"Apdraudēta ir arī Eiropa"

"Die Welt"

— 2000.04.05.

BND informē par masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanos. ASV kritizē alianses partneru militāro flegmātismu.

Pasaule ir kļuvusi par bīstamu vietu, un Vācija nav izņēmums: Irākas raķešu sniedzamības attālums, kā informē Vācijas Ārējās informācijas dienests (BND), pēc pāris gadiem aizsniegs arī Frankfurti, Minheni un Berlīni. Turklāt ir vienalga, vai šādi bruņošanās centieni ir ofensīvi vai defensīvi, vai iebiedēšanai vai uzbrukumam.

BND ir iesniegusi divus ziņojumus par masveida iznīcināšanas ieroču tēmu. Viens no viņiem ir pieejams sabiedrībai, bet otrs tehnikas un informācijas avota aizsardzības dēļ ir slepens. Pretēji amerikāņiem, kuri slepenā dienesta pētījumus uzskata par demokrātiskā procesa daļu, Eiropas valstu valdības pārsvarā šādas zināšanas tiecas paturēt pie sevis. Tādējādi ir vieglāk pārvaldīt valsti, jo tad šiem dienestiem var uzvelt atbildību par valdības neizdarību un sliktās ziņas nevienam netraucē miegu. Vācijai ir jāsaprot, ka slepenais dienests veic noderīgu darbu.

Ja BND prezidents tagad ir izšķīries iepazīstināt sabiedrību ar tik dramatisku tēmu kā draudi, ko rada masveida iznīcināšanas ieroči, tad šādai rīcībai ir jābūt pamatotam iemeslam. Svarīgākais ir tas, ka eiropieši joprojām prasa miera dividendes un amerikāņu bažas uzskata par pārspīlētām. Savukārt amerikāņi domā par nopietniem scenārijiem visā pasaulē. BND ziņojumā būtībā ir apkopots tas, ko speciālisti ir saskatījuši jau sen. Tas balstās uz intensīvu vācu un amerikāņu puses došanu un ņemšanu. Turklāt amerikāņi vairāk vadībā ir "technit" ("technical intelligence") jomā, bet vācieši "humint" ("human intelligence") jomā.

Ziņojuma nolūks ir skaidrs. Ja stratēģiskās analīzes ilgstoši nesakritīs, tad kā gan būs iespējams noturēt vienādā līmenī NATO sabiedroto bruņojumu un stratēģiju? Eiropeiskā nevērība uzrāda impotences elementus. Amerikāņu nepacietību ir izraisījusi pasaules varas pārpūle. Vairāk klusus toņus mīlošais ASV aizsardzības ministrs Viljamss Koens Minhenes Drošības politikas konferencē asi kritizēja eiropiešus vispār un vāciešus īpaši. Saistošus solījumus viņš nesaņēma.

Tādas neprognozējamas valstis kā Ziemeļkoreja, Sadama Huseina Irāka, mullu Irāna, Kadafi Lībija un vēl dažas citas valstis ASV vērtē kā nāves arsenāla savācējas, kuras neizjūt morālas šaubas un kuras to darīt netraucē līgumi par masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas aizliegumu, par raķešu tehnikas kontroles režīmu, par ķīmiskajiem ieročiem vai arī konvencija pret bioloģiskajiem kaujas līdzekļiem.

Rietumu dienestiem ir skaidrs, ka Sadamam Huseinam dotais pretspars un Irākas iegrožošana, tāpat kā Slobodana Miloševiča sakāve Kosovā, ir bijusi mācība, bet ne labā nozīmē. Viņi ir mācījušies, ka valstij, kas ir izsalkusi pēc varas, ir vajadzīgi atbaidīšanas līdzekļi, vislabāk tā veto vara, kas ir atrodama kodoljomā.

ASV bruņotajiem spēkiem Dienvidkorejā un Japānā un tām piegulošajos jūras apgabalos ir līdzīga misija kā pie Persijas līča. Taču stratēģisko stabilitāti tie var panākt tikai tad, ja saglabās militārās eskalācijas spējas. Tikai tad tie attiecīgajā gadījumā būs spējīgi kontrolēt mūsu pasaules Sadamus.

Arī raķetes un masveida iznīcināšanas ieroči raksta savu nodaļu globalizācijas vēsturē. Eiropiešu bezrūpība masveida iznīcināšanas ieroču jautājumos ir jābeidz. Citādi Rietumu aliansē parādīsies plaisa, kas var novest līdz lūzumam. Pasaulē jau sen notiek sacensība starp amerikāņiem un "rogue valstīm", "nelietīgajām valstīm", kuras attīsta ABC bruņojumu un iegūst īpašumā raķetes ar arvien tālāku sniedzamības rādiusu, visbiežāk no Ziemeļkorejas. Amerikāņi cer gan uz augstās tehnikas "revolution in military affairs", gan uz taktisko un nacionālo pretraķešu aizsardzību. Tas, kurš domā, ka tas viss ir noskatīšanās sports, piedzīvos ļaunu atmošanos.

Mihaels Štirmers