• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.10.1997., Nr. 280 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45570

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mēs un Indija

Vēl šajā numurā

24.10.1997., Nr. 280

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Indija — par tranzītu caur Latviju, Francija — par Latviju Eiropas Savienībā

Ārlietu ministrs — preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

“Francija ļoti pozitīvi raugās uz Baltijas valstu iesaistīšanos Eiropas Savienībā,” teica V. Birkavs. “Tā redz tālāko notikumu attīstību caur Eiropas konferenci.”

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka tikšanās ar Francijas Eiropas lietu ministru viņam bijusi īpaši svarīga, jo tā notika starplaikā starp Francijas un Vācijas pārstāvju tikšanos 22. oktobrī Parīzē politiskajās konsultācijās par Eiropas Savienības paplašināšanu un jau sestdien un svētdien paredzēto ES valstu ārlietu ministru tikšanos, kurā, kā sagaidāms, Francija izklāstīs savu pozīciju Eiropas konferences jautājumā. “ Man bija ļoti svarīgi tikties šajā starplaikā, lai izklāstītu Latvijas pozīciju un uzzinātu Francijas pozīciju,” teica V. Birkavs. “Uz manu jautājumu, kādas bijušas politiskās konsultācijas ar Vāciju, Moskovičs atbildēja, ka faktiski Vācijas un Francijas pozīcijas pamazām tuvinās.” Franču politiķi ES konferenci redzot kā struktūru, kurā katru gadu notiek Eiropas samits — tātad valstu un valdību vadītāju, atsevišķi ārlietu ministru, Eiropas lietu ministru tikšanās, nozaru ministru sanāksme...” Interesants priekšlikumus, pēc V.Birkava domām, esot Eiropas konferences prezidentūru vadīt ES prezidentūrai un vienai no asociētajām valstīm. “Līdz ar to asociētās valstis jau būtu tieši iesaistītas šajā procesā,” teica V.Birkavs. Francijas Eiropas lietu ministrs arī uzsvēris, ka Eiropas Komisijas lēmums nav galīgs, ka tā ir tikai rekomendācija un galīgo lēmumu pieņems Luksemburgā.

Valdis Birkavs izklāstīja žurnālistiem arī savu viedokli: “Konferencei jābūt pilnīgi atklātai. Jābūt pilnīgi skaidram, ko apspriež konference, kāda ir stratēģija, kāds ir mehānisms pārejā no konferences uz sarunām. Šīs lietas vēl tālu nav skaidras.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie Ministru prezidenta — padomnieks

Vakar, 23.oktobrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Ministru prezidenta ārštata padomnieks ārvalstu investīciju piesaistes jautājumos Frenks Vārners.

Pārrunāti F.Vārnera veiktie darbi un plānotās aktivitātes. F.Vārners informēja Ministru prezidentu par sagatavošanas darbiem pirms G.Krasta oficiālās vizītes Norvēģijā novembra sākumā. Tiek veidots sižets Norvēģijas televīzijai par biznesa iespējām Latvijā.

F.Vārners uzaicināja G.Krastu uz Eiropas centra atklāšanu Rīgā 4.decembrī.

Valdības preses departaments

Pie izglītības ministra — Zviedrijas vēstnieks

Trešdien, 22.oktobrī, izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Hansu Magnusonu.

Vizītes galvenais mērķis bija pārrunāt Rīgas Juridiskās augstskolas tapšanas gaitu. Vēstnieks izteica gandarījumu, ka Saeima ir pieņēmusi likumu par Zviedrijas Karalistes un Latvijas Republikas līguma par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu ratificēšanu. H.Magnusons lūdza drīzāk izvirzīt Latvijas pārstāvjus jaunās augstskolas valdei un akadēmiskajai padomei, kas paātrinātu augstskolas veidošanās procesu.

Otrs jautājums, ko tikšanās reizē pārrunāja ministrs un vēstnieks, bija uzsāktā skolu direktoru atestācija. Ministrs interesējās par Zviedrijas pieredzi šajā jomā. Vēstnieks savukārt solījās palīdzēt ar metodiskiem materiāliem.

IZM Sabiedrisko attiecību nodaļa

Policijas akadēmijā —vieslektori

Latvijas Policijas akadēmijā no 14.oktobra divas nedēļas vieslektori no Francijas vada semināru par Eiropas Cilvēka tiesību konvenciju (ECTK) un cilvēktiesību problēmām.

A.Bišē (M.Antoine Buchet) , Francijas Tieslietu ministrijas Cilvēktiesību biroja vadītājs, stāstīja par ECTK 5.pantu — par tiesībām uz brīvību un personas neaizskaramību; 6.pantu — par taisnīgu lietas izskatīšanu, to garantijām, ieskaitot arī specifiskās garantijas krimināllietu jomā; kā arī par tiesībām uz dzīvību (2.p.) un nāvessoda atcelšanu (ECTK 6.protokols). Interesantas diskusijas izvērsās par īpašuma tiesību ievērošanu un par likuma ar atpakaļejošu spēku nepiemērošanu (7.pants).

F.Dublē (Frederique Doublet) , Francijas Iekšlietu ministrijas Publisko brīvību un juridisko lietu direkcijas Publisko brīvību biroja vadītāja, runājot par spīdzināšanas, necilvēcīgas vai degradējošas apiešanās aizliegšanu (ECTK 3.pants), aicināja klausītājus izanalizēt īpašas situācijas ieslodzījuma apstākļos vai situācijas ar ārzemniekiem. Semināru F.Dublē noslēdza ar tematiem par tiesībām uz privāto dzīvi (ECTK 8.pants), uzskatu paušanas brīvību (10.p.) un diskriminācijas aizliegšanu (14.p.).

Šajā seminārā piedalījās klausītāji no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas un Policijas akadēmijas. Pēc lekcijām vieslektori iepazinās ar seno Rīgu, izstaigāja rudenīgos Siguldas kalnus un lejas, noskatījās Latvijas Nacionālajā operā divas izrādes — operu “Traviata” un franču komponista L.Delibi baletu “Kopēlija”.

Anita Zvirgzda,

Policijas akadēmija

Ostu padomes sēdē

Latvijas Ostu padomes 22.oktobra sēdē tika akceptēti grozījumi ostu attīstības fonda budžetā 1997. gadam. Summa, kas pārsniedza plānotos 1997. gada ieņēmumus, tika sadalīta ostu tehniskajam nodrošinājumam un lielo ostu attīstībai. Ainažu ostai paredzētie un 1997. gadā neizlietotie līdzekļi tika pārdalīti citu mazo ostu attīstībai. Otrajā lasījumā akceptēts ostu attīstības fonda budžeta projekts 1998. gadam.

Padome uzklausīja 1997. gada ostu reklāmas projekta izpildes gaitu. Ostu padome izskatīja jautājumu par Latvijas mazo ostu attīstības programmu un tās ietekmi Latvijas reģionu attīstības kontekstā. Nolemts līdz 1997. gada 1. decembrim izveidot darba grupu Latvijas mazo ostu attīstības programmas izstrādāšanai. Darba grupā tiks iekļauti Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas ministrijas, Jūrniecības savienības, Mazo ostu asociācijas, attiecīgo pašvaldību pārstāvji u.c. Nākamajā ostu padomes sēdē paredzēts iepazīties ar Latvijas mazo ostu attīstības programmas izstrādāšanas darba grupas sastāvu, programmu izstrādes posmiem un sadaļām.

Ainažu ostas pārvaldei atkārtoti uzdots iesniegt padomes sēdē izpētes tāmi par privātā kapitāla piesaistes iespējām Ainažu ostā.

Valdības preses departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!