilvēki ir grūti strādājuši, laikam būtu mazliet pāragri.

Vienlaicīgi deputāti ir nobalsojuši, ja cilvēkam darba stāžs Latvijā ir ne mazāks kā 30 gadi, tad viņa pensiju... ja viņa ienākumi ir zemāki par vidējo iemaksu algu valstī, rēķina no vidējās iemaksu algas valstī. 1998. gadā, es ceru kopā ar deputātiem atrast kompromisa variantu par pensiju indeksāciju, kas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim. Mums ir tomēr jārēķinās ar tām budžeta iespējam, kas ir Latvijas valsts rīcībā, jo šobrīd neviens nedod kredīta līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Makarova kungs! Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šajā situācijā, kad praktiski 50% no visām pensijām, kas no jauna ir piešķirtas 1997. gadā, visi šie pensionāri tiešām ir pelnījuši šo faktiski bada pensiju, un vai tiešām jūs uzskatāt, ka valdībai nekas nebūtu jādara šīs situācijas uzlabošanai vai arī ka valdība neko nevar izdarīt šajā gadījumā. Vai tiešām jūs tā uzskatāt? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Čerāna kungs, cienījamie deputāti! Valdība var rīkoties tikai esošo līdzekļu ietvaros. Protams, es neuzskatu, ka šie cilvēki ir pelnījuši šādu pensiju, bet es rēķinos ar tiem budžeta līdzekļiem, ko izdodas iekasēt sociālās apdrošināšanas fondam un ko izdodas izmaksāt pensijās. Un tas ir jautājums par to, cik tālu mēs varam iet uz pensiju likuma uzlabojumiem un cik tālu tas ekonomiski ietekmēs sociālo politiku valstī. Mēs nevaram plānot sociālā budžeta izlietojumu pāri par ieņēmumu daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais Makarova kungs, vai tiešām jūs uzskatāt, ka šajā situācijā, kad lielai daļai pensionāru saņemamā pensija ir vairāk nekā divas reizes mazāka par krīzes iztikas minimumu, vai tiešām jūs uzskatāt, ka šajā situācijā no sociālā apdrošināšanas fonda, tas ir, no pensiju fonda, ir pamatoti izmaksāt pensijas, kuras ir lielākas par trijiem simtiem latu un par četriem simtiem latu. Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šī kārtība ir taisnīga? Un ka tā nebūtu grozāma? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Strādājot pie pensiju likumdošanas, valdība un Saeima vienojās, ka pensijām ir jābūt atbilstošām katra indivīda iemaksām. Atbilstoši tam es tiešām uzskatu, ka Latvijā ir jābūt politikai, kas orientēta uz to, lai mēs katram cilvēkam rēķinātu pensiju atbilstoši viņa individuālajām iemaksām, vai gadījumā, ja par to atbildību uzņemas valsts, invaliditātes gadījumi, bezdarbs, tādā gadījumā šīs iemaksas viņa vietā veic valsts budžets. Tāpēc es tiešām uzskatu, ka Latvijā pensiju likumdošanai ir jābūt pakļautai atbilstoši katra indivīda iemaksām.

Sēdes vadītājs . Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar numuru 37. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja, Kazāka jautājums Ministru prezidentam, satiksmes ministram, finansu ministram “Par 1998. gadā paredzētajiem līdzekļiem vienam un tam pašam mērķim — valsts nozīmes datu pārraides izveidei vairākiem uzņēmumiem” . Atbildi sniedz Vilis Krištopans, Latvijas Republikas satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamie kolēģi, jums ir iesniegta atbilde ar numuru 285. Es vienīgi varu piebilst, ka šīs gan budžeta investīcijas, gan kredīts tiek izsniegts vienam uzņēmumam, un tā ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrība “Valsts informācijas tīkla aģentūra”, kura nodrošina, kā jūs zināt, visas valsts iestādes ar vienotu datu pārraidi. Un centīsies to nodrošināt visā Latvijas teritorijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar numuru 38 — deputāta Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram, satiksmes ministram — “Kāpēc 1,5 miljoni latu Pasaules bankas un KF kreditētajam “Latvijas autoceļu projektam” tiek ņemti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem?” Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Atbildi es esmu iesniedzis Saeimai ar numuru 286, reģistra numurs, kur diezgan izsmeļoši mēģināts pastāstīt par to, ka līdzekļu katastrofāli joprojām mums nepietiek, mūsu ceļu nozarei, kā valsts ceļiem, tā arī pašvaldības ceļiem, un ekonomika nav spējīga pašlaik tādu nodokļu masu samaksāt Latvijā, un tāpēc es joprojām uzskatu, ka mūsu valsts investīciju programmā būtu jāparedz nevis 1,5, bet vieni 15 miljoni latu katru gadu gan pašvaldību, gan arī valsts ceļiem. Un tāpēc šī ir valsts investīciju programmas sastāvdaļa kā līdzfinansējums lielā projektā Latvijas autoceļu uzlabošanai. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Tā nav atbilde!”)

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.41. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga jautājums tieslietu ministram — “Kāds ir nepieciešamais minimālais līdzekļu daudzums, lai 1998.gadā varētu nodrošināt publiski pieejamas Latvijas spēkā esošo likumu datu bāzes izveidi “Internet” tīklā.” Atbildi sniedz Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta šā gada 14.oktobrī, reģistra nr.289, tā ir rakstiskā veidā, un, ja būs papildu jautājumi, mēģināsim atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.42. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja un Grīnberga jautājums zemkopības ministram un finansu ministram. Šo jautājumu arī mēs esam pārcēluši uz mūsu sēdes beigām. Es ļoti atvainojos, Juridiskai birojs mani palabo, par šo jautājumu nebija iesniegumu.

Tātad nākamais ir 42.jautājums, ko iesniedzis Čerāns, Kušnere, Liepa, Zelgalvis un Grīnbergs zemkopības ministram un finansu ministram: “Kā valdība panāks, lai 1998. gadā tiktu nodrošināta Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu.” Rakstveida atbilde ir iesniegta, vai ir papildjautājumi? Deputātam Kārlim Čerānam ir papildjautājumi, tad tas ir jāpārceļ uz sēdes beigām, jo nav kam atbildēt. Pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums nr.43. Deputātu Lujāna, Bartaševiča, Deņisova, Bekasova un Golubova jautājums iekšlietu ministram un tieslietu ministram “Par teroristiskiem grupējumiem Latvijā.” Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (iekšlietu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atbilde ir sniegta rakstiskā veidā, man nav ko piebilst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr.44. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministram un finansu ministram “Par avārijas situācijas novēršanas risinājumiem Dagdas vidusskolā.” Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! 22.oktobrī parakstītā rakstiskā atbilde vairs neatbilst reālai īstenībai, jo varu jūs iepriecināt, ka no Latvijas investīciju fonda ir rasta iespēja piešķirt līdzekļus Dagdas vidusskolai, atvainojos, no privatizācijas fonda ir rasta ie-spēja piešķirt līdzekļus 35 tūkstoš latu apmērā avārijas situācijas novēršanai Dagdas vidusskolā. Tātad cerēsim, ka tuvākā laikā to izdarīs.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.45. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunovam, finansu ministram Zīlem “Par valsts investīciju projektu 800 plus realizācijas plāniem 1998.gadā.” Atbildi sniedz Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Godātie deputāti! 1988.gadā ir paredzēti ūdenssaimniecības, tas ir ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu attīstības projekti 15 mazpilsētās par summu 2,4 miljoni latu. Šeit jautājums ir arī par to, vai ir saņemta vēstule no Dagdas pilsētas un vai Dagdas pilsētas dzeramā ūdens problēma tiks risināta 1998.gadā. Jūs atceraties, arī Saeimā tika balsots par šo projektu, bet diemžēl investīciju programmā to iekļaut nevarēja, jo pieteikums tika saņemts tikai 5.septembrī un visi investīciju projektu pieteikumi tika izskatīti vasarā — augustā, līdz ar to šis projekts tiks iekļauts 1999.gada projektu izskatīšanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.46. Deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Kušneres un Mauliņa jautājums labklājības ministram Makarovam “Par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi 1996.gadā un 1997.gada pirmajos 9 mēnešos.” Vārdu motivācijai šim jautājumam lūdz Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis jautājums tika uzdots, pamatojoties uz informāciju, ko mēs ieguvām Daugavpils rajona pilsētu apmeklējumu rezultātā, un problēma, kura tur tika izvirzīta, bija tāda, ka mediķiem šajā rajonā nebija iespēju reāli iepazīties ar šī rajona slimokases budžeta izpildi. Un tāpēc mums arī bija lūgums iepazīstināt Saeimas deputātus ar šo budžeta izpildi, kā arī norādīt, kādi tiesību akti dod pamatu mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu, jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka ir nepieciešama plaša un kvalificēta sabiedrības kontrole pār budžeta līdzekļu izlietojumu. Un tas ir skaidrs, ka vislabākā veidā pašas slimokases budžeta līdzekļu izlietojumu var kontrolēt speciālisti šajā nozarē, un tas ir — mediķi. Un bez tam arī mūsu jautājums ir, kādi mehānismi paredzēti, lai slimokases reformas laikā netiktu masveidā slēgtas mazās lauku slimnīcas? Diemžēl mēs konkrētas atbildes rakstveidā neesam saņēmuši uz šiem jautājumiem, un, es ceru, ka vismaz mutiski ministra kungs varēs tās sniegt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viktors Jaksona kungs. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs). Godājamie deputāti! Papildus rakstiskai atbildei varu pateikt, ka tātad ar budžetu kopumā katrs medicīnas darbinieks var iepazīties, izlasot to avīzē. Tālāk par naudas nosūtīšanu uz teritorijām — Labklājības ministrijas rīkojumā tas nav slēpts dokuments, bet to saņem katra iestāde. Tālāk par to, kādu naudas summu saņem konkrētā iestāde. Ir līgums starp teritoriālo slimokasi un konkrēto iestādi, kur ir paredzēts absolūti konkrēti par kādu veselības aprūpes pakalpojumu cik daudz samaksā, un šāds līgums atrodas katrā iestādē, un par to iestādes vadītājam būtu jāinformē savi darbinieki. Un pēdējais — pat jau kopš šī gada sākuma tiek regulāri izdots slimokašu vēstis, apjomīga brošūra, kur ir ļoti sīki atspoguļoti slimokasu... visu valsts slimokasu darbs un budžeta gaita.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr.47. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Kostandas un Kušneres jautājums izglītības un zinātnes ministram “Kā Latvijas valsts palīdz skolotājiem to tālākizglītošanas procesā.” Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Trīs minūtes. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums, ņemot vērā to, ka mūsu valstī politiķi laiku no laika savos izteikumos izglītību pasludina vārdos par prioritāti, bet tas ir jautājums par to, kādā veidā šī izglītības prioritāte realizējas darbos. Un viena problēma, kas ir neapšaubāmi ļoti liela un kas ir risināma, tas ir skolotāju algu jautājums, un tās ir faktiski nepareizas prioritātes valsts budžetā. Bet šeit ir jautājums par pasākumiem, kas arī veicinātu izglītības sistēmas uzlabošanos un izglītības kvalitātes palielināšanos un kas neprasa pat tik lielus līdzekļus kā skolotāju algu palielināšana. Tas ir pilnīgi konkrēts valsts atbalsts skolotāju tālākizglītošanas procesam. Un jautājums arī pilnīgi konkrēts tieši attiecībā par Latvijas attālāko novadu skolotāju: uz kādu valsts palīdzību šis skolotājs var cerēt, ja viņam līdz ar citiem maksājumiem un laika patēriņu, kas tiek pavadīts ceļā, ir arī vēl nepieciešamas ievērojamas naudas summas tērēt ceļa izdevumiem. Kādā veidā valsts pilnīgi konkrēti var atbalstīt šos skolotājus, un ko valdība darīs un ko tā dara, lai šo atbalstu skolotājiem nevis samazinātu gadu no gada, bet atrastu iespēju tomēr palielināšanai? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, un ir iesniegta tabula par finansējumu iepriekšējos gados, sākot no 1994.gada. Kā redzams, finansējums nepārtraukti ir samazinājies, bet mēs šai tabulai klāt varam pievienot jau tagad datus par 1998.gadu. 1998.gadā finansējums ir saglabāts līdzšinējā — 1997.gada līmenī. Tātad finansējuma lejupslīde ir apturēta, un šis ir pirmais gads, kad finansējums ir saglabājies tādā pašā līmenī. Ar šo finansējumu varam nodrošināt finansiālo atbalstu tikai 24% pedagogu tālākai izglītībai.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Celmiņa kungs! Vai jūs uzskatāt, ka šī situācija ir normāla, un ja ne, tad ko jūs kā izglītības ministrs esat darījis, lai šis finansējums būtu lielāks? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Atbilde pavisam īsa. Es uzskatu, ka šī situācija nav normāla. Ko es esmu darījis? Es esmu prasījis lielāku finansējumu, bet par to mani draud atstādināt no amata.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.49. Deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Liepas, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam, satiksmes ministram, tieslietu ministram un finansu ministram “Par valdības pasākumiem, lai nodrošinātu visām valstī dzīvojošām politiski represētajām personām bezmaksas braukšanu.” Atbildi sniedz Vilis Krištopans, Latvijas Republikas satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Atbilde ir iesniegta. Dokumenta nr.3288b. Es varu piebilst sekojošo, ka Satiksmes ministrijas nostāja braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanai ir nemainīga, ir jādotē nevis pārvadātājs, bet pasažieris. Lai to izdarītu, mums vajadzētu izdalīt pietiekami lielu summu. Mēs šos datus bijām iesnieguši jau oktobrī, pareizāk būtu bijis no jautātāju puses iesniegt budžetā pieprasījumu budžeta grozījumos par lielāku summu, vismaz piecas reizes lielāku summu, lai mēs spētu samaksāt katram braucējam, jo šobrīd, piemēram ar invalīdiem ir tā. Mēs esam sadalījuši invalīdus faktiski divās daļās: mobilos invalīdus un tos, kas nav spējīgi pārvietoties. Tie, kas nav spējīgi pārvietoties, nesaņems šo dotāciju tāpēc, ka pašlaik vēl mēs esam spiesti pārvadāt tikai tos, kas brauc. Pareizāk būtu katram samaksāt kaut kādu summu, un tad tas, kurš pārvietojas ļoti grūti un neizmanto vilcienu vai autobusu, arī varētu kaut kādā veidā pārvietoties ar kādu citu transporta līdzekli, kompensējot no viņiem samaksātās naudas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 50. Deputātu Liepas, Kostandas, Mauliņa, Kušneres un Veldres jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam un zemkopības ministram “Par celulozes rūpnīcas projekta izstrādi.” Rakstiska atbilde ir iesniegta. Deputāti papildjautājumus uzdot vēlas. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 51. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Grīnberga un Liepas jautājums Ministru prezidentam, tieslietu ministram un iekšlietu ministram “Par Latvijas valsts īpašumā esošo trīs gruntsgabalu Berlīnē pārdošanu.” Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Ir sniegta izsmeļoša atbilde par šo jautājumu, tādēļ neatkārtošos.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums nr.52. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Liepas un Grīnberga jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam un tieslietu ministram “Par Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu.” Atbildi sniedz Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Atbilde sniegta 12.novembrī. Ja kādi papildjautājumi būs, tad mēģināsim atbildēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 53. Deputātu Rubina, Valdmaņa, Lujāna, Mauliņa un Ādamsona jautājums Latvijas ārlietu ministram “Par Latvijas valsts karoga novietošanu pie Latvijas vēstniecību ēkām.” Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Jautājums ir atbildēts rakstiski, un arī problēma ir atrisināta praktiski.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums nr.54. Deputātu Saulīša, Stroda, Ādamsona, Zelgalvja, Rubina un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam “Par Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības saistību ar “Latvenergo” 3 miljonu lietu.” Atbil-di sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir sagatavota atbilde ar nr. 3406a 20.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

A.Sausnītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums nr. 55. Deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Mauliņa un Veldres jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram “Par valdības pasākumiem, lai tiktu turpināti Latvijas Nacionālās operas otrās kārtas būvdarbi”. Tā kā neviens ne-var sniegt atbildi, pārceļam atbildi uz nākošo Saeimas Jautājumu un atbilžu sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 56. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Veldres, Mauliņa un Liepas jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram “Par pamatojumu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” rīcībai, atslēdzot apkuri un elektrību Ievas Ozoliņas—Ozolas klasiskās skolas ēkai Rīgā Torņakalna ielā 16". Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir dokuments nr. 3408a. Es gribu piebilst vienīgi to, ka, kā jau mēs noskaidrojām Izglītības un zinātnes ministrijā, šai skolai ir anulēta uzņēmējdarbības licence un tās darbība nekad nav bijusi reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, bet šī licence kā maldinošs dokuments ticis pieslēgts tehniskajai skolai. Pārējo jūs varbūt varat izlasīt šajā dokumentā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.58. Deputātu Mauliņa, Kušneres, Čerāna, Kostandas un Veldres jautājums Ministru prezidentam “Par lēmumu slēgt Valmieras rajona Naukšēnu arodvidusskolu 1998.gada 1.janvārī, tas ir, mācību gada vidū” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Papildus rakstiski iesniegtajai atbildei varu deputātus informēt, ka pirms divām nedēļām apmeklēju Naukšēnu arodvidusskolu un konstatēju sekojošo. Visiem skolēniem, kuri mācās Naukšēnu arodvidusskolā ir atrastas vietas līdzīga profila, tāda paša profila mācību iestādēs, lai turpinātu izglītību. Daļa no pedagogiem jau strādā Naukšēnu vidusskolā, un daļa no pedagogiem, darbiniekiem atradīs darba vietas jaundibinātajā Naukšēnu speciālajā skolā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar nr.59. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Kostandas, Veldres, Kušneres jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram “Vai Finansu ministrija ir plānojusi garantēt kredītu 25 miljonu ASV dolāru apmērā no Pasaules bankas Rīgas Domei ieguldījumam SIA “Getliņi ECO”” . Atbildi sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Tur ir aprakstīti visi procenti, un tie tātad ir: Pasaules bankas resursu aizņemšanās cena, un te ir periodā, sākot no 1997.gada 15. oktobra minētā likme — būs 5,97% gadā. Es varētu vēl runāt par to, ka kredītu atdošana galvenokārt notiks no Rīgas Domes budžeta, un Rīgas Dome radīs finansiālas sistēmas mehānismu, kā rezultātā kredīts tiks atmaksāts no izgāztuves ekspluatācijā iegūtajiem līdzekļiem. Kredīts tiks dzēsts daļēji no līdzekļiem, kas iegūti no atkritumu ražotājiem kā samaksa par atkritumu noglabāšanu. Un daļēji no ienākumiem, kas tiks gūti, realizējot izgāztuves pilsētas siltuma apgādē. Par šīs jaunās Rīgas pilsētas sanitārās izgāztuves iekārtošanas un tālāk ekspluatācijas ietekmi uz apkārtējo vidi, — tas viss ir aprakstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus vēlas uzdot. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Gorbunova kungs! Sakiet, lūdzu, par cik pieaugs tie tarifi, kas Rīgas iedzīvotājiem ir jāmaksā par atkritumu savākšanu un aizvešanu, par atkritumu utilizāciju? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Diemžēl es jums atbildēt nevaru, jo tas ir jaunās uzņēmējsabiedrības un Rīgas Domes kompetencē. Bet ir skaidrs viens. Ja šie atkritumu savākšanas un apglabāšanas izdevumi pieaugs un ja pieaugs nesamērīgi, tad, protams, šis projekts būs apdraudēts. Un es domāju, ka šajā ziņā arī Pasaules banka, kura dod savu naudu un uzrauga šo projektu, tā arī ir ieinteresēta, lai šie tarifi nepieaugtu. Tāpat kā citās lietās, kur tā aizdevusi naudu, jo viņi ļoti labi saprot. Ja, piemēram, Rīgas Dome šos tarifus nesamērīgi palielinās, tad šim projektam nav nākotnes.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar nr.60. Deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Veldres, Kušneres jautājums Latvijas Bankas prezidentam Repšem “Par Latvijas Bankas ekspertiem un padomes locekļiem un to atalgojumiem” . Atbildi sniedz Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Lūdzu!

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents). Godātie deputāti! Atbilde iesniegta rakstiski. Pie tās man nekas šobrīd nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar nr.61. Deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam “Par valdības pasākumiem, lai noorganizētu starptautisko fotoizstādi Rīgā un līdzekļu piešķiršanu jauno fotogrāfu klubam”. Neviens no ministriem atbildi sniegt nevēlas. Pārceļam jautājumu uz nākamo sēdi.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.63 — deputātu Liepas, Grīnberga, Kostandas, Zelgalvja, Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram “Par bērnunamu un patversmju pedagoģisko darbinieku piemaksām pie darba algām” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, pie kuras vēl es gribētu piebilst, ka šīs iestādes atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.64. Deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Urbanoviča, Staša, Dozorceva, Kreituses, Stroda, Ozoliņa un Veldres jautājums satiksmes ministram “Par Satiksmes ministrijas dienestu sagatavotību ziemas sezonai” . Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man jāsniedz mutiska atbilde. Cik es saprotu, tā ir vēl ceļā kaut kur. Tā ir iesniegta. Ļoti īsi centīšos jūsu laiku daudz neaizkavēt. Vislielākās problēmas, protams, radīja dzelzceļa elektroapgādes sistēmu avārijas, kuru rezultātā atslēdzās atbloķēšanas sistēmas, automātiskās luksoforu signalizācijas sistēmas un elektriskās centralizācijas sistēmas, kā arī izlādējās visi rezerves akumulatori. Pavisam laikā no 25. līdz 29.oktobrim tika nozāģēti 212 koki, 120 zari, sadeguši 10 sprieguma transformatori un 21 vienfāzes transformators. Elektroaparātu sistēmas atjaunošanā uz dzelzceļa piedalījās 72 cilvēki ar četrām drezīnām un astoņām automašīnām.

Kas attiecas uz autoceļiem, tad es jums varu tikai nosaukt summu. Šī gada 24., 25. un 26.oktobrī intensīvi sniga Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Ventspils un daļēji Liepājas rajonā. Šajās dienās uz valsts autoceļiem tika izlietoti 169 000 latu ceļu nodrošināšanā kustībā.

Lai ziemā uzturētu visus valsts autoceļus atbilstoši uzturēšanas klasēm, nepieciešami finansu līdzekļi 20,9 miljoni latu. Pēc ilgām debatēm Valsts autoceļa fonda konsultatīvajā padomē 1998.gadā šiem mērķiem ir ieplānoti 6,9 miljoni latu, tas ir, valsts autoceļiem. Valsts ceļu dienests autoceļu uzturēšanas darbus veic pēc nepieciešamības jebkurā diennakts laikā. Mēs, protams, varētu asignēt lielāku summu ziemas dienestam, bet attiecīgi šī summa mums ir jānoņem vasaras darbiem — ceļu atjaunošanas darbiem, asfaltēšanas darbiem un tā tālāk. Šī vienmēr ir tā dilemma — pa kuru ceļu mums iet? Jo naudas, kā jau es jums esmu teicis, nepietiek. Reizes 10 ir mazāk, nekā vajag. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumu vēlas uzdot. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvībai” frakcijas deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Cienījamais ministr Vili Krištopan! Sakiet, lūdzu, vai šosejas posma Slokas–Kalnciema pagrieziens vēsturiskās, ainaviskās liepu—ošu alejas izciršana atbilst jūsu programmai par autoceļu sagatavošanu ziemai?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopan s (satiksmes ministrs). Godājamais Ozoliņa kungs! Jebkurš darbs, jebkura darbība, uzlabojot mūsu ceļu fondu jeb autoceļus, tiek veikta, saskaņojot ar visām iespējamām instancēm, tajā skaitā arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ar visiem dienestiem.

Es jums gribētu šeit atgādināt vēsturi. Ka, pateicoties jums un jūsu uzbūvētajai teltij, netika pareizi uzkonstruēts Jūrmalas apvedceļa izvads uz Jūrmalas šoseju Rīgas virzienā, kā rezultātā šajā nepareizi uzkonstruētajā līkumā notiek ļoti daudz dažādi ceļa satiksmes negadījumi daudzi autovadītāji piemin nezin kāpēc mūs un mani ar ļoti sliktiem vārdiem, lai gan faktiski tas ir jūsu roku darbs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TKB). Es esmu spiests komentēt cienījamā Viļa Krištopana paziņojumu, apliecinot, ka Vilis Krištopans ir maldināts, telti necēlu es, bet cēla Brūvera kungs, kas bija Jūrmalas ekoloģiskās nodaļas vadītājs tajā laikā, un tiešām tā ir atsevišķa saruna. Neviens neliedz, Krištopana kungs, jūs jau vairākus gadus esat mūsu visucienījams un tiešām efektīgs satiksmes ministrs, izbūvēt šo ceļu, jo gan kāpa ir norakta, gan koki ir nocirsti, gan ceļš ir projektēts, un apmēram arī tas gabaliņš jau nav liels, tur ir kādi varbūt 300 metri, to jau varēja trīs gadu laikā mierīgi uzcelt, bet es nezinu, vai jums vai kādam citam ir īpaša spītība vai iedomība kaut kādā veidā it kā kādam iegriezt. Katrā ziņā tas neesmu es. Mans papildjautājums saistās ar to, ka...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūsu laika limits ir izsmelts.

L.Ozoliņš. ... vai bija iespējams glābt šo aleju?

Sēdes vadītājs. Deputāts Leopolds Ozoliņš tomēr paspēja uzdot papildjautājumu. Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Ozoliņa kungs, protams, ka jebkuras darbības ir iespējamas, mēs varētu uzbūvēt šoseju arī pavisam citā vietā, tikai viss atkarājas, protams, no tā, cik tas maksā. Kas attiecas uz šo pagriezienu uz Jūrmalas šoseju, es esmu ļoti gandarīts, ka mums ar jums ir pilnīgi vienots viedoklis, un es ceru, ka mēs kopīgi tuvākajos gados atklāsim, pārgriezīsim lentīti šim posmam, kurš būs pareizi šoreiz uzbūvēts, un autobraucējiem nebūs bīstama situācija šajā Asaru līkumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts.

Nākamais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ar numuru 66 — deputātu Kušneres, Kostandas, Grīnberga, Čerāna, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam, labklājības ministram un ārlietu ministram — “Vai Latvijas valdības rīcībā ir dokuments, kas apliecina, ka Latvijas ir parakstījusi Eiropas sociālo hartu?” Atbildi sniedz... kurš no ministriem? ... Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie un godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi gan Ārlietu ministrijas, gan Labklājības ministrijas atbildi uz jūs interesējošo jautājumu. Es tikai gribētu pateikt, ka sociālās hartas parakstīšana reāli nozīmē, ka Latvijas valdība uzsāk darbu pie savas likumdošanas sakārtošanas atbilstoši šīs sociālās hartas prasībām. Un līdz ratifikācijai mūsu rīcībā ir vismaz divi gadi, kas ļaus pilnībā saskaņot likumdošanu, attīstīt mūsu valsts tautsaimniecību, lai nākotnē Latvijas Republikai nebūtu nekādu problēmu ar līdzdalību Eiropas Savienībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar numuru 67 — deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Kazāka jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram “Par Rīgas pilsētas un lauku rajonu slimnīcu apgādi ar insulīna preparātiem”. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viktors Jaksons. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, Valsts diabetoloģijas un endokrinoloģijas centrs uztur diabēta slimnieku reģistru un sadala insulīnu pa visu republiku. Diabēta slimnieki tiek simtprocentīgi nodrošināti ar insulīnu, taču pieprasījums pēc cilvēka insulīna tiek apmierināts tikai 24%. Neskatoties uz smago situāciju ar budžetu veselības aprūpē, uz nākošo gadu insulīna iegādei ir palielinājums par 140 000. Līdz ar to arī procentuāli tiks palielināta cilvēku insulīna iegāde. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts. Es atvainojos... Vēlas Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamais ministra kungs! Mūsu papildjautājums, faktiski atkārtojot vēlreiz pamatjautājumu numur 3, kas ir šeit iesniegts jums un uz kuru nav precīzas atbildes. Mēs tātad gribam dzirdēt konkrēti — kāds ir insulīna preparātu pieprasījums un tā apmierinājuma prognozes nākamajiem trīs gadiem? Precīziem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Viktors Jaksons. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs). Tātad insulīna apgāde bija un būs nodrošināta simtprocentīgi. Taču ir tendence pāriet pakāpeniski uz cilvēka insulīnu, un tas norit pakāpeniski.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts. Mums ir atlikušas vēl piecas minūtes. Tātad turpinām izskatīt mūsu izmainīto dienas kārtību.

Nākošais jautājums ir ar numuru 1. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Kazāka, Kostandas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķiniem”. Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ir sagatavota atbilde uz jautājumu nr.2655a, kura iesniegta uz jūsu jautājumu jau 15.maijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumu uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar numuru 2 — Latvijas Republikas ekonomikas ministram “Par energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” tarifu kārtējo paaugstinājumu”. Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs). Cienījamie kolēģi! Ir sagatavota atbilde ar numuru 2656a no 15. maija.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

A.Sausnītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir ar numuru 3 — deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Kazāka, Kostandas, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram “Par energoapgādes regulēšanas padomes nosakāmo energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku”. Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs). Cienījamie kolēģi! Uz šiem jautājumiem sagatavota atbilde nr. 2659a un arī 15. maijā iesniegta.

Sēdes vadītājs. Nākamais... Es atvainojos. Ir papildjautājumi deputātiem? Papildjautājumu nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir ar numuru 5 — deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kušneres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram “Par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās un konkrētiem valdības pasākumiem problēmas risināšanā”. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie deputāti! Lai gan no jautājuma uzdošanas ir pagājis zināms laiks un deputātu rīcībā bija pietiekoša plaša statistiskā informācija, un deputāti, diskutējot par 1998. gada budžeta projektu, pilnībā atbalstīja Labklājības ministrijas pozīciju — par vairāk nekā 1 miljonu latu palielināt līdzekļu apjomu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai, kas ļaus nākamajā gadā papildus iesaistīt cilvēkus pagaidu sabiedriskajos darbos, īpaši tos, kas ir pirmspensijas vecumā vai jaunieši, jo šīs ir divas speciālās grupas, kurām ir nepieciešama papildu uzmanība un papildu atbalsts, vienlaicīgi no privatizācijas fonda 1997. gadam ir izdalīts 180 000 latu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, kas ļaus papildus apmācīt gandrīz simts cilvēkus, lai viņi varētu apgūt jaunu profesiju, kas būtu konkurētspējīga darba tirgū. Pie visa tā, protams, ko es esmu jau iepriekš papildus pateicis, es gribētu pateikt, ka valdība ir daudz darījusi, lai izvērtētu iesniegtos projektus uz atbalstāmajiem reģioniem, kas ļaus apmēram vēl par 1 miljonu latu piesaistīt dažādas aktivitātes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Godātie deputāti, es informēju jūs, ka pulkstenis rāda 17 un 30 minūtes. Līdz ar to ir pienācis noslēgums mūsu šai sēdei, kas ir veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav pasludināta par slēgtu! Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Aigars Jirgens, Jānis Kazāks, Jānis Jurkāns, Leonards Stašs, Andris Tomašūns, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. 1997. gada 11. decembra sēdi pasludinu par slēgtu.