Par reģionālo reformu starptautiskā konferencē

Vakar, 13.aprīlī, un šodien, 14.aprīlī, Jūrmalā risinās Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) sadarbībā ar Dānijas iekšlietu ministriju un Dānijas Nacionālo un vietējo pašvaldību asociāciju rīkotā konference "Reģionālās reformas problēmas". Ar Dānijas atbalstu rīkotās konferences un semināri ir labs ieguldījums mūsu pašvaldību tālākā attīstībā. Uzmanības centrā izvirzīti valsts reģionālās attīstības politikas un arī pārvaldes reformas šī brīža būtiskākie jautājumi par liela mēroga administratīvajiem reģioniem un dažādajām metodēm reģionu izveidē. Šie problēmu loki tika plaši apskatīti vakar, kad par tiem domās dalījās Latvijas dažādu nozaru speciālisti, kuru priekšlikumi būtu būtiski un vērā ņemami, turpinot reformas. Konferencē pieredzē dalījās arī vairāki eksperti no Lietuvas un Dānijas.

Atklājot konferenci, viesus uzrunāja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs: "Pēdējā pusgada laikā jautājumus par reģionālo reformu mēs esam apsprieduši ļoti bieži. Gatavojoties šai konferencei, mēs pamatā ņēmām vērā apspriešanās rezultātus un valdības pēdējos lēmumus. Ja valdības 4.aprīļa lēmumu ir iespējams uzlabot un ja veidu, kā to izdarīt, mēs varam šodienas un rītdienas darba rezultātā atrast, tad tas varētu kalpot par labu pamatu tālākai reģionālās reformas sagatavošanai."

Ministrs īsi iepazīstināja ar reģionālās reformas vispārējo būtību un mērķiem, norādot, ka ir jārada priekšnoteikumi līdzsvarotai attīstībai visā valsts teritorijā un iespēja piesaistīt papildu līdzekļus gan no starptautiskajiem palīdzības fondiem, gan privātā sektora. J. Bunkšs izkaidroja arī reģionu veidošanas ekonomiskos aspektus. Izveidojot uz 2000.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas datu bāzes salīdzinājumu skaitliskā izteiksmē jeb reģionu budžetu prognozi par to, kā 33 pašreizējo reģionālo pašvaldību vietā, kuras veic savas funkcijas 26 miljonu latu budžeta ietvaros, veidotos 5 vai 9 reģionālo vienību finanses. Ministrs secināja, ka attiecīgi katram jaunizveidotajam lielākajam reģionam budžets palielinātos par vairākiem miljoniem latu.

Daudz uzmanības konferencē tika veltīts Ministru kabineta (MK) 4.aprīļa konceptuālajam lēmumam par plānošanas reģionu izveidi līdz 2001.gada 1.janvārim. (Par MK 4.aprīļa lēmumu "LV" rakstīja 6.aprīlī.)

Par prognozēm plānošanas reģionu attīstībā uzstājās Reģionālās attīstības departamenta direktors Ivars Gaters. Argumentējot nepieciešamību izveidot lielākus reģionus, viņš teica: "Runājot par plānošanas reģionu attīstību, jāapskata iespējas, kā valsts attīstīsies reģionālās reformas gaitā. No reģionālās attīstības viedokļa varētu būt divi valsts attīstības modeļi: centralizētā modelī notiek vairāku nozaru attīstība, lielo centru attīstība un atšķirību palielināšanās, bet valsts kopējā attīstība notiek visai nosacīti. Tādējādi arī palielinās atšķirības starp valsts reģioniem — attīstās tikai lielie centri, bet nomaļākās vietas degradējas. Par reģionālo attīstību runājot, notiek integrēta visu sektoru attīstība horizontālā griezumā. Šādā gadījumā visa valsts var attīstīties straujāk un samazinās atšķirības starp reģioniem, kas turklāt ir arī viens no nosacījumiem, kas ietverts vienā no ES svarīgākajām direktīvām."

I. Gaters atzina, ka kļūdains šajā aspektā bijis arī pagājušajā gadā izstrādātais Nacionālais attīstības plāns kā valsts stratēģiskās attīstības dokuments, kurš tika iesniegts Briselē un kritizēts gan par sektoru integrēta skatījuma trūkumu, gan saiknes trūkumu starp attīstību atsevišķos reģionos un valstī kopumā. Tas, ka valstī tomēr notiek virzība uz sekmīgu reģionālo politiku, ir redzams pēc tā, ka par mērķa reģioniem ir izvēlēti divi Latvijas reģioni Latgale un Zemgale — PHARE 2000 programmai ekonomiskās un sociālās kohēzijas sadaļā. Kaut arī reģioni ne visai ātri un veiksmīgi sagatavoja projektus šīs programmas ietvaros, tomēr tika pierādīta vēlēšanās un spēja strādāt

I. Gaters norādīja arī, ka bieži vien tiek jaukti jēdzieni "reģionālā reforma" un administratīvi teritoriālā reforma (ATR), un atzīmēja, ka reģionālās reformas mērķis var būt plānošanas reģionu izveidošana, tādēļ šajā gadījumā būtu svarīgi izveidot lēmējinstitūcijas — piemēram, reģiona attīstības padomi. Tā varētu būt brīvprātīga, saskaņā ar likumu izveidota sabiedriska organizācija, kas pieņem lēmumus par reģiona attīstību, prioritātēm, stratēģiju. Lēmumu izpildei vēlams izveidot reģionālās attīstības aģentūras (RAA), kuru koncepcija jau tagad ir izstrādāta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un drīzumā tiks iesniegta MK (Par RAA koncepcijas pamatnostādnēm "LV" rakstīja 4.aprīlī). ATR ietver pārvaldes reformu pa līmeņiem, kas ir stingri noteikta ar likumu. Turklāt ar ATR nodarbojas nevis VARAM, bet īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību lietās, un reformas var notikt gan savstarpēji saistīti, gan nesaistīti, par ko liecina arī citu valstu pieredze.

Konferencē tika atzīts, ka plānošanas reģionu teritoriju definēšanas un izveides pamatā var būt ļoti daudzi kritēriji: statistika, iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, esošie un potenciālie attīstības centri, reģionālo investīciju programmas, reģionālo ceļu plānošanas un citi kritēriji.

Konferences rīkotāji pirmajā dienā bija aicinājuši piedalīties visdažādāko nozaru speciālistus, kuru darbību tagad un nākotnē tieši ietekmēs reģionālās reformas politika, lai pēc iespējas vispusīgāk tiktu apspriestas reģionālās reformas problēmas, bet tiktu izvērtēti risinājumi otrajā konferences dienā. Speciālisti no Latvijas, Dānijas un Lietuvas atgādināja, cik ļoti daudzi un dažādi aspekti ir jāņem vērā, risinot reģionālo reformu.

Dānijas pārstāvis Svends Lundtorps uzsvēra, ka svarīgi ir nodalīt vietējo, reģionālo pašvaldību funkcijas un atbildību, valsts funkcijas un atbildību un sadarbības jomas starp valsts pārvaldes līmeņiem. Lietuvas Valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrijas pārstāvis Marus Nevedomsks stāstīja par Lietuvas pieredzi reģionālajā reformā, atzīstot, ka jau kopš 1998.gada Lietuvā likts nozīmīgs pamats reģionālā attīstībā — tiek veidota institucionālā un juridiskā struktūra, izvērtētas plānošanas iespējas, turklāt Eiropas integrācijas procesam ir būtiska nozīme straujā reģionālās reformas attīstībā.

Statistikas reģionu izveidi pamatoja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure, bet viņai oponēja ekonomists Staņislavs Keišs no biznesa augstskolas "Turība". Reģionus reģionālo investīciju programmu sekmīgai ieviešanai aizstāvēja Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju un finansu vadības departamenta direktore Gaļina Kaņējeva. Par reģionu izveidi pēc reģionālo slimokasu atrašanās noteiktajām robežām runāja Zigurds Lasovskis no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras, bet ar priekšlikumu saglabāt deviņas jau izveidotās lauksaimniecības reģionālās pārvaldes uzstājās Lauku atbalsta dienesta Informācijas daļas vadītājs J. Vaļģis un pamatoja savu viedokli ar rūpīgajiem apsvērumiem pirms reģionu izveides. Taču pagaidām neatbildēts palika ne tikai viņa uzdotais jautājums — vai tiešām katrā nozarē veidosies savi reģioni? Tā kā par atsevišķām jomām diskusijas izvērtās pat ekspertu starpā, šķiet ļoti grūti būs atrast kompromisu un izvērtēt procesus ne tikai no profesionālā, bet arī no tā aspekta, cik efektīvi viens vai otrs mehānisms tiešām darbosies un palīdzēs attīstīties reģioniem visās jomās iespējami vispusīgāk un ar visveiksmīgāko ekonomisko pamatojumu.

Konferences pirmās dienas noslēgumā pieredzē par veiksmīgākā ceļa meklēšanu reģionālo pašvaldību reformā dalījās Latgales reģiona attīstības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Bozovičs, viņš izteica priekšlikumus, kā plānoto reģionu ietvaros varētu veiksmīgi darboties reģionālās aģentūras. (Latgales reģionālā attīstības aģentūra dibināta 1999.gada 28.septembrī). Tika uzsvērtas būtiskākās problēmas, ar kurām saskārusies Latgales RAA savas darbības laikā: ir svarīgi nodalīt dažādu līmeņu institūciju (pagasta, rajona, pilsētas) kompetenci, jo RAA jāiesaistās tikai to problēmu risināšanā, kurām ir reģionāls raksturs; svarīgi izveidot operatīvu informācijas sistēmu un nodrošināt informācijas apmaiņas iespējas; jāuzlabo sistēma, kā sadarboties ar sociālajiem partneriem reģionā. Runājot par nacionālā līmenī pilnveidojamajiem uzdevumiem un problēmām, tika uzsvērts, ka nav īsti skaidrs, kura institūcija ir galvenais aģentūru partneris nacionālā līmenī, savukārt nacionālajam līmenim būtu vairāk jāuzticas reģionālā līmeņa institūcijām, tai skaitā pašvaldībām. Tādējādi Latvijā vēl daudz jāmācās, kā sastrādāties gan starpministriju līmenī, gan starp reģionālā un nacionālā līmeņa institūcijām, taču Latgales RAA ir ļoti ieinteresēta palīdzēt un dalīties pieredzē, lai veidotos stipri un kompetenti reģioni un tos pārstāvošās institūcijas, kas pēc vienotiem principiem darbotos visā Latvijā. Tas gan veicinātu reālu konkurenci, toties palīdzētu realizēt arī nākotnes ieceres.

Par reģionu attīstības iespējām runāja arī Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Mažulis un Rīgas reģiona attīstības padomes valdes priekšsēdētāja Dagnija Staķe. D. Staķe pastāstīja, ka divarpus gadu laikā ir izstrādāta Rīgas reģiona attīstības stratēģija, kura pieņemta 2000.gada 25.februārī un nosaka trīs galvenos attīstības virzienus: Rīgas reģions ir Latvijas un Eiropas reģions, Eiropā konkurētspējīgs reģions ar daudznozaru tautsaimniecību un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un augstas dzīves kvalitātes reģions. Rīgas reģiona attīstības padome ir mērķtiecīgi attīstījusi sadarbību starptautisku projektu ietvaros ar starptautiskām struktūrām un izstrādājusi sadarbības līgumus dažādu starptautisku projektu ietvaros, līdz ar to atklājušies arī trūkumi, kas palēnina šo procesu gaitu: trūkst likumdošanas bāzes, nepietiekams finansējums, pārāk sarežģīts lēmumu pieņemšanas mehānisms.

To, ka konference ir aktuāla un ka par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem ir jādiskutē un jāskaidro, pierādīja ne vien konferences dalībnieku aktivitāte debatēs un jautājumu uzdošanā speciālistiem, bet arī tas, ka konferenci apmeklēja liels skaits interesentu no visas Latvijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Šodien konferences dalībnieki strādās divās darba grupās un meklēs kopīgos risinājumus liela mēroga reģionālo pašvaldību efektīvākai izveidošanai un metodes teritoriālo valsts pārvaldes iestāžu unificēšanai. Tas arī ir viens no konferences rīkotāju mērķiem — atrast optimālāko risinājumu, lai tiktu uzklausītas un apmierinātas pēc iespējas vairāku reģionālajā reformā iesaistīto pušu intereses.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore