Projekti. Koncepcijas. Plāni

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 1998. gadam”

Finansu ministrijas paskaidrojumi. (Saeimā izskatāmais dokuments nr.3180b; Likumprojekts nr.898)

Saturā

Ziņojums par Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1998.–1999. gadam

1.Valsts fiskālā politika

2. Budžeta procesa tiesiskais pamatojums un izstrādes etapi

2.1. Izmaiņas likumprojektos

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglo-

jumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.–1997. gadā””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”.

2.2. Budžeta izstrādes etapi

2.3. Valsts budžeta likuma struktūra

3. Tautsaimniecības attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. IKP nozaru griezumā

Rūpniecība

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Celtniecība

Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

Pakalpojumu nozares

3.3. Privātais patēriņš un iedzīvotāju ienākumi

3.4. Kopējā pamatkapitāla veidošana

3.5. Inflācija

3.6. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7. Monetārie rādītāji un banku sistēma

3.8. Ārējā ekonomiskā darbība

3.9. Valdības parāds

Valdības iekšējais parāds

Valdības ārējais parāds

4. Fiskālie rādītāji

4.1. Konsolidētais kopbudžets

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

4.3. Valsts konsolidētais budžets

4.3.1. Valsts pamatbudžets

4.3.2. Valsts speciālie budžeti

4.3.3. Kapitālieguldījumi

4.4. Pašvaldību budžeti

4.5. Nodokļu ieņēmumu analīze

4.5.1. Netiešie nodokļi

Pievienotās vērtības nodoklis

Akcīzes nodoklis

Muitas nodoklis

4.5.2. Tiešie nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Nodokļi no īpašuma

Dabas resursu nodoklis

4.6. Parējo ieņēmumu analīze

4.6.1. Nenodokļu ieņēmumi

4.6.2. Pašu ieņēmumi

4.7. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

4.7.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi valdības funkciju klasifikācijas sadalījumā

4.7.2. Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

4.7.3. Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

4.8. Valsts speciālie budžeti

4.8.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

Speciālais budžets — sociālā apdrošināšana

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

4.8.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

Vides aizsardzības fonds

Skrundas RLS zemes nomas maksa

4.8.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts autoceļu fonds

Ostu attīstības fonds

Lidostas nodevas speciālā budžeta konts

4.8.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

Mežsaimniecības attīstības fonds

Zivju fonds

4.8.5. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija

4.8.6. Izglītības un zinātnes ministrijas

un Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets

Speciālais budžets sporta vajadzībām

un speciālais budžets kultūras vajadzībām

4.8.7. Nacionālā radio un televīzijas padome

4. Fiskālie rādītāji

Turpinājums. Sākums — “LV” 7.10.97. nr.255/257, “LV” 8.10.97. nr.258/259, “LV”9.10.97. nr. 260/262

4.7. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

4.7.2. Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Analizējot valsts pamatbudžeta izdevumus 1998.gadam ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, var secināt, ka vislielākais izdevumu postenis ir subsīdijas un dotācijas — 223,2 milj. latu. Salīdzinot ar 1997.gadu, subsīdiju un dotāciju apjoms palielināts par 19,0 milj. latu jeb 6,0%. Palielinājums nākamajam gadam, galvenokārt, saistīts ar subsīdiju lauksaimniecībai (9 milj. latu jeb 88,3%) un valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām palielinājumu (8,8 milj. latu jeb 11,9%), kā arī maksājumu palielinājumam par līdzdalību starptautiskajās organizācijās. Jāatzīmē, ka Latvijas maksājumi par līdzdalību starptautiskajās organizācijās 1998.gadā palielināti par 0,7 milj. latu jeb 28%. Izdevumi palielināti galvenokārt, lai saglabātu balsstiesības un samaksātu parādu ANO budžetam, kā arī, lai nepieļautu tālāku parāda palielināšanos pārējām ANO organizācijām, kurām maksājumi iekļauti Ārlietu, Labklājības, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetos.

Valsts budžeta mērķdotācijas palielinājums pašvaldībām saistīts ar pedagoģiskā personāla atalgojuma palielinājumu saistībā ar viņu darba kvalitāti un attiecīgu sociālā nodokļa nomaksu, kā arī paredzēti līdzekļi jaunu speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai — 1998.gadā paredzēts atvērt piecus bērnudārzus un divas internātskolas.

Otrs lielākais izdevumu postenis ir atalgojumi , kuri plānoti 1998.gadam 138,7 milj. latu jeb 21,4% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 1997.gadu, atalgojumu īpatsvars ir samazinājies par 0,2%, lai gan absolūtā summā atalgojumu apjoms ir palielinājies par 13,5 milj. latu. Iepriekš minēto noteikuši šādi galvenie faktori:

• jaunas atalgojuma sistēmas ieviešana iekšlietu darbiniekiem no 1998.gada 1.maija;

• robežsardzes un sardzes pulka profesionalizācija;

• izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku un citu darbinieku atalgojuma palielinājums saistībā ar darba kvalitāti;

• Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanas nodrošināšana;

• tiesnešu, prokuratūras darbinieku atalgojumu palielinājums, ievērojot likumu “Par tiesu varu”;

• Aizsardzības ministrijas militārpersonu atalgojumu palielināšana;

• jaunu iestāžu izveidošana — vēstniecība Ēģiptē, Bēgļu centrs u.c.;

• maksimāli pieļautais atalgojuma palielinājums līdz 5% jau esošajām struktūrām un darba samaksas sistēmām.

Ņemot vērā prognozējamo inflāciju 1998.gadam, pakalpojumu apmaksai un materiālu, energoresursu u.c. iegādei plānoti 123,4 milj. latu, kas ir par 12,7 milj. latu jeb 11,5% vairāk nekā 1997.gadā.

Kapitālās iegādes un kapitālais remonts veido kapitālos izdevumus, kuri plānoti 14,4 milj. latu, kas ir par 1,2 milj. latu jeb 9,1% vairāk kā 1997.gadā. Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību — palielināt valsts budžeta izdevumos 1998.gadam investīciju (kapitālieguldījumu) daļu, līdzekļi šim mērķim paredzēti 42,4 milj. latu. Salīdzinot ar 1997.gadu, investīciju apjoms palielinājies par

17,5 milj. latu jeb 70,3 procentiem.

4.7.3. Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Analizējot valsts pamatbudžeta izdevumus 1998.gadam administratīvajā sadalījumā, redzams, ka apjomīgākās ir Labklājības, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Finansu ministrija, kas izlietos 60,3% no kopējā izdevumu apjoma.

Valsts Prezidenta kancelejai valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam plānoti 0,9 milj. latu, par 0,03 milj. latu mazāk kā 1997.gadā, samazinoties kapitālieguldījumiem 0,03 milj. latu apmērā.

Saeimai valsts pamatbudžeta izdevumi paredzēti 6,1 milj. latu, par 0,6 milj. latu jeb 12% vairāk kā 1997.gadā. Papildus 1998.gada bāzes līmenim plānoti 0,1 milj. latu datoru, datorprogrammu, stenogrammu sagatavošanas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu deputātu kvalitatīvu un rezultatīvu darbu, kā arī 0,5 milj. latu ēkas Torņa ielā 3/5 rekonstrukcijas projektēšanai un rekonstrukcijai, lai nodrošinātu visus deputātus ar piemērotām darba telpām.

Ministru kabinetam plānoti valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam 3,3 milj. latu, par 0,08 milj. latu jeb 2,5% vairāk kā 1997.gadā. Izveidota jauna programma “Valsts pārvaldes reforma”, kurā iekļauts Valsts pārvaldes reformas birojs, Valsts civildienesta pārvalde un ierēdņu apmācība (Valsts administrācijas skola ar ierēdņu apmācībai paredzēto finansējumu).

Aizsardzības ministrijai valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam noteikti 23,2 milj. latu apjomā, par 0,8 milj. latu jeb 3,6% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu. Salīdzinot ar 1998.gada bāzes izdevumiem, papildus paredzēti līdzekļi šādu nozīmīgu problēmu risināšanai:

• sociālā nodokļa parāda dzēšanai — 0,3 milj. latu, kas paredzēti Drošības dienesta sociālā nodokļa parāda nomaksai, kurš izveidojies no 1991.gada līdz 1994.gadam, jo šajā periodā netika piešķirts finansējums plānotajā apjomā;

• saskaņā ar MK 1997.gada 5. augusta noteikumiem nr.296 “Noteikumi par AM pakļautībā un pārziņā esošo institūciju militārpersonu dienesta atalgojumu” valdība jaunai atalgojumu sistēmai paredz 2,3 milj. latu, līdz ar to būs iespējams komplektēt personālsastāvu ar darbiniekiem, kuri spējīgi profesionāli pildīt dienesta pienākumus un nodrošināt noteikto uzdevumu izpildi;

• valsts nozīmes datu pārraides tīklam — 0,1 milj. latu, kas paredzēti vienotas datorkomunikācijas sistēmas izveidošanai;

• maksājumiem starptautiskajās organizācijās — 6,8 tūkst. latu, kas paredzēti Nacionālo bruņoto spēku dalībai CISM pasaules karavīru sporta asociācijas pasākumos.

Valsts investīciju programmā valsts aizsardzībai plānoti 2,1 milj. latu — būvēm un inženierkomunikācijām, sakaru sistēmas attīstībai, Jūras kara flotes bāzes izveidošanai Tosmārē u.c.

Ārlietu ministrijai valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam plānoti 10,2 milj. latu, pārsniedzot 1997.gadu par 0,4 milj. latu jeb 4,3 procentiem.

Valsts budžeta līdzekļus paredzēts novirzīt jaunu pasākumu īstenošanai — vēstniecības atvēršanai Ēģiptē, lai pārstāvētu LR Tuvajos Austrumos; sakarā ar vecā parauga vīzu nomaiņu jauna parauga vīzu ielīmju izgatavošanai — attiecīgi 0,2 milj. latu un 0,1 milj. latu, kā arī Valsts investīciju programmas ietvaros paredzēts būvēt vēstniecības ēku Kijevā 0,2 milj. latu apjomā, lai sekmīgi turpinātu sadarbību ar Ukrainu.

Ekonomikas ministrijas valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajam gadam paredzēti 4,6 milj. latu, par 1,2 milj. latu jeb 36% vairāk kā 1997.gadā.

Papildus paredzēti līdzekļi virs 1998.gada bāzes līmeņa šādām programmām.

Programmai “Nozares vadība” papildus līdzekļu piešķiršana vērsta uz Latvijas integrāciju Eiropas un pasaules starpvalstu struktūrās.

Pārstāvniecību izveidei Ženēvā un Briselē, attiecīgi — 0,1 milj. latu un 0,05 milj. latu. Pārstāvniecību priekšrocības ir tādas, ka valstu pārstāvjiem tiek dotas iespējas iegūt informāciju par aktuālām norisēm Pasaules tirdzniecības komitejās un darba grupās, kā arī citās starptautiskajās organizācijās, tādējādi ietekmējot rezultātu Latvijai vēlamā virzienā, kā arī sadarboties ar citu dalībvalstu pārstāvjiem.

Arī papildu līdzekļu piešķiršana Tirdzniecības tehnisko barjeru pieprasījuma punktu izveidošanai atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizāciju prasībām, komandējumu izdevumu segšanai darbiniekiem Apvienoto komiteju starptautisko līgumu ietvaros un kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas realizācijai 0,07 milj. latu apmērā sekmēs Latvijas integrāciju ES un pasaulē.

Tautas skaitīšanas sagatavošanas darbiem programmai “Valsts statistikas komiteja” — 0,2 milj. latu. Periodā no 1998.gada līdz 2000.gadam Valsts statistikas komitejas statistikas sistēmas attīstība tiks virzīta uz Latvijas sabiedrības, valdības un citu lietotāju apkalpošanu statistiskās informācijas jomā atbilstoši Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai.

Energoapgādes regulēšanas padomes uzturēšanai — programmai “Energoapgādes regulēšana” — 0,2 milj. latu.

Mainīts līdzekļu avots Latvijas Attīstības aģentūras finansējumam — paredzēta valsts pamatbudžeta dotācija 0,2 milj. latu apjomā agrāko valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu vietā. Latvijas Attīstības aģentūras darbības mērķis ir sekmēt stabilu un harmonisku Latvijas tautsaimniecības attīstību, piesaistot ārvalstu investīcijas un veicinot eksportu.

Valsts investīciju programmā plānoti 0,05 milj. latu, lai valsts investīciju vadības informācijas sistēmu iekļautu kopējā finansu vadības sistēmā.

Finansu ministrijai valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam plānoti 104,5 milj. latu, par 13,5 milj. latu jeb 14,8% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu.

Lai nodrošinātu valsts un pašvaldību ieņēmumus no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un citiem maksājumiem 1 177,6 milj. latu apmērā, kā arī muitas politikas realizāciju, programmai “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” papildus 1998.gada bāzes izdevumu līmenim paredzēti 3,0 milj. latu, t.sk. 640 štata vienību ieviešana jauno dienesta funkciju veikšanai un esošo funkciju nostiprināšanai.

Minēto mērķu sasniegšanai tiek paredzēti:

• 1,3 milj. latu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai sakarā ar valdības lēmumu par šo funkciju pārņemšanu no Labklājības ministrijas;

• 0,3 milj. latu austrumu robežas muitas štata un materiālajam nodrošinājumam, muitas procedūru uzlabošanai, kontrabandas apkarošanas operativitātes un kvalitātes, kā arī profilakses nodrošināšanai;

• 0,3 milj. latu likumdošanas piemērošanas metodoloģijas izstrādāšanai, darba ar nodokļu maksātājiem un nodokļu maksājumu kontroles nodrošināšanai, t.sk. 0,09 milj. latu valsts amatpersonu ieņēmumu likumības kontrolei;

• 0,2 milj. latu finansu policijas štata un materiālajam nodrošinājumam, lai pilnveidotu darbu, kas ir saistīts ar noziegumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu jomā;

• 0,8 milj. latu tiek paredzēti tiesību jautājumu risināšanai, starptautisko līgumu izstrādāšanai un noslēgšanai, piedziņas nodrošināšnai un Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā darba organizēšanai.

Programmām “Finansiālās un fiskālās politikas izstrāde un valsts budžeta pārvalde”, “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” un “Uzraudzība un kontrole” Valsts nozīmes datu pārraides tīkla lietošanai un uzturēšanai paredzēti 1,0 milj. latu.

Papildu līdzekļus arī paredzēts novirzīt apakšprogrammai “Valsts kase” privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas gāze” debitoru parādu piedzīšanas realizācijai — 0,2 milj. latu.

Programmā “Uzraudzība un kontrole” izložu un azartspēļu tirgus uzraudzībai paredzēts izveidot Izložu un azartspēļu inspekciju, kuras izdevumu finansēšanas avots ir ieņēmumi no azartspēļu iekārtu marķēšanas, u.c. ienākumi.

Jāatzīmē, ka apakšprogrammā “Valsts parāda apkalpošana” valsts parādu un parādu procentu maksājumiem 1998.gadā paredzēts finansējums 49,7 milj. latu, salīdzinot ar 1997.gadu, par 0,6 milj. latu jeb 1,2% mazāk.

Apakšprogrammai “Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas” plānoti 1998.gadam aizdevumi 88,4 milj. latu un aizdevumu atmaksa 44,0 milj. latu., kopumā veidojot fiskālajā bilancē naudas līdzekļu iztrūkumu 44,4 milj. latu.

Programma “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plānota 6,3 milj. latu apmērā, kas ir par 4,6 milj. latu vairāk nekā 1997.gadā.

Valsts investīciju programmā Finansu ministrijas projektiem novirzīti 7,9 milj. latu, t.sk.:

• apakšprogrammai “Muitas kontroles punktu būvniecība”, lai veiktu Austrumu robežas muitas punktu celtniecību kopā ar ES PHARE programmu, kas nodrošinātu LR Valsts muitas robežas caurlaides punktu infrastruktūru efektivitāti — 2,8 milj. latu;

• apakšprogrammai “Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma”, lai izveidotu universālu nodokļu administrēšanas un muitas sistēmu, kas ļautu automatizēt arī analīzes un kontroles sistēmas — 4,5 milj. latu. Tās centrā paredzēts izveidot Nodokļu maksātāju reģistru, kurā tiks glabāta aktuāla informācija par visiem nodokļu maksātājiem;

• apakšprogrammai “Centrālais aparāts” projektam “Finansu un fiskālās politikas nodrošināšana vienotā informācijas sistēmā”, lai nodrošinātu budžeta izstrādāšanu un izpildi ar vienkāršotu un paātrinātu informācijas ievadīšanas un apmaiņas procesu, pieejamu operatīvo informāciju un statistiku, kā arī nodrošinātu datu identitāti un paaugstinātu datu aizsardzību visos sistēmas līmeņos — 0,3 milj. latu;

• apakšprogrammai “Valsts kase” valsts kases modernizācijai — 0,2 milj. latu.

Iekšlietu ministrijai valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam plānoti 89,1 milj. latu, par 13,8 milj. latu jeb 18,3% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu.

Papildus 1998.gada bāzes izdevumiem plānoti šādi pasākumi.

Saskaņā ar valdībā izskatāmo iekšlietu iestāžu darbinieku jauno atalgojumu sistēmu papildus paredzēti resoram 3,5 milj. latu, kas tiks novirzīti visās programmās strādājošo atalgojuma palielinājumam un sociālā nodokļa nomaksai. Līdz ar to būs iespējams komplektēt personālsastāvu ar darbiniekiem, kuri spējīgi profesionāli pildīt dienesta pienākumus un nodrošināt noteikto uzdevumu izpildi.

Programmā “Cietumu administrācija” un programmā “Robežsardze” plānota pakāpeniska obligātā karadienesta karavīru nomaiņa ar profesionāliem štata darbiniekiem, šim mērķim attiecīgi paredzot 0,5 milj. latu un 2,8 milj. latu. Tā rezultātā tiks uzlabota Latvijas robežas apsardze, paaugstināsies robežsargu atbildības līmenis, kā arī tiks paaugstināta darbinieku kvalifikācija un tiks nodrošinātas Sardzes pulka iespējas kvalitatīvi veikt specifiskas, valstij svarīgas funkcijas.

Paredzēti līdzekļi liecinieku un cietušo aizsardzības pasākumu īstenošanai —

0,3 milj. latu. Bēgļu lietu centra izveidei — 0,03 milj. latu atbilstoši vispāratzītajiem starptautiskajiem principiem paredzētas kārtības nodrošināšanai. 0,1 milj. latu plānoti papildus sakarā ar LR 1997.gada 13.marta “Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas” likumā paredzēto pasākumu veikšanu.

Iekšlietu ministrijai Valsts investīciju programmā kopumā paredzēti 1998.gadam

9,3 milj. latu. Plānotas šādas svarīgākās investīciju ieguldīšanas sfēras.

Vienots moderns informācijas un sakaru tīkls ir pamats resora dienestu sekmīgam darbam, tādēļ valsts investīciju projektā iekļauti 0,9 milj. latu.

Nozīmīga loma Latvijas neatkarības saglabāšanā ir sakārtotai valsts robežai, kuras atjaunošanai un infrastruktūras attīstībai plānotas investīcijas 4,55 milj. latu. Cietumu sistēmas sakārtošanā un rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt 2,1 milj. latu un resora dienestu auto transporta attīstībai — 1,02 milj. latu.

Izglītības un zinātnes ministrijai valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam paredzēti 52,4 milj. latu, par 6,0 milj. latu jeb 12,8% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu. Plānots neliels izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem — 3,7 tūkst. latu, kurus segs no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma samazinājuma. Paredzēts valsts budžeta aizdevums 2,1 milj. latu studējošo kreditēšanai. Līdz ar to resoram ir negatīva fiskālā bilance 2,1 milj. latu apmērā.

Izveidota jauna apakšprogramma “Valsts ģimnāzijas”, piešķirot līdzekļus 0,2 milj. latu. Valsts ģimnāzijas garantē skolēniem iespējas kvalitatīvi apgūt vidējo izglītību un dod iespējas padziļināti un radoši apgūt plašu mācību priekšmetu klāstu, kā arī sniedz metodisko palīdzību novadā esošajām mācību iestādēm. Šajā apakšprogrammā ir ieplānota valsts dotācija astoņām valsts ģimnāzijām.

Papildus 1998.gada bāzes izdevumiem plānoti līdzekļi šādām programmām (apakšprogrammām).

Sakarā ar nepilngadīgo noziedzības pieaugumu, tiek plānots atvērt jaunu nepilngadīgo likumpārkāpēju mācību un audzināšanas iestādi 100 audzēkņiem — apakšprogramma “Nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas iestādes”, paredzot šim mērķim 0,3 milj. latu.

Saskaņā ar “Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību”, plānots izstrādāt valsts programmu pakāpeniskai pedagoģisko darbinieku algu palielināšanai, vienlaikus paredzot paaugstināt izglītības darba kvalitāti.

Programmai “Profesionālā izglītība” darbinieku atalgojuma palielinājumam un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī mācību procesa kvalitātes uzlabošanai plānoti 0,5 milj. latu.

Pedagogu un citu darbinieku atalgojuma palielinājumam un sociālā nodokļa nomaksai programmā “Augstākā izglītība” novirzīs 0,6 milj. latu.

Zinātniskās darbības kārtējo izdevumu palielinājumam 5% apmērā virs 1998.gada bāzes izdevumiem plānoti programmā “Zinātne” 0,4 milj. latu. Tiks finansēti trīs galvenie virzieni:

• fundamentālie pētījumi;

• tirgus pieprasītie pētījumi saistīti ar to praktisko pielietojumu tautsaimniecībā;

• ministriju pasūtītie pētījumi.

Skolēnu stimulēšanai padziļināti apgūt akadēmiskos mācību priekšmetus (matemātiku, fiziku, ķīmiju, informātiku, bioloģiju) izveidota jauna apakšprogramma “Balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”, paredzot papildu finansējumu 0,02 milj. latu.

Paredzēts attīstīt jaunatnes līdzdalību sporta programmās programmā “Sports”: basketbolā, vieglatlētikā, hokejā u.c., nosakot šī uzdevuma realizācijai papildu 0,2 milj. latu un Latvijas sportistu ceļa izdevumiem uz ziemas olimpiskajām spēlēm “Nagano - 98” — 0,03 milj. latu.

Lai veicinātu atbalstu sportistiem, kas pārstāv Latviju pasaulē, izveidota jauna apakšprogramma “Balvas par izciliem sasniegumiem sportā”. Šim mērķim papildus paredzēti 0,5 milj. latu.

Latvijas integrācijas veicināšanai Eiropā, izveidota jauna programma “Sadarbības nodrošināšana ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām” 0,3 milj. latu. Šī programma sastāv no trim apakšprogrammām. Apakšprogramma “Nozares pārziņā esošo starptautisko līgumu nosacījumu izpilde” realizēšanai tiek plānoti 0,06 milj. latu. Tās mērķis nodrošināt ārvalstu delegāciju uzņemšanu, Latvijas delegāciju braucienus uz ārzemēm, studentu un skolēnu apmaiņu. Lai nodrošinātu izglītības harmonizēšanu ar Eiropas savienības tendencēm izglītībā, apakšprogrammas “Latvijas atašeja pie ES Briselē darbības nodrošināšana” finansēšanai paredzēti 0,05 milj. latu. Līdzdalības nodrošināšanai ES izglītības programmās SOCRATES, LEONARDO DA VINCI un YOUTH FOR EUROPE, apakšprogrammā “Līdzdalība Eiropas savienības programmās” paredzēti 0,2 milj. latu.

Plānota pilnīgi jauna programma “Izglītības sistēmas informatizācija” ar finansējumu 0,5 milj. latu, lai veiktu kompleksu izglītības un zinātnes sistēmas informatizāciju, kas paredz datoru pielietošanas apmācību, informatīvā servisa attīstību un citus pasākumus.

Lai nodrošinātu valsts nozīmes datu pārraidi, izveidota jauna programma “Valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) pakalpojumi”, paredzot papildus līdzekļus 9,6 tūkst. latu apmērā.

Valsts investīciju programmā ietverti pasākumi 2,3 milj. latu, plānojot LU ēku rekonstrukciju — 0,5 milj. latu, Jūras akadēmijas telpās Daugavgrīvā remontdarbu uzsākšanu — 0,4 milj. latu, kā arī — enerģijas taupīšanu, mācību un eksaminācijas centru attīstību un citus pasākumus.

Lai sagatavotu speciālistus atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām, nepieciešams paaugstināt profesionālo mācību iestāžu mācību procesa kvalitāti. Lai īstenotu šo mērķi, plānots veikt mācību darbnīcu un laboratoriju iekārtu rekonstrukciju un modernizāciju un ieviest jaunu tehnoloģiju. Šim mērķim plānots investēt programmas “Profesionālā izglītība” ietvaros 0,2 milj. latu.

Programmā “Augstākā izglītība”, atbalstot jaunatnes vēlmi iegūt augstāko izglītību, valsts radījusi iespēju studentiem saņemt īpašu kredīta veidu — studējošo kredītu (Ls 35 mēnēsī). Kredīts tiks nodrošināts visiem 1997.gada kredīta ņēmējiem un daļai (20%) 1998.gada 1. kursa studentiem. 1998.gadā studējošo kreditēšanai paredzēti līdzekļi 2,1 milj. latu apmērā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumiem Nr.38 “Vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas noteikumi”, 1998.gadā paredzēts atestēt 975 vispārizglītojošo skolu — sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu un speciālo skolu direktorus ar mērķi novērtēt vispārizglītojošo skolu direktoru profesionālo kvalifikāciju, pieņemt lēmumu par atestējamā direktora atbilstību amatam un noteikt profesionālās kvalifikācijas kategoriju. Tā realizācijai izveidota jauna apakšprogramma “Atestācijas organizācija”, kurai papildus paredzēti 0,03 milj. latu.

Plānots 1998.gadam arī studentu (audzēkņu) skaita palielinājums.

Programmā “Profesionālā izglītība” audzēkņu (studentu) gada vidējais nosacītais skaits palielinās par 122, sasniedzot gadā 23 191.

Programmā “Augstākā izglītība” studējošo gada vidējais nosacītais skaits palielinās par 5 643 studentiem, sasniedzot vidējo nosacīto studentu skaitu gadā 26 834.

Zemkopības ministrijai plānoti valsts pamatbudžeta izdevumi 45,7 milj. latu, par 10,1 milj. latu jeb 28,2% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu, tajā skaitā subsīdijas un dotācijas 21,3 milj. latu, par 9,0 milj. latu jeb 73,7% vairāk kā 1997.gadā.

Lauksaimniecības likumā ir noteikts, ka subsīdiju uzdevums ir ar valsts mērķtiecīgu iejaukšanos lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus kārtošanā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem mērķiem, panākt efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas izveidošanos, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas tirgū, ražojot produkciju, kas savu kvalitatīvo rādītāju ziņā atbilstu ES un pasaules prasībām.

Lauksaimniecības subsīdiju uzdevums ir palīdzēt realizēt Lauksaimniecības likumā noteiktās valsts funkcijas, proti:

— nodrošināt lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību,

— nodrošināt lauksaimniecībā strādājošajiem līdzīgu gada vidējo ienākumu kā citās nozarēs strādājošajiem,

— nodrošināt lauksaimniecībā strādājošajiem līdzīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas kā citās nozarēs strādājošajiem,

— nodarbinātības nodrošināšana lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstība, vides un teritorijas apsaimniekošana,

— racionālu daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstība, kas ražotu iespējami lētu un konkurētspējīgu produkciju, paaugstinot lauksaimniecības ražošanas efektivitāti,

— ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas un sociāli orientētas laukaimniecības attīstība.

Lai pildītu Lauksaimniecības likuma 16.panta nosacījumu, ka subsīdijas lauksaimniecībai nedrīkst būt mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, un saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību paredzētas papildu summas programmai “Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” 4,3 milj. latu.

Plānoti apakšprogrammas “Lauksaimniecībā nodarbināto sociālā nodokļa kompensācija” īstenošanai papildus 0,1 milj. latu saskaņā ar likumu “Par sociālo nodokli” pārejas noteikumos paredzēto par personām, kuras nodarbinātas lauksaimniecībā un veic pašu ražotās lauksaimniecība produkcijas pārstrādi.

Saskaņā ar valdības rīkojumu izveidotās Sanitārās robežinspekcijas darbībai paredzēti papildu 0,8 milj. latu, kas nepieciešami, lai veiktu valsts robežu šķērsojošo importa, eksporta un tranzīta kravu kontroli un pārbaudītu to atbilstību LR noteiktajām veterinārajām, fitosanitārajām un sanitāri higiēniskajām prasībām, lai pasargātu valsti un iekšējo tirgu no cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamu vielu un slimību ierosinātāju ievešanas.

Valsts nozīmes datu pārraides tīklam paredzēti 0,2 milj. latu.

Zemkopības ministrija no sava pamatbudžeta 1998.gadā novirzīs 1,8 milj. latu uz Labklājības ministrijas speciālo budžetu, lai kompensētu lauksaimniecībā nodarbināto sociālo nodokli.

Valsts investīciju programmā Zemkopības ministrijai paredzēti līdzekļi izglītības — galvenokārt profesionālās izglītības sfērā, 0,5 milj. latu, melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas programmai 0,3 milj. latu, lauksaimniecības zinātnes materiālās bāzes attīstībai 0,2 milj. latu, kopumā 1,1 milj. latu.

Satiksmes ministrijai valsts pamatbudžetā izdevumi 1998.gadam paredzēti 12,6 milj. latu, kas ir par 6,6 milj. latu vai 2,1 reizi vairāk kā 1997.gadā.

Salīdzinot ar 1997.gadu, krasi pieaudzis maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu apjoms — par 2,3 milj. latu vai 26 reizes, kas saistīts ar Valsts vienotā datu pārraides tīkla darbības uzsākšanu — apakšprogramma “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA), kura apkalpos pārējos resorus.

Valsts a/s VITA ekspluatācijas izdevumu segšanai plānoti 1,3 milj. latu.

Paredzēta dotācija I, II grupas invalīdu, bērnu invalīdu un represēto personu transporta izdevumu kompensācijai — 3,2 milj. latu.

Valsts investīciju programmā Satiksmes ministrijai paredzēts finansējums no valsts pamatbudžeta 4,5 milj. latu, plānojot 1,5 milj. latu Latvijas autoceļu projektam un 1,2 milj. latu valsts nozīmes pārraides datu tīkla izveidei, kā arī citu objektu realizācijai.

Labklājības ministrija 1998.gadam valsts pamatbudžeta izdevumus plāno 148,5 milj. latu, par 1,3 milj. latu jeb 0,9% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu.

Papildu valsts pamatbudžeta līdzekļi, salīdzinot ar 1998.gada bāzes līmeni, plānoti programmai “Veselība” — 0,54 milj. latu, paredzot:

— apakšprogrammai “Mātes un bērna veselības aprūpe” — 0,21 milj. latu, tajā skaitā:

1) 0,16 milj. latu, Šveices-Latvijas projektam “Neonataloģija”, kura ietvaros Latvijai jāveic objektu (27 Latvijas medicīnas iestādēs — bet pamatā 4 Perinatālās aprūpes centros) sakārtošana, lai apgūtu Šveices ieguldījumu;

2) 0,05 milj. latu, jaunu ārstniecības līdzekļu (surfaktanta un pentaglobīna iegādei) pielietošanai, lai samazinātu neiznēsāto jaundzimušo mirstību (vienas ampulas cena no Ls 150 līdz Ls 200);

— apakšprogrammai “Onkoloģija un hematoloģija” — 0,23 milj. latu, tajā skaitā:

1) 0,08 milj. latu, prostatas specifiskā antigēna skrīninga veikšanai, kas ir jauns pasākums, lai savlaicīgi diagnosticētu prostatas vēzi 1. un 2. stadijā (izmeklējamo cilvēku skaits — 15 000);

2) 0,15 milj. latu, mammogrāfijas skrīningam, lai agrīna krūts vēža atklāšana samazinātu turpmākās ārstēšanās izmaksas (1998.gadā paredzēts izmeklēt 17 000 cilvēku);

— apakšprogrammai “Tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošana” — 0,1 milj. latu, kas ļautu izlases veidā plašāk pielietot iekārtu “Baltec 460 TB”, lai ātrāk un precīzāk diagnosticētu tuberkulozes procesu, pareizāk uzsāktu ārstēšanu un samazinātu slimnieku uzturēšanās laiku stacionārā.

Programmai “Sociālā palīdzība” papildu līdzekļi paredzēti:

— apakšprogrammai “Sociālā un profesionālā rehabilitācija” — 0,05 milj. latu, kredītu procentu segšanai invalīdu mājokļu pielāgošanai, kas ir jauns pasākums, lai veicinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, kā arī, lai nodrošinātu invalīdu fiziskās funkcionēšanas spējas savā dzīves vietā.

— apakšprogrammai “Materiālais atbalsts mantisko un naudas pabalstu veidā” — 2,5 milj. latu, jaunu nozīmīgu pasākumu realizācijai. Kā nozīmīgākos var minēt:

• palielināt no 01.10.1997. bērna piedzimšanas pabalstu no 55 latiem līdz 98 latiem, bet, ja topošā māte jau no pirmajiem grūtniecības mēnešiem regulāri apmeklē ārstu — 196 lati;

• palielināt no 01.07.1998. bērna kopšanas pabalstu līdz bērns sasniedzis 1,5 gadu vecumu no 12 latiem līdz 30 latiem;

• palielināt no 01.10.1997. piemaksu par bērnu invalīdu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdiem kopš bērnības no 25 latiem līdz 30 latiem un 01.04.1998. — no 30 latiem līdz 35 latiem;

• palielināt no 01.04.1998. valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vispārējā gadījumā no 25 latiem līdz 30 latiem.

Īpaša valsts palīdzība un aizsardzība paredzēta bērniem, kuriem uz laiku ir atņemta viņu ģimeniskā vide vai kuru interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, izveidojot 60 audžuģimenes un paredzot tām ikmēneša pabalstu (atlīdzību) 38 latu apmērā. Šim jaunajam pasākumam plānots 0,03 milj. latu.

Pabalstu apmēra palielinājums uzlabos demogrāfisko situāciju valstī, nodrošinot minimālās sociālās garantijas un valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem.

— apakšprogrammai “Aprūpe iestādēs” — 0,2 milj. latu — medikamentu iegādei sociālās aprūpes iestādēm.

Programmai “Darba tirgus administrēšana” papildu valsts pamatbudžeta līdzekļi — 1,1 milj. latu paredzēti apakšprogrammai “Pagaidu sabiedriskie darbi”, palielinot tajos iesaistīto bezdarbnieku skaitu vidēji mēnesī līdz 4 740 cilvēkiem ar atalgojumu 38 lati mēnesī.

Labklājības ministrijā notikušas arī strukturālas izmaiņas, nododot Valsts civildieneta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu kopā ar ierēdņu apmācībai paredzētajiem līdzekļiem jaunizveidotajam Valsts reformu birojam, kā arī daļa līdzekļu no Vides veselības centra novirzīti Zemkopības ministrijai, lai tās pakļautībā izveidotu Sanitāro robežinspekciju.

Notikušas izmaiņas arī ministrijas padotībā esošo iestāžu skaita ziņā:

• izveidota jauna specializēta sociālās aprūpes iestāde ar 160 vietām;

• slēgta Cēsu medicīnas skola.

Labklājības ministrijai Valsts investīciju programmā plānoti — 4,6 milj. latu, paredzot kapitālos ieguldījumus gan programmā “Sociālā palīdzība”, gan “Veselība”, gan citās.

Jāatzīmē, ka no Labklājības ministrijas pamtbudžeta programmas “Veselība” tiek pārskaitīta dotācija 9,4 milj. latu speciālajam veselības aprūpes budžetam un no programmas “Sociālā apdrošināšana” 3,1 milj. latu, no programmas “Sociālā palīdzība” 1,8 milj. latu, no programmas “Labklājības sistēmas reformas projekts” 0,4 milj. latu — valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam.

Vienlaicīgi valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets pārskaita valsts pamatbudžetam (Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienestam) 1,3 milj. latu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai.

Tieslietu ministrijai plānoti valsts pamatbudžeta izdevumi 11,9 milj. latu, par 0,7 milj. latu jeb 6,1% vairāk kā 1997.gadā.

Valstī turpinās tiesu sistēmas reforma, kuras mērķis ir izveidot tādu tiesu sistēmu, kurā valdītu augsta un stabila tiesiskā kārtība, lai katra persona varētu realizēt savas tiesības, izmantot tiesas aizstāvību pret dzīvības, veselības, personas brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem, kā to nosaka likums “Par tiesu varu”. Lai sasniegtu šo mērķi ir paredzēti papildu līdzekļi, salīdzinot ar 1998.gada bāzes līmeni, programmai “Centrālais aparāts” — 0,05 milj. latu Latvijas atašeja ES darbības nodrošināšanai un 0,2 milj. latu investējot līdzekļus tiesu vienotās informācijas apstrādes sistēmas izveidošanai, kā arī programmā “Apgabaltiesas” un programmā “Rajonu (pilsētu) tiesas”, lai sakārtotu tiesu struktūru un saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” noteiktu darbiniekiem atalgojumu (saskaņā ar amatalgu aprēķināšanas kārtību), kopā šiem mērķiem paredzot 0,4 milj. latu. Šajās programmās paredzēti arī izdevumi tiesu aizsardzības un drošības pasākumu veikšanai 0,1 milj. latu apmērā.

Valsts investīciju programmā Tieslietu ministrijai ietverti projekti 0,7 milj. latu apjomā, t.sk. paredzot 0,3 milj. latu tiesu ēku rekonstrukcijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai plānoti valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam 8,5 milj. latu, par 1,1 milj. latu jeb 14,4%, pārsniedzot attiecīgo 1997.gada rādītāju.

Papildus paredzēti pasākumi:

• reģionālās attīstības plānošanai un administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai — 0,5 milj. latu, kuras mērķis ir izveidot vienotu, kompleksu reģionālās attīstības plānošanas sistēmu, radīt administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas veicinātu sabalansētu, ilglaicīgu reģionu sociāli ekonomisko attīstību un izveidotu pastāvēt spējīgas un patstāvīgas pašvaldības;

• Valsts būvinspekcijas izveidošanai — 0,05 milj. latu, lai nodrošinātu 1995.gada 10.augusta “Būvniecības likuma” 29.panta nosacījumu izpildi: “Būvniecības valsts kontroli veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmā ietipstošā Valsts būvinspekcija”, kuras pienākums ir kontrolēt likumu un citu tiesību aktu prasību izpildi būvniecības jomā un attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti;

• Ķemeru nacionālā parka uzturēšanai — 0,02 milj. latu, lai saglabātu šīs dabas teritorijas kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī — lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

Valsts investīciju programmā ministrijai paredzēti 2,2 milj. latu, t.sk. gaisa monitoringa tīkla modernizācijai — 0,2 milj. latu, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei — 0,5 milj. latu, Valmieras novada atkritumu saimniecības projektēšanai 0,7 milj. latu u.c. projektiem.

Kultūras ministrijai valsts budžeta izdevumi noteikti 1998.gadam 13,5 milj. latu, par 0,7 milj. latu jeb 5,7% vairāk kā 1997.gadā.

Kopš 1873.gada tradicionāli ik pēc pieciem gadiem notiek Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Deju svētki. 1998.gadā notiks XXII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XII Deju svētki, kuros piedalīsies aptuveni 33 000 dalībnieki. Tā kā pasākums notiek reizi piecos gados, papildus līdzekļi tiek plānoti programmas “Kultūra” ietvaros atsevišķā jaunā apakšprogrammi “XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki” 0,4 milj. latu apjomā. Līdzekļi galvenokārt paredzēti koncertvietu telpu īrei, koncertu apkalpojošā personāla nodrošinājumam, svētku norišu vietu vizuālajam noformējumam, apskaņošanai un apgaismošanai, ārzemju vieskolektīvu uzņemšanai.

Investīcijām paredzēti 1,4 milj. latu, kas ir 10% no Kultūras ministrijai plānoto izdevumu kopējā apjoma. Plānotas investīcijas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja attīstībai, Nacionālās bibliotēkas attīstībai, Nacionālās operas rekonstrukcijas darbu pirmās kārtas pabeigšanai.Lai izveidotu vienotu integrētu automatizētu bibliotēku informācijas tīklu valstī, 1997.gada 16.jūlijā ar MK rīkojumu Nr.365 nodibināta bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs”, kura galvenais darbības virziens ir nodrošināt vienotu bibliotēkās koncentrētās informācijas apstrādi, uzkrāšanu un izplatīšanu. Atsevišķā apakšprogrammā šim uzdevumam plānoti līdzekļi investīcijām 0,2 milj. latu.

Lai veicinātu izglītības darba kvalitātes paaugstināšanu ir paredzēti papildus plānotajam atalgojuma pieaugumam vēl 0,06 milj. latu izglītības iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Valsts zemes dienestam noteikti valsts pamatbudžeta izdevumi 13,8 milj. latu, par 0,6 milj. latu jeb 4,6% vairāk kā 1997.gadā.

Salīdzinot ar 1997.gadu, divas speciālā budžeta programmas pārveidotas par pamatbudžeta programmām. Programmai “Nekustamā īpašuma masveida kadastrālā vērtēšana” ir mainījies finansēšanas avots un apjoms. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 11.pantu pašvaldības ieskaita valsts pamatbudžetā 2% no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem — 0,5 milj. latu, kurus savukārt novirza dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem veidā šīs programmas finansēšanai.

Valsts investīciju programmas ietvaros Valsts zemes dienesta programmā “Datorizētie valsts nekustamā īpašuma un adresu reģistri un valsts kadastrs” iekļauti jauni projekti 0,3 milj. latu apmērā, kas nodrošinās datu sakārtošanu par visiem zemes īpašumu lietojumiem valsts mērogā un dos iespēju uzsākt šo datu papildināšanu ar ēku, būvju un dzīvokļu īpašumu informācijas datiem, lai sagatavotos visa nekustamā īpašuma vērtēšanai un pilnībā nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu ar 2000.gadu. Šo reģistru veidošana nākotnē veicinās zemes tirgus izveidošanos.

Valsts kontrolei valsts pamatbudžeta izdevumi 1998.gadam plānoti 1,4 milj. latu, par 0,05 milj. latu jeb 3,4% vairāk kā 1997.gadā. Papildus paredzēti, salīdzinot ar 1998.gada bāzes līmeni, 0,4 milj. latu, t.sk. palielinot atalgojumu un sociālā nodokļa nomaksu 0,2 milj. latu apmērā un, lai nodrošinātu jaunu funkciju — privatizācijas procesa un pašvaldību revīziju veikšanu, kā arī citiem pasākumiem — 0,2 milj. latu.

Augstākai tiesai paredzēti 1998.gadam valsts budžeta izdevumi 0,6 milj. latu apmērā, par 0,3 milj. latu jeb 32,5% mazāk kā 1997.gadā (sakarā ar kapitālo izdevumu izmaiņām).

Virs 1998.gada bāzes izdevumiem papildus paredzēti 0,04 milj. latu atalgojumam un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī Senāta lēmumu krājuma izdošanai.

Satversmes tiesai plānoti 0,8 milj. latu lieli valsts pamatbudžeta izdevumi, par 0,6 milj. latu vai 3,7 reizes vairāk kā 1997.gadā.

Sakarā ar pāreju uz jaunām darba telpām Alunāna ielā 1., paredzēti papildu līdzekļi 0,2 milj. latu — telpu iekārtošanai un apkalpojošā personāla (6 štata vienību) uzturēšanai. Valsts investīciju programmas ietvaros programmai “Satversmes tiesa” investēs 0,3 milj. latu tiesu ēkas rekonstrukcijai, lai piemērotu to Satversmes tiesas darbības specifikai.

Prokuratūrai plānoti 5,2 milj. latu, palielinot izdevumus, salīdzinot ar 1997.gadu, par 0,1 milj. latu jeb 2,7 procentiem.

Īstenojot tiesu sistēmas reformu ir paredzēti papildu līdzekļi ar tiesu varas darbību saistīto institūciju finansiālās un organizatoriskās bāzes nostiprināšanai. Salīdzinot ar 1998.gada bāzes izdevumiem, papildus paredzēti programmai “Prokuratūras iestāžu uzturēšana” 0,6 milj. latu, lai palielinātu atalgojumus (saskaņā ar amatalgu aprēķināšanas kārtību), kapitāli remontētu ēkas Kalpaka bulvārī 4, pakalpojumu apmaksai u.c. pasākumiem.

Centrālajai vēlēšanu komisijai programmai “7. Saeimas vēlēšanas 1998.gadā” no jauna paredzēti līdzekļi 1,1 milj. latu, lai organizētu vēlēšanas saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, izbeidzoties 6. Saeimas pilnvarām.

Satversmes aizsardzības birojam izdevumi valsts pamatbudžetā 1998.gadam plānoti 0,8 milj. latu, par 0,1 milj. latu jeb 17,9% vairāk kā 1997.gadā. Papildu līdzekļi paredzēti biroja efektīvas darbības nodrošināšanai.

Eiropas integrācijas birojam plānoti izdevumi 1998.gadam 0,4 milj. latu, par 0,03 milj. latu jeb 7,4% mazāk kā 1997.gadā. Vienlaicīgi programmai “Latvijas integrācija Eiropas Savienībā” plānoti par 0,1 milj. latu jeb 2,2 reizes vairāk, paredzot Tulkošanas un terminoloģijas centra darbības paplašināšanu, lai veicinātu procesu, kas saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. Ir likvidēta apakšprogramma “Īpašu uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās sekretariāts”.

Radio un televīzijai plānoti 1998.gadam valsts pamatbudžeta izdevumi 6,4 milj. latu apjomā, par 0,2 milj. latu jeb 3,5% vairāk kā 1997.gadā.

Papildus paredzēti līdzekļi programmai “Radio” un programmai “Televīzija”, lai saskaņā ar Bernes konvenciju nodrošinātu autoratlīdzību, attiecīgi katrai 0,1 milj. latu, kā arī abām programmām kopā ziemas olimpisko spēļu no Nagano pārraidei 0,1 milj. latu. Plānotas arī investīcijas Latvijas Radio tiešo raidījumu skaņu trakta tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai 0,2 milj. latu.

Valsts cilvēktiesību birojam paredzēti 1998.gadam izdevumi 0,08 milj. latu, par 7,8 tūkst. latu jeb 11,1% vairāk kā 1997.gadā.

Mērķdotācijas pašvaldībām plānotas 1998.gadam 82,6 milj. latu apmērā. Līdzekļi paredzēti pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu un citu darbinieku atalgojumam un sociālā nodokļa nomaksai, speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai un pedagogu un citu darbinieku atalgojumam un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī piecu jaunu speciālo bērnu dārzu un divu internātskolu atvēršanai.

Valsts investīciju programmā plānoti līdzekļi no valsts pamatbudžeta pašvaldību investīciju projektiem — 5,2 milj. latu apmērā.

4.8. Valsts speciālie budžeti

4.8.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

Labklājības ministrijai valsts speciālajā budžetā 1998.gadā ieņēmumi un izdevumi prognozēti 488,0 milj. latu apmērā. Paredzēts, ka 1998.gadā Labklājības ministrijas Valsts akciju sabiedrībai “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, lai īstenotu projektu “Labklājības sistēmas reforma”, tiks piešķirts valsts budžeta aizdevums 1998.gadā 4,5 milj. latu, bet 1999.gadā 1,6 milj latu.

Labklājības ministrijas valsts speciālo budžetu veido divi nošķirti speciālie budžeti:

• sociālā apdrošināšana;

• valsts speciālais veselības aprūpes budžets.

Speciālais budžets — sociālā apdrošināšana

Valsts sociālais apdrošināšanas budžets ir lielākais no visiem valsts speciālajiem budžetiem. 1997.gadā Valsts sociālā apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālais nodoklis. Ņemot vērā sociālā nodokļa izpildi 1997.gada pirmajā pusgadā, prognozēts, ka sociālā nodokļa ieņēmumu plāns tiks izpildīts.

1998.gadā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi paredzēti 424,0 milj. latu apmērā. 1999.gadā sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumi būs 467,2 milj. latu, bet izdevumi 459,0 milj. latu.

4.20. tabula

Speciālais budžets — sociālā apdrošināšana , milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 391,1 424,0 467,2

1. Sociālās apdrošināšanas iemaksas 383,0 416,7 462,1

1.1. Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 376,5 413,7 459,1

1.2. Ar sociālās apdrošināšanas iemaksām

saistītie maksājumi (soda nauda,

nokavējuma nauda u.c.) 6,5 3,0 3,0

2. Valsts pamatbudžeta dotācija 7,6 7,0 4,9

t.sk. Valsts pensiju izmaksu nodrošināšanai 0,8 — —

VSA fondam sociālo pabalstu piešķiršanai 1,6 1,8 1,8

Lauksaimniecībā nodarbināto sociālā

nodokļa kompensācijas par 1996.gadu 1,6 1,8 —

Labklājības sistēmas reformas īstenošanai — 0,3 —

Valsts iemaksas sociālai apdrošināšanai 3,2 3,1 0,2

Kopējie izdevumi 391,3 424,0 459,0

t.sk. Labklājības sistēmas reformas īstenošanai 0,4

Sociālo iemaksu administrēšanai (VID) 1,3

Pārējie 422,3

Tīrie aizdevumi — 4,5 1,6 Fiskālais deficīts –0,2 –4,5 6,6

Sociālās apdrošināšanas valsts speciālā budžeta galvenais ieņēmumu avots būs sociālās apdrošināšanas iemaksas (nodoklis), kas no kopējiem valsts speciālo budžetu ieņēmumiem 1998.gadā veidos 416,7 milj. latu, bet 1999.gadā — 462,1 milj. latu. Sīkāk sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozes 1998. un 1999.gadā analizētas budžeta paskaidrojumu 4.5.2. apakšnodaļā.

Otrs svarīgākais sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu avots ir valsts pamatbudžeta dotācija, kas 1998.gadā paredzēta 7,0 milj. latu, bet 1999.gadā 4,9 milj. latu apmērā.

Paredzēts, ka 1998.gadā Labklājības ministrijas bezpeļņas organizācijai v/a “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, lai īstenotu projektu “Labklājības sistēmas reforma”, tiks piešķirts valsts budžeta aizdevums 1998.gadā 4,5 milj. latu, bet 1999.gadā 1,6 milj latu.

1997.gadā izstrādāts likumprojekts “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā 1998.gada 1.janvārī. Likumprojektā ir noteikts, ka, lai varētu labāk apsaimniekot un efektīvāk izlietot sociālās apdrošināšanas budžetu, nodrošināt ilgtermiņa uzkrājumus, īpaši Nodarbinātības speciālajā budžetā un Valsts pensiju speciālajā budžetā, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no četriem speciālajiem budžetiem, kuru izdevumi 1998.gadam plānoti šādos apmēros:

• Valsts pensiju speciālais budžets — 322,2 milj. latu;

• Nodarbinātības speciālais budžets — 28,7 milj. latu;

• Darba negadījumu speciālais budžets — 1,0 milj. latu;

• Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets — 63,1 milj. latu;

• Bezpeļņas organizācija Valsts akciju sabiedrība “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” — 9,0 milj. latu.

Sociālās apdroņināņanas valsts speciālais budžets tiek veidots kā konsolidēts budžets, no kura izslēgti četru speciālo budžetu iekšējie pārskaitļjumi no viena budžeta uz otru.

1998.gadā plānots atsevišķā apakšprogrammā “Bezpeļņas organizācijas valsts a/s “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”” nodalīt četru budžetu (Valsts pensiju speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba negadījumu speciālā budžeta un Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta) administrēšanas izdevumus 9,0 milj. latu apmērā.

Valsts pensiju speciālā budžeta kopējie izdevumi 1998.gadā paredzēti 322,2 milj. latu apmērā. No valsts pensiju speciālā budžeta paredzēts izmaksāt vecuma pensijas, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā, izdienas pensijas un apbedīšanas pabalstus pensionāriem. Valsts pensiju indeksācijai 1998.gadā paredzēti 10,9 milj. latu.

Lielākais īpatsvars valsts pensiju budžeta izdevumos 1998.gadā būs vecuma pensijām — 90,4%. Plānots, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits palielināsies līdz 514 135 cilvēkiem (1997.gadā — 502 720 cilvēki), pensijas vidējais apmērs līdz Ls 47,95 (1997.gadā — Ls 44,95), paredzot vecuma pensijas vidējā apmērā palielinājumu par Ls 1,63 mēnesī. Izdevumi valsts pensijām palielinās arī sakarā ar to, ka sasniedzot 60 gadu vecumu, vairs nesaņem invaliditātes pensiju, bet gan vecuma pensiju.

Bez tam likumprojektā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir arī paredzēts, ka no 1998.gada pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi varēs pievienoties jebkura persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātai sociālai apdrošināšanai Latvijas Republikā.

Nodarbinātības speciālā budžeta kopējie izdevumi 1998.gadā paredzēti 28,7 milj latu apmērā.

1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, izdevumi bezdarbnieku pabalstiem palielināti par 6,6 milj. latu, bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai par 1,0 milj. latu, bezdarbnieku stipendijām par 0,6 milj. latu. Bez tam, lai nodrošinātu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā” paredzēto apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad bezdarba līmenis pārsniedz prognozēto, bezdarbnieku pabalstiem tiek veidota rezerve 3,4 milj. latu apmērā.

Vidējais bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits plānots 34 200 cilvēku (1997.gadā — 32 300 cilvēku), pabalsta vidējais apmērs Ls 49,80 (1997.gadā — Ls 30,24) un tas atkarīgs no bezdarbnieku pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas.

Bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā paredzēts iesaistīt 12 800 bezdarbnieku (1997.gadā — 8 486 bezdarbnieku).

Darba negadījumu speciālā budžeta kopējie izdevumi 1998.gadā paredzēti 1,0 milj latu apmērā.

1998.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi paredzēts palielināt no 0,08% līdz 0,09%. Līdz ar to obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi palielinās par 0,2 milj. latu. Tajā pat laikā kopējie ieņēmumi samazinās, jo nav paredzētas valsts iemaksas, kas 1997.gadā tika veiktas kā vienreizējas iemaksas (par mācību un audzināšanas iestāžu audzēkņiem un studentiem, kas nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā).

1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, palielināti izdevumi atlīdzībai par darbaspēju zaudējumu (par 0,3 milj. latu), kas saistīts ar atlīdzības saņēmēju skaita pieaugumu, vienlaicīgi samazinot izdevumus pārējiem pabalstiem un pasākumiem.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta kopējie izdevumi 1998.gadā paredzēti 63,1 milj latu apmērā.

Tā kā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, invaliditātes pensiju var saņemt tikai tās personas, kurām apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks kā 3 gadi, un invaliditātes pensiju saņēmēji, sasniedzot 60 gadu vecumu, vairs nesaņem invaliditātes pensiju, bet gan vecuma pensiju, tad 1998.gadā paredzēts, ka izdevumi invaliditātes pensijām samazināsies (par 3,2 milj. latu). Paredzēts samazināt arī izdevumus maternitātes pabalstiem (par 1,4 milj. latu) un slimības pabalstiem (par 0,1 milj. latu), kas izskaidrojams ar to, ka likums stājas spēkā tikai no 1997.gada 1.janvāra un līdz ar to 1997.gadā nebija iespējams precīzi saplānot nepieciešamos līdzekļus šiem pabalstiem.

Bezpeļņas organizācijas Valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” speciālā budžeta kopējie izdevumi speciālo budžetu administrēšanai 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, samazināti (par 0,8 milj. latu). Samazinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas procesa novirzīšanu uz Valsts ieņēmumu dienestu (samazinātas 350 štata vienības). Tajā pat laikā, sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas funkciju paplašināšanos — sociālās apdrošināšanas personu kontu apkalpošanu (saņems datus no Valsts ieņēmumu dienesta personificētās uzskaites, izsniegs izziņas no personīgā konta, veiks valsts un citu iemaksu reģistrēšanu personīgajos kontos, veiks brīvprātīgās pensijas apdrošināšanas iemaksu reģistrēšanu personīgajos kontos, veiks kontu formēšanu), darbinieku skaits palielināts par 33 štata vienībām.

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

1998.gadā Valsts speciālais veselības aprūpes budžeta ieņēmumi un izdevumi paredzēti 64,0 milj. latu, bet 1999.gadā 68,4 milj. latu apmērā.

Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, sākot no 1997.gada 1.janvāra, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieskaita 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Prognozēts, ka 1998.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā būs 54,6 milj. latu, bet 1999.gadā 58,9 milj. latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze 1998. un 1999.gadam analizēta budžeta paskaidrojumu 4.5.2. apakšnodaļā.

Prognozējot Valsts speciālajā veselības aprūpes budžeta ieņēmumus, tika ņemts vērā, ka 1998. un 1999.gadā šim budžetam tiks piešķirta valsts pamatbudžeta dotācija — 9,4 milj. latu.

Salīdzinot ar 1997.gadu, Valsts veselības aprūpes budžeta finansējums ir samazināts, jo 1997.gadā, izdarot grozījumus valsts budžetā, Saeima piešķīra papildu finansējumu medikamentu iegādei ar atlaidi, kas palielināja 1997.gada finansējuma apjomu.

4.21. tabula

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets , milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 62,3 64,0 68,4

t.sk. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 51,6 54,6 58,9

Valsts pamatbudžeta dotācija 10,7 9,4 9,4

4.8.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi 1998.gadā plānoti 9,9 milj. latu apmērā. 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, izdevumi ir palielināti par 1,9 milj. latu jeb 24,4 procentiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālais budžets sastāv no:

• Vides aizsardzības fonda;

• Skrundas RLS zemes nomas maksas.

Vides aizsardzības fonds

1998. un 1999.gadā Vides aizsardzības fonda ieņēmumi un izdevumi prognozēti 8,5 milj. latu apmērā.

Vides aizsardzības fonda ieņēmumi galvenokārt veidojas no likumā “Par dabas resursu nodokli” noteiktiem nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un piesārņojumu — 8,2 milj. latu. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognoze 1998. un 1999.gadam sīkāk analizēta budžeta paskaidrojumu 4.5.2.apakšnodaļā.

Vides aizsardzības fonda izdevumus 1998.gadā plānots izlietot uz vides atveseļošanu vērstu kopprojektu ar ārvalstu līdzdalību finansēšanai.

4.22. tabula

Vides aizsardzības fonds , milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 5,5 8,5 8,5

t.sk. Dabas resursu nodoklis 5,5 8,2 8,2

Skrundas RLS zemes nomas maksa

1998. un 1999.gadā ieņēmumi no Skrundas RLS nomas maksas valsts speciālajā budžetā tiek plānoti 1,4 milj. latu pie nosacījuma, ka likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam” tiks noteikts, ka ieņēmumi no Skrundas lokatora nomas maksas sadalās sekojoši:

• valsts budžetā — 50%,

• speciālajā budžetā — 50%.

Speciālajā budžetā ieskaitīto nomas maksas līdzekļu izlietojumu nosaka MK izveidota komisija. Paredzēts, ka 1998.gadā Skrundas RLS zemes nomas maksas līdzekļi tiks izlietoti kā investīcijas Kuldīgas rajona infrastruktūras objektu celtniecībai un rekonstrukcijai.

4.8.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

1998.gadā Satiksmes ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 57,2 milj. latu, bet izdevumi 57,4 milj. latu. Lai kompensētu izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem (par 0,2 milj. latu), kā seguma avots tiks izmantots valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikuma samazinājums.

Satiksmes ministrijas valsts speciālā budžeta aizdevumi plānoti 9,9 milj. latu, līdz ar to šim valsts speciālajam budžetam būs fiskālais deficīts 10,1 milj. latu apmērā.

Satiksmes ministrijas valsts speciālais budžets sastāv no trim atsevišķiem fondiem:

• Valsts autoceļu fonda;

• Ostu attīstības fonda;

• Lidostu nodevas konta.

Valsts autoceļu fonds

Prognozēts, ka 1998.gadā Valsts autoceļu fonda ieņēmumi un izdevumi būs 54,7 milj. latu, bet 1999.gadā 66,6 milj. latu.

Valsts autoceļu fonda ieņēmumi galvenokārt veidojas no akcīzes nodokļa par degvielu ieņēmumiem (50%) un ieņēmumiem par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu.

1998.gadā lielāko Valsts autoceļu fonda līdzekļu daļu — 51,7 milj. latu vai 95% no kopējiem izdevumiem paredzēts novirzīt apakšprogrammai “Autoceļi”, t.i. daļa līdzekļu tiks pārskaitīti Valsts a/s “Latvijas dzelzceļi” sliežu ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras uzturēšanai un remontam, dotācijām pasažieru pārvadājumiem ar autobusu lauku apvidū, pašvaldību autoceļu remontam un uzturēšanai u.c. pasākumiem.

Valsts a/s “Latvijas Autoceļu direkcija” realizēs Valsts autoceļu fonda darbību un tai paredzēti līdzekļi 3,0 milj. latu apmērā, kas ir par 16% vai 0,4 milj. latu vairāk kā 1997.gadā. 1998.gadā paredzēts izlietot vairāk līdzekļus šādiem pasākumiem:

1) valsts autoceļu tīkla periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai, projektēšanai un izpētei, kredītu atmaksai u.c.;

2) pašvaldību autoceļu finansēšanai;

3) pasažieru regulārā autobusu transporta dotēšanai lauku apvidos.

Jāatzīmē, ka šīs akciju sabiedrības uzturēšanas izdevumu īpatsvars kopējos Autoceļu fonda izdevumos palielinās gadu no gada (1996.g. — 3,8%, 1998.g. — 5,1%), kas jāvērtē kā negatīva tendence.

4.23. tabula

Valsts autoceļu fonds, milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 45,1 54,7 66,6

t.sk. Akcīzes nodoklis 37,5 47,1 59,0

Transportlīdzekļu nodeva 7,5 7,5 7,5

Kopējie izdevumi 45,1 54,7 66,6

Tīrie aizdevumi 10,8 8,9 10,9

Fiskālais deficīts –10,8 –8,9 –10,9

Akcīzes nodoklis

Likumā “Par akcīzes nodokli” noteikts, ka 50% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu tiek ieskaitīti Valsts autoceļu fondā. Tiek prognozēts, ka 1998.gadā Valsts autoceļu fonds saņems 47,1 milj. latu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu, bet 1999.gadā — 59,0 milj. latu. Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze aplūkota budžeta paskaidrojumu 4.5.1. apakšnodaļā.

Transportlīdzekļu nodeva

Ieņēmumi no transportlīdzekļu nodevas tiek sadalīti: 70% ieskaita Valsts autoceļu fondā, bet 30% — pašvaldību autoceļu (ielu) fondā.

Likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” nav paredzēts sods par nesamaksātu nodevu. Likums arī nenosaka, ka iepriekšējā gadā nenomaksāta nodeva jāsamaksā nākamajā gadā. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz nesamērojami zemu sodu par transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas rada priekšnoteikumus, ka transpotlīdzekļu īpašniekiem ir izdevīgāk maksāt soda naudu, nevis uzrādīt transporta līdzekli tehniskai apskatei, pirms kuras jānomaksā nodeva.

Rezultātā tas kavē transportlīdzekļu nodevas iekasēšanu, tāpēc prognozējams, ka 1998. un 1999.gadā, neskatoties uz transportlīdzekļu skaita pieaugumu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas Valsts autoceļu fondā nepieaugs un būs 7,5 milj. latu.

Ostu attīstības fonds

1998.gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi no ostu un kuģošanas nodevām Ostu attīstības fondā būs 0,8 milj. latu, bet 1999.gadā 1,0 milj. latu.

Paredzēts, ka 1998.gadā Ostu attīstības fonda līdzekļus novirzīs investīcijām Rīgas, Liepājas, Ventspils ostām, kā arī mazajām ostām — Engurei, Ainažiem u.c.

4.24. tabula

Ostu attīstības fonds , milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 1,0 0,8 1,0

t.sk. Ostu un kuģošanas nodeva 0,7 0,8 1,0

Lidostas nodevas speciālā budžeta konts

Paredzēts, ka 1998. un 1999.gadā lidostas nodeva būs 1,8 milj. latu.

1997.gada 4. martā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.88 “Noteikumi par lidostas nodevu”. Saskaņā ar tiem lidostas nodeva, kuras lielums ir 7 lati no katra pasažiera, kas no lidostas Rīga izlido uz ārvalstīm, tiek ieskaitīta Satiksmes ministrijas speciālā budžeta kontā.

Ienākumi, kas saņemti par šo nodevu, tiks izmantoti jauna pasažieru termināla un tam pieguļošā perona būvniecības un attīstības darbiem lidostā Rīga.

4.8.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

Zemkopības ministrijai paredzēti valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi 1998.gadam attiecīgi 18,6 milj. latu.

Zemkopības ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir divi fondi:

• Mežsaimniecības attīstības fonds;

• Zivju fonds.

Mežsaimniecības attīstības fonds

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā Mežsaimniecības attīstības fonda ieņēmumi un izdevumi būs 18,0 milj. latu.

Mežsaimniecības attīstības fonda galvenais ieņēmumu avots ir ieņēmumi no mežu resursu realizācijas. Līdz ar kokmateriālu tirgus aktivizēšanos un cenu pieaugumu izsolēs pieaug arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Lielāks nekā 1997.gadā būs pieprasījums pēc mežierīcības projektiem, tādēļ 1998.gadā pieaugs arī ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

1998.gadā ieņēmumu lielāko daļu — 16,5 milj. latu paredzēts izlietot Valsts meža dienesta uzturēšanai, meža apsardzībai un aizsardzībai, meža atjaunošanai un sēklkopībai, meža kopšanai, meža ceļu infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Mežierīcībai paredzēts novirzīt 1,0 milj. latu, Meža un medību inspekcijai — 0,1 milj. latu, mežzinātnei — 0,1 milj. latu, pārējiem izdevumiem — 0,2 milj. latu.

4.25. tabula

Mežsaimniecības attīstības fonds, milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 15,8 18,0 18,0

t.sk. Ieņēmumi no mežu resursu realizācijas 7,1 11,0 11,0

Ieņēmumi no mežu resursu realizācijas

Likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas” noteikts, ka 70% no ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas tiek ieskaitīti Mežsaimniecības attīstības fondā, bet 30% —- pagastu vai pilsētu budžetā.

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā Valsts speciālajā budžeta ieņēmumi no mežu resursu realizācijas būs 11 milj. latu, tai skaitā no celmu naudas 7,1 milj. latu.

Zivju fonds

1998. un 1999.gadā Zemkopības ministrijas Zivju fondā tiek prognozēti ieņēmumi un izdevumi 0,6 milj. latu apmērā, tai skaitā ieņēmumi no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un izmantošanas 0,2 milj. latu apmērā.

Zivju fonda līdzekļus plānots izlietot zivju resursu atražošanai un pavairošanai, zinātniskās pētniecības programmu finansēšanai zivsaimniecībā, reģionālajai zivsaimniecības attīstībai, zivju aizsardzībai un starptautiskajai sadarbībai.

4.8.5. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

Ekonomikas ministrijas paredzēti valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi 1998.gadam plānoti 54,4 milj. latu apmērā.

Ekonomikas ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir:

• Valsts īpašuma privatizācijas fonds;

• Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Prognozēts, ka 1998.gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi būs 51,2 milj. latu, tai skaitā iemaksas valsts pamatbudžetā 48,8 milj. latu. Kaut gan bija paredzēts, ka līdz 1998.gadam valsts un pašvaldību īpašumu privatizācija būs pabeigta, tomēr, sakarā ar to, ka šis process ir ieildzis, arī 1999.gadā tiek plānoti Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi 23 milj. latu, no kuriem 10,5 milj. latu būs iemaksas valsts pamatbudžetā.

4.26. tabula

Valsts īpašuma privatizācijas fonds, milj. latu

1997 1998 1999

prognoze

Kopējie ieņēmumi 42,0 51,2 23,0

t.sk. Iemaksas valsts pamatbudžetā 21,5 48,8 10,5

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija

Tiek prognozēts, ka 1998.gadā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas (nedzīvojamo telpu pārdošanas), ņemot vērā, ka ieņēmumi būs arī no pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas, būs 3,2 milj. latu, bet 1999.gadā 5 milj. latu.

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisija darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu.

4.8.6. Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets

Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi 1998.gadā plānoti 1,2 milj. latu apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālais budžets ir speciālais budžets sporta vajadzībām, bet Kultūras ministrijas — speciālais budžets kultūras vajadzībām.

Speciālais budžets sporta vajadzībām un speciālais budžets kultūras vajadzībām

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā ieņēmumi no izlozes un azartspēļu nodevas un nodokļu maksājumiem Kultūras ministrijas speciālajā budžetā kultūras vajadzībām, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas speciālajā budžetā sporta vajadzībām būs 1,2 milj. latu.

Saskaņā ar likumu “Par izlozēm un azartspēlēm” valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu (visu summu), kā arī izložu un azartspēļu nodokli 75% apmērā, ieskaita speciālajā budžetā. Minētajā likumā norādīts, ka priekšlikumus par saņemtā ienākuma konkrēto sadalījumu katru gadu nosaka Ministru kabineta izveidota nozaru ekspertu padome.

Konkrētais līdzekļu izlietojums speciālajam budžetam sporta vajadzībām katru gadu tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu, bet speciālā budžeta kultūras vajadzībām līdzekļu izlietojumu, saskaņā ar likumprojektu par Kultūrkapitāla fondu, kultūras atjaunotnei un mākslas jaunrades procesiem noteiks Kultūrkapitāla fonda padome.

1997.gada 5. jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”. Šie grozījumi paredz, ka sākot ar 1997.gada 1.jūliju azartspēles būs aizliegts organizēt ražošanas telpās, pasta un banku iestādēs, valsts varas, pārvaldes un kontroles iestāžu atrašanās vietās u.c. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem šo likuma grozījumu rezultātā valsts speciālais budžets varētu zaudēt aptuveni 0,3 milj. latu.

4.8.7. Nacionālā radio un televīzijas padome

Prognozēts, ka 1998.gadā Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi būs 0,06 milj. latu, bet 1999.gadā 0,07 milj. latu. Tos paredzēts izlietot elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstībai.