ATCERES. GODADIENAS

Zenta Mauriņa: Eiropa, Latvija — kultūru dialogs

“Iedrīkstēties ir skaisti” — šis autobiogrāfiskais darbs ietverts Zentas Mauriņas Rakstu otrajā sējumā, ko ievērojamās kultūrfilozofes un esejistes 100. dzimšanas dienā ar plašiem zinātniskiem komentāriem laiž klajā apgāds “Daugava”. Apgāds “Zvaigzne ABC” lasītājiem devis iespēju latviski lasīt Zentas Mauriņas vāciski uzrakstīto plašo apceri par Dostojevski, kas Vācijā un Zviedrijā piedzīvojusi vairākus izdevumus. Vairākas grāmatas un fotoalbumu jubilejai veltījusi ilggadējā Zentas Mauriņas daiļrades un personības pētniece habilitētā filoloģijas doktora Ingrīda Sokolova. Gada laikā atkārtotu izdevumu piedzīvojusi Irenes Mellis grāmata “Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu”. Tas viss jo spilgti liecina, ka Zenta Mauriņa latviešu kultūrā nav muzejiska vērtība, bet gan lasīta un ļoti cienīta rakstniece.

Zentas Mauriņas simtgades ieskaņu sarīkojums notika Nacionālajā operā jau pagājušajā gada decembrī. Šī gada jūnijā jubilejas pasākumu cikls sākās Mūrmuižas Tautas universitātē, bet jūlijā bijušajā Grobiņas doktorātā atklāja Mauriņu ģimenes piemiņas istabas. “Zaļās konferences” notika Skalbes muzejā Vecpiebalgā, Dobeles novada grāmatnieku muzejā “Ķipi” un vairākos Kurzemes pagastos. Dailes teātris aicināja uz Ģirta Nagaiņa lugas “Sirdij ir spārni” pirmizrādi. Tas ir uzvedums par Zentas Mauriņas un Konstantina Raudives dzīvi. Jubilejas pasākumi notikuši arī Vācijā un Šveicē.

Šodien, 11.decembrī, Latvijas Universitātes lielajā aulā darbu sāk starptautiska konference “Zenta Mauriņa: Eiropa, Latvija — kultūru dialogs”. Tajā piedalās kultūras vēsturnieki, rakstnieki, literatūras zinātnieki un tulkotāji arī no Vācijas, Zviedrijas un Lietuvas.

Konferenci rīko Latvijas Universitāte un Gētes institūts ar Sorosa fonda, Kultūras ministrijas un Zinātnes padomes finansiālo atbalstu. Plenārsēdes notiek LU Lielajā aulā, darbs sekcijās — arī Gētes institūtā. Pamatojoties uz Zentas Mauriņas un laikabiedru darbiem, atmiņu pierakstiem un agrāk nepublicētiem arhīvu materiāliem, priekšlasījumu par Zentu Mauriņu un Latvijas Universitāti sagatavojis akadēmiķis Jānis Stradiņš (ar autora atļauju tas publicēts “LV” 30.oktobra numurā). Plenārsēdē pieteikti arī referāti par Zentas Mauriņas daiļrades rezonansi Zviedrijā un Vācijā.

Piektdien, 13.decembrī, literāri muzikāli jubilejas pasākumi notiks Mūrmuižā un Liepājā, bet tieši Zentas Mauriņas dzimšanas dienā — 15.decembrī — apgādi “Preses nams” un “Zvaigzne ABC” un Latvijas Rakstnieku savienība Benjamiņu nama zālē rīko jaunizdoto Zentas Mauriņas grāmatu atvēršanas svētkus ar Solveigas Rajas un Valda Janča muzikālajiem priekšnesumiem un filmas “Baltā spīts” pirmizrādi.

Ar apbrīnojumu iedrīkstēšanos un baltu spītu Zenta Mauriņa sacēlās pret savu fizisko nevarību un kopa latviešu literatūrā filozofiskās esejas žanru, ar urdošu dvēseles liesmu cēla gaismā baltā ceļa gājējus un saules meklētājus latviešu literatūrā un pasaules kultūrā, kļūstot par visvairāk tulkoto un vistālāk pasaulē pazīstamo latviešu rakstnieci.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Vēl par tēmu — 6.lpp.