Protokols Par LR Finansu ministrijas un Latvijas pašvaldību sarunām 1997.gada 18.februārī

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. FM valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 3. Nodokļu politikas departamenta v.i. E.Pārups . 4. Valsts sekretāra padomnieks A.Kodoliņš . 5. Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vadītājs A.Libenzons . 6. Budžeta departamenta nodaļas vadītāja G.Šica. 7. Nodokļu politikas departamenta vec.referente G.Šarfa . 8. Budžeta departamenta nodaļas vec.referente I.Meluškāne . 9. Valsts kase — Z.Eglīte ;

no Valsts zemes dienesta: 1. Nekustamā īpašuma vērtību centra direktors A.Rausis . 2. Ģenerāldirektora vietnieks V.Krutkovskis ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. PLP direktors A.Rukmanis . 2. PLP nodaļas vadītāja S.Zeikate . 3. PLP padomnieks O.Spurdziņš ;

no Labklājības ministrijas: 1. Valsts slimokases direktore I.Bluķe . 2. Stratēģijas un attīstības departaments — I.Strauta ;

no Pašvaldību savienības: 1. Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis. 2. Rīgas Domes priekšsēdis M.Purgailis. 3. Cēsu pils.domes priekšsēdis J.Beikmanis . 4. Dobeles pils. domes priekšsēdis A.Elksnītis . 5. Bauskas pils. domes priekšsēdis J.Teikmanis . 6. Jelgavas raj. padomes priekšsēd. vietnieks P.Salkazanovs . 7. Mālpils pagasta pad. priekšsēd. A.Lielmežs . 8. Rīgas Domes priekšsēd. padomniece S.Šķiltere . 9. Ventspils pilsētas finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre. 10. LPS padomniece I.Škutāne.

Laiks: 1997.gada 18.februāris. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Zemes nodoklis. 2. Veselības aprūpes 1996.gada decembra finansējums 1997.gadā.

1. Zemes nodoklis

Informē O.Spurdziņš:

Pašreizējā variantā zemes nodokļa masa aprēķināta pēc zemes kadastrālās vērtības, pielietojot koeficientu 1,5. Pilsētām palielinātas zemju paraugvērtības, un tas rada bažas rajonu pilsētām, ka nodokļu masu nevarēs iekasēt. Jāstrādā ar VZD pie Zemes nodokļa likuma labojumiem, lai varētu nodokļu masu sasniegt likumīgā ceļā. PLP veikusi analīzi pa pagastiem, un analīzes rezultātā parādās atsevišķiem pagastiem nodokļa palielinājums no 2 līdz 10 reizēm, parādās arī nodokļu masas samazinājums. Šos datus PLP rūpīgi pārbaudīs.

Nodokļu masa pilsētās tiks saglabāta, un turpināsies darbs pie Zemes nodokļa likuma izmaiņām. Izmainījusies nodokļa struktūra — pilsētām nodokļa kopsumma samazinājās, laukos palielinājās.

Valsts zemes dienests:

Pamatojoties uz Valdības lēmumu saglabāt zemes nodokļa masu 20 milj. latu apmērā, VZD palielināja zemju paraugvērtības. Pielietoja arī palielinošus koeficientus ar aprēķinu. Lai palielinātu nodokļa masu pilsētās, kurās 1997.gada nodokļa prognoze ir mazāka par 1996.gada nodokļa prognozi.

Izdarot izmaiņas likumā par Zemes nodokli, aprēķini liecināja, ka iespējams valstī iekasēt 18,3 milj. latu nodokli. Šķēles k–gs ieteica palielināt pilsētu zemju paraugvērtības.

VZD nav precīzas informācijas par zemju platībām pašvaldībās, nav pietiekami augsta datu ticamība, nav informācijas par faktiski iekasēto zemes nodokli katrā pašvaldībā.

Paaugstinātās zemju paraugvērtības darbosies tikai 1997.gadā un tikai attiecībā uz zemes nodokli.

1997.gadā jāsakārto informācija par īpašumiem, lietotājiem, platībām, lai 1998.gadā varētu pāriet uz jauno īpašuma nodokli.

VZD ir sagatavojusi izmaiņas MK noteikumu pielikumā par zemes nodokli.

Finansu ministrija:

Nav pārliecināta, ka zemes nodokļa aprēķins ir pietiekami korekts. Ir ļoti lielas atšķirības gan pašvaldību starpā, gan salīdzinot nodokli pa gadiem. Ja nodoklis tiek noteikts 20 milj.latu apmērā, gada beigās var būt nodokļa neizpilde, un likumā par Valsts budžetu 1997.gadam nav paredzēts segt zemes nodokļa prognozes neizpildi.

Prognozē iekasējamās summas starpība 2 milj. latu (18 milj.latu uz 20 milj.latu) radusies tāpēc, ka sākumā netika aprēķinātas ar nodokli neapliekamās platības (daudzdzīvokļu namu platības). Privātmāju īpašnieki zemes nodokli maksā, daudzstāvu namu iemītnieki nemaksā. Viens no nepietiekošās zemes nodokļa summas iekasēšanas variantiem ir aplikt ar zemes nodokli platības zem daudzstāvu namiem.

Valsts budžets nekompensēs zemes nodokļa neizpildi 3 nodokļu starpā — iedzīvotāju ienākuma, īpašuma un zemes nodoklis — jāatrod nepieciešamā summa 2 milj.latu apmērā.

Steidzoši jāizdara izmaiņas Zemes nodokļa un Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā.

Pašvaldību savienība:

Uzskata, ka VZD aprēķinātā zemes nodokļa kopsumma ir nepamatoti augsta, nav objektīva pamatojuma zemju paraugvērtību paaugstinājumam, pielietoti paraugvērtību paaugstinoši koeficienti, kas neatbilst likuma nosacījumiem. Pašvaldību tiesības ierobežotas, jo 1997.gadā zemes nodokļa aprēķināšanai darbosies MK, nevis pašvaldības apstiprinātā zemes paraugvērtība.

20 milj.latu nodokļa kopsummu pašvaldības nespēs iekasēt. Ja valsts apstiprina zemju paraugvērtības un nosaka nodokļa prognozi, tai jāuzņemas atbildība nodokļa neizpildes gadījumā.

Nosakot nodokļa prognozi, jāparedz neizpildes procenti.

Valsts dienestiem jāstrādā pie informācijas sakārtošanas valsts mērogā, lai varētu laicīgi un kvalitatīvi strādāt pie 1998.gada budžeta.

Izdarot izmaiņas likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”, jāievēro apstiprinātais algoritms.

Daudzas pašvaldības jau ir apstiprinājušas 1997.gada budžetu, un līdz ar zemes nodokļa likuma izmaiņām būs pašvaldības, kam pasliktināsies finansiālā situācija. Jāmeklē juridiski šīs problēmas risinājumi un jāizvērtē, kam jākompensē pašvaldības finansiālās bāzes samazinājums.

2. Par veselības aprūpes 1996.gada decembra finansējumu 1997.gadā.

Informē I.Bluķe:

Pašvaldību budžetos veselības aprūpei bija jāparedz 1996.gadā Ls 21 uz vienu iedzīvotāju, kā tas bija noteikts likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”. Pašvaldību budžeti pagājušajā gadā nesaņēma prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dotāciju apjomu, tāpēc arī nevarēja novirzīt Slimokasēm plānotos līdzekļus.

Izprotot situāciju, pieļaujam, ka veselības aprūpei novirzīto līdzekļu apjomam vajadzētu būt Ls 21/iedz. mīnus nesaņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa un dotācijas daļa no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda procentuālā attiecībā.

Tomēr ir pašvaldības, kas novirzījušas šo līdzekļu daļu.

Īpaši kritiska situācija veidojas Rīgas pilsētai, kur par padarīto darbu Slimokases nav samaksājušas 1,1 milj.latu.

Slimokases nevar norēķināties ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem pakalpojumiem.

Jelgavas pils., Aizkraukles, Daugavpils, Jelgavas, Kuldīgas, Talsu, Valmieras rajoni.

Minētās pašvaldības novirzījušas līdzekļus medicīnai mazāk par pieļaujami novirzāmo līdzekļu apjomu.

Puses vienojās:

Valsts slimokase apmaksās no 1997.gada finansējuma 1996.gada decembra mēneša parādu medicīnas aprūpei kā pārejošo maksājumu.

Nākamās sarunas 1997.gada 26.februārī pulksten 11.00 Finansu ministrijā.

Izskatāmie jautājumi: 1. Zemes nodoklis. 2. Likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam”.

Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 26.februārī

Sarunās piedalās:

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētājs A.Jaunsleinis . 2. LPS, Saeimas deputāta palīdze J.Zara . 3. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 4. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I .Komisāre .5. Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs A.Lielmežs . 6. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 7. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs. 8. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietniece I.Škutāne . 9. Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Teikmanis . 10. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece L.Začesta;

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva. 2. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece. 3. Valsts kase, Norēķinu departamenta direktora vietniece A.Alekse. 4. Tautsaimniecības analīzes un prognozes departamenta direktore I.Šteinbuka. 5. Fiskālās analīzes un prognozes nodaļas vadītāja D.Gulbe. 6. Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vadītājs A.Lībenzons. 7. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. Pašvaldību lietu ministrs Ē.Zunda. 2. Pašvaldību lietu pārvaldes padomnieks O.Spurdziņš. 3. Pašvaldību lietu pārvaldes Finansu informācijas nodaļas vadītāja S.Zeikate.

Laiks: 1997.gada 26.februāris. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Zemes nodoklis. 2. Īpašuma nodoklis. 3. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. 4. Ieņēmumu prognožu scenārijs. 5. Dažādi jautājumi.

Par 1.jautājumu: Zemes nodoklis.

Finansu ministrija:

Zemes dienestam nav datu par zemes lietotājiem, līdz ar to nav zināma pieauguma summa. MK noteikumu projekta 6.punktu varētu papildināt, jo parādīsies konkrētais zemes lietotājs un attiecīgi arī summas. Ja LPS to var pamatot, tad šī punkta tekstu varētu mainīt.

Izpildot MK noteikumus, VZD, sadarbojoties ar pašvaldībām, būtu jāprecizē apliekamās zemes platības pa konkrētiem lietotājiem. Kopējās apliekamās zemes platības būtu jāaprēķina kā atsevišķu lietotāju platību kopsumma, bet nodokļu prognozes — reizinot bāzes platības ar nominālo vērtību.

Attiecībā par MK noteikumu 3.punktu V.Andrējevas k–dze paskaidroja, ka tas tiek saglabāts, bet tiek mainīts iesniegšanas datums.

O.Spurdziņa k–gs informēja, ka šis ir pārejas gads, lai nākošajā gadā varētu noteikt optimālu nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to zemes nodoklis ir noteikts, lai sakārtotu bāzi jaunajam nodoklim.

Ja zemes kadastrālā novērtēšana ir veikta par īpašnieka līdzekļiem, tad šiem maksātājiem nodokli nepaaugstinās.

Nodokļa prognoze pilsētām — 10,7 milj.latu, bet pagastiem — 7,9 milj.latu. Pilsētu grupā ietilpst visas pilsētas. Abām pašvaldību grupām ir pielietots samazinājums.

Pašvaldību savienība:

LPSA uzskata, ka būtu lietderīgi papildināt MK noteikumu projekta 6.punktu. Zemes apliekamā vērtība būtu jānosaka, vadoties pēc diviem principiem:

1) neapliekamā platība;

2) zemes lietošanas mērķis (koplietošanas).

No šiem principiem vajadzētu vadīties, izstrādājot metodiku zemes nodokļa aprēķinam. Iniciatīvai jānāk no Zemes dienesta.

Vai MK noteikumos tika atstāts 3.punkts — par to, ka Zemes dienestam jāiesniedz kadastrālā vērtība. Zemes nodokļa prognoze ir zem 24,0 milj.latu — tā ir pretruna, jo šis skaitlis neatbildīs pagājušā gada zemes lietotāju maksājumiem.

Puses vienojās:

Apsvērt iespējamo MK noteikumu 7.punkta precizēto redakciju, lai tā nebūtu tulkojama divos variantos, kā arī precizēt 6.punktu, papildinot ar otro daļu.

Par 2.jautājumu: Īpašuma nodoklis.

Finansu ministrija:

O.Spurdziņa k–gs informē, ka no 1995.gada līdz 1996.gadam īpašuma nodokļa pieaugums ir 2 milj. latu. 1997.gadā īpašuma nodokļa prognoze 19,4 milj.latu ir iekļauta izlīdzināšanas bāzē. Aprēķinos tiek tiem piemērots palielinājuma koeficients — 7,7%, jo nav citas metodikas kā to izdarīt. Informācija nodota Ekonomikas institūtam, lai varētu veikt aprēķinu. 28.februārī aprēķina rezultātus varētu nogādāt LPS. Iedzīvotāju ienākuma nodoķļa prognoze netiek mainīta, jo to neatbalsta Ministru prezidents sakarā ar nodokļa izpildes garantiju. Priekšlikums garantēt īpašuma nodokļa izpildi valdībā tika noraidīts.

V.Andrējevas k–dze paskaidroja, ka valdība ir apņēmusies garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi un garantēt vēl īpašuma nodokļa prognozes izpildi no valsts budžeta nav iespējams. Ja būs problēma ar nodokļa prognozes izpildi, tad varētu pie šī jautājuma atgriezties.

Īpašuma nodokļa pieaugums izskaidrojams ar attiecīgā likuma 4.panta 7.punktu – par ēkām un būvēm, kas uzceltas par kapitālu būvi konvertējamā valūtā vai par fizisku personu līdzekļiem — jo šis process turpinās.

Īpašuma nodokļa izpildes novirzes no prognozes daļēji atrisinās izlīdzināšanas algoritma pārrēķins.

3.vai 4.martā varētu iesniegt likuma tekstu ar projektu.

Pašvaldību savienība:

Īpašuma nodoklis pieaug pēc būtības, kādi momenti devuši šo pieaugumu. Pagastos un mazajās pilsētās nav tādu ēku un būvju, kas saskaņā ar likuma 4.panta 7.punktu varētu dot šo pieaugumu. LPS uzskata, ka reāla pieauguma nav. Īpašuma nodokli iekasē VID, un 1996.gada maksājumos tika ieskaitīti pārejošie maksājumi par 1995.gadu, līdz ar to šogad šie līdzekļi varētu iztrūkt. Tādēļ, lai reālāk atspoguļotu šo nodokli, jāņem faktiskā izpilde par trim gadiem. Ja VID iekasē prognozēto nodokļa apjomu, tad problēmu nav. Vajadzētu vadīties pēc tā, ko var reāli iekasēt. Kā tiks risināts jautājums, ja gada vidū radīsies nelabvēlīga situācija nodokļa izpildē. LPS uzskata, ja pusgadā šis nodoklis nepildīsies, tad valdībai tas jāgarantē.

Puses vienojās:

Lai noteiktu īpašuma nodokļa prognozi 1998.gadam, pirmkārt, nosaka īpašuma nodokļa aprēķina bāzi, tas ir, izvēlas vidējo izpildi par 3 pēdējiem gadiem (1994., 1995., 1996.) vai, ja kādā no šiem gadiem kādai no pašvaldībām izpilde ir ar negatīvu zīmi (“–”), tad šīm konkrētām pašvaldībām izvēlas to gadu, kurā ir augstākā īpašuma nodokļa izpilde.

Otrkārt, īpašuma nodokļa aprēķina bāzi koriģē ar pieauguma koeficientu 7,7%.

LPS viedoklis: nepielietot paaugstinājuma koeficientu.

Par 3.jautājumu: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”.

Finansu ministrija:

Zemes un īpašuma nodokļa nosacījumu maiņa ietekmēs likumu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. Finansu ministrija uzskata, ka nav nepieciešama pašvaldībām līdzekļu kompensācija sakarā ar iepriekš minētā likuma grozījumiem, jo tas ir pašvaldību ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanas likums, un kopējais pašvaldību budžetu ieņēmumu apjoms nesamazinās.

Pašvaldību savienība:

Ja pieņems grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” un tā rezultātā pašvaldībām samazināsies budžeta apjoms, vai šī starpība tiks kompenesēta likuma “Likums par budžetu un finansu vadību” 10.panta ietvaros? LPS uzskata, ka jāparedz dokumentu pakete, kas paredzētu kompensēt pašvaldībām radušos līdzekļu starpību. Pretējā gadījumā tā atstāj iespēju šo jautājumu risināt tiesu varas dokumentos noteiktajā kārtībā.

Par 4.jautājumu: Prognožu scenārijs.

Finansu ministrija:

Finansu ministrija pie pārējiem vienādiem apstākļiem prognozēja iedzīvotāju ienākuma nodokli 172,0 milj.latu, nevis 189,0 milj.latu.

I.Šteinbukas k–dze paskaidroja, ka nodokļu administrēšana nav tik efektīva, lai varētu iekasēt prognozētās summas. Š.g. janvāra plāns izpildīts 73,0% apmērā. Pagājušā gada otrajā pusē šī tendence jau bija vērojama.

Tendence palielināt nākošajā gadā neapliekamo minimumu ir iestrādāta nākošā gada prognozē.

Pašvaldību savienība:

LPS ir gatava piedalīties darba grupā par ieņēmumu prognozēm līdz 2002.gadam un ierosina uz darba grupas sēdēm uzaicināt lielākos nodokļa nemaksātājus.

Puses vienojās:

Ieņēmumu prognožu izstrādāšanā uzturēt lietišķus kontaktus ar LPS.

Par 5.jautājumu: Dažādi.

Finansu ministrija:

Š.g. 26.februārī Finansu ministrija risinās jautājumu ar “Latvijas gāzi” par parādu piedzīšanu.

O.Spurdziņa k–gs informē, ka š.g. 25.februārī valdība apstiprināja pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes nolikumu un sastāvu, kā arī MK noteikumus par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.

O.Spurdziņa k-gs uzskata, ja Ventspils iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir augstāka un tiek panākta vienošanās ar Budžeta komisiju par šīs prognozes iekļaušanu likumā, tad to varētu izdarīt, tomēr mainās arī kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze valstī.

Pašvaldību savienība:

1995.gadā LPS un valdības vienošanās paredzēja, ka elektroenerģijas tarifus maina tikai ar jauno budžeta gadu. Ja tarifu izmaina notiek saimnieciskā gada vidū, tad jāparedz kompensācija saskaņā ar likuma “Likums par budžetu un finansu vadību” 10.pantu.

Venstpils pilsētas pārstāve vēlas, lai iekļauj Ventspils iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi likumā un līgumā — tā ir augstāka nekā šobrīd aprēķinā iekļautā.

Puses vienojās:

Nākamā tikšanās š.g. 5.martā pulksten 14.

Protokolēja V.Auziņa

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par sarunām starp Latvijas pašvaldību savienību un Finansu ministriju 1997.gada 5.martā

Sarunās piedalās:

Finansu ministrijas Budžeta departamenta direktore D.Muižniece, Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vad. A.Lībenzons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas PLP direktors A.Rukmanis , PLP padomnieks O.Spurdziņš , PLP vec. referente S.Strupule ;

Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis , Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Teikmanis , LPS prieksēža vietniece L.Začesta, Cēsu pils. domes priekšsēdētājs J.Beikmanis, Jelgavas raj. pad. priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs , Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere , Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja J.Komisāre , LPS padomniece I.Škutāne .

Darba kārtībā:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam.

O.Spurdziņš informē par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu 1997.gadam. Izlīdzināšanas likums vēl nav pabeigts. Lūdz LPS precizēt tekstu un izdarīt labojumus, ja ir nepieciešams.

Ieņēmumu prognoze LPS iesniegta 3.martā bez teksta materiāla. Ieņēmumu prognoze, iedzīvotāju ienākuma, īpašuma un zemes nodoklim izstrādāta dokumentā ar datējumu 28.02.97.

Sarunās starp LPS un FM š.g. 26.februārī tika panākta vienošanās, ka īpašuma nodokļa noteikšanai tiks ņemts par bāzi trīs iepriekšējo, t.i.1994., 1995.,1996.g. faktiskā izpilde. Aprēķinos izmantot metodiku:

Ja šajos trijos gados nodokļu izpilde bijusi ar “+” zīmi, prognozei ņem trīs gadu vidējo iekasējumu; ja šajos trijos gados nodokļu izpilde bijusi ar “-” zīmi, tad ņem viena no gadiem maksimālo izpildi.

Veicot īpašuma nodokļa prognozi, atļāvos neņemt vērā 1994.gadu, konsultējoties ar Ekonomikas institūtu, jo 1994.gadā no īpašuma nodokļa daļu atskaitīja rajonu padomēm. Ir izkropļojumi nodokļa prognozē: Brocēni, Ogre, Daugavpils, jo 1996.gadā bija augsta prognoze. Šīs pašvaldības protestē, bet tīri 1996.gada faktu ņemt būtu vēl neobjektīvāk.

Zemes nodokļa prognozes labos tikai tad, ja pašvaldības iesniegs labojumus ar VZD priekšnieka Grūbes k-ga parakstu.

1997.gada pašvaldību budžetu kopapjoma aprēķināšanai īpašuma un zemes nodoklis kopā prognozēts 35,5 milj.latu. Īpašuma nodokļa daļa, kas paredzēta mērķdotācijām, 2,5 milj.latu izlīdzināšanā nepiedalās. Iepriekšējos gados arī nav izlīdzināts viss īpašuma un zemes nodoklis. Īpašuma nodokli pašlaik pārskata pilnā apmērā.

Likumprojekta 2.p. ciparu daļā samazināta fonda ieņēmumu daļa, jo valsts nepiedalās izlīdzināšanā. Tiek izņemta arī īpašuma nodokļa 13,05%, t.i. 2 529 835 latu, kas paredzēta mērķdotācijai.

2.p. 2.punktā mainās kopsumma.

2.p. 3.punktā pierakstīts teksts, ka īpašuma nodokļa sadales kārtību starp pašvaldībām un izlīdzināšanas fondu nosaka MK.

3.p.labots.

3.p. 3.punkts labots.

4.p. 3.pielikums papildināts — atskaitījumi no pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieskaitāmi tieši rajonu, pilsētu un pagastu budžetos trīs reizes mēnesī, ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 5., 15. un 20.datumam.

Rīgas un Ventspils pašvaldībām kārtība jāmaina. Diskutējams jautājums. Loģiskāk ieskaitīt iedzīvotāju ienākuma nodokli sadales kontā.

5.p.izmaiņas atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” un Izglītības likumam.

Pārejas noteikumi — saistīti ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām.

Izlīdzināšanas algoritmā mainās summas, jo mainās kopsumma pašvaldību budžetu ieņēmumu prognozei.

2.p. —ierakstīts precīzāk, kāda nodokļu daļa piedalās izlīdzināšanā.

3.p. labojumi sakarā ar ieņēmumu prognozēm.

II sadaļā mainās kopsumma.

Ierakstīta jauna rindkopa “pīķi” —pašvaldību budžeta kopapjoms, kas iesaistīts finansu izlīdzināšanas algoritmā, ir 171 389 907 lati, un summas, kas paliek to pašvaldību rīcībā, kurām izlīdzinātie ieņēmumi pārsniedz izlīdzinātos izdevumus, ir 10 310 631 lats.

Kritēriju tabulā labojumi.

III sadaļa. Rajona pašvaldībām nav ieņēmumu no nodokļiem, tās tiek finansētas no dotācijas, tāpēc 4.p.svītrot rajona pašvaldības.

Valsts piedalās izlīdzināšanas fondā ar 52 milj.latu kā ar dotāciju, kas no izlīdzināšanas fonda aiziet kā mērķdotācija.

Likuma tekstā MK paredzēts izstrādāt vairākus normatīvos dokumentus, bet MK nepiekrīt, ka likumā norāda termiņus, cik ilgā laikā tie jāizstrādā.

“Pīķī” ir tā pašvaldību ieņēmumu daļa, kur izlīdzinātie ieņēmumi pārsniedz izlīdzinātos izdevumus un paliek pašvaldības rīcībā.

Ja pašvaldības vēlas saglabāt “pīķus”9,4 milj.latu apmērā, kā bija iepriekšējā variantā, jāpaceļ uz augšu ierobežojums procentuālajam atskaitījumam no “donoru” pašvaldībām.

Ekonomikas institūts pamato aprēķinu pareizību.

Pašvaldības savienības viedoklis:

No likumprojekta teksta jāizņem ārā termins”valsts dotācija”, jo praktiski valsts ar dotāciju izlīdzināšanas fondā nepiedalās.

5.p. 3.punktā nepilnīgs formulējums, jāpapildina ar “rajonu”.

5.p. 3.punktā izmainīt redakciju vārdam “izmanto” ar “ievietoti”.

Ja tiek svītrots 3.panta 4.punkts , tad Rīgas pilsēta atsakās no 4.panta 3.punktā minētajām garantijām.

2.p. 3.punktā papildināt “bet ne vairāk kā 2 529 835 latu ieņēmumi no īpašuma nodokļa”.

Rīgas pils. iebilst, ka likumā parādās “pīķi”, jo tiek mainīts aprēķina algoritms. Nav saprotams, kādā veidā 10 milj.latu paliek pašvaldību rīcībā.

4.p. 2.punktā likumprojektā “pa ceturkšņiem” priekšlikums “pa mēnešiem”.

Puses vienojās:

Darba grupai no LPS tikties ar O.Spurdziņa k-gu un precizēt LPS priekšlikumus par izmaiņām likuma projektā. Tikties š.g. 7.martā pulksten 14.00 LPS.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

FM Budžeta departamenta direktore D.Muižniece

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 17.martā

Sarunās piedalās:

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētājs A.Jaunsleinis . 2. LPS padomniece I.Škutāne . 3. LPS konsultants M.Pūķis . 4. Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs J.Ruško . 5.Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komiāare . 6. Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs A.Lielmežs . 7. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs . 8. Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Teikmanis ;

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 3. Pašvaldību budžeta uzraudzības nodaļas vadītājs A.Lībenzons . 4. Fiskālās analīzes un prognozes nodaļas vadītāja D.Gulbe . 5. Nodokļu politikas departamenta direktores vietnieks E.Pārups . 6. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa .

Laiks: 1997.gada 17.marts. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. 2. Pašvaldību budžetu veidošana 1998.gadā. 3. Dažādi jautājumi.

1.Par 1.jautājumu: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”.

Finansu ministrija:

A.Lībenzona k-gs informē par 17.martā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē apspriestajiem jautājumiem saistībā ar grozījumiem likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā.”

Galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem:

1. Minētajā padomē tika diskutēts, vai ir jābūt jaunam likumam jeb grozījumiem jau esošajā likumā. Padome uzskata, ka jāformulē kā likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” grozījumi.

2. Attiecībā par Rīgas pilsētas un Ventspils pilsētas saistībām iepriekš minētā likuma panti saglabāti, precizējot to redakciju.

3. Iestrādāta redakcija, kas Valsts kasei ļaus legāli veikt ienākuma nodokļa prognozes izpildes garantēšanu katru mēnesi.

4. Likumam pārejas noteikumos tiks paredzēts, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padome noteiks kārtību, kādā tiks saskaņoti līdz minētajiem likuma grozījumiem faktiski izdarītās iemaksas un izmaksas no izlīdzināšanas fonda ar grozītajiem gada apmēriem.

5. Divām pašvaldībām var izveidoties finansu līdzekļu deficīts sakarā ar zemes nodokļa un īpašuma nodokļa iekasēšanas sezonas raksturu, jo to ikmēnešu iemaksas izlīdzināšanas fondā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sastāda atsevišķos mēnešos vairāk nekā 80 procenti no visiem budžeta ienākumiem. Līdz ar to šajos gadījumos būtu jārisina jautājums par bezprocentu aizdevumu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta.

6. Minētā fonda padome likuma grozījumos akceptēja, ka Ministru kabinets nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu pa mēnešiem. Saskaņā ar šo sadalījumu Valsts kase veiks atbilstošās operācijas.

V.Andrējevas k- dze informēja, ka šī gada decembra mēneša iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi, ja tāda būs, varēs kompensēt tikai 1998.gada janvārī, kad būs apkopota visa nepieciešamā informācija.

D.Gulbes k- dze paskaidroja, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa divu mēnešu izpildes nevar spriest par gada prognozi, jo gada pirmajos mēnešos parasti nodokļi pildās sliktāk.

Attiecībā par LPS priekšlikumu papildināt likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” 4.panta otrā punkta trešā apakšpunkta redakciju V.Andrējevas k-dze paskaidroja, ka vēl nav zināms, kad tiks iesniegti MK grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”. Līdz jūnijam noteikti grozījumi minētajā likumā netiks izdarīti, tāpēc arī pašvaldībām tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpilde. Izstrādājot minētos grozījumus, ienākumu nodokļa faktiskā izpilde noteikti tiks ņemta vērā.

D.Muižnieces k-dze iebilda pret LPS iepriekšminēto priekšlikumu, jo tādējādi tiek izslēgtas citas līdzekļu kompensācijas iespējas.

A.Lībenzona k-gs informēja, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē šāds priekšlikums tika diskutēts un noraidīts līdzīgu apsvērumu dēļ.

Attiecībā par finansu līdzekļu samazinājumu tām pašvaldībām, kuras budžetus jau apstiprinājušas, A.Lībenzona k-gs paskaidroja, ka pašvaldībām kopumā līdzekļu daudzums nemainās, nesamazinās arī valsts budžeta līdzekļu daļa, kas novirzīta pašvaldību rīcībā.

Attiecībā par īpašuma nodokļa izpildes datu apkopšanu V.Andrējevas k-dze uzskata, ka šo datu apkopšanai VID būs nepieciešams apmēram mēnesis.

Pašvaldību savienība:

LPS interesēja, vai iepriekšējās sarunās izteiktie priekšlikumi tika ņemti vērā. LPS uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumam jābūt vienmērīgam, lai stabilizētu pašvaldību finansiālo situāciju. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir vislielākais īpatsvars pašvaldību budžetos, tādēļ pašvaldībām svarīgi, lai tas regulāri un prognozētā apjomā tiktu pārskaitīts pašvaldībām, lai varētu veikt nepieciešamos izdevumus.

LPS izsaka vēlmi piedalīties MK komisijās, kad skatīs jautājumu par prognožu sadalījumu.

Kāpēc izvēlēta ceturkšņa prognoze, nevis mēneša?

Tautsaimniecības attīstības programmā līdz 2000.gadam iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze 1998.gadam ir 180 milj.latu, tādēļ LPS ir jautājums, vai FM nav jāiesniedz MK grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde 1996.gadā un š.g.pirmajos mēnešos liek šaubīties, vai šī gada prognoze ir pamatota.

LPS izteica priekšlikumu — papildināt likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” 4.panta otrā punkta trešā apakšpunkta redakciju ar vārdiem” paredzot starpības kompensāciju no valsts budžeta”. LPS uzskata, ka šāds ieraksts nāktu par labu FM, jo norādītu avotu, no kura ņemt līdzekļus iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes kompensācijai.

J.Ruško k-gs norādīja, ka daudzas pašvaldības budžetus ir apstiprinājušas, bet, izdarot grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”, to budžeta līdzekļu apjoms samazināsies, tādēļ nepieciešama līdzekļu kompensācija saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 10.panta 2.punktu.

LPS uzskata, ka kopbudžets ir informatīvs, tādēļ nepiekrīt traktējumam, ka pašvaldībām kopumā līdzekļu daudzums nemainās.

LPS vēlas, lai par šiem jautājumiem būtu informēts finansu ministrs R.Zīle, un cer saņemt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.

LPS interesēja, kāda īpašuma nodokļa prognoze iekļauta pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmā. Iepriekšējā likuma grozījumu variantā tekstam neatbilda skaitliskais materiāls.

Uzskata, ka VID nav problēmu apkopot informāciju par īpašuma nodokļa izpildi un to iesniegt Pašvaldību lietu pārvaldei.

Šobrīd arī pārrēķins minētajam nodoklim jau ir veikts. A.Lielmeža k-gs raksturoja šī nodokļa svārstības ar piemēru.

1995.g.fakts 1996.g.fakts 1997.g.prognoze

Daugmales pagasts 9,3 2,2 6,8

Stopiņu pagasts 32,7 198,8 138,0

Puses vienojās:

Tiklīdz būs sagatavota likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” grozījumu tekstuālā daļa, tā tiks iesniegta LPS.

Uz nākošo tikšanos uzaicināt finansu ministru R.Zīli.

Par 2.jautājumu: Pašvaldību 1998.gada budžetu veidošana.

Finansu ministrija:

D.Muižnieces k-dze informēja, ka katru trešdienu pulksten 15.30 MK tiek apspriesti 1998.gada budžeta veidošanas jautājumi. Marta un aprīļa mēnešos tiks noteikta katras ministrijas budžeta veidošanas politika, veicot attiecīgas korekcijas, bet maija mēnesī tiks noteikti katras ministrijas izdevumu griesti. Pašvaldību savienības pārstāvji var piedalīties komiteju sēdēs.

V.Andrējevas k-dze uzskata, ka pašvaldību intereses šajās sēdes būtu jāpārstāv pašvaldību lietu ministram Ē.Zundam vai Pašvaldību lietu pārvaldei, arī LPS var deliģēt pilnvarotus pārstāvjus.

D.Muižnieces k-dze uzskata, ka LPS vajadzētu piedalīties tajā sēdē, kad izskatīs FM budžeta veidošanas principus, tas būs 26.aprīlī. Tad varētu izskatīt mērķdotāciju un dotāciju apmērus pašvaldībām.

V.Andrējevas k-dz informēja, ka, sākot ar 1998.gadu, būs pieejama pašvaldību reģionālā bilance. Ir izstrādāti divu veidu ieņēmumu prognožu scenāriji.

I.Šteinbukas k-dze paskaidroja, ka šīs ir pirmās prognozes, kuras tiek pastāvīgi precizētas, un aicināja nākošā gada prognožu izstrādāšanā piedalīties LPS pārstāvjus.

Pašvaldību savienība:

LPS interesē, kas pārstāv pašvaldības MK sēdēs, kurās tiek apspriesti 1998.gada budžeta veidošanas principi.

LPS svarīgi ir zināt budžeta veidošanas principu konceptuālo daļu, jo, lai vēlāk iesniegtu priekšlikumus par līdzekļu palielinājumu vai samazinājumu, ir jāiesniedz informācija par nepieciešamo līdzekļu avotiem.

LPS uzskata, ka pašvaldības bija jāinformē par rekomendācijām, kādā veidā apkopot un iesniegt nepieciešamo informāciju. Neviena pašvaldība par to nav informēta.

M.Pūķa k-gs uzskata, ka vajadzētu būt līdzekļu apjoma saskaņošanai ar pašvaldībām pirms prognožu paziņošanas ministrijām, jo pēc tam līdzekļu sadalījuma saskaņošana starp centrālo valdību un pašvaldībām ir nokavēta.

A.Lielmeža k-gs interesējās, kāpēc tieši 15,6 procenti tiek paredzēti pašvaldībām 1998.gadā no valsts kopbudžeta apjoma.

Par 3.jautājumu: Dažādi.

Finansu ministrija:

Valsts kasē tiks precizēti dati par ienākuma nodokļa neizpildes kompensācijām par februāra mēnesi.

Uz nākošo sanāksmi tiks uzaicināts A.Eberharda k-gs.

Noskaidros, kādēļ VID nepārskaita īpašuma nodokli.

Aizņēmuma līguma paraugs tiks iedots LPS.

Pašvaldību savienība:

LPS vēlas uz nākošo sanāksmi uzaicināt Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktoru A.Eberhardu, lai informētu par šādiem jautājumiem:

1. Par neatmaksājamās ārvalstu tehniskās palīdzības koordināciju Latvijas Republikā.

2. Par FM regulāru informāciju LPS par ārvalstu tehnisko palīdzību.

3. Par Nacionālās pārrobežu sadarbības komitejas izveidošanu PHARE Cross—Border programmai (1995.—99.).

4. Par LPS pārstāvi Baltijas sadarbības komitejā.

LPS lūdz izdarīt š.g. februāra mēneša prognozes neizpildes korekcijas, jo ir 25,0 procentu atpalicība.

VID iekasē īpašuma nodokli, bet pašvaldībām to nepārskaita, lūgums noskaidrot, kādu iemeslu dēļ.

LPS lūdz iepazīstināt ar Valsts kases izstrādāto aizņēmumu parauglīgumu.

Puses vienojās:

Nākošā tikšanās š.g. 26.martā pulksten 10.00. Uz sanāksmi uzaicināt ministrus — Ē.Zundu un R.Zīli, kā arī Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktoru A.Eberhardu.

Protokolēja V.Auziņa

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 26.martā

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. Finansu ministrs R.Zīle . 2. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 3. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 4. Ministra padomnieks. 5. Nodokļu politikas departamenta direktore D.Robežniece . 6. Pašvaldību budžeta uzraudzības nodaļas vadītājs A.Libenzons. 7. Tautsaimniecības analīzes un prognozes departamenta direktore I.Šteinbuka . 8. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa . 9. Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors A.Eberhards . 10. Valsts kase V.Lindemanis ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes: 1. Direktors A.Rukmanis. 2. Direktora padomnieks O.Spurdziņš . 3. Nodaļas vadītāja S.Zeikate;

no Latvijas Pašvaldību savienības: 1. Priekšsēdis A.Jaunsleinis . 2. Priekšsēža vietniece L.Začesta . 3. Priekšsēža vietnieks J.Ruško. 4. Mālpils pag. pr-js A.Lielmežs. 5. Jelgavas raj. pad. pr-js A.Rāviņš . 6. Jelgavas raj. pad. pr-ja vietnieks P.Salkazanovs . 7. Preiļu raj. pad. pr-js I.Meluškāns. 8. Cēsu pils.domes pr-js J.Beikmanis . 9. Mārupes pag. pad. pr-js M.Bojārs. 10. Venstpils pils. domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 11. LPS padomniece I.Škutāne.

Sarunas notiek Finansu ministrijā pulksten 10.

1.¤

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis:

Izmantojot gadījumu, ka sarunās piedalās finansu ministrs, LPS sarunu grupas dalībnieki vēlas uzdot ministra kungam vairākus jautājumus:

1. Kādā kārtībā un cik ilgā laikā tiks pieņemti grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”.

Atbilde:

Jautājums iepriekš tika apspriests ar pašvaldību lietu ministru Zundas k-gu. Panākta vienošanās, ka, lai ātrāk virzītu šo jautājumu, to novirzīs Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

2. Likuma “Par budžetu un finansu vadību” 10.pants nosaka: ja pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums.

Atbilde:

Nevaru atbildēt. Došu atbildi nākošajās sarunās.

3. Finansu ministrija prognozē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze 1997.gadam neizpildīsies. Kāda rīcība būs no Finansu ministrijas puses?

Atbilde:

Ja nodokļa prognoze nepiepildīsies, to katru mēnesi kompensēs valsts. Prognoze nav oficiāls dokuments. Likumā šī summa ir noteikta. Uz 26.martu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda pašvaldībām pārskaitīti 98,2 procenti. Valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis nepildās 1/12 daļas ietvaros. Tā nav prognoze, bet sadalījums.

Ja prognoze par gadu netiks pildīta, būs grozījumi valsts budžetā, nebūs novirzes no bezdeficīta budžeta, būs samazinājums pašvaldību ienākuma daļai.

4. Vai, veicot grozījumus 1997.gada valsts budžetā, būs uzrādīts atlikums uz 01.01.97. Kur palicis atlikums? Gads noslēdzas 31.decembrī, un zināma summa līdzekļu paliek bankās.

Atbilde:

Atlikums bija 27 milj. latu. Tā kā bija plānots budžeta deficīts, atlikums izlietots deficīta segšanai.

5. Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra sēdes protokola 2.punktā teikts: “Noteikt, ka 20 procenti no visiem valsts iestāžu prioritāšu sarakstā 1996.gadā paredzētajiem papildu asignējumiem tiek investēti Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.”

Atbilde:

Formulējums neskaidrs. Noskaidrošu, vai tas nav mainīts.

6. Ja būs ienākuma nodokļa pārpilde, kā rīkosies Finansu ministrija?

Atbilde:

Nevaru pateikt. Atbildēšu nākošajās sarunās.

7. LPS iesniedza priekšlikumus Saeimas komisijai par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu. Jautājums par īpašuma nodokļa izpildi un garantijām.

Ministrs — Īpašuma nodokli pieņēma iepriekšējā redakcijā. Atcēla vairākus atvieglojumus, un kopumā jāiekasē plānotā summa. Valsts nodokļa neizpildes gadījumā to kompensāciju neuzņemas.

8. Kāda ir ministra nostāja par tarifu izmaiņām saimnieciskā gada vidū?

Ministrs — Neesmu gatavs atbildēt. Maksimāli veikšu darbu, lai gada vidū netiktu mainīti noteikumi. Apspriedīšu šo jautājumu ar Ekonomikas ministru.

9. Par valsts budžeta 1998.gadam izskatīšanas procedūru. LPS uzskata, ka nepieciešams noteikt:

1. Pašvaldību kopbudžeta īpatsvaru valsts kopbudžetā;

2. Par likuma “Par pašvaldībām” noteikto funkciju veikšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu un finansēšanas avotus;

3. 1998.gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju apmēru;

4. 1998.gadā pašvaldībām piešķiramo mērķdotāciju apmēru;

5. Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām;

6. Pašvaldību ieņēmumus;

7. Pašvaldību finansu resursu izlīdzināšanas kārtību.

Ministrs — Piekrītu LPS piedāvāto jautājumu lokam un to izskatīšanas kārtībai un procedūrai.

Tiek pārstrādāts budžeta likums, gatavoti juridiski grozījumi Saeimas Kārtības rullī, likumā par budžetu un finansu vadību. Budžeta likumā jābūt ietvertiem arī nodokļiem.

10. Vai šogad investīcijas pašvaldībām palielināsies? Pēc programmas vajadzēja būt 5 milj. Ls, bet pēc mūsu rīcībā esošā projekta pašvaldībām 1998.gadam nav pat šī gada 2,8 milj. Ls līmenis.

Atbilde:

Valdības programmā nākošajam gadam paredzēts investīciju pieaugums, bet par pašvaldībām nezinu.

2.¤ Par neatmaksājamās ārvalstu tehniskās palīdzības koordināciju Latvijas Republikā

(Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors A.Eberhards)

Tehniskās palīdzības komisija darbojas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.147. To veido ministriju pilnvaroti pārstāvji, kuri pauž attiecīgas institūcijas viedokli par projektu priekšlikumiem. Komisija lēmumus pieņem pēc konsensusa principa, tas dod iespēju visām pusēm līdzvērtīgi piedalīties tās darbā.

Tiek strādāts, lai pilnveidotu esošo tehniskās palīdzības koordinācijas sistēmu Latvijā. Būtu lietderīgi izskatīt priekšlikumu par LPS pārstāvju formālu līdzdalības iespēju komisijā, tādā gadījumā jāpārskata MK noteikumi. Pašlaik LPS pārstāvjiem nav liegta faktiska iespēja piedalīties minētās komisijas darbā.

Ne visu starptautisko institūciju programmu pieteikumus izskata šī komisija. Daudzas programmas, it īpaši tās, kuras tieši orientētas pašvaldībām, netiek programmētas komisijā. Atlases procesu bieži veic neatkarīgi eksperti, tādējādi ne FM, ne TP komisijai nav tiešu iespēju ietekmēt procesa gaitu. Arī ES strukturālie fondi nav pieejami Latvijai. Tas ir nākotnes jautājums, tātad par to komisija nelemj.

Par Pārrobežu sadarbības programmu

Iepriekš Pārrobežu sadarbības programma tiek veidota, tieši neiesaistot vietējās pašvaldības. Sagatavojot 1997.gada programmu, tika tieši iesaistītas gan nozaru ministrijas, gan vietējās pašvaldības. No 237 saņemtajiem projektu priekšlikumiem TP komisija apstiprināja 7 tālākai izskatīšanai ES Komisijā. Priekšlikumu izvērtēšanas procesā netika nodalīti ministriju vai pašvaldību projekti. Visi priekšlikumi tika izvērtēti gan no tehniskā, gan no finansiālā, gan arī no prioritārā viedokļa. Projekti aptver transporta, vides aizsardzības, reģionālās attīstības, kā arī pašvaldību izglītības jomu, kopumā tie atbilst valsts interesēm. TP komisijas sēdē, kurā izvērtēja šos priekšlikumus, piedalījās arī LPS pārstāvji, kuriem nebija iebildumu pret TP komisijas lēmumu.

LPS viedoklis:

LPS saņem tiešo informāciju no atsevišķām ārvalstu tehniskās palīdzības programmām, galvenokārt no Skandināvijas valstu pašvaldību asociācijām, taču šāda informācija ir nepilnīga. LPS būtu lietderīgi saņemt regulāru informāciju no FM, lai varētu regulēt pašvaldību iesaistīšanu un sadarbību ar ministrijām tehniskās palīdzības efektīvākai izmantošanai.

Tehniskās palīdzības komisijas sastāvā būtu jāiekļauj pašvaldību pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka Pārrobežu sadarbības programma orientēta uz pašvaldībām, no 240 pašvaldību projektiem atbalstīti tikai divi.

Jānorāda, ka komisijā, kuras sastāvā ir 15 ministriju un tikai viens pašvaldību pārstāvis, būtiski ietekmēt viedokli par labu pašvaldībām iesniegtajiem projektiem nav iespējams.

3.¤ Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam

(O.Spurdziņš)

Likuma grozījumi skatīti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, akceptēti un nosūtīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Iepriekšējā varianta teksts nav mainīts, bet forma mainīta. Likums attiecas uz saimniecisko gadu. Īpašuma nodokļa prognozes noteikšanā nav ņemts vērā LPS viedoklis. VID nevar sniegt nepieciešamos datus par īpašuma nodokli, jo uzskaite tiek veikta par maksātājiem, nevis pašvaldībām.

LPS viedoklis:

Nav ņemti vērā LPS priekšlikumi par īpašuma nodokļa prognozes aprēķina metodiku. VID jāiesniedz nepieciešamās ziņas nodokļa prognozēšanai.

Pašvaldībām nepieciešams skaidrojums par zemes nodokļa likuma un MK noteikumu praktisko piemērošanu.

Nepieciešams skaidrojums likuma 5.pantam par savstarpējiem norēķiniem starp pašvaldībām. Vai savstarpējie norēķini attiecas uz obligātajām vai brīvprātīgajām pašvaldību funkcijām?

FM viedoklis:

Nav atšķirības, vai iestāde ir izveidota brīvprātīgas vai obligātas funkcijas izpildei. Ja tās pakalpojumus izmanto citas pašvaldības, par to ir jāmaksā.

4.¤ Par politiski represēto personu apliecībām

LPS informē:

Politiski represētās personas apliecībā LR Iekšlietu ministrija paredzējusi virkni obligāti saņemamus atvieglojumus. Tā kā apliecības izsniedz republikas pilsētu domes un rajonu padomes, bet atvieglojumus paredz Iekšlietu ministrija, nepieciešams skaidrojums iedzīvotājiem presē un televīzijā.

FM:

Finansu ministrija lūgs skaidrojumu no Iekšlietu ministrijas. MK šo jautājumu jau skatīja, un nevienam nebija iebildes. Nākošās sarunas notiks 23.04.97.pulksten 10.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

FM valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 23.aprīlī

Sarunās piedalās:

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis . 2. LPS padomniece I.Škutāne . 3. LPS priekšsēža vietniece L.Začesta . 4. Rīgas rajona priekšsēdētājs J.Ruško . 5. Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 6. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 7. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 8. Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Teikmanis . 9. Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs J.Meluškāns . 10. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: PLP padomnieks O.Spurdziņš ;

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 3. Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss . 4. Tautsaimniecības analīzes un prognozes departamenta direktore I.Šteinbuka . 5. Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vadītājs A.Lībenzons . 6. Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja D.Robežniece .

Laiks: 1997.gada 23.aprīlis. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Dažādi aktuāli jautājumi. 2. Pašvaldību budžetu prognoze 1998.gadā.

Par 1. jautājumu: Dažādi aktuāli jautājumi

1.1. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi un situāciju kredītu saņemšanā

Finansu ministrija:

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss sanāksmes dalībniekus informēja par situāciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildē un par pašvaldībām pārskaitāmo dotāciju apmēriem.

Šā gada četros mēnešos vislielākā atpalicība iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildē tika konstatēta janvāra un februāra mēnesī, līdz ar to šī atpalicība tika kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem 5,3 milj.latu apmērā. Marta mēnesī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde bija 1,7 milj. latu, kas arī tika kompensēta. Aprīļa trijās nedēļās neizpilde ir 900 tūkst.latu. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildē vērojama tendence — atpalicības samazināšanās, un domājams, ka šī nodokļa prognoze būs reāla. Līdz ar to pašvaldībām tiks pārskaitītas dotācijas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes 100% apmērā.

Grozījumos likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” tiks paredzēti 12,5 milj. latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensācijai.

Valsts kase līdz nākošajām sarunām izvērtēs visas valsts garantijas kopumā un situāciju kredītu saņemšanā — ja būs iespējams palielināt pašvaldību kredītu apjomu, tad Rīgas pilsētai kredītu varēs piešķirt, ja ne, tad šis jautājums netiek vairs diskutēts.

1.2. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”

Finansu ministrija:

O.Spurdziņa k-gs informēja, ka likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” grozījumos jāparedz atsauces uz likuma 2. un 3.pantu, lai arī donoru pašvaldībām tiktu kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde. Finansu ministrs noskaidros, kāpēc Saeimā netika skatīti sagatavotie grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”.

Ir informācija, ka nākošajā Budžeta komisijas sēdē varētu tikt izskatīti minētā likuma grozījumi.

1.3. Par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”

Finansu ministrija:

D.Muižnieces k-dze informēja par grozījumu sagatavošanas gaitu likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”. Šis darbs noris divos etapos:

1) tehniskie grozījumi;

2) nepieciešamo līdzekļu noteikšana — 40 milj. latu.

Šā gada 25.aprīlī būs sagatavots minētā likuma grozījumu variants, kas ietvers abus etapus.

1.4. Par šā gada 8.aprīļa MK noteikumiem nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” un par būvvaldes izveidošanu

Latvijas Pašvaldību savienība:

LPS izteica neizpratni, ka sakarā ar MK noteikumu nr.138 “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” pieņemšanu samazināsies pašvaldību budžetos saņemamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms.

LPS informēja, ka MK 81.panta kārtībā gatavojas pieņemt MK noteikumus par būvvaldes izveidošanu katrā pašvaldībā. LPS uzskata, ka tā būs jauna pašvaldības funkcija, kurai nebūs noteikti finansēšanas avoti.

Finansu ministrija:

Attiecībā uz šā gada 8.aprīļa MK noteikumiem nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” D.Robežnieces k-dze informēja, ka atšķirība ir tajos skaitļos, ko prognozēja Finansu ministrija un Ventspils pilsēta. Gatavojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes, šajos noteikumos paredzētie atvieglojumi tika ņemti vērā.

Par 2.jautājumu: Pašvaldību budžetu prognozes 1998.gadā

2.1. Pašvaldībām nepieciešamo līdzekļu apjoma noteikšana

Finansu ministrija:

D.Muižnieces k-dze piedāvāja vienoties par 1998.gadā pašvaldībām nepieciešamo līdzekļu apjoma noteikšanas metodēm:

I. Vienoties, ko ņemt par pamatu prognožu noteikšanai:

• 1996.gada faktisko izpildi pēc bilances;

• 1997.gada plānu (pašlaik nav apstiprināti pašvaldību budžeti).

II. Pašvaldībām nepieciešamo līdzekļu apjoma noteikšana. Pašvaldību budžetu īpatsvara aprēķinam izmantot:

• bilances datus;

• konsolidētos datus.

D.Muižnieces k-dze uzskata, ka lietderīgāk būtu izskatīt konsolidēto budžetu, jo tas atspoguļotu reālāku ainu, izslēgt vienu un to pašu līdzekļu atspoguļošanu vairākās budžeta pozīcijās. Jāņem vērā, ka kopējo līdzekļu apjomu valstī reāli jāsadala:

1) sociālajam budžetam;

2) valsts budžetam;

3) pašvaldību budžetiem.

Turklāt MK 1998.gadam valsts budžeta izdevumus plāno 1997.gada līmenī ar pieaugumu 9%. 1997.gadā pirmo reizi valsts budžets tika veidots pēc programmu principa un budžeta iestādes savus izdevumus var plānot, tikai rēķinoties ar 9% pieaugumu. Ja kāda no programmām tiek likvidēta vai samazinās, tikai tādā gadījumā var veidot jaunu programmu vai arī plānot citai programmai paredzēto izdevumu palielinājumu.

Šā gada 30.aprīlī MK izskatīs 1998.gada dotāciju apmēru pašvaldībām. Dotāciju apmērs tiks noteikts 1997.gada līmenī, koriģējot ar 9%. Ja LPS var pamatot un pierādīt, ka atsevišķām funkcijām nepieciešamie līdzekļi bāzē iekļauti par maz, tad varētu prasīt papildu līdzekļus.

Finansu ministrija nepiekrīt viedoklim, ka pašvaldību budžetiem dotāciju apmērs tiek noteikts pēc atlikuma principa, kā arī neatbalsta pašvaldību budžetu apjoma noteikšanā izmantot rādītāju uz 1 iedzīvotāju, jo tas būtu jauns princips budžeta veidošanā. A.Lībenzona k-gs neatbalsta LPS priekšlikumu tikai par budžeta ieņēmuma daļas izskatīšanu, jo līdzekļu atlikumi parādās pārskata finansēšanas daļā, tāpat netiktu atspoguļoti savstarpējie norēķini un dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. No kopbudžeta nevar izslēgt šos maksājumus. Ierosina sociālo budžetu izslēgt no kopbudžeta apjoma.

Pašvaldību savienība:

LPS ir iebildumi pret 1996.gada faktiskās izpildes datu izmantošanu 1998.gada aprēķinu bāzei, jo šajā periodā pašvaldību izdevumos bija veselības aprūpe. I.Ruško k-gs uzskata, ja vienotos par konsolidētā budžeta metodi, tad pietiktu, ja izskatītu budžeta ieņēmumu daļu. Lai noteiktu pašvaldībām nepieciešamo līdzekļu apjomu, A.Jaunsleiņa k-gs ierosina izmantot abas piedāvātās metodes, par pamatu ņemot 1994.gadu, jo tad pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi bija 24% apmērā no valsts budžeta apjoma. LPS piedāvā izvērtēt, cik izmaksā katra pašvaldībām pildāmā programma uz vienu iedzīvotāju. Pēc LPS aprēķiniem, lai pašvaldības realizētu tām ar likumiem un normatīvajiem aktiem noteiktās obligātās funkcijas, uz 1 iedzīvotāju ir nepieciešami 156 lati. Ir sagatavots variants, kurā līdzekļu apjoms samazināts par 20%. Programmu pieeja atbilstu MK deklarācijai par programmu principu. Izskatot kopīgi funkcijas, varētu vienoties, kura no tām finansējama pilnībā, kura, samazinātā apjomā.

LPS piedāvā šādus saskaņošanas variantus:

1) īpatsvaru atstāt vispārīgu;

2) detalizēti izvērtēt funkciju finansēšanas normatīvus;

3) saskaņot 1. un 2.punktu.

Ja var pierādīt, ka no 1994.gada samazinājušās pašvaldību funkcijas un atbilstoši tām samazinājies arī finansējums, tad par bāzes gadu aprēķiniem var izmantot 1997.gadu.

LPS neatbalsta sociālā budžeta izslēgšanu no kopbudžeta, jo tādā gadījumā nepamatoti palielināsies pašvaldību budžetu īpatsvars. Ja FM un LPS viedokļi ir dažādi, tad ir jāizvērtē kādam citam attiecībā uz nepieciešamo līdzekļu apjomu pašvaldībām. Neviens pašvaldību vajadzības nav objektīvi izvērtējis, un abām sarunu dalībnieku pusēm šis uzdevums būtu jāveic. Pēc pašvaldībām nepieciešamā līdzekļu apjoma noteikšanas tas būtu jāpaziņo MK. Saeimā un MK netiek aizstāvētas pašvaldību budžetu intereses. Tiek pieņemti likumi, kuri pašvaldībām ir jāpilda, bet to izpildei līdzekļi netiek paredzēti.

Valsts kontrolei jau šobrīd ir tiesības sodīt tās pašvaldības, kas, apstiprinot budžetus, nav paredzējušas izdevumus veselības aprūpei, jo ar likumu tā ir pašvaldību funkcija.

2.2. Pašvaldību ieņēmumu prognozes 1998.gadā

Finansu ministrija:

I.Šteinbukas k-dze informēja, ka īpašuma nodokļa prognozes nesakrīt ar LPS prognozi. LPS īpašuma nodokļa prognozē nav iekļāvuši maksājumus par ēkām un būvēm, kā arī mežu zemes, jo 1998.gadā šie objekti netiks aplikti ar nodokli.

Ja pieņem, ka veselības aprūpes izdevumiem tiks paredzēti 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tad 1998.gadā pašvaldību rīcībā paliekošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa varētu būt 137 milj. latu.

Latvijas Pašvaldību savienība:

Plāno, ka 1998.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis paliks šī gada līmenī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa prognožu aprēķini tiks iesniegti detalizētā veidā. Prognožu scenārijā līdz 2000.gadam pašvaldību budžetu īpatsvars samazinās līdz 15,6%.

Puses vienojās:

I. Sagatavot pašvaldību budžetu izdevumu izvērtējumus pa funkcijām, sākot no 1994.gada;

II. Finansu ministrs sniegs atbildes uz LPS jautājumiem nākošajās sarunās;

III. Nākošā tikšanās šā gada 7.maijā pulksten 10.

Protokolēja V.Auziņa

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 7.maijā

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. Ministrs R.Zīle . 2. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 3. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 4. Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss . 5. Tautsaimniecības analīzes un finansiālās politikas departamenta direktore I.Šteinbuka . 6. Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vadītājs A.Libenzons . 7. Nodokļu politikas vecākā referente G.Šarfa ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: Pašvaldību lietu pārvaldes padomnieks O.Spurdziņš ;

no Latvijas Pašvaldību savienības: 1. Priekšsēža vietnieks A.Lielmežs . 2. Priekšsēža vietniece L.Začesta . 3. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 4. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 5. Ventspils domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 6. LPS padomniece I.Škutāne .

Laiks: 1997.gada 7.maijs. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumiem:

1. Finansu ministra atbildes uz 1997.gada 26.marta sarunās neatbildētiem jautājumiem. 2. 1998.gada budžets.

I

1) Kādi īpašuma nodokļa prognozes dati tiks ņemti vērā, izstrādājot grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”?

Ministrs: VID sagatavojis informāciju par Īpašuma nodokļa kopsummu 1997.gadā pēc uzņēmēju atskaitēm. Prognozē, ka nodokli iekasēs 22,5 milj. Ls apmērā. FM jāiesniedz priekšlikumi Saeimā, jo grozījumi likumā ir apturēti. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komiteja pieņēma virzīt grozījumus Saeimā 1.lasījumā šā gada 8.maijā. Finansu ministrs ar PLP apspriedīs jautājumu, vai pēc 1.lasījuma īpašuma nodokļa summu mainīt pēc VID datiem vai atstāt iepriekšējo prognozi.

2) LR likuma “Par budžetu un finansu vadību” 10.pants nosaka: “Ja pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai MK lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums.”

Ministrs: Atzīstu, ka likums jāpilda, bet summa 1,8 milj. latu, kas būtu jākompensē pašvaldībām, valsts budžeta gadījumos nav iekļauta. Valdība apspriedīs šo jautājumu.

3) Ja nepildīsies 1997.gadam prognozētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā rīkosies FM, kāda būs procedūra?

Ministrs: 12 milj. latu, kas bija paredzēti kā ienākuma nodokļa prognozes neizpilde, no valsts kases tiks kompensēti, nemainot ienākuma nodokļa prognozi katrai pašvaldībai, kas ierakstīta pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā.

4) LR MK 1996.gada 27.februāra sēdes protokola Nr.10, 7.¤, 2.punkta 7.apakšpunktā teikts: “Noteikt, ka 20% no visiem valsts iestāžu prioritāšu sarakstā 1996.gadā paredzētajiem papildu asignējumiem tiek investēti Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.” Vai pašvaldībām kompensēs no valsts budžeta atlikuma uz 01.01.97. par 1996.gada budžeta prognozes neizpildi?

Ministrs: Likumā par valsts budžetu finansu deficīts tika noteikts 40 milj. latu apmērā, bet faktiski pēc valūtas fonda aprēķiniem tas ir 34 milj. latu. Neesmu pārbaudījis un iepazinies ar 1996.gada 27.februāra MK sēdes protokolu. Pie šī jautājuma atgriezīsimies nākošajās sarunās.

5) Ja 1997.gadā kopā valstī būs nodokļu pārpilde, kā rīkosies valdība?

Ministrs: Ja gada beigās ļoti veiksmīgi pildīsies nodokļu prognoze un būs papildu ieņēmumi, būs nepieciešami valsts budžeta grozījumi. Prioritārā skala papildu izdevumiem nav noteikta.

6) Lūdzam jūs izteikt savu viedokli par tarifu maiņu saimnieciskā gada vidū.

Ministrs: Varam lūgt tarifus pārskatīt janvārī, t.i, saimnieciskā gada sākumā, bet labāk tomēr ir pavasarī, jo mazāks enerģijas patēriņš. Piekrītu, ka budžeta iestādēm jānosedz inflācija, bet vienmēr nevaram to izdarīt. Par to jādiskutē valdībā. Centīsimies panākt, lai savlaicīgi tiktu prognozētas tarifu maiņas.

7) Investīcijām pašvaldībām paredzēts samazinājums. Ekonomikas ministrija prognozē valsts investīciju pieaugumu par 50%, bet pašvaldībām pieaugums nav paredzēts.

Ministrs: Šī joma Finansu ministrijai dalīta ar Ekonomikas ministriju. Finansu ministrija izteiks priekšlikumu investīciju daļu nodalīt no budžeta. Kopumā investīciju daļā varētu būt deficīts, bet 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, būs pieaugums.

FM speciālisti: FM Ekonomikas ministrijai nosauc kopsummu, kādu attiecīgajam gadam varēs izlietot investīcijām, bet nesadala to pa budžetiem starp valsti un pašvaldībām. Pārdali izdara EM. Vēl nav iedoti dati par pašvaldību investīcijām 1998.gadam.

Valsts investīciju palielinājums daļēji saistās ar nekustamā īpašuma iegādi valsts vajadzībām.

II Pašvaldību budžets 1998.gadam

FM viedoklis:

FM ir izanalizējusi pašvaldību budžetu izdevumus pēc veicamajām funkcijām par 1994., 1995., 1996.gadu un LPS iesniegto projektu pēc normatīva aprēķiniem 1998.gadam. Valsts budžetam nav tik daudz līdzekļu, lai nodrošinātu pašvaldību budžetus ar 126,92 latiem uz vienu iedzīvotāju.

Ienākumu daļā FM prognozē saglabāt esošo nodokļu proporcionālo iedalījumu pašvaldībām — 71,6% — iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas kopsummā pašvaldībām dos 137,4 milj. latu. Tomēr FM nevar garantēt, ka Saeima nemainīs ar nodokli neapliekamā minimuma lielumu.

FM piekrīt nekustamā īpašuma nodokļa prognozei 25 milj. latu apmērā. Ir sajukums valstī ar īpašumu novērtēšanu. Saeima noraidīja priekšlikumu saglabāt esošo īpašuma nodokli, bet būsim spiesti pie tā atgriezties, jo atklāts jautājums par ēkām un būvēm. Ja nepietiks budžetā naudas, Saeimā būs jāiesniedz priekšlikumi par to aplikšanu ar nodokli. Ļoti lēni rit darbs VZD.

Pārējos ieņēmumus FM pašvaldībām prognozē 11,4 milj. latu apmērā pie 10,9 milj. latu faktiskā iekasējuma 1996.gadā.

Nepieciešams iekļaut ieņēmumu aprēķinos arī ieņēmumus no maksas pakalpojumiem.

Finansu ministrs uzskata, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanā ir liela pašvaldību ieņēmumu daļa (60 — 70%), bet valsts daļa ir maza. Citās valstīs ir lielāka centralizācija — valsts daļa lielāka.

Finansu ministrs ierosinās alkohola akcīzes paaugstināšanu. FM ir pret alkohola un tabakas licencēšanu pašvaldībās.

Aprēķinot dotācijas pašvaldībām 1998.gadam, par bāzi tiek ņemti 52,8 milj. latu, t.i., 1997.gada apjoms, un piemērots inflācijas koeficients 9%, kas kopā sastāda 57,6 milj. latu.

Mērķdotācijas investīcijām ir 4,2 milj. Ls, kas ir par 50% vairāk nekā 1997.gadā.

Mērķdotācijām pieaugums par 2,7 milj. latu, t.i., par 15,2% (specializēto pirmsskolas iestāžu, internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu un speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai, kā arī pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem, pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem, investīcijām pilsētām un pagastiem, pilsētu, pagastu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai, transporta izdevumu kompensācijām I un II grupas invalīdiem, politiski represētām personām un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās mācību iestādēs).

Transporta izdevumu kompensācijai paredzētie līdzekļi 1997.gadam, izdarot grozījumus valsts budžetā, tiks samazināti par 500 tūkst. latu, līdz 1.jūlijam saglabāsies 1996.gadā iedibinātā kārtība kompensāciju sadalē.

Pašvaldību savienības viedoklis:

LPS ir prognozējusi budžeta apjomu 1998.gadam pēc aprēķinātiem normatīviem uz vienu iedzīvotāju. Daudzas pašvaldības ir pārsniegušas šos prognozētos normatīvus jau 1996.gadā.

Normatīvs uz vienu iedzīvotāju pēc LPS aprēķina ir Ls 126,92, kas dod budžeta kopapjomu 326,5 milj. latu.

LPS uztrauc valsts budžeta un pašvaldību budžeta nevienlīdzīgās pieauguma tendences:

Valsts budžets Pašvaldību budžets

1996./95.g. +17,8% +1,7%

1997./96.g. +27,7% +4,2%

Aprēķinot pieaugumu, ņemti vērā tikai salīdzināmie ieņēmumi un izdevumi.

LPS atbalsta FM izstrādāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 137,5 tūkst. latu, ja paliek spēkā līdzšinējie nodokļa atvieglojumi, nekustamā īpašuma nodokļa prognoze nevar būt lielāka par 25 milj. latu, kas pie 2% no īpašuma kadastrālā vērtējuma arī ir diezgan apšaubāma, jo nevar prognozēt zemes nodokļa izpildi 1997.gadā pie 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, pārējie ieņēmumi 11,4 milj. latu. Maksas pakalpojumi ir pārcelti uz budžetu un parādīsies 1997.gada atskaitēs.

Tātad kopā pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem ir 173,9 milj. latu, kas ir par 5,9% mazāk nekā 1997.gadā. Tā kā nekustamā īpašuma samazinājuma daļa saistāma ar valsts dotāciju daļu, dotācijai par šo starpību ir jāpalielinās, t.i., par 13 milj. latu.

Kopā ar valsts dotāciju daļu — 57,6 milj. latu, kopējais pašvaldību budžets sastāda 231,5 milj. latu, 1997.gadā 237,1 milj. latu.

LPS uzskata, ka pašvaldībām nepieciešamais finansējums 1998.gadā ir 326,5 milj. latu, bet ne mazāk par 258,4 milj. latu, kas iegūti, pielietojot 9% inflācijas koeficientu pie salīdzināmiem ieņēmumiem 237,1 milj. latu 1997.gadā.

LPS lūdz FM izstrādāt pašvaldību veicamo funkciju finansiālos normatīvus, lai varētu izstrādāt pašvaldību veicamo funkciju bāzes programmas.

Puses vienojās:

1) Pašvaldību budžetu ienākumu bāze 1998.gadam:

— iedzīvotāju ienākuma nodoklis 137,6 milj. latu

— nekustamā īpašuma nodoklis 25,0 milj. latu

— pārējie ienākumi 11,4 milj. latu

Kopā 174,0 milj. latu

2) Darba grupā turpināt darbu pie pašvaldību budžeta 1998.gadam izdevumu daļas izstrādāšanas.

3) Turpināt sarunas pēc atsevišķas vienošanās.

LPS priekšsēža vietnieks A.Lielmežs

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 10.jūnijā

Sarunās piedalās:

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētājs A.Jaunsleinis . 2. LPS priekšsēdētāja vietnieks J.Rušk o. 3. LPS priekšsēdētāja vietnieks A.Lielmežs . 4. LPS priekšsēdētāja vietniece L.Začesta . 5. LPS priekšsēdētāja vietnieks J.Teikmanis . 6. LPS padomniece I.Škutāne . 7. LPS konsultants M.Pūķis . 8. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 9. Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs I.Meluškāns . 10. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs . 11. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 12. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 13. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs ;

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Parlamentārais sekretārs M.Vītols . 3. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 4. Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss . 5. Tautsaimniecības analīzes un prognozes departamenta direktore I.Šteinbuka . 6. Budžeta departamenta nodaļas vadītājs A.Libenzons . 7. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. Pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda . 2. Pašvaldību lietu pārvaldes padomnieks O.Spurdziņš .

Laiks: 1997.gada 10.jūnijs. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. 2. Par 1998.gada budžetu. 3. Par bezprocentu aizdevumiem.

Par 1.jautājumu: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”

Finansu ministrija:

M.Vītola k-gs informēja klātesošos, ka likuma projekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”” šā gada 5.jūnijā Saeima izskatījusi 1.lasījumā. Priekšlikumi par minēto likumprojektu iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam. Šā gada 19.jūnijā Saeima šo likumprojektu varētu izskatīt 2.lasījumā. Ņemot vērā Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumus, likumprojektu nav iespējams izskatīt Saeimas pavasara sesijas laikā. Reāli likumprojektu 3.lasījumā Saeima varētu pieņemt septembrī.

Minēto likumprojektu nepieprasīja izskatīt steidzamības kārtībā, jo iespējams, ka tad tas vispār netiktu iekļauts Saeimas darba kārtībā.

O.Spurdziņa k-gs informēja, ka šā gada jūnijā Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas sēdē konceptuāli tika atbalstīts īpašuma nodokļa precizētais aprēķina variants, kas ir ietverts likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” grozījumos. Minētais aprēķina variants dod objektīvu priekšstatu par pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi. Pašvaldībām nepieciešami 903 000 latu, t.sk. rajona pašvaldībām 530 000 latu, lai kompensētu iepriekšminētā likuma grozījumus saistībā ar īpašuma nodokļa prognozes izmaiņām.

Minētā komisija šo likumprojektu tālāk iesniegs Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

A.Veisa k-gs atzīmēja, ka arī Valsts kase ir īpaši ieinteresēta minētā likumprojekta pieņemšanā, lai būtu juridisks pamats kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi.

Ja likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” grozījumi tiks pieņemti ne ātrāk kā septembrī, tad jāpanāk likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” ieraksts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensāciju. Pašlaik valsts kase ir kompensējusi pašvaldībām 7 milj. latu sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi.

Valsts kase piedāvā trīs variantus, lai rastu risinājumu sakarā ar izveidojušos situāciju:

1. Kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi;

2. Pārskaitīt tikai ienākušo iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekompensējot;

3. Kompensētos 7 milj. latu ieturēt līdz gada beigām.

Šā gada maijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde ir Ls 850 000. Valsts kase ir izdarījusi papildu aizņēmumu no valsts pamatbudžeta izlīdzināšanas fondam Ls 1,422 milj. apmērā sakarā ar to, ka netiek minētajā fondā ieskaitīti maksājumi no īpašuma nodokļa, jo pašlaik nav izstrādāta kārtība, kādā veidā jāveic īpašuma nodokļa maksājumi pašvaldībām finansu izlīdzināšanas fondā.

Pašvaldību savienība:

Rīgas pilsētā tiek prognozēta liela zemes nodokļa neizpilde, jo ir mainījusies šī nodokļa maksātāju struktūra. Sakarā ar to Šķilteres k-dze ierosina darboties saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”, jo likuma 1.panta 3.daļa paredz veikt finansu līdzekļu pārrēķinu. Ja minētais likums netiek mainīts, tad izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par īpašuma nodokļa sadali.

A.Lielmeža k-gs izteica nesapratni, kādā veidā pašvaldībām tiek pārskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis — vai pēc Finansu ministrijas rīkojumā Nr.99 norādītajiem 1995.gada faktiskās izpildes īpatsvariem, vai pēc likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” noteiktā procentuālā īpatsvara.

LPS interesēja, ko Finansu ministrija iesaka valdībai, ja likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” grozījumi var būt tikai rudenī.

A.Jaunsleiņa k-gs konstatēja, ka pašreiz sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” nav iekļauti Ls 12,5 milj. iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensācijai. i.

Par 2.jautājumu: Par 1998.gada budžetu

Finansu ministrija:

D.Muižnieces k-dze informēja, ka Ministru kabinetā ir iesniegts materiāls ministriju mērķa programmu griestu apstiprināšanai. Valsts pamatbudžets tiek plānots 611,86 milj. latu apmērā un speciālais budžets — 618,9 milj. latu apmērā.

Ministriju programmu izdevumus veido:

1. 1997.gada bāzes izdevumi;

2. 5% — inflācijas kompensācijai;

3. Dažādi izdevumi, kas saistīti ar likuma izmaiņām vai jaunām funkcijām.

Pašvaldību budžetiem paredzēta mērķdotācija 15,91 milj. latu un dotācija no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda — 55,7 milj. latu.

Tika atzīmēts, ka dotācija pašvaldībām 55,7 milj. latu apmērā nav pietiekoša, jo jāņem vērā, ka pašvaldībām būs līdzekļu zaudējumi sakarā ar nekustamā īpašuma nodokļa darbību 1998.gadā. Šis jautājums valdībā tiks risināts. Iespējams, ka tiks atjaunoti nekustamā īpašuma nodokļa likuma pārejas noteikumi. Ja netiek mainīts nekustamā īpašuma nodokļa likums, tad valdībai jāmeklē citi pašvaldību budžetu finansēšanas avoti. Izglītības un zinātnes ministrija pieprasījusi speciālo internātskolu uzturēšanai 4,2 milj. latu. No šī apjoma piešķirti Ls 395 000 darba algām.

Ē.Zundas k-gs akcentēja, ka pašvaldībām pieaugums tiek plānots tikai 3,5% apmērā. Ierosināja, ka valdības sēdē būtu jāizskata jautājums par pedagogu algu izņemšanu no izlīdzināšanas mehānismā iekļautajiem līdzekļiem. Izlīdzināšanas mehānismā jāiekļauj tikai tie līdzekļi, kas tiek izlīdzināti, līdz ar to visa veida mērķdotācijas izslēgt no izlīdzināšanas mehānisma.

Attiecībā uz ministriju budžeta veidošanu D.Muižnieces k-dze paskaidroja, ka 1997.gada bāze tiek pieņemta kā objektīva, tā koriģēta ar izmaiņām. Ar ministrijām nepieciešamo līdzekļu slēdzieniem var iepazīties.

V.Andrējevas k-dze paskaidroja, ka Finansu ministrija izvērtē katras ministrijas funkcijas realizācijai nepieciešamo līdzekļu daudzumu, bet valdība to atbalsta vai neatbalsta. Nevienai no ministrijām nav iedoti tik daudz līdzekļu, lai tā pilnībā nodrošinātu savu funkciju izpildi.

I.Šteinbukas k-dze paskaidroja, ka makroekonomiskajos rādītājos līdz 2002.gadam pašvaldību budžetu īpatsvars nebūs zemāks par 15%.

Ē.Zundas k-gs izvirzīja jautājumu, kā salīdzinošā veidā izvērtēt pašvaldību un valsts funkcijas pēdējo triju gadu laikā. Līdzekļiem starp valsti un pašvaldībām jābūt sadalītiem korekti.

Ministru kabineta sēdēs pašvaldību intereses aizstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Finansu ministrija var informēt valdību par pašvaldību prasībām pašvaldību budžetu veidošanas jautājumā.

Ministru kabinets izskatīja MK noteikumus par būvvaldēm, neņemot vērā Finansu ministrijas ieteikumus.

Pašvaldību savienība:

A.Lielmeža k-gs — pēdējo triju gadu laikā valsts budžeta daļa palielinājusies 3 reizes, bet pašvaldību budžetu īpatsvars 3 gadu laikā samazinājies no 24,0% līdz 16,0%. Kā šī tendence prognozējama nākotnē? Sakarā ar šo tendenci pašvaldības savas funkcijas var veikt tikai uz iedzīvotāju maksājumu rēķina (maksa par izglītību utt.).

Finansu ministrija ir izveidota, lai dotu valdībai kompetentu slēdzienu par to, cik katras pašvaldības funkcijas veikšanai nepieciešams līdzekļu.

Pašvaldībām nepieciešamais līdzekļu apjoms 1998.gadā ir 318,0 milj. latu.

A.Lemberga k-gs pieprasīja, lai valdība deklarē politisko nostāju pašvaldību budžetu veidošanas jautājumos:

1. Oficiāli paziņot — tiek saglabāta pagājušā gada pieeja attiecībā uz pašvaldību budžetu veidošanos;

2. Valdībai rakstiski informēt par pašvaldību nodokļiem noteiktam laika periodam un attiecīgi pašvaldību veicamo funkciju loku reformas aspektā;

3. Ja Saeima akceptēs pašvaldību reformu, tad vienlaicīgi jāparedz līdzekļi to realizācijai.

Šobrīd izveidojusies pretruna pašvaldību funkciju realizācijā — likumā “Par pašvaldībām” ir noteikts, ka viena no pašvaldību veicamajām funkcijām ir veselības aprūpe, taču līdzekļi šīs funkcijas veikšanai tiek nodrošināti no valsts speciālā veselības aprūpes budžeta.

J.Ruško k-gs ierosināja Finansu ministrijai vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informēt Saeimu par to, ka pašvaldībām 1998.gadā noteikto funkciju realizācijai nepieciešami 318 milj. latu. Ir problēma atrast finansēšanas avotu. Ja līdzekļi netiek atrasti, tad varbūt lemt jautājumu par budžeta veidošanu ar deficītu. Nepieciešams palielināt līdzekļus mērķdotācijām pašvaldību investīcijām sakarā ar to, ka valsts sekmīgi privatizē savus īpašumus.

Pašvaldību darbinieku algu aprēķini jāveic, izmantojot 1.kategorijas ierēdņu algas.

LPS prasība rakstiski informēt, kādi būs 1998.gadā pašvaldību nodokļi, nodevas, kāda būs likumdošana, arī laika periodā līdz 2002.gadam.

M.Pūķa k-gs konstatēja, ka beidzies viens aplis darbā ar ministrijām, sastādot 1998.gada budžetu. Pamatā budžets ir sastādīts, ir nofiksēta pašvaldību daļa, un ir Finansu ministrijas plāns, kādai ir jābūt pašvaldību budžetu daļai. Vajadzētu konstatēt, vai abas puses ir vienojušās par nepieciešamo līdzekļu apjomu, un ar to iepazīstināt valdību un politiskās partijas. s.

A.Lielmeža k-gs precizēja, ka pašvaldībām 1998.gadā pietrūks 80,0 milj. latu un absolūti neapmierina situācija investīciju jomā. LPS investīcijām pieprasa 8,0 milj. latu.

J.Ruško k-gs izteica vēlmi, lai LPS tiktu uzaicināta uz sadarbības padomi par budžeta jautājumiem.

Par 3.jautājumu: Par bezprocentu aizdevumiem

Finansu ministrija:

V.Andrējevas k-dze informēja, ka bezprocentu aizdevumus valdība bija atļāvusi saņemt tikai šā gada janvāra un februāra mēnesī atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.480.

Pašvaldībām aizdevumus tekošo izdevumu segšanai var piešķirt tikai ar Latvijas Bankas refinansēšanas likmi (pašreiz tā ir 4,0%).

Kredītu procentu likmes piesaistītas valsts parādzīmju likmēm. Valsts kases rīcībā par kredīta apkalpošanu paliek 0,5% no procentu likmes.

Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 3.septembrī

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. V.Andrējeva — valsts sekretāre. 2. I.Sudraba — valsts sekretāres vietniece. 3. A.Veiss — Valsts kases pārvaldnieks. 4. G.Kauliņa — Nodokļu politikas departamenta direktore. 5. G.Šarfa — Nodokļu politikas departamenta vecākā referente. 6. A.Libenzons — Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vadītājs; s;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. A.Rukmanis , Pašvaldību lietu pārvaldes direktors. 2. S.Zeikate , Pašvaldību lietu pārvaldes Finansu jautāj. nod. vad. 3. O.Spurdziņš , Pašvaldību lietu pārvaldes padomnieks;

no Latvijas Pašvaldību savienības: 1. A.Jaunsleinis — Pašvaldību savienības priekšsēdis. 2. M.Kokars — Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs. 3. G.Libeks — Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs. 4. J.Ruško — Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs. 5. R.Vītoliņš — Jelgavas rajona padomes pr-ja vietnieks. 6. J.Beikmanis — Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs. 7. S.Šķiltere — Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece. 8. L.Začesta — Pašvaldību savienības reģionālās attīst. komit. pr-ja. 9. A.Lielmežs — Mālpils pagasta pad. priekšsēdētājs. 10. I.Škutāne — Pašvaldību savienības padomniece. e.

Laiks: 1997.gada 3.septembris. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. 1998.gada budžeta projekts: vai nav mainītas nodokļu politikas prognozes, par kurām bija panākta vienošanās iepriekšējo sarunu gaitā; nepieciešamais izdevumu apjoms, kas vajadzīgs 1998.gadā likumā noteikto pašvaldību funkciju izpildei; pašvaldību aizņēmumu limits; — investīciju apjoms un finansēšanas kārtība; mērķdotāciju apjoms; dotāciju apjoms. 2. Informācija par grozījumiem likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. 3. Informācija par zemes nodokļa izpildi I pusgadā. 4. Īpašuma nodokļa ieskaitīšanas kārtība Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

I. 1998.gada budžeta projekts

Finansu ministrija

Informē I.Sudraba:

Finansu ministrija valsts budžeta projektu 1998.gadam Ministru kabinetam iesniegs 8.septembrī. Budžets pagaidām ir projekta līmenī bez MK akcepta. Nodokļu prognozēs izmaiņu nav, izņemot īpašuma nodokli. Tās paredz, ka 1998. un 1999.gadā ar īpašuma nodokli apliks ēkas un būves pēc esošā likuma noteikumiem. Tas dos 13 milj. Ls ienākumus. Aprēķini veikti pēc iesniegtajām uzņēmēju deklarācijām, kurās atsevišķi tiek uzrādīts nodokļa aprēķins ēkām un būvēm.

Ar nekustamā īpašuma nodokli tiks aplikti valsts meži un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Budžets nākošajam gadam pašvaldībām plānots ar pieaugumu: 1,05 darba algām un sociālajam nodoklim un 1,03 kārtējiem izdevumiem.

Mērķdotācijas plānotas Ls 21 954 260 apjomā, t.sk.:

— teritoriālplānošanai Ls 1 000 000;

— tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītājiem — Ls 189 705;

— izglītības pasākumiem Ls 15 579 555 — speciālās izglītības iestādēs.

Transporta izdevumu kompensācija skolēnu pārvadājumiem ieskaitīta mērķdotācijās izglītības pasākumu finansēšanai.

Mērķdotācija, kas bija paredzēta transporta izdevumu segšanai invalīdiem, ieskaitīta Labklājības ministrijai un par politiski represētajām personām — Satiksmes ministrijai.

Investīcijām, kā mērķdotāciju pašvaldībām, plānots novirzīt — Ls 5 185 000, aizdevumi pašvaldībām investīciju projektu īstenošanai plānoti — 18,6 milj. Ls. Šī summa netiek uzskaitīta ne pašvaldību budžeta ieņēmumos, ne arī izdevumos.

Kopējais pašvaldību aizņēmumu limits 1998.gadam noteikts 38 milj. Ls, t.sk. — 18,6 milj. Ls investīcijām.

Papildus 7 — 8 milj. Ls tiks novirzīti pašvaldību stabilizācijas fondam.

Finansu ministrijai šaubas rada tas, vai pašvaldības spēs realizēt tos projektus, kuriem ir piešķirts finansējums, kā arī paredzēti aizdevumi un nepieciešamība pašai pašvaldībai ar saviem finansu resursiem piedalīties projektu realizācijā.

Valsts kase jau ir uzņēmusies saistības un segusi dažu pašvaldību parādus.

Dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 60,65 milj. Ls 1998.gadam.

Kopējais budžetu apjoms 293,6 milj. Ls.

Ja Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka maksas pakalpojumu ieņēmumu iekļaušana pašvaldību budžeta ieņēmumos, neparedzot pretī attiecīgus izdevumus, nav pamatota, pašvaldību budžeta kopapjomu var samazināt par 23 milj. Ls, un tad tās apjoms būs 270,6 milj. Ls.

Ja Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka pedagogu algas jāparedz no valsts budžeta kā mērķdotācijas, tad tās tiks izņemtas no pašvaldību ieņēmumu bāzes.

Finansu ministrija uzskata, ka līdzekļus pedagogu algām nevajadzētu “iezīmēt”, bet paredzēt tās kopējā valsts dotācijā, tas dod lielākas tiesības pašvaldībai variēt ar kopējo finansējumu. “Iezīmējot” pedagogu algas, “iezīmējas” tikai daļa no izglītības finansējuma.

Pašvaldību savienība:

A.Lielmežs:

Kad bija panākta vienošanās par īpašuma un zemes nodokļa prognozi 1998.gadam 25 milj. Ls apmērā, nekustamā īpašuma nodokļa pārejas noteikumos bija paredzēts, ka pašvaldības varēs iekasēt zemes nodokli 2% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, bet izdotie MK noteikumi paredz tikai 1,5% iekasējumu no zemes kadastrālās vērtības. Pašvaldībām jārunā par citu summu, jāatgriežas pie īpašuma nodokļa prognozes.

S.Šķiltere:

Zemes nodokļa prognoze neprecīza, tā jāpārskata. Jāparedz neiekasēšanas procents.

J.Ruško:

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi arī būtu jāiekļauj ar īpašuma nodokli apliekamo lokā.

S.Šķiltere:

Finansu izlīdzināšanas fondā nevar paredzēt nekādu mērķa finansējumu. u.

A.Jaunsleinis:

Latvijas Pašvaldību savienība lūdz pedagogu algu kopapjoma prognozi 1988.gadam.

Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka ar likumu noteiktu funkciju izpildei jāparedz nodokļu ieņēmumi. Ja Finansu ministrija pašvaldību budžetu apjomu prognozē 293,6 milj. Ls, bet ieņēmumus no nodokļiem 187 milj. Ls, — valsts dotācija jāpalielina par 23 milj. Ls. Nav pieļaujams, ka ar likumu noteiktu funkciju izpildei paredz ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kuru noteikšana ir pašvaldību brīvprātīga funkcija.

Atstājot pedagogu algas pašvaldību ziņā, iekļaujot to kopējā dotāciju summā, kas ir nepietiekoša pašvaldību izdevumu segšanai, valdība noņem no sevis atbildību, labi apzinoties, ka pašvaldībām līdzekļu nepietiek. Pedagogu algu izmaksa nav paredzēta likumā “Par pašvaldībām”.

Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka 30 milj. Ls aizņēmumu limits ir nepietiekošs, ja tajā iekļauj arī 18,6 milj. Ls investīcijām atļautos aizņēmumus. Ja pašvaldībām finansējums būtu pietiekošs, tās naudu neaizņemtos.

R.Vītoliņš:

18,6 milj. Ls investīciju projektu realizēšanai pašvaldību aizņēmumiem ir nepietiekoši. Ja Finansu ministrija apšauba pašvaldību spēju apgūt projektus, lai izveido ekspertu komisiju, kas visus projektus izvērtē.

Latvijas Pašvaldību savienība lūdz informāciju, cik gadījumos Valsts kase segusi pašvaldību parādus.

Valsts pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 60,65 milj. Ls apmērā ieskaita valsts dotāciju, kas ir mazāk, nekā nepieciešams pedagogu algu izmaksām, tātad ar “–” zīmi.

II. Informācija par grozījumiem “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”

Finansu ministrija

V.Andrejeva:

Finansu ministrijai nav jaunas informācijas par likuma projekta gaitu. u.

O.Spurdziņš:

Politisko partiju frakciju sadarbības padome nolēma šos grozījumus likumā atsaukt. finansu ministrs šo jautājumu vēl skatīs Saeimas budžeta komisijā.

Ja netiek pieņemti grozījumi likumā, — Ls 903 000, kas paredzēti valsts kopbudžetā, jāsadala pašvaldībām ar MK noteikumiem, salīdzinot nodokļu bāzi neizmainīto ar nodokļa bāzi izmainīto un kompensēt pašvaldībām, kam starpība negatīva.

Ja pieņem grozījumus 19 pašvaldībām palielinās iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, bet 4–5 pašvaldības līdz gada beigām to vairs nevarēs izpildīt. Ir jāpieņem blakus lēmumi, ka šo saistību izpildi veic 1998.gadā. Finansu ministram nav tiesības izdot rīkojumu par Ls 903 000 sadali.

Pašvaldību savienība

Iesniedzot valsts budžeta projektu, nepieciešams iesniegt arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu.

Latvijas Pašvaldību savienība lūdz Finansu ministrijas pārstāvjus piedalīties pašvaldību reformas veidošanas procesā, — Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, jo ir nepieciešams finansistu viedoklis par finansu vadību un atskaiti jaunveidojamās rajonu padomēs.

III. Informācija par zemes nodokļa izpildi I pusgadā

Finansu ministrija

I.Sudraba:

I pusgadā zemes nodoklis iekasēts Ls 4,3 milj. apmērā, septiņos mēnšos — Ls 5,9 milj., kas ir 30% no precizētās prognozes Ls 20 milj. Likumā par valsts budžetu, plānoti —Ls 24 milj..

Finansu ministrija pati zemes nodokli neprognozē, to veic Valsts Zemes dienests. s.

Pagaidām Zemes dienests nav vēl noteicis zemes nodokļa bāzi.

Pašvaldību savienība

Rīga neprognozē nodokļa iekasēšanas plāna izpildi.

Latvijas Pašvaldību savienība lūdz informāciju par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktisko iekasējumu 1996.gadā.

Puses vienojās:

Uzaicināt uz sarunām Valsts zemes dienesta speciālistus.

IV. Īpašuma nodokļa ieskaitīšanas kārtība Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā

Finansu ministrija: a:

Finansu ministrija izstrādājusi projektu nodokļa ieskaitīšanai fondā. Ir saņemts Latvijas Pašvaldību savienības atzinums, kam Finansu ministrija nepiekrīt. Pašreiz vispār netiek ieskaitīti līdzekļi izlīdzināšanas fondā no īpašuma nodokļa.

Ja neieskaitīs līdzekļus fondā, pietrūks skolotāju algu un mērķdotāciju izmaksai par zemes novērtēšanas darbiem. Finansu ministrija virzīs noteikumu projektu uz MK, neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības iebildumiem.

Pašvaldību savienība:

Iesaka pieņemt lēmumu: Īpašuma nodoklis 100% apjomā atstāt pašvaldību rīcībā.

Iztrūkstošo daļu fondam kompensēt no valsts budžeta, kā tas noteikts likumā attiecībā uz ienākuma nodokli.

Nav pieļaujama nodokļa visa gada summas izņemšana no pašvaldību budžetiem gada beigās.

Puses vienojās:

Nākamās sarunas notiks oktobra sākumā.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

LR Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieks I.Gaucers

D.Muižniece

A.Lībenzons

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 1.oktobrī

Sarunās piedalās: :

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētājs A.Jaunsleinis . 2. LPS priekšsēdētāja vietnieks J.Ruško . 3. LPS priekšsēdētāja vietnieks A.Lielmežs . 4. LPS priekšsēdētāja vietniece L.Začesta . 5. LPS priekšsēdētāja vietnieks J.Teikmanis . 6. LPS padomniece I.Škutāne . 7. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 8. Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs I.Meluškāns . 9. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 10. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs . 11. Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs G.Libeks . 12. Pašvaldību savienības konsultants ts M.Pūķis . 13. Jelgavas padomes priekšsēdētāja vietnieks R.Vītoliņš ;

no Finansu ministrijas: 1. Ministrs R.Zīle 2. Ministru padomnieks J.Šints . 3. Valsts sekretāre V .Andrējeva . 4. Valsts sekretāres vietniece I.Sudraba . 5. Parlamentārais sekretārs M.Vītols . 6. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks V.Lindemanis . 7. Budžeta departamenta nodaļas vadītājs A.Lībenzons . 8. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa ; ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. Pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda . 2. Pašvaldību lietu pārvaldes padomnieks O.Spurdziņš 3. Pašvaldību lietu pārvaldes Finansu nodaļas vadītāja S.Zeikate . .

Laiks: 1997.gada 1.oktobris. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Pašvaldību budžetu apjoms 1998.gadā. 2. Par Ministru kabineta akceptēto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam”. 3. Ieņēmumu prognozes 1998.gadam. 4. Valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. 5. Valsts budžeta dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. 6. Pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālie pieauguma apmēri 1998.gadā. 7. Papildu jautājumi.

LPS ierosina pirms darba kārtībā paredzēto jautājumu izskatīšanas pārrunāt izstrādātā likumprojekta “Par valsts budžetu” un tā iesniegšanas Saeimā tiesisko pamatojumu.

LPS:

Likumos ir paredzēts, ka LPS un Finansu ministrijas viedokļi par izstrādāto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam” jāfiksē savstarpējo sarunu protokolā pirms likumprojekta akceptēšanas Ministru kabinetā.

Vai budžeta projekts ir sastādīts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem vai arī ņemot vērā tajos paredzamos grozījumus?

Vai izstrādātie grozījumi likumā ir saskaņoti ar LPS?

Nav pieņemts likums par pašvaldību finansu stabilizāciju, bet budžeta projektā ir atsauksme uz šo likumu. kumu.

Iesniedzot izstrādāto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam”, obligāti ir jāiesniedz arī likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”.

Vai 1998.gadā tiek paredzēta kompensācija pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes gadījumā? Vai tas ir iestrādāts valsts budžeta projektā?

Finansu ministrija:

Savstarpējās sarunas ar LPS ir notikušas visu gadu. Šodien ir jāfiksē galīgie pušu viedokļi un ir paredzēta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tie tiks izskatīti.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” ir izstrādāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumiem un sagatavotajiem grozījumiem nodokļu likumos. Saskaņā ar valdības deklarāciju jebkuri grozījumi nodokļu likumos, kas maina nodokļu bāzi, ir izdarāmi vienlaicīgi ar grozījumiem valsts budžetā. Tādējādi valdība vienlaicīgi ar likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam” iesniedz arī grozījumus nodokļu likumos.

Visi izstrādātie likumprojekti likumā paredzētajā kārtībā pirms izskatīšanas Ministru kabinetā tika saskaņoti ar LPS. Ja ir nepieciešams, tie var tikt iesniegti LPS atkārtoti.

Nosakot pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālo pieauguma apjomu, saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes ierosinājumu tika paredzēti 8,0 milj. latu. Likumprojekts par pašvaldību finansu stabilizāciju ir izstrādāts un pēc Finansu ministrijas rīcībā esošās informācijas to paredzēts pieņemt 1997.gadā. gadā.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums nav saistošs likumam par valsts budžetu. Saskaņā ar pašvaldību lietu ministra Ē.Zundas k-ga informāciju šis likumprojekts tiks izskatīts Ministru kabinetā tuvāko divu nedēļu laikā.

Finansu ministrija uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze 1998.gadam ir precīza, tādēļ nav nepieciešams paredzēt valsts budžetā līdzekļus tās neizpildes kompensācijai. Iespējamās valdības garantijas pašvaldību budžetiem ir jāparedz izlīdzināšanas likumā. kumā.

Par 1.jautājumu: Pašvaldību budžetu apjoms 1998.gadā

Finansu ministrija:

Pašvaldību 1998.gada budžetu izdevumi tiek prognozēti atbilstoši to ieņēmumiem, t.i., neņemot vērā iespējamos pašvaldību aizņēmumus, savstarpējos norēķinus starp pašvaldībām un ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu.

Prognozējot pašvaldību izdevumu līmeni, tika pielietoti tādi paši patēriņu cenu pieauguma koeficienti, salīdzinot ar 1997.gadu, kā valsts budžeta iestādēm. Līdz ar to lielākais pieaugums tiek prognozēts izdevumiem darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem — 5%. Šie izdevumi bez mērķdotācijās paredzētajiem līdzekļiem un ieņēmumiem no sniegtajiem maksas pakalpojumiem 1998.gadam prognozēti 63,036 milj. latu. Pārējie izdevumi prognozēti 128,784 milj. latu vai 3,5% pret iepriekšējo gadu.

Pašvaldību izdevumi no ieņēmumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī pašvaldību speciālo budžetu izdevumi tiek prognozēti atbilstoši attiecīgo ieņēmumu prognozētajam apjomam.

LPS:

Uzskata par nepamatotu pielietoto pašvaldību kopbudžeta apjoma noteikšanas metodi. Kopbudžets jāveido, summējot katras atsevišķas pašvaldības budžeta prognozes. Finansu ministrijas prognozētais patēriņu cenu pieauguma koeficients ir pretrunā ar Pasaules bankas slēdzienā prognozēto inflācijas koeficientu 9%, valdības deklarācijā prognozēto 7% inflācijas koeficientu. LPS nevar izvērtēt aprēķinātās maksas pakalpojumu un speciālo budžetu ieņēmumu apjomu, jo nepieciešams izvērtēt katras pašvaldības maksas pakalpojumus un speciālā budžeta ieņēmuma prognozes.

Par 2.jautājumu: Par Ministru kabineta akceptēto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam” adam”

Finansu ministrija:

Šā gada 16.septembrī Ministru kabinets akceptēja Finansu ministrijas sagatavoto 1998.gada bezdeficīta budžeta projektu, ietverot šā gada 12.septembrī Ministru kabineta sēdē izteiktos priekšlikumus. Ministru kabinets pieņēma lēmumu paredzēt pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem nepieciešamos līdzekļus mērķdotāciju veidā no valsts budžeta.

Par 3.jautājumu: Ieņēmumu prognozes 1998.gadam

Finansu ministrija:

Pašvaldību budžetu ieņēmumos 1998.gadā ir plānots 6% pieaugums, salīdzinot ar 1997.gada budžetu. Kopējie ieņēmumi tiek plānoti 332,744 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

Ieņēmumi no nodokļiem, nodevām un citiem pašvaldību ieņēmumiem — 216,075 milj. latu apmērā vai ar 3% pieaugumu pret 1997.gada līmeni.

Pašvaldību pašu ieņēmumi 210 985 tūkst. latu apmērā tiek prognozēti pa nodokļu veidiem sekojoši:

— iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 137 600

— nodokļi no īpašuma — 37 700

— ieņēmumi no sn. maks. pakalpojumiem — 24 255

— pārējie ieņēmumi — 16,520 milj. latu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetos 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, par 2% ieplānots, ņemot vērā prognozējamo darba samaksas fonda pieaugumu. Ar nodokli neapliekamā minimuma vai minimālās darba algas pieaugums netiek paredzēts.

Nodokļi no īpašuma prognozēti, pamatojoties uz izstrādātajiem grozījumiem nodokļu likumos.

Ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un pārējie pašvaldību ieņēmumi tiek prognozēti, pamatojoties uz datiem par faktisko izpildi 1996. un 1997.gadā.

LPS:

LPS nevar izvērtēt izstrādātās nodokļu prognozes, jo tai nav iesniegti dati par faktisko izpildi 1996.gadā un 1997.gada 8 mēnešos par katru pašvaldību. Uzskata, ka arī nodokļu ieņēmumu prognozes ir jāveido, summējot prognozes par katru pašvaldību.

Valdībai arī 1998.gadā jāgarantē pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpilde.

Nav skaidrs, vai, prognozējot ienākuma nodokli, tiek paredzētas neapliekamā minimuma izmaiņas.

Nav atšifrējuma par pašvaldību pārējiem ienākumiem. Jāņem vērā, ka 1998.gadā pašvaldību budžetos nebūs ienākumu no mežiem.

Pārējie ieņēmumi un ienākumi no maksas pakalpojumiem nav iekļaujami nodokļu ieņēmumos.

LPS lūdz iesniegt materiālus par prognozējamo ieņēmumu veidiem — par katru pašvaldību.

Par 4.jautājumu: Valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām dībām

Finansu ministrija:

Finansu ministrija informē, ka 1998.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas procesā Ministru kabinetā Izglītības un zinātnes ministrija izteica priekšlikumu pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem nepieciešamos līdzekļus paredzēt mērķdotāciju veidā no valsts budžeta, nevis no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, kā tas tika prognozēts iepriekš.

Līdz ar to mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 1998.gadā tiek plānotas Ls 82 604 260 apmērā, tajā skaitā:

1. Pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, pašvaldību arodizglītības iestāžu un daļējiem ārpusskolas pedagoģisko darbinieku darba algu un sociālā nodokļa maksājumiem 60 650 000 latu apmērā;

2. Izglītības pasākumiem specializētajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 15 579 555 latu apmērā;

3. Pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 189 705 latu apmērā;

4. Investīcijām pilsētām un pagastiem 5 185 000 latu apmērā;

5. Pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai 1 000 000 latu apmērā.

LPS:

Mērķdotācijas summa pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku algām ir nepietiekoša. Mērķdotācijas investīcijām ir jāsalīdzina ar iesniegtajiem pašvaldību projektiem.

Par 5.jautājumu: Valsts budžeta dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam

Finansu ministrija:

Ņemot vērā Ministru kabinetā pieņemto lēmumu paredzēt izglītības darbinieku darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem nepieciešamos līdzekļus mērķdotāciju veidā, kā arī valsts budžeta reālās iespējas, 1998.gadā netiek paredzētas valsts budžeta dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

LPS:

Finansu ministrija nav iepazīstinājusi LPS ar aprēķiniem, kas pamatotu to, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanai valsts dotācija nav nepieciešama.

Par 6.jautājumu: Pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālie pieauguma apmēri 1998.gadam gadam

Finansu ministrija:

Valsts budžeta projektā 1998.gadam tiek paredzēts maksimālais pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējais apjoma pieaugums 38,0 milj. latu, tajā skaitā 8,0 milj. latu paredzot pašvaldību finansu stabilizācijas pasākumiem ar nosacījumiem, ka aizņēmumus drīkst izdarīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

LPS:

Iesaka noteikt pašvaldību aizņēmumu apjoma palielinājumu ne mazāku par 40 milj. latu (neskaitot stabilizācijas un valsts garantēto investīciju aizdevumus). mus).

Puses vienojās:

Sarunas par valsts budžeta projektu 1998.gadam tiek turpinātas līdz likuma pieņemšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Finansu ministrs R.Zīle

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis