• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vēlreiz - par tiesu varas un izpildvaras savstarpējām attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.11.1997., Nr. 304/305 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45904

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Reformas kavēkļi - likumdošanas nepilnībās

Vēl šajā numurā

21.11.1997., Nr. 304/305

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Viedokļi

Vēlreiz — par tiesu varas un izpildvaras savstarpējām attiecībām

Vakar, 20.novembrī, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidijs nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai Tiesnešu biedrības 14.novembra pilnsapulces rezolūciju ar aicinājumu izvērtēt, vai atsevišķas atbildīgas valsts amatpersonas nav iejaukušās konkrētas lietas izskatīšanā un tiesas darbā, vai viņu izteikumi nav apvainojums tiesnešiem.

Latvijas tiesneši lūdz Ģenerālprokuratūru noskaidrot, vai atsevišķu amatpersonu attiecības ar tiesām atbilst LR Satversmei un likumam “Par tiesu varu”. Šāda lūguma pamatā ir vēlēšanās panākt skaidrību tiesu varas attiecībās ar likumdevējiem un izpildvaru.

Tas ir lūgums noskaidrot, vai ikvienai valsts amatpersonai ir pienākums respektēt tiesu neatkarības pamatprincipus — gan komentējot tiesas nolēmumus, gan veicot tiesu reformu, gan aicinot sabiedrību uz diskusiju par tiesu varu Latvijā.

Tiesnešu mērķis nav panākt valsts amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības, bet tikai šādā veidā tiesneši un sabiedrība var nonākt pie pamatota problēmas izvērtējuma. Ģenerālprokuratūra ir tā, kas spētu analizēt problēmu no likuma viedokļa, neizmantojot politiskās spēles argumentus.

Latvijas tiesnešiem nepieciešama pārliecība, ka, pilnveidojot tiesu sistēmu, tiesas nenonāks tiešā likumdevēju, izpildvaras vai kāda politiskā grupējuma pakļautībā. Latvijā šogad politisku iemeslu dēļ darbu zaudējuši jau divi tiesneši, kuru darbībā nav bijis likuma pārkāpumu. Žēl, ka arī tieslietu ministra piedāvātie tiesu darba uzlabojumi ir sākušies ar tiesneša sodīšanu, kuras pamatotība konkrētajā gadījumā ir apšaubāma.

Lēmums iesniegt lūgumu Ģenerālprokuratūrai nav radies nejauši. Zemgales tiesu apgabala tiesneši savā sapulcē 1997.gada 24.oktobrī pieņēma lēmumu, kurā atzina, ka amatpersonas pārkāpušas vairākas likumu normas. Jautājums tika iekļauts LTB pilnsapulces darba kārtībā un ir guvis atspoguļojumu LTB pilnsapulcē pieņemtajā rezolūcijā.

LTB ir 176 biedri jeb 56,6% no visiem strādājošajiem vispārējo tiesu tiesnešiem Latvijā. Pilnsapulcē piedalījās 137 LTB biedri un vairāk nekā trešdaļa tiesnešu, kuri nav LTB biedri. Sašutuma pilnā reakcija uz tieslietu ministra runu un atbalsts rezolūcijas projektam, pirmkārt, liecina par to, ka rezolūcijā pieņemtais lēmums nav atsevišķu LTB amatpersonu uzspiests, otrkārt — ka izveidojies emocionāls konflikts starp tiesnešiem un tiesu varas politiski atbildīgo amatpersonu — tieslietu ministru.

Šāds konflikts kavē tiesu reformas gaitu un traucē pienācīgi novērtēt tieslietu ministra piedāvāto risinājumu konstruktivitāti. Diskusijai par politisku ietekmi uz tiesām ir jākļūst reālai, tāpat kā reāliem tiesu darba uzlabojumiem.

Ģenerālprokuratūras atzinums ir nepieciešams kaut vai tāpēc, lai šo konfliktu varētu beigt.

Latvijas Tiesnešu biedrība

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!