31.oktobris — pasu nomaiņas pēdējais termiņš

Vakar, 9.oktobrī, Iekšlietu ministrijā notika preses konference par PSRS pasu nomaiņu Latvijas pilsoņiem. Preses konferencē piedalījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Ints Zītars, priekšnieka vietnieks Andris Jānis Lejiņš un pasu nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Peneze (attēlā). Pasu nomaiņas termiņš ir 1997.gada 1.novembris, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija grozījumiem MK 1995.gada 24.oktobra noteikumu par Latvijas pilsoņu pasēm 29.punktu: “Atzīt par nederīgām Latvijas pilsoņu rīcībā esošās bijušās PSRS iekšzemes pases ar 1997.gada 1.novembri.” Šie MK grozījumi ir publicēti 1997.gada 18.jūlija “Latvijas Vēstneša” numurā. priekšnieks Ints Zītars šajā sakarā sacīja:

— 1997.gada 31.oktobrī beidzas bijušās PSRS pasu nomaiņas termiņš Latvijas Republikas pilsoņiem, taču pašlaik šīs pases nav nomainījuši ap 100 000 Latvijas Republikas pilsoņu. Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers ir parakstījis pavēli, lai palīdzētu Latvijas Republikas pilsoņiem izpildīt savu pienākumu pret valsti un laikā saņemt pilsoņu pases. Vientuļiem pensionāriem, invalīdiem, represētajiem, kuri nevarēs ierasties PMLP nodaļās vecuma vai slimības dēļ, pasu nomaiņa tiks organizēta dzīvesvietās un pagastos. Lai veicinātu ātrāku dokumentu pieņemšanu un pasu izsniegšanu īpaši tiem cilvēkiem, kuri dzīvo lauku rajonos un kuru dzīvesvieta atrodas tālu no PMLP nodaļām, Valsts policijas pilsētu un rajonu pārvaldes sniegs palīdzību PMLP darbiniekiem, tajā skaitā arī ar transportu. Pēc tam J.Zītars un A.J.Lejiņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik reāli ir, ka visi šie 100 000 cilvēku paspēs apmainīt savas pases līdz 1.novembrim?

Ints Zītars: — Atbildēt ir diezgan grūti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka mūsu jauda ir aptuveni 30 000 pasu mēnesī. Intensificējot darbu, šo skaitli varētu dubultot, taču ir skaidrs, ka visi 100 000 cilvēku nepaspēs šīs pases saņemt līdz 1.novembrim. Taču šie cilvēki, protams, paliek Latvijas pilsoņi, lai gan saskaņā ar Administratīvo likumpārkāpumu kodeksu var tikt sodīti.

Jautājums: — Kāds ir šis sods?

Ints Zītars: — Sodu uzliek pašvaldību administratīvo likumpārkāpumu komisijas, un tas ir līdz 25 latiem.

Jautājums: — Kurā rajonā varētu būt vislielākais skaits cilvēku, kam jānomaina pases?

Dzintra Peneze: — Līdz šā gada septembrim mēs esam izsnieguši 1 000 000 315 Latvijas pases, no tām viena daļa ir izsniegta bērniem ceļošanai uz ārzemēm. Diezgan grūts stāvoklis ir Rēzeknes rajonā, kur pases nav apmainījuši apmēram 10 procenti Latvijas pilsoņu, kā arī Rīgas pilsētā. Šobrīd, lai apmainītu pases, rindas nav lauku rajonos, arī Rīgā to nav, izņemot Latgales priekšpilsētu. Jāpiebilst, ka ir sagatavotas apmēram 15 000 pases, kuras vēl nav izņemtas.

Jautājums: — Vai gausā pasu nomaiņa nav saistīta ar naudas summu, kas jāiemaksā, apmainot pasi? Tā ir 5 lati, kas daļai pilsoņu ir samērā liela nauda.

Andris Jānis Lejiņš: — Jā, protams, daudziem tā ir liela summa, taču gribu atgādināt, ka jauniešiem un pensionāriem ir jāmaksā tikai viens lats.

Jautājums: — Kuras ir visdaudzskaitlīgākās iedzīvotāju grupas, kas vēl nav apmainījušas pases?

Dzintra Peneze: — Mums ir zināms, ka puse ir pensionāri un otra puse — dzimušie laikā no 1950. līdz 1960.gadam.

Jautājums: — Kā jūs pārliecinātu pilsoņus par pasu nomaiņas nepieciešamību?

Ints Zītars: — Pase ir nepieciešama, ceļojot uz ārzemēm, saņemot pensijas vai naudas pabalstus, kā arī tas ir katra Latvijas pilsoņa patriotiskais pienākums pret valsti.

Ints Zītars gan atzina, ka 5 procenti pilsoņu varētu šīs pases neapmainīt, taču no tā nav pasargāta neviena valsts.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”