Finansu ministrija Dienesta vēstule Saeimai Nr.1.5/1673

Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu

Finansu ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Latvijas Republikas 6.Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G–24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, ziņojumu. Finansu ministrija atzinīgi novērtē komisijas veikto darbu G–24 kredītu piešķiršanas mehānisma kļūdu analīzē, kā arī valstij radīto zaudējumu cēloņu noteikšanā.

Vienlaikus vēlamies izteikt savus apsvērumus par atsevišķiem komisijas ziņojumā skartajiem jautājumiem.

Nepiekrītam secinājumam, ka Valsts kasei nav pilnas informācijas par situāciju ārvalstu kredītu atmaksāšanā un uzraudzībā. Valsts kases informatīvā datu bāze, kas tiek uzlabota un papildināta, nodrošina pilnu informāciju par aizdevumu atlikumiem un atmaksātajām summām, kas tiek regulāri salīdzināta ar Latvijas Bankas uzskaites datiem. Uzskatām, ka Finansu ministrijā un Valsts kasē veiktās reformas ir attaisnojušās, tās ir nodrošinājušas Rietumeiropā pieņemtas prakses ieviešanu valsts finansu līdzekļu pārvaldē un ļauj efektīvāk vadīt valsts kredītresursus.

Finansu ministrija, veicot ārvalstu aizdevumu izmantošanas uzraudzību un atmaksas iespēju novērtēšanu, regulāri analizē aizdevumu lietotāju finansu pārskatus (bilances, peļņas un zaudējumu aprēķinus, gada pārskatus), uzskaites sistēma Valsts kasē nodrošina pilnīgu informāciju par aizdevumu lietotāju veiktajiem maksājumiem. Tiek aprēķināti un izvērtēti tālāk minētie rādītāji:

— likviditātes rādītāji, kas raksturo uzņēmuma spēju dzēst īstermiņa saistības;

— saistību jeb maksātspējas rādītāji, kas atspoguļo uzņēmuma spēju dzēst visas saistības;

— aprites rādītāji, kuri raksturo uzņēmuma līdzekļu izmantošanas efektivitāti;

— rentabilitātes rādītāji, kas atspoguļo uzņēmuma darbības galarezultātu.

Apkopojot šo informāciju, Finansu ministrija novērtē aizdevumu lietotāju finansiālo stāvokli, kas ļauj prognozēt kredītu atmaksas iespējas. Tas ir nepieciešams, lai plānotu, kādi zaudējumi nākotnē varētu rasties, ja aizdevumu lietotāji nespēs pildīt savas saistības.

Tiek organizētas arī ārvalstu aizdevumu izmantošanas auditorpārbaudes. Nevaram piekrist, ka par auditorfirmu pakalpojumiem Finansu ministrija būtu nelietderīgi iztērējusi naudas līdzekļus, jo auditorpārbaudes dod iespēju atklāt dažādus riska faktorus aizdevumu lietotāju darbībā, kurus nevar atklāt, analizējot tikai finansu pārskatus. Tādā veidā auditorslēdzienu un finansu pārskatu izvērtēšana savstarpēji papildina viena otru, radot pilnīgāku kopainu par katra aizdevuma atmaksas iespējām.

Jāpiebilst, ka auditorfirmas, kuras Finansu ministrija piesaistīja ārvalstu aizdevumu izlietošanas pārbaudēm, tika izraudzītas konkursa kārtībā, izvēloties izdevīgākos piedāvājumus. Lai nākotnē samazinātu auditorpārbaužu izmaksas, slēdzot līgumus ar ārvalstu aizdevumu lietotājiem, ir noteikts, ka auditorpārbaužu izmaksas sedz aizdevumu lietotāji.

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka nevienā no normatīvajiem aktiem, kas regulēja G–24 kredīta piešķiršanu un uzraudzību, nebija noteikta metodika, kādā jāveic aizdevumu uzraudzība, tāpēc Finansu ministrija kā efektīvāko uzraudzības veidu izraudzījās auditorpārbaudes. Bez tam 1994.gadā , kad notika pirmās auditorpārbaudes, vēl bija izmaksāta mazākā daļa G–24 kredītu.

Strīds starp SWH un likvidējamo a/s “Banka Baltija” tika izskatīts Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras šķīrējtiesā (likumīgi atzīta Latvijas Republikā) 1996.gada 9.oktobrī, t.i., līdz a/s “Banka Baltija” valdības kredītu nodošanai apkalpošanai a/s “Parekss banka”. G–24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītlietas tika nodotas tikai 1997.gada 9.maijā. Līdz lietu nodošanai Finansu ministrijai nebija likumīgu tiesību ietekmēt šīs lietas gaitu. Tiesas spriedums par savstarpēju ieskaitu ir pamatots ar to, ka SWH izstrādāja a/s “Banka Baltija” informatīvo sistēmu, kura netika apmaksāta un pārtraukta tās finansēšana, savukārt SWH ir parādā a/s “Banka Baltija” sakarā ar SVF aizdevumu, kura galīgais atmaksas termiņš ir 1998.gada 5.aprīlis. Saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, kurš apstiprināts LR Tieslietu ministrijā, šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Jāpiezīmē, ka ir spēkā Finansu ministrijas kreditora prasība pret a/s “Banka Baltija” par minētā kredīta atmaksu, kuru sākotnēji iesniedza Latvijas Banka Finansu ministrijas vārdā.

Lietas par kredītu piedziņu pret Liepājas gaļas kombinātu, Jēkabpils gaļas kombinātu un saldētavām, Balvu gaļas kombinātu (SIA “Balga”), Daugavpils piena kombinātu nav pārtrauktas, bet piedziņas process turpinās. Tā a/s “Daugavpils piens” ar Latgales apgabaltiesas 1997.gada 12.augusta spriedumu ir atzīta par maksātnespējīgu, ir iecelti administratori, un Finansu ministrija ir iesniegusi kreditora pretenziju par aizdevuma pamatsummas, procentu un soda naudas piedziņu. Ar Kurzemes apgabaltiesas 1996.gada 18.decembra spriedumu VAS “Liepājas gaļas kombināts” atzīta par maksātnespējīgu, un ar 1997.gada 12.maija tiesas lēmumu ir uzsākta bankrota procedūra. SIA “Balga” ir atzīta par maksātnespējīgu ar Latgales apgabaltiesas 1997.gada 14.jūlij a lēmumu ar aresta uzlikšanu pamatlīdzekļiem un naudas līdzekļiem. Arī pret pārējiem piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuri ir parādnieki, ir ierosināta tiesvedība, kas atrodas dažādās procesa stadijās.

Finansu ministrijas sarakste ar EEK par aizdevuma atmaksas iespējām turpinājās arī pēc deputātu komisijas atzinumā minētā 1996.gada 29.marta, līdz 1996.gada 21.novembrī no EEK tika saņemta konkrēta informācija par atmaksas iespējām. Nosacījumi bija neizdevīgi: minimālā atmaksājamā summa 20 milj. ECU un soda nauda par ātrāku atmaksu 0,7%. Ja atmaksātā summa ir mazāka, soda procenti tiek noteikti vēl lielāki. 1996.gada 1.decembrī Finansu ministrijas rīcībā bija atmaksātie līdzekļi 9,4 milj. USD vai 7,4 milj. ECU apmērā. Aprēķinot kopējās atmaksāšanas izmaksas un veicamos procentu maksājumus, tika pieņemts lēmums aizdevumu neatmaksāt.

Pārņemot valsts ārējā parāda vadības funkciju Valsts kasē, uzsākts īstenot aktīvu parāda vadības politiku ar mērķi minimizēt apkalpošanas izdevumus. Pamatojoties uz situācijas analīzi, tika pieņemts lēmums atmaksātos G–24 aizdevumu līdzekļus izvietot depozītos. Aizdevumi ir ar mainīgo procentu likmi, un maksājuma periods — 6 mēneši. Lai neriskētu ar procentu likmju svārstībām nelabvēlīgā virzienā, pieņemts lēmums depozītu likmi fiksēt tajā pašā dienā, kad tiek fiksēta aizdevuma likme. Šobrīd visi G–24 aizdevumu atmaksātie līdzekļi ir izvietoti depozītos ar depozītu procentiem: 5,735% “AB Svenska Exportcredit” pret aizdevēja likmi 6,38%; 5,8125% “Finnish Exportcredit” pret aizdevēja likmi 6,94% un 5,82% EEK pret aizdevēja likmi 5,84%, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem starp Finansu ministriju un Latvijas Banku.

Bez tam informējam, ka šobrīd tiek uzsāktas sarunas par iespēju veikt “Finnish Exportcredit” un citu aizdevumu pirmstermiņa atmaksas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt Jūsu vadītās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, ņemot vērā šajā vēstulē izteiktos papildinājumus un precizējumus.

Ar cieņu,

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

1997.gada 7.oktobrī