• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par internātskolu finansēšanas kārtību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.04.2000., Nr. 133/135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4604

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Vācijas un Dānijas atbalstu

Vēl šajā numurā

14.04.2000., Nr. 133/135

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par internātskolu finansēšanas kārtību

Guntis Vasiļevskis, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors, - "Latvijas Vēstnesim"

I1.JPG (19641 BYTES) Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu trešajā punktā norādīts, ka rajonu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta mērķdotācijas līdz 2000.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka jau ar nākamā gada 1.janvāri likums paredz internātskolu uzturēšanas izdevumu segšanu nodot pašvaldībām.

Pašlaik Latvijā darbojas 17 internātskolas, kurās mācās 4995 bērni. 450 no tiem ir bāreņi - par 150 bērniem aizbildniecību uzņēmusies valsts, 300 bērniem ir oficiāli iecelti aizbildņi. 3634 internātskolu bērni nāk no maznodrošinātām ģimenēm, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli svārstās no 5 līdz 28 latiem mēnesī. 729 internātskolu audzēkņi ir bērni no vietējām pašvaldībām, kurus vecāki izvēlējušies sūtīt internātskolā tās ērtās pieejamības labad. Vidēji viena bērna izmitināšana un aprūpe internātskolā valstij izmaksā 800 līdz 1000 latus gadā. 40 līdz 50 procenti no šīs summas ir izdevumi izglītībai (galvenokārt skolotāju algām), šo nepieciešamā finansējuma daļu valsts segs arī turpmāk. Pārējā naudas daļa pēc likuma būtu jāatrod pašvaldībai. Bet, ņemot vērā reālo situāciju pašvaldību budžetos, īpaši sociālajos budžetos, kas ne tuvu nav pietiekami, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā Vispārējā izglītības likuma normu ieviest pakāpeniski.

- IZM izstrādātais internātskolu finansēšanas modelis paredz internātskolu uzturēšanu nodot pašvaldību pārziņā pakāpeniski deviņu gadu laikā. Kā tiks nodrošināts šis pakāpeniskums?

- Vispirms jāpaskaidro, ka internātskola ir izglītības un sociālā iestāde vienlaikus. Kā izglītības iestāde tā piedāvā skolēniem apgūt noteiktas izglītības programmas, kā sociālā iestāde tā dod mājvietu bērniem, kas ir zaudējuši vecākus vai palikuši bez vecāku apgādības, kā arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Šie bērni tiek sociāli aprūpēti ārpus mācību laika - viņiem tiek nodrošināta ēdināšana, naktsmītne un citas vajadzības, kas neietilpst mācību programmā un pastāv ārpus mācību laika.

Tāpat kā internātskolu funkcijas, arī tās finansējums ir divdaļīgs. IZM atbilstoši likumam sedz un arī segs visus izglītības izdevumus. Pašlaik ministrija no izglītības budžeta sedz arī sociālos izdevumus, kas ir aptuveni divi miljoni latu gadā. Tajā pašā laikā vairāki spēkā esoši likumi - likums "Par pašvaldībām", likums "Par sociālo palīdzību", Bērnu tiesību aizsardzības likums, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi apliecina, ka sociālā palīdzība ir pašvaldību kompetences jautājums. Acīmredzot tāpēc arī likumdevējs mainīja internātskolu finansēšanas kārtību, paredzot to uzturēšanu turpmāk segt no pašvaldību budžetiem.

IZM bija izstrādājusi četrus variantus, kā varētu notikt finansēšanas modeļa maiņa, bet vienojās par to, kurā paredzēta internātskolu uzturēšanas izdevumu nodošana pašvaldībām pakāpeniski deviņu gadu laikā. Ko nozīmē pakāpeniski? Tas nozīmē to, ka par visiem bāreņiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku apgādības, kā arī par bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, kas tikuši ievietoti internātskolā līdz 2001.gada 1.janvārim, ministrija turpinās segt gan izglītības, gan sociālos izdevumus tik ilgi, kamēr bērns šajā skolā mācīsies. Piemēram, ja bērns šobrīd mācās 5.klasē, skola par viņu saņem naudu gan izglītībai, gan sociālajiem izdevumiem vēl četrus gadus līdz 9.klasei, tas ir, kamēr bērns šo skolu beigs. Savukārt par bērniem, kas internātskolā tiks ievietoti pēc 2001.gada 1.janvāra, pašvaldības slēgs savstarpējos norēķinu līgumus tādā pašā kārtībā, kāda pastāv starp Labklājības ministrijas pārziņā esošajām bērnu aprūpes iestādēm.

Tādējādi tiks panāktas divas lietas - pirmkārt, pašvaldības pašas rūpēsies par sociālajiem pakalpojumiem saviem bērniem, otrkārt, labklājības un izglītības sistēmas radniecīgās iestādes tiks finansētas pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Problēma rodas apstāklī, ka pašvaldībām nepietiek naudas sociālo funkciju veikšanai. Bet tas jau ir jautājums par valsts budžetu. Kā pastāstīja Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, pašvaldību budžets šogad ir krities no 25 procentiem līdz 15 procentiem no kopējā valsts budžeta, līdz ar to konkrētā internātskolu finansēšanas problēma kļūst ne tik daudz par izglītības, kā par valsts kompetencē ietilpstošu jautājumu - kam tad īsti ir jānodrošina sociālās palīdzības sniegšana?

IZM nostāja ir - internātskolas ir vajadzīgas, mums ir un arī nākotnē būs bērni, kas dažādu apstākļu dēļ izglītību varēs iegūt tikai šāda veida skolās. Pēc pašreizējās likumdošanas pašvaldības nedrīkst patvaļīgi, bez saskaņošanas ar IZM slēgt savā pārziņā esošās skolas. Visām internātskolām esam paskaidrojuši, ka jebkurā gadījumā iestāsimies par šo skolu saglabāšanu, jo ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt visiem bērniem izglītības iespējas, un, kā jau minēju, ir virkne sociālo grupu bērnu, kam internātskola ir vienīgais reālais risinājums mācībām.

- No jūsu teiktā izriet, ka IZM arī turpmāk segs visus izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos internātskolā bērniem, kuri šajās mācību iestādēs iestājušies līdz 2000.gada 31.decembrim. Vai ir aprēķināts, cik lielu naudas summu tas prasīs no ministrijas budžeta?

- Esam vienojušies, ka summa, ko ministrija šobrīd dod internātskolām, nemainīsies. Cik naudas esam devuši uz vienu bērnu līdz šim, tikpat dosim arī turpmāk. Jāsaka gan, ka šī summa nav optimāla, tā ir nauda izdzīvošanai. Kopumā tie ir 4 miljoni latu gadā - līdzekļi, ko valsts līdz šim tērējusi internātskolu uzturēšanai: gan izglītības, gan sociālos izdevumus saliekot kopā. Aplams ir viedoklis, ka valsts uz internātskolu finansēšanas rēķina kaut ko grib ietaupīt, jo šie 4 miljoni latu kā bija, tā būs atvēlēti internātskolām.

- Bet kā tas reāli būs iespējams - vai IZM budžetā tiks paredzēta šāda nauda, ja jau reiz likumā noteikts, ka daļa izdevumu ir jāsedz pašvaldībām?

- Mērķdotācijas pēc likuma par valsts budžetu var paredzēt arī īpašiem gadījumiem, tāpēc iecerētā internātskolu finansēšana nenonāk pretrunā ar valsts budžetu. Viss tiek vērsts uz to, lai maksimāli izvairītos no problēmām, kas varētu rasties internātskolām pēc jaunās kārtības ieviešanas, tāpēc arī ministrija iestājas par pakāpeniskumu - lai pašvaldībām tas nebūtu jāizdara vienā dienā.

- Kāpēc pārejas perioda garums noteikts tieši deviņi gadi?

- Pārsvarā visas internātskolas ir deviņgadīgas skolas, Latvijā ir tikai trīs internātvidusskolas. Un noteikti būs bērni, kas šogad uzsāks mācības internātskolu pirmajās klasēs, valsts segs viņu uzturēšanās izdevumus līdz devītajai klasei, tātad deviņus gadus. Šo deviņu gadu laikā internātskolu finansēšana pakāpeniski nonāks pilnīgā pašvaldību atbildībā. Ja ņem vērā to, ka skolas gads ir mācību gads, var teikt, ka internātskolu finansēšanas kārtības maiņa reāli sāksies ar nākamo - 2001./2002. mācību gadu.

- Jūs minējāt, ka summa, ko valsts piešķir vienam internātskolas bērnam, nav optimāla...

- Tā tas ir. Valsts vienam internātskolas bērnam gadā tērē vidēji no 800 līdz 1000 latu. Summa nesasniedz izmaksu apjomu, ko Labklājības ministrijas speciālisti ir paredzējuši bērniem, kas atrodas Labklājības ministrijas pārziņā esošajās iestādēs, piemēram, bērnunamos. Rajonu pašvaldību pārziņā esošajās bērnu aprūpes iestādēs šī summa var sasniegt 143 latus mēnesī, republikas pilsētās - 174 latus. Ja šo summu pareizina ar divpadsmit... Ja pašvaldība, precīzāk - tās bāriņtiesa, nolemj bērnu ievietot bērnunamā, tiek slēgts savstarpējo norēķinu līgums un pašvaldībai šī summa ir jāpārskaita attiecīgajai bērnu aprūpes iestādei. Protams, pašvaldībai ir tiesības izvēlēties bērnunamu, kurā bērna uzturēšanās izdevumi ir vismazākie, iepriekš nosauktās summas ir maksimālie izdevumi, bet tik un tā pašvaldībai par bērna uzturēšanos šajā iestādē ir jāmaksā, turpretim internātskolās līdz šim visus izdevumus sedza valsts.

- Vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja pašvaldība no nākamā gada 1.septembra izlems kādu bērnu sūtīt internātskolā, tai šim nolūkam būs jāatrod 800 līdz 1000 latu gadā?

- Jā, aptuveni ar šo summu ir jārēķinās, protams, atskaitot nost izglītības izdevumus, ko sedz Izglītības un zinātnes ministrija.

- Cik procentuāli no šīs summas ir izglītības izdevumi?

- Šis skaitlis svārstās no 40 līdz 50 procentiem no kopējā nepieciešamo līdzekļu daudzuma. Tajā pašā laikā es gribētu paskaidrot, ka, uzsākot internātskolu finansējuma jautājuma izpēti, ministrijas pārstāvji konsultējās arī ar Pašvaldību savienības speciālistiem. Un Pašvaldību savienība, atsaucoties uz situāciju pašvaldību sociālajos budžetos, neatbalsta šo modeli. Tāpēc ir izveidota kopīga darba grupa ar Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas speciālistiem, kuras galvenais uzdevums ir noteikt precīzas izmaksas uz vienu internātskolas audzēkni. Pastāv arī iespēja, ka, ņemot vērā sociālo spriedzi laukos, darba grupa izteiks priekšlikumu atkāpties no Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu normas piemērošanas uz vienu vai diviem gadiem. Savu atbalstu šādam ierosinājumam ir izteicis arī Valsts cilvēktiesību birojs.

Likuma piemērošanas atlikšana netiks ierosināta tāpēc, ka jaunā finansēšanas kārtība varētu draudēt ar kādas internātskolas slēgšanu, bet tikai un vienīgi dēļ objektīvās pašvaldību nespējas risināt sociālos jautājumus. Reāli, ne tikai teorētiski var rasties situācija, ka kādā pašvaldībā bērni, kam tas būtu galēji nepieciešams, tomēr netiks sūtīti internātskolā, jo pašvaldībai gluži vienkārši nebūs naudas. Tādējādi būtu apdraudētas bērna pamattiesības uz izglītību. Tieši tāpēc tagad tiek meklēts zelta vidusceļš.

- Kad darba grupa beigs savu darbu un būs zināmi jau konkrēti lēmumi?

- Esam iecerējuši darbu pabeigt līdz 1.jūnijam.

- Statistika liecina, ka no gandrīz 5 tūkstošiem internātskolu audzēkņu 729 ir vietējo pašvaldību bērni, no normālām ģimenēm. Visus izdevumus par viņu izglītību un uzturēšanos skolā sedz valsts. Pašvaldībai tas ir finansiāli ļoti izdevīgi.

- Tā tas ir. Jebkurā citā skolā, kas nav internātskola, pašvaldībām ir jāsedz bērna uzturēšanās izdevumi, izņemot, protams, ar pedagogu darba samaksu saistīto daļu. Pēdējo gadu rādītāji liecina, ka skolēnu skaits internātskolās pieaug, un viens no iemesliem ir arī tas, ka pašvaldībai līdz šim nebija jānes finansiāla līdzatbildība par šiem bērniem.

Tomēr pieaug arī bērnu skaits bērnunamos... Un problēma galvenokārt slēpjas tajā, ka valstī nav sakārtota sociālās palīdzības sistēma. Ja arī bērns mācās internātskolā, viņam ir iespējams to darīt tikai līdz devītajai klasei. Kas ar šo bērnu notiek pēc tam? Viņš atgriežas tajā pašā vidē, no kuras ir nācis. Pagastam nav naudas tālākajai viņa sociālajai aizsardzībai. Līdz ar to problēma netiek atrisināta, tā tikai uz skolas laiku tiek atlikta. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc jāmaina sociālās palīdzības sniegšanas, tostarp arī internātskolu finansēšanas, mehānisms. Ir jāpanāk situācija, ka pagasts ir reāli spējīgs palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tik ilgi, kamēr tas ir nepieciešams. Bet šis problēmas risinājums nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas, bet visas valsts kompetencē.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore

Vispārizglītojošās internātskolas 1999./2000.m.g.

Rajons Internātskola

Skolēni

skaits no vietējām no citām no citu rajonu
kopā pašvaldībām pašvaldībām internātskolām
Aizkraukle Bebru 120 14 106
Alūksne Liepnas 223 181 42
Balvi Tilžas 251 12 239
Bauska Iecavas 313 168 145
Mežotnes 159 15 144
Cēsis Drabešu 221 76 145
Daugavpils - 26
Dobele - 10
Gulbene - 34
Jelgava - 18
Jēkabpils Biržu 219 57 162
Krāslava - 24
Kuldīga - 27
Liepāja Vaiņodes 196 37 159
Liepājas pilsētas 278 259 19
Limbaži - 3
Ludza - 12
Madona Cesvaines 161 44 117
Ogre - 12
Preiļi Aglonas 221 130 91
Rēzekne - 4
Saldus Cieceres 544 334 210
Talsi - 67
Tukums Kandavas 627 200 427
Valka - 96
Valmiera - 23
Ventspils - 2
Rīga Rīgas 1. bāreņu 221 216 5
Rīgas mūzikas 348 181 167
Rīgas 7. 239 150 89
Mālpils 150 8 142

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!