Valsts prezidents Guntis Ulmanis — Prezidenta pilī Helsinkos 1997.gada 4.novembrī:

Augsti godātais prezidenta kungs!

Cienījamā Ahtisāri kundze!

Ministru kungi!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Vēlētos pateikties par šo ielūgumu valsts vizītē apmeklēt skaisto Somiju, valsti, kas vienmēr ir bijusi Latvijai tuva, tuva ģeogrāfiski, tuva domāšanas veidā un tuva arī savā skarbajā liktenī.

Šodien jūtamies kā starp draugiem, kā starp cilvēkiem, kas gandrīz līdzīgi redz mūsdienu pasaules attīstības gaitu.

Drošība un stabilitāte ir pamats tautas labklājībai, un kopā tās ir vērtības, kuru nozīmi mūsu tautām ir bijis lemts īpaši izvērtēt caur skarbu, dramatisku un bieži arī traģisku pagātnes pieredzi. Somijas vēsture un uzkrātā pieredze dod vērā ņemamu paraugu — būt aktīviem, nepadoties ārējiem apstākļiem un iespējami optimāli izmantot visas dzīves objektīvo apstākļu atvēlētās iespējas. Te neviļus prātā nāk somu tautas paruna, ka “ne visu var ar spēku, galva arī jāpalauza”.

Pasaulei ir zināma Somijas tautas neatlaidība un spīts, tas, ko pazīstam kā “Finlandia–sisu”. Tas ir līdzīgs arī mūsu Latvijas tautas garam un dzīves priekšstatam — nepadoties, darboties un cerēt.

Iepriekšējā Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte notika tālajā 1926.gadā, kad Somiju apciemoja Latvijas pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste. Tajā pašā gadā Somijas prezidents Relanders viesojās Latvijā. Ir pagājuši gadi, ir aizgājis vesels laikmets.

Taču vēsturi arvien der atcerēties. Tomēr, lai izprastu mūsdienu pasauli, ar vēstures stundām vien nepietiek. Esam pateicīgi Somijai par palīdzīgo roku, pirms sešiem gadiem atgriežoties mūsdienu pasaules apritē. Daudzas Eiropas un pasaules valstis mums ir bijušas izpalīdzīgas ceļvedes šo gadu laikā. Somijas nesenā vēsture un uzkrātā pieredze dod noderīgu paraugu. Jūs esat aktīva un gudra tauta, kura prot optimāli izmantot visas mūsdienu dzīves atvēlētās iespējas.

1993.gadā veicu savu pirmo oficiālo vizīti uz ārzemēm — un tā bija Somija. Kopš tā laika Somijā esmu bijis vairākas reizes un arvien atgriežos Latvijā, ieguvis jaunas, noderīgas atziņas.

Biju iegriezies Somijā arī šopavasar, tūlīt pēc tam, kad Helsinkos bija notikusi kārtējā galotņu tikšanās. Biežās augstākā līmeņa tikšanās ir spilgts Somijas autoritātes apliecinājums. Tas ir uzticības apliecinājums Somijai, tās tautai un tās līderiem.

Prezidenta kungs!

Deviņdesmitie gadi ir bijuši nozīmīgi abām mūsu valstīm. Neatkarības sākuma gados Latvija darīja visu iespējamo, lai kļūtu patstāvīga ne tikai politiski un psiholoģiski, bet arī ekonomiski. Tas nebija viegls uzdevums, bet esam ar to tikuši galā. Bez draugu palīdzības šis process būtu prasījis daudz vairāk laika. Somijā savukārt tas bija aktīvs integrācijas laiks, piemērojot savu dzīves ritmu Eiropas Savienības asinsritei. Tā ir arī mūsu nākotne. Ļoti ceram, ka tas notiks drīz, un esam spara pilni pilnveidot Latvijas valsti, lai dotu savu ieguldījumu mūsu kontinenta labklājībā un drošībā.

Neraugoties uz šiem vēsturiskajiem procesiem mūsu kontinentā un globālo attīstību, attiecības starp mūsu valsīm šajos gados ir bijušas aktīvas un daudzpusīgas. Somija tās veidojusi ar sev piemītošo nopietnību, un mēs šo nopietnību augsti vērtējam. Politiskie kontakti ir bijuši noturīgi, mūsu politiķi un ierēdņi ir tikušies regulāri. Tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm pieaug, veidojas jauni kopīgi uzņēmumi. Esam gandarīti, ka Latvijā strādā somu firmas ar ilgtermiņa stratēģiskiem mērķiem un modernām tehnoloģijām.

Ar kultūru, izglītību un vēsturi ir cieši saistīts kāds interesants šīgada notikums, kas reizē parāda arī Latvijas attieksmi un spēju jaunām acīm paraudzīties uz gadsimta sākumu. Pavasarī mūsu valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem pievienojās vēl viens. Tā ir somiem svēta vieta Klapkalnciemā, Rīgas jūras līča krastā. Nu tur atklāts no Somijas atvests piemiņas akmens somu jēgeriem, kuri cīnījās Kurzemē Pirmā pasaules kara laikā.

Savukārt bezvīzu režīms, kas šajās dienās atjaunosies, neapšaubāmi dos jaunu stimulu ekonomiskajiem sakariem un cilvēciskajiem kontaktiem. Faktiski bezvīzu režīmam starp mūsu valstīm, kuru mēs skatām brīvas pārvietošanās telpas izveidošanas Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā kontekstā, ir daudz lielāka nozīme nekā tikai birokrātisko barjeru likvidēšanai. Būtiskākais — tas vairos Baltijas valstu pilsoņu piederības izjūtu reģionam, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības dziļāku sociāli psiholoģisko integrāciju Eiropā.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Latviešu dzejas ģēnijs Ojārs Vācietis jautā: “Kad ir sasniegti griesti?” Un atbilde skan: tad, kad nāk apziņa, ka tie ir par zemiem. Latvijas un Somijas attiecībās jau esam sasnieguši šo tik augsto līmeni. Taču jāvirzās uz priekšu, uz kvalitatīvi jaunu līmeni. Tāda ir Latvijas un Somijas attiecību dinamika. Droši varam teikt, ka noteikti un vispusīgi jāpadziļina tas attiecību kopums, kas ir starp mūsu abām draudzīgajām tautām. Latvijai ir pilna pārliecība un drošība, ka iesāktais un arī sasniegtais ir stabils pamats jaunām, daudz augstākas pakāpes attiecībām mūsu reģiona un Eiropas interesēs.

Vēlos pacelt šo glāzi uz jūsu, prezidenta kungs, veselību! Par jums, Ahtisāri kundze! Par visiem Latvijas draugiem, par Latvijas un Somijas tautu dziļo sapratni, labklājību un pieaugošo drošības izjūtu!