Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 5.panta 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) izveido Repatriācijas fondu un pieņem tā nolikumu;

5) nosaka repatriantam izsniedzamo pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību;”.

3. Papildināt 6.panta ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) veic to personu uzskaiti un kontroli, kuras vēlas izceļot no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem galīgo lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izbraukšanai no valsts.”

4. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Repatriācijas fonds ir Repatriācijas centra līdzekļi, kuri izlietojami, ievērojot šā likuma noteikumus.”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) juridisko vai fizisko personu ziedojumi, arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi, tajā skaitā mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem.”;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami:

1) materiālās palīdzības sniegšanai repatriantiem saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem;

2) dzīvojamās platības nodrošināšanai repatriantu vajadzībām un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

3) repatriantu adaptācijai un integrācijai.”

5. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī tās ģimenes locekļi iesniegumam par repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) Latvijā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu, personu apliecinošu dokumentu;

2) dzimšanas apliecību;

3) darba grāmatiņu;

4) medicīnisko izziņu (ar psihiatra, narkologa, venerologa, neirologa atzinumu un atzinumu attiecībā uz AIDS);

5) pilsonības vai mītnes zemes kompetentu iestāžu izziņu par sodāmību.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.”;

izslēgt trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

6. Izteikt 13.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas repatriantiem un repatriantu laulātajiem, ja viņi nav Latvijas pilsoņi, kā arī viņu vecākiem un bērniem.”

7. Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.”

8. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir griezies nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Materiālo palīdzību repatriantiem īpašos gadījumos piešķir Repatriācijas centrs saskaņā ar Repatriācijas fonda nolikumu.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 27.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 16.decembrī