PROJEKTI. KONCEPCIJAS. PLĀNI

Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija

Latvijas Republikas

Augstākās izglītības padomes darba grupa

Par šo koncepciju

Pēc gadu ilguša darba Latvijas Augstākās izglītības padomes izveidotā darba grupa sabiedrības vērtējumam nodevusi Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju. Galīgo apstiprinājumu dokuments gūs pēc izskatīšanas Ministru kabinetā un, iespējams, arī Saeimā. Tomēr koncepcijas apspriešanā un viedokļu apmaiņā piedalīties jau tagad aicināti Latvijas augstskolu mācībspēki un studenti, un citi, kam rūp izglītības nākotne valstī.

Šī ir pirmā Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcija, kas veidota, balstoties uz starptautiski atzītiem izglītības standartiem. Un tās autoru pamatmērķis - jau 2003. gadā situāciju augstākās izglītības jomā Latvijā tuvināt otrai izglītības ziņā pasaules attīstītāko valstu grupai un nevis vieglāk sasniedzamajam postsociālisma valstu līmenim (1. tabula). Bet kopumā jaunveidotā koncepcija aptver Latvijas augstākās izglītības stratēģiskās pamatnostādnes, mērķus un uzdevumus laika posmam līdz 2010. gadam. Galvenais vadmotīvs - Latvijas spēja jau tuvākajā nākotnē intelektuālā potenciāla ziņā iekļauties pasaules attīstītāko valstu vidū.

Koncepcijas izstrādes nepieciešamību Augstākās izglītības padomes locekļi pamato ar jau notikušām un vēl nepieciešamām izmaiņām Latvijas augstskolu dzīvē, kas prasa mērķtiecīgu regulējumu: kopš 1993. - 1994. akadēmiskā gada krīzes ir strauji - 2,6 reizes - pieaudzis studentu skaits Latvijā ( 2. tabula). Kopš 1992. gada valstī izveidotas 13 jaunas augstskolas. Kaut arī Latvija studējošo skaita procentuālajā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu vēl būtiski atpaliek no pasaules attīstītākajām valstīm, pēdējo gadu straujais progress, konceptuāli neorganizēts, var radīt jaunu krīzes situāciju; gan Latvijas augstskolu absolventu, gan šeit studētgribošu ārvalstnieku interesēs nepieciešama augstākās izglītības atbilstība Eiropas Savienības noteiktajiem izglītības standartiem; Augstākās izglītības attīstībai jānotiek atbilstoši reālajām darba tirgus prasībām; līdzšinējais augstskolu finansējuma apjoms nespēj nodrošināt nepieciešamos to attīstības tempus, bet gan tikai krīzes izdzīvošanas apstākļus.

Lai risinātu šīs Latvijas augstskolu attīstības pamatproblēmas, koncepcijas autori izvirzījuši divus svarīgākos uzdevumus: klasificēt studiju programmas atbilstoši UNESCO starptautiskā izglītības standartklasifikatora prasībām, diferencēt augstskolu tipus un augstākās izglītības programmas pēc to atbilstības universitātes un neuniversitātes tipa studiju līmenim un atjaunot Latvijas augstskolu zinātnisko un akademisko personālu; kā arī principiāli pārstrukturēt augstākās izglītības nozares atbilstoši jaunajām darba tirgus prasībām ( 3. tabula).

Atbalstot atklātu un plašu diskusiju par Latvijas augstākās izglītības tālāko attīstību, "Latvijas Vēstnesis" sniedz iespēju ar Augstākās izglītības padomes izstrādāto Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju iepazīties visiem interesentiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore

1. tabula. Latvijas Republikas stratēģija studentu skaita noteikšanai

3.tabula. Studējošo skaita izmaiņu prognoze studiju nozarēs Latvijā 2.tabula. Studējošo skaita dinamika Latvijā

Priekšvārdi

Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas augstākās izglītības sistēmā ir notikušas straujas pārmaiņas, ir nodibinājušās jaunas augstskolas, ir izveidoti jauni studiju virzieni augstskolās, studiju programmu saturs, mācību un studiju kvalitāte arvien vairāk tiek orientēta uz starptautiski salīdzināmiem standartiem. Pārmaiņas augstākajā izglītībā, studējošo skaita straujais pieaugums pēdējo 3 - 4 gadu laikā, izvirza valstij jaunus uzdevumus augstākajā izglītībā - dot zinātnisku analīzi notiekošajiem procesiem, pamatojumus un atbalstu augstākās izglītības un augstskolu attīstības procesam, veidot Latvijas valsts vajadzībām un iespējām atbilstošu augstākās izglītības sistēmu.

Augstākās izglītības padomes darba grupa - Dr.habil.biol. P. Cimdiņš, Dr. habil. oec. B. Rivža, prof. T. Millers, prof. J. Zaķis, prof. E.Lavendelis, Dr. chem. J. Bundulis, Dr. chem. J. Čakste, Dr. A. Glāzītis, Dr. A. Klotiņš, Dr. A. Kapenieks, M. sc. J. Eglītis, B. sc. M. Eglīte saskaņā ar Augstskolu likuma 70.pantu, ir izstrādājusi Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju. Šī koncepcija ir veidota kā ceļvedis augstākās izglītības attīstībai Latvijā laika posmam līdz 2010.gadam, tā iezīmē stratēģiskās pamatnostādnes , mērķus un uzdevumus, kuru sasniegšanai būs nepieciešams izdarīt papildinājumus un labojumus pastāvošajā likumdošanā un pieņemt jaunus likumus. Koncepcija kā stratēģisks dokuments tiek nodota plašai apspriešanai , būsim pateicīgi par radošiem ierosinājumiem un papildinājumiem. Augstākās izglītības padome tos rūpīgi analizēs un turpinās darbu pie koncepcijas pilnveidošanas un realizēšanas dzīvē.

Augstākās izglītības padomes

priekšsēdētāja Dr.habil.oec.

1997. gada 17. oktobrī B. Rivža

Saturā

Konceptuālās tēzes augstākās izglītības attīstībai Latvijā līdz 2010. gadam.

Ieteikumi augstskolu un augstākās izglītības attīstībai

I. Augstākās izglītības attīstības stratēģijas prioritātes un parametri

1. Attīstības prioritātes

2. Augstākās izglītības attīstības parametri

II. Analītiskie priekšnosacījumi augstākās izglītības sistēmas

pārstrukturēšanai (pastāvošās problēmas un to analīze)

III. Strukturālā modeļa "Augstākā izglītība Latvijā" izveides pamatprincipi

1. Stratēģiskie pamatuzdevumi un principi

2. Augstskolu tipu diferenciācija

3. Augstskolām izvirzāmie konkrētie uzdevumi

IV. Augstākās izglītības diferenciācija un augstskolu struktūra

1. Universitātes un neuniversitātes tipa izglītība, profesionālās augstskolas

V. Universitātes tipa izglītības reforma Latvijā

Pielikumā:

Amerikas komisijas ieteikumi akadēmiskām reformām (prof. G. Ķeniņš-Kings)

Tabulas 1 - 26 par augstākās izglītības statistiku

Ieteikumi "Par profesoru vēlēšanām Latvijas augstskolās"

MK Noteikumu projekts "No valsts budžeta finansēto augstākās izglītības

iestāžu vienotās finansēšanas sistēma"

Konceptuālās tēzes augstākās izglītības attīstībai Latvijā līdz 2010.gadam

1. Augstākās izglītības attīstības plānošanā izdalīt divus posmus - pirmo līdz 2003.gadam un koriģēto posmu līdz 2010.gadam. Līdz 2003.gadam plānot no valsts budžeta finansēto studējošo skaita pieaugumu 1,4 reizes, salīdzinot ar 1996./97.akadēmisko gadu, 2003.gadā sasniedzot 50 000 studējošo jeb 25% no attiecīgā gadagājuma iedzīvotājiem valstī. Pakāpeniski palielināt profesionālās augstākās izglītības īpatsvaru, plānojot, ka 2003.gadā profesionālās augstākās izglītības programmās studējošo skaits sasniegs 40 % no kopējā studējošo skaita, akadēmiskajās studiju programmās attiecīgi 60 % no studējošo skaita. Jaunu universitāšu un universitātes tipa augstskolu dibināšana nav ieteicama, jāveic esošo augstskolu diferenciācija, to menedžmenta un iekšējās struktūras pilnveidošana, jāveicina radoša sacensība starp augstskolām.

2. Augstākai izglītībai, orientējoties uz Eiropas attīstītāko valstu pašreizējo līmeni, ik gadu atvēlēt augstākai izglītībai valsts budžeta finansējumu ne mazāku kā 1,8 % no IKP, tai skaitā universitāšu un tām pielīdzināto augstskolu zinātnes un pētījumu attīstībai ne mazāk kā 0.6 % no IKP zinātnei, vienlaicīgi nodrošinot valsts budžeta finansējuma zinātnei ne mazāku kā 1 % no IKP.

3. Augstākajā izglītībā skaidri nodalīt akadēmiskās studiju programmas zinātniskās pēctecības nodrošināšanai no profesionālās augstākās izglītības programmām, kuras balstītas uz lietišķajiem zinātniskajiem pētījumiem. Attīstīt triju kategoriju profesionālās augstākās izglītības programmas : 1) - praktiski orientētās īsa studiju laika programmas augstākās izglītības koledžās; 2) vidēji ilga laika studiju programmas profesionālajās augstskolās; 3) Profesionālās augstākās izglītības (universitātes tipa) studiju programmas universitātēs un universitāšu koledžās. Profesionālo studiju programmu pilnveidošanu saistīt ar praksi - ar uzņēmumiem un potenciālajām darba vietām.

4. Augstākās izglītības starptautiski salīdzināmai klasifikācijai lietot iedalījumu Universitātes un neuniversitātes tipa izglītība. Universitātes tipa izglītība ir : 1) akadēmiskā izglītība, kuru beidzot iegūst bakalaura, maģistra vai tiem ekvivalentu grādu; 2) profesionālā augstākā izglītība universitātēs un tām pielīdzinātās augstskolās.

Neuniversitātes tipa augstākā izglītība ir : 1) īsa mācību laika (1 - 3 gadi) laika profesionālās augstākās izglītības pakāpe, kuru beidzot iegūst kvalifikācijas diplomu šaurākā specialitātē; 2) vidēji ilga (3 un vairāk gadi) laika profesionālās augstākās izglītības pakāpe profesionālajās augstskolās, kuru beidzot iegūst plašas profesionālās kvalifikācijas diplomu.

5. Universitātes tipa izglītības attīstībai un uzturēšanai zinātniski kvalitatīvā līmenī būs vajadzīgi arvien lielāki līdzekļi, tāpēc nepieciešams ekonomiski panesamu un kvalitatīvi atbilstošu prasību sabalansējums, plānojot, ka līdz 2003.gadam ik gadu 17 % no pamatstudijās studējošo skaita (studējošo skaits uz 1.oktobri 1.studiju gadā valsts augstskolās) tiek uzņemti maģistratūrā, 4 % - doktorantūrā. Par budžeta līdzekļiem studējošo skaitu un sadalījumu plānot atbilstoši starptautiskajai izglītības klasifikācijas struktūrai (ISCED) un Latvijas valsts attīstības stratēģijai augstākajā izglītībā (1. - 2. tabula), kura virzīta uz Eiropas attīstītāko - sociāli orientēto valstu (Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Islandes, Beļģijas, Nīderlandes) modeli.

6. Studiju kvalitātes, studiju un pētījumu nedalāmības nodrošināšanai un atbilstoši studējošo skaita pieaugumam laika posmā no 1993, gada līdz 1997. gadam 2,3 reizes, sākot ar 1997./98. akad. gadu. 1,5 reizes palielināt augstskolās pamatdarbā strādājošo profesoru skaitu. Profesoru skaitam universitātēs jābūt lielākam par 17 % no akadēmiskā personāla. Akadēmiskā personāla normālas atjaunošanas nodrošināšanai un nacionālās profesūras veidošanai universitātēs un tām pielīdzinātās augstskolās atvērt habilitācijas doktorantūras, piesaistot universitātēs integrētos zinātniskās pētniecības institūtus, un tiem atvēlētos valsts budžeta līdzekļus zinātnei, kā arī ik gadu piešķirot finansējumu mērķprogrammām doktorantūrā un habilitācijas doktorantūrā. Izveidot augstskolās studiju kvalitātes novērtēšanas sistēmu, attīstot pašnovērtēšanas procesu un saistot to ar starptautisko akreditāciju.

7. Piešķirot valsts budžeta līdzekļus augstskolām, vadīties pēc studiju programmu normatīvo izmaksu principa (pielikums), atbilstoši studējošo skaitam un programmu izmaksām. Apstiprināt studiju programmu izmaksu normatīvus Ministru Kabinetā.

8. Sakārtot likumdošanu, paredzot vienotus principus studiju maksas noteikšanai valsts augstskolās :

8.1. Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem studijas valsts augstskolās tiek finansētas no valsts budžeta. Maksas studiju un studiju kreditēšanas kārtību augstskolās, kuras saņem valsts budžeta finansējumu, nosaka Ministru Kabineta noteikumi.

8.2. valsts augstskolās visiem studentiem noteikta vienota maksa par ikgadēju reģistrēšanos studijām.

9. Izdarīt papildinājumus augstākās izglītības un zinātnes likumos un normatīvajos aktos par :

9.1. studiju ilgumu;

9.2. augstākās izglītības koledžām;

9.3. profesionālo izglītību un skolotāju izglītību;

9.4. maksu un reģistrēšanās maksu studijām;

9.5. augstskolu īpašumu neaplikšanu ar nodokļiem;

9.6. universitāšu grantu padomēm, habilitācijas doktorantūru universitātēs un profesoru algām.

Ieteikumi augstskolu un augstākās izglītības attīstībai

1. Saimnieciskās izaugsmes pamatnosacījums ir tehnoloģiju attīstība, to strauja modernizācija un nomaiņa. Studējošajiem vispirms ir jāapgūst informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, tālāk to pielietošana sekundāro pakalpojumu sfērā, ražošanā, pētījumos un zinātnē. Tas saistīts ar izglītības un ražošanas internacionalizāciju, ar nepieciešamību attīstīt valodu prasmi, kultūras un tradīciju izpratnes spējas. Izglītība tirgus saimniecības apstākļos nozīmē humanitārās izglītības akcentu palielināšanu visās nozarēs.

2. Priekšroka dodama nevis ilgām un šauri specializētām, bet īsām un vispusīgām studijām, paredzot mūžizglītības iespēju un nozīmes palielināšanu. Ilgajās studijās kvalitatīvas augstākās izglītības ieguvei paredzēt iespēju apvienot pirmo posmu ar turpmāko akadēmisko grādu un augstākās profesionālās kvalifikācijas ieguvi, ar zināšanu un prasmju papildināšanu mūžizglītības sistēmas ietvaros.

Ir jāvērtē, kādas zināšanas un kādas spējas ir jāattīsta profesionālajās studiju programmās, elastīgi jāreaģē un jāplāno, kāds saturs, spējas un prasmes jāapgūst studijās pirms darba dzīves uzsākšanas, kāds darba dzīves laikā. Ir jāatzīst, ka zināšanu un prasmju pielietojamību vispirms nosaka indivīda spējas, tāpēc lielāka uzmanība jāveltī katra studējošā individuālo spēju attīstībai.

3. Kritiski izvērtēt katru studiju programmu tās ilguma un studiju vielas (satura) un pārbaudījumu aspektā. Reducēt, konkretizēt un novērst paralēlismu, kas rada absolventu vienveidīgu kvalifikāciju un saasina konkurenci darba tirgū. Vairāk uzmanības veltīt amata un pētniecisko spēju attīstībai, veidot spējas patstāvīgi vai grupā risināt problēmas, māku argumentēt un analizēt, studiju laikā nomainot tradicionālo iemācīšanās un atstāstīšanas stilu ar izzināšanas un rīcībspējas veidošanu.

4. Vairāk uzmanības veltīt mācību kvalitātei augstskolās, jo mācību kvalitāte veido pārējās kvalitātes. Vairāk uzmanības jāveltī pedagoģiski didaktisko spēju novērtēšanai un plašai zinātniskai kompetencei, vairāk brīva laika patstāvīgām studijām (nodrošinot bibliotēku u.c. informatīvo tīklu plašas lietošanas iespējas, zinātnisko un lietišķo pētījumu iespējas).

5. Augstākās izglītības attīstībā Latvijā ieteicams balstīties uz 2.stratēģiskās grupas - attīstītāko, sociāli orientēto valstu (Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Islandes, Beļģijas, Nīderlandes) modeli, palielinot studējošo skaitu tuvāko 5 gadu laikā līdz 25 % no attiecīgā gadagājuma jauniešu skaita valstī un plānojot studējošo skaitu un sadalījumu UNESCO ISCED 17 studiju nozaru programmās līdzīgi 2.grupas valstu modelim. Nodrošināt Latvijā normālu pēctecību nacionālās profesūras un zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanā, profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības sabalansētu attīstību, skaidru funkciju, specializāciju un atbildības sadalīšanu. Intensificēt īsā studiju laika augstākās izglītības (koledžu tipa izglītības) attīstību.

6. Veikt augstskolu tipu un studiju programmu diferenciāciju, turpināt iesākto zinātniskā potenciāla koncentrēšanu augstskolās, it īpaši universitātēs un valsts nozīmes pētniecības centros. Veicināt augstskolu atbildīgas autonomijas nostiprināšanos, sava profila un konkurētspējas palielināšanu. Izvirzīt augstākas prasības studiju programmu didaktiskai un pētnieciskai kompetencei, palielināt studiju programmu vadītāju tiesības un atbildību par studiju programmas un tai atbilstošā zinātnes virziena attīstību valstī, atbildību par tālākizglītības sistēmas izveidošanu absolventu sekmīgākas pārejas uz darba tirgu nodrošināšanai.

7. Pilnveidot augstskolu vadības sistēmu, paredzot lielākas tiesības un atbildību struktūrvienību vadītājiem par studiju un pētījumu attīstību valstī attiecīgajā zinātnes nozarē. Pilnveidot augstskolu finansēšanas sistēmu, paredzot papildu finansējumu universitātēm zinātnes attīstībai un lietišķajiem pētījumiem profesionālajās augstskolās. Izveidot īpašu valsts stipendiju fondu talantīgāko jauniešu studijām ārzemju augstskolās, piešķirot habilitācijas stipendijas nozarēs, kurās akadēmiskā personāla (profesoru) nomaiņa ir visaktuālākā.

I. Augstākās izglītības attīstības stratēģijas prioritātes un parametri

Augstākā izglītība un pētniecība ir Latvijas attīstības stratēģijas būtiskas sastāvdaļas, kurām jānodrošina Latvijas tautas labklājība un sociālā drošība, līdzsvarota attīstība un kultūra, saimnieciskās attīstības stabilitāte. Modernās zināšanas un to veiksmīgas izmantošanas prasmes un iespējas ir un būs svarīgākais Latvijas valsts attīstības avots, tām jānodrošina Latvijas sociālā, garīgā un kultūras iekļaušanās Eiropas demokrātisko valstu saimē, jādod iespēja ikvienam pilnveidot savas spējas un attīstīt personību, iegūt turpmākajai darba dzīvei nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.

Izšķiroša nozīme tāda dzīves līmeņa sasniegšanā, kāds ir raksturīgs attīstītākajām Baltijas jūras baseina valstīm, ir tam, kā izdosies tuvākajos 10-15 gados sasniegt šo valstu līmeni augstākajā izglītībā un pētniecībā gan kvalitātes aspektā, gan pēc atbilstības Latvijas valsts saimnieciskajai struktūrai. Šajā procesā nepieciešams pastāvīgs Latvijas augstākās izglītības un attīstītāko Eiropas un pasaules valstu izglītības sistēmu un to rezultātu salīdzināšanas process, Latvijas nacionālās izglītības sistēmas modernizēšana un nostabilizēšana starptautiski salīdzināmā līmenī.

Valstis ar attīstītu Rietumu tipa izglītību ir sasniegušas augstu dzīves līmeni, turpretī Austrumeiropas valstīm ir lielas grūtības iekļauties pasaules saimnieciskajā apritē un izmantot moderno tehnoloģiju sasniegumus, kaut arī pēc daudziem rādītājiem izglītības līmenis ir augsts. Tādēļ īpaša prioritāte ir ierādāma sadarbībai ar saimnieciski veiksmīgāko Rietumvalstu augstskolām, īpaši strauji pārņemot tās modernās zinātnes, kuras gan organizatoriski, gan tehnoloģiski ir nodrošinājušas savu valstu uzplaukumu.

Augstākās izglītības attīstības vispārējie principi ir :

• izglītības iespēju vienlīdzība un taisnīgums, studiju un pētījumu izvēles brīvība;

• studiju un pētījumu nosacījumi, kas nodrošina augstu kvalitāti, mūžizglītība;

• studiju efektivitāti veicinoši un studiju virzienam atbilstoši kritēriji uzņemšanai augstskolā;

• mācībspēku kvalifikācija, spēja realizēt mācību - studiju - pētījumu nedalāmību un starptautisko sadarbību;

• organizatoriskā optimizācija, nodrošinot pēctecību un atklātumu, kvalitatīvi pilnveidojot pārbaudījumu, eksāmenu norisi;

• līdzsvarotas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības ieguves iespējas, efektīva inovāciju sistēma ar līdzsvarotu finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem kā kvalitatīvas izglītības pamatnosacījums.

Turpinājums - seko