problēmas

Mūsu jaunieši darba tirgū

Ieva Marga Markausa,

LZA Ekonomikas institūta pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Īpaši grūti iekārtoties darbā ir bijis Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventiem Latgalē — par bezdarbniekiem reģistrējušies vairāk nekā 60% (1995. gadā — 63,1%, 1996. gadā — 66,1%). Latgales rajonos (izņemot Balvu rajonu, kurā nav nevienas profesionālās izglītības mācību iestādes) 1995. un 1996. gadā vairāk nekā 40% Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu bija grūtības ar darba atrašanu.

Tas zināmā mērā atspoguļo mācību programmu nesaskaņotību ar darba tirgus prasībām. Kā redzams no Valsts zemes dienesta datiem par zemes reformas gaitu Latvijā, Latgales rajonos salīdzinājumā ar citiem novadiem ir augstāks kompensācijas pieprasījumu īpatsvars un attiecīgi zemāks pieprasījumu īpatsvars zemes iegādei īpašumā par maksu. Šinī novadā un vēl dažos rajonos ar lauksaimniecību saistītos arodus apguvušo absolventu bezdarbnieku īpatsvars absolventu skaitā 1996. gadā pārsniedza vidējo rādītāju — 29,5%. Iespējams, ka mācību programmu izveidošana un audzēkņu skaita plānošana laikus un saskaņā ar zemes reformas teritoriālajām īpatnībām būtu aiztaupījusi gan valsts līdzekļus, gan arī uzlabojusi jauniešu izredzes darba tirgū.

Iespējams, ka daļa absolventu, kuri reģistrējušies kā bezdarbnieki, faktiski pārstāv “viltus bezdarbniekus”, jo ir maz ticams, ka ļoti vajadzīgus arodus apguvušie nevarētu atrast darbu — galdnieki, pavāri, šuvējas. Lai šādu pieņēmumu apstiprinātu vai noliegtu, nepieciešama informācija par absolventu bezdarbnieku iekārtošanos darbā (kur, pēc cik ilga laika, ar vai bez pārkvalifikācijas), kā arī īpaši pētījumi par profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu reālajām darba gaitām un iztikas avotiem.

Rajonu atšķirības pēc profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu bezdarbnieku īpatsvara kopējā bezdarbnieku skaitā nav lielas: pārsvarā rajonos, arī Rīgā un Jūrmalā, šis rādītājs ir robežās no 2 līdz 4%, sešos rajonos (Valmieras, Talsu, Ludzas, Ogres, Kuldīgas, Cēsu) — no 4,1 līdz 6%, Valkas un Limbažu rajonā tas pārsniedz 6 procentus, bet Balvu un Dobeles rajonā nesasniedz pat 2 procentus.

Lielākā profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu bezdarbnieku daļa koncentrējas sešās lielākajās pilsētās — Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē — proporcionāli vispārizglītojošo skolu absolventu skaitam, kuri iestājas profesionālās izglītības mācību iestādēs, kā arī šīs pilsētas aptverošajos rajonos. Aptuveni 13% aplūkojamās grupas bezdarbnieku reģistrēti Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonā, bet šo rajonu devums profesionālās izglītības mācību iestādēs uzņemto audzēkņu skaitā nesasniedz pat 5 procentus (1996.g.).

Iespējams, ka bezdarbnieku teritoriālais izvietojums saistīts ar vispārizglītojošo skolu absolventu, kuri iestājušies profesionālās izglītības mācību iestādēs, izkliedi un šī tipa mācību iestāžu audzēkņu piesaisti ( areālu plašumu un raksturu).

Arodskolu audzēkņu piesaistes un skolu absolventu izkliedes areāli pārsvarā ir lokālas zonas, kas aptver dažus savstarpēji robežojošos rajonus. Izkliedes areālu plašumu lielā mērā nosaka attālums līdz lielajām pilsētām un tajās izvietotās arodskolas. Atšķirīga ir tiecība uz Rīgu.

Rīga ir galvenā visu rajonu konkurente, tās arodskolas ir iecienījuši Bauskas, Ogres, Rīgas, Tukuma, Limbažu rajona skolu absolventi. Arī no Balvu rajona vairāk nekā trešā daļa arodskolās uzņemto mācās Rīgas arodskolās; kā redzams, Rīgu izvēlas gan vieglās pieejamības, gan plašo iespēju dēļ.

Sava rajona un pilsētas jauniešus no Rīgas skolu vilinājuma vissekmīgāk spēj atturēt visas lielās pilsētas (izņemot Jūrmalu), kā arī ap tām esošie rajoni (izņemot Jelgavas rajonu), iespējams, tas vairāk ir lielā attāluma dēļ no Rīgas, nevis šo pilsētu mācību iestāžu pievilcība: skolu absolventi arī no citiem salīdzinoši attāliem rajoniem Rīgu par mācību vietu izvēlējušies retāk un līdz ar to riskē palikt zaudētājos darba tirgū.

Arodskolu audzēkņu piesaistes areālu robežšķirtne ir Daugava. No atsevišķiem rajoniem uz mācībām lielā attālumā devušies 1–2 audzēkņi, pārnovadu migrācija uz šī līmeņa mācību iestādēm nav raksturīga parādība. Arī uz arodskolām lielajās pilsētās ierodas pārsvarā no tuvējiem rajoniem, izņēmums, protams, ir Rīga.

Analizējot piesaistes un izkliedes areālus, nācās konstatēt, ka izšķirošais arodskolas izvēles kritērijs ir tās pieejamība. Iespējams arī, ka vispārējās izglītības līmenis un tās saturs, kā arī audzināšana ģimenē un pamatskolā neveicina pusaudžu patstāvīgās izvēles spēju attīstību, viņiem var pietrūkt informācijas par mācību iespējām, un rezultātā izvēle nav balstīta uz savu spēju un interešu apzināšanos. Var teikt, ka, izvēloties teritoriālā ziņā izdevīgāko variantu, izvēle tiek pakļauta šodienas iespējām, mazāk — nākotnes vajadzībām.

Tehnikumu un citu šī līmeņa skolu audzēkņi komplektējas pārsvarā no sava rajona skolu absolventiem. Atsevišķos tehnikumos (Laidzes, Saldus, Saulaines) un lielajās pilsētās, kas ir samērā tālu no Rīgas (Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī), sava rajona un pilsētas skolu absolventu ir vairāk nekā puse. Savukārt rajonos un pilsētās, kuri atrodas labā transportģeogrāfiskā novietojumā attiecībā pret Rīgu, šis īpatsvars ir ievērojami zemāks.

Skolu absolventu izkliede uz vidējām speciālām mācību iestādēm citos rajonos un pilsētās ir ievērojama; savu rajonu vai pilsētu pārsvarā izvēlas ierobežotu, kā arī salīdzinoši plašu iespēju gadījumos. Visumā vidējās speciālās mācību iestādes izvēle, šķiet, ir mērķtiecīgāka nekā arodskolas izvēle, kas apliecina vidējās izglītības nozīmību.

Salīdzinājumā ar atbilstošām pārējo ministriju mācību iestādēm Zemkopības ministrijas tehnikumi izceļas ar izteiktām savas ietekmes zonām divu novadu robežās: Zemgale un Kurzeme, Vidzeme un Latgale.

Tāpat kā arodskolu gadījumā visiem rajoniem ir raksturīga tiecība uz Rīgu. Izvēli par labu Rīgas skolām un tehnikumiem ietekmē vairāk vēlamā profila mācību iestādes trūkums savā rajonā, nevis Rīgas tuvums.

Profesionālās izglītības sistēmas pielāgošanos darba tirgus prasībām un ietekmi uz to raksturo šo mācību iestāžu absolventu bezdarbnieku skaits uz 100 attiecīgajā mācību gadā uzņemtajiem audzēkņiem. Šis rādītājs atspoguļo jauniešu atšķirīgās izredzes darba tirgū dažādos rajonos. Pagaidām tas ir aprēķināts tikai par 1996. gadu un ļauj izteikt pieņēmumu, ka absolventu nākotnes izredzes rajonos ar pašreiz augstu bezdarbnieku īpatsvaru absolventu vidū arī tuvākajos gados būs apdraudētas. Šo rādītāju nosacīti var dēvēt par profesionālās izglītības riska pakāpi, un šī riska pakāpe īpaši augsta ir vairākos Latgales rajonos: Latvijā vidēji — 16, Krāslavas rajonā — 48, Ludzas rajonā — 43, Rēzeknes rajonā — 37. Situāciju par labu, iespējams, varētu vērst mācību programmu satura pārveidošana saistībā ar jaunradītām darba vietām un jauniešu nenorobežošanās darba meklējumos vienā rajonā, kā arī profesionālās izglītības mācību iestādēs iestājušos vispārizglītojošo skolu absolventu plašāki izkliedes areāli.

Grupējot rajonus pēc trim rādītājiem — absolventu bezdarbnieku īpatsvara profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu skaitā; rajona skolu absolventu īpatsvara rajona profesionālās izglītības mācību iestādēs uzņemto audzēkņu skaitā un pēc profesionālās izglītības riska pakāpes, iespējams izdalīt rajonus, kuros profesionālās izglītības saistībai ar darba tirgu pievēršama pastiprināta uzmanība (skatīt zīmējumu). Šajā ziņā dramatiskie rajoni izvietojušies galvenokārt Latgalē.

Analīzes gaitā (kas apskatā nav atspoguļota pilnībā) tika konstatēts, ka audzēkņu skaits profesionālās izglītības mācību iestādēs samazinās, audzēkņu sadalījumam pēc mācību programmām mainoties lēnāk, nekā norit izmaiņas tautsaimniecībā. Audzēkņi mācību iestādes izvēlas pēc to pieejamības, tām ir reģionāla nozīme, kas atsaucas arī uz absolventu bezdarbnieku teritoriālo sadalījumu. Absolventu izredzes darba tirgū ir ierobežotas, tas attiecas gandrīz uz visām mācību programmām. Smagākā situācijā atrodas Latgales rajonos dzīvojošie profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventi.

Apskatā izklāstītās analīzes rezultāti ļauj izteikt vairākus secinājumus:

— bezdarbu profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu vidū zināmā mērā veicina mācību iestādes izvēle pēc to pieejamības, nerēķinoties ar darba iespējām pēc mācību programmas apguves;

— nepieciešams sakārtot pamata izglītības sistēmu (audzināšanu un izglītošanu), kas palīdzētu attīstīt intereses, izprast tās, izvērtēt savas spējas, ļautu samazināt neveiksmju iespēju mācību iestādes un aroda izvēlē. Investīcijas izglītībā varētu mazināt pārkvalifikācijas nepieciešamību un novērst ar bezdarbu saistītos morālas un materiālas dabas zaudējumus. Jāizvērtē iespējas atjaunot kā obligātu vidējo izglītību;

— profesionālās izglītības reforma būtu saistāma ar visas izglītības sistēmas reformu, kuras pamatā jābūt valsts attīstības stratēģijai;

— visu līmeņu izglītības procesam jābūt vienotam, saistītam ar valsts saimniecisko dzīvi un vietējo sabiedrību, orientētam uz katras personas un valsts (pagasta, rajona, pilsētas, novada) nākotni;

— bezdarbs profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu vidū un tā augstais īpatsvars atsevišķos rajonos liecina, ka izglītības sistēma nav spējusi laikus reaģēt uz strukturālajām un teritoriālajām pārmaiņām darba tirgus pieprasījumā: tautsaimniecībā ienāk pilnīgi jaunas tehnoloģijas, kuras nevis pakāpeniski nomaina iepriekšējās, bet gan balstās uz pilnīgi citiem principiem;

— lai uzlabotu profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu izredzes darba tirgū, nepieciešams rajonu (pagastu, pilsētu, reģionu) attīstības plānus un konkrētus projektus saistīt ar profesionālās izglītības programmām un esošo darba potenciālu attiecīgajā teritorijā, nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību vietējo darba resursu izmantošanā — šādā sadarbībā iespējams mainīt apmācību programmu samēru, ieviest jaunas programmas, pilnveidot to saturu un mācību metodes;

— nepieciešams pilnveidot šo mācību iestāžu absolventu uzskaiti (dzimumstruktūra, pāreja ilgstošā bezdarbnieka statusā, iekārtošanās darbā, papildmācības u. tml.);

— veicināma sadarbība starp profesionālās izglītības pētniekiem un Nodarbinātības valsts dienestu, lai laikus prognozētu iespējamās izmaiņas darba vietu pieprasījumā un piedāvājumā un tām pieskaņotu mācību programmas, tādējādi mazinot vajadzību pēc pārkvalifikācijas;

— viena pagasta, rajona, pilsētas vai novada problēmas nodarbinātībā risināmas saistībā ar citām līdzīgām teritoriālām vienībām, neatrauti no valsts vēlamā attīstības modeļa visās dzīves jomās. Nevienu Latgales problēmu, ieskaitot arī samilzušos nodarbinātības jautājumus, nevar atrisināt atrauti no pārējo novadu problēmām;

— absolventiem trūkst uzņēmības. Profesionālās izglītības sistēma joprojām gatavo atkarīgus izpildītājus. Iespējams, ka tā nav šīs sistēmas vaina, neuzņēmības cēloņi ir dziļāki, un uzņēmības atraisīšanai nepieciešamas īpašas metodes agrākā izglītošanās posmā.

Kļūdas profesijas izvēlē var mazināt laba, plaša, mūsdienīga, uz nākotni orientēta vispārējā izglītība kā pamats aroda apguvei, iespējas apgūt jaunas prasmes un izkopt nepieciešamās iemaņas palīdzētu piemēroties mainīgā darba tirgus prasībām dzīves laikā. Ja vien būtu skaidras valsts attīstības virzības pamatnostādnes.

3. tabula

Profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu

un absolventu bezdarbnieku sadalījums

pēc mācību iestādes pakļautības, %

1994./ 95. mācību gads 1994./ 95. mācību gads

Absolventi Absolventi Absolventi Absolventi

bezdarbnieki bezdarbnieki

(01. 10. 1996.) (01. 10. 1996.)

Kopā 100,0 100,0 100,0 100,0

tai skaitā:

Izglītības un zinātnes ministrija 57,4 51,4 58,2 52,1

Zemkopības ministrija 28,2 35,2 28,4 36,0

Labklājības ministrija 7,3 5,1 6,0 4,7

Kultūras ministrija 2,3 1,1 2,6 0,8

Pašvaldības 1,8 3,5 1,2 2,9

Privātās 3,0 – 3,6 2,3

Mācību iestādes citās valstīs .. 3,6 .. 1,2

4. tabula

Reģistrējušos bezdarbnieku īpatsvars

dažādas pakļautības profesionālās izglītības

mācību iestāžu absolventu skaitā, %

Mācību iestāžu pakļautība 01. 10. 1995. 01. 10. 1996.

Izglītības un zinātnes ministrija 20,4 21,3

Zemkopības ministrija 28,7 29,5

Labklājības ministrija 16,0 18,8

Kultūras ministrija 10,9 7,4

Pašvaldības 44,8 56,5

Privātās nav datu 15,3

Vidēji 22,9 24,0

Absolventu bezdarbnieku skaits 3125 2876

Rajonu grupējums pēc profesionālās izglītības situācijas

saistībā ar darba tirgu (1996.gads)

Apskatā izmantoti publicētie Valsts statistikas komitejas dati par izglītības iestādēm Latvijā un Nodarbinātības valsts dienesta dati par nodarbinātību; nepublicēti profesionālās un augstākās izglītības mācību iestāžu absolventu - bezdarbnieku uzskaites dati par 1995. un 1996. gadu, kurus apkopo Nodarbinātības valsts dienests; Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības departamenta dati par 1996./97. mācību gadā arodskolās un vidējās speciālās izglītības mācību iestādēs uzņemto audzēkņu skaitu sadalījumā pēc iepriekšējās mācību iestādes atrašanās vietas (rajona, pilsētas); Valsts Zemes dienesta apkopotā informācija par zemes reformas rezultātiem 1997. gada sākumā.