Kad Cilvēktiesību konvencija ienāk Latvijā

Vakar, 6.martā, Rīgā notika Latvijas Ārlietu ministrijas un Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektoriāta rīkots seminārs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" Vakar, 6.martā, preses konferencē: Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāl-direktorāta programmu padomniece Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Lucius Vildhābers, Latvijas Ministru kabineta pārstāve starp-tautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Maļinovska

Pie ārlietu ministra

Vakar, 6. martā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidentu Luciusu Vildhāberu ( Luzius Wildhaber ), kurš ieradies Rīgā, lai piedalītos Latvijas Ārlietu ministrijas un Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorāta rīkotajā seminārā "Eiropas Cilvēktiesību konvencija un tās tiesu prakse: Piemērošana nacionālajās tiesu instancēs un valsts pārvaldē".

Sarunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidentu runāts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzības mehānisma attīstīšanā. Atzīmēts, ka par šīs tiesas procedūras efektivitāti liecina aizvien pieaugošais sūdzību skaits, kas norāda uz indivīdu un valstu augsto uzticības pakāpi Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

I.Bērziņš kā Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs interesējās par tām problēmām, ar kurām savā darbībā sastopas Eiropas Cilvēktiesību tiesa. L. Vildhābers pieskārās Cilvēktiesību tiesas lielajai darba slodzei, jautājumiem, kas saistīti ar tiesas budžeta palielināšanu, kā arī raksturoja tiesnešu darbu. Runāts arī par cilvēktiesību jautājumiem jaunajās Eiropas Padomes dalībvalstīs.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Vakar, 6. martā, Rīgas Juridiskajā augstskolā notika Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Eiropas Padomes (EP) Cilvēktiesību ģenerāldirektorāta rīkotais seminārs par tematu "Eiropas Cilvēktiesību konvencija un tās tiesu prakse: piemērošana nacionālajās tiesu instancēs un valsts pārvaldē". Pēcpusdienā, semināra starpbrīdī, uz preses konferenci tika aicināti žurnālisti. Tajā piedalījās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Lucius Vildhābers, Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorāta programmu padomniece Ineta Ziemele, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Maļinovska un vēl daži pārstāvji.

K. Maļinovska pastāstīja, ka semināra gaitā uzsvērta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanas nepieciešamība ne tikai tiesu darbā, bet arī pārvaldē, kas skar ierēdņus. Semināra gaitā uzmanība pievērsta dažādu valstu pieredzei šajā jomā. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktors Mārtiņš Mits sniedzis plašu informāciju par Latvijas tiesu praksi, ievērojot cilvēktiesības, minēto konvenciju. Nozīmīga jau ir un saistībā ar grozījumiem Satversmes tiesas likumā vēl aktuālāka kļūs Satversmes tiesas darbība tieši šajā aspektā, jo Satversmes tiesā varēs vērsties ne tikai vispārējās jurisdikcijas tiesas, bet arī indivīdi, ja uzskatīs , ka pārkāptas personas cilvēktiesības. Semināra darbā piedalās arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits, kas uzsvēris nepieciešamību katram ierēdnim zināt un prast ievērot savā darbā Cilvēktiesību konvencijas prasības.

I.Ziemele pastāstīja, ka šajā seminārā piedalās viesi ne tikai no Igaunijas, Lietuvas, bet arī no Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas, kas ir jaunas EP dalībvalstis. Viņa informēja, ka pret Lietuvu jau ir četri Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, pret Igauniju — divi, bet pret Latviju piekritībā pieņemts pagaidām viens. Tāpēc svarīgi ir sniegt informāciju šajos jautājumos, skaidrot, lai katrā valstī mēģinātu strīdīgas lietas vispirms risināt nacionālajās tiesās, Satversmes jeb konstitucionālajās tiesās. "Latvijā, salīdzinot pašreizējo situāciju ar situāciju pirms dažiem gadiem, protams, ir zināms progress," teica I.Ziemele, "tomēr esam vēl ceļa sākumā." Vispirms juristiem, to skaitā advokātiem, labi jāorientējas cilvēktiesību aizsardzībā, skaidrojot indivīdiem viņu tiesības vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vienlaikus darot visu, lai personai būtu tiesības atrisināt šos jautājumus savā valstī.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents L. Vildhābers atzīmēja lielo iesniegumu skaita pieaugumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, minot skaitļus 249 (1993. gadā) un 10 000 (šogad iesniegtie). Tas palēnina lietu izvērtēšanu, tāpēc svarīgi vairumu lietu atrisināt nacionālajā līmenī katrā valstī. Preses konferencē viesi atbildēja uz vairākiem žurnālistu jautājumiem, kas skāra cilvēktiesību jomu.

Rita Belousova, "LV" tieslietu redaktore