Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 1. oktobra likums "Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.10.1997., Nr. 260/262 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45198

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par likumprojektu "Par valsts budžetu 1998. gadam"

Vēl šajā numurā

09.10.1997., Nr. 260/262

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 01.10.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem
1.pants. 1997.gada 14.aprīlī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk — Konvencija) un tās protokols (turpmāk — Protokols) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un Protokols latviešu valodā.
3.pants. Konvencija un Protokols stājas spēkā Konvencijas 29.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 9.oktobrī
Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem

Latvijas Republikas valdība un Francijas Republikas valdība, vēlēdamās noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojas:

1.pants

Personas, uz kurām attiecas Konvencija

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2.pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:

a) Francijā:

(i) ienākuma nodoklis ("l'impot sur le revenu");

(ii) uzņēmumu nodoklis ("l'impot sur les societes");

(iii) algas nodoklis ("la taxe sur les salaires");

(iv) īpašuma nodoklis ("l'impot de solidarite sur la fortune");

(turpmāk — Francijas nodokļi);

b) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk — Latvijas nodokļi).

4. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par būtiskiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

3.pants

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:

a) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Franciju vai Latviju; ;

b) jēdziens "Francija" nozīmē Francijas Republikas Eiropas vai aizjūras departamentus, arī tās teritoriālos ūdeņus un jebkuru apgabalu ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, kurā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Francijas Republikai pieder suverēnās tiesības uz jūras un zemes dzīļu dabas resursu pētīšanu un izmantošanu;

c) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi tiek izmantoti vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:

(i) Francijā — ministru, kura pārziņā ir budžets, vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Latvijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi.

2. Kas attiecas uz Konvencijas piemērošanu jebkurā laikā, Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas tajā laikā lietots šīs valsts likumdošanas aktos, attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, pie tam jebkuram jēdzienu skaidrojumam saskaņā ar piemērojamajiem nodokļu likumdošanas aktiem būs prioritāte pār šo jēdzienu skaidrojumiem saskaņā ar citiem šīs valsts likumdošanas aktiem.

4.pants

Rezidents

1. a) Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai pamatojoties uz jebkuru citu līdzīga rakstura kritēriju. Bet šis jēdziens neietvers personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai no šajā valstī izvietotā kapitāla;

b) Jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" ietver:

(i) Līgumslēdzēju Valsti, tās pašvaldības un šīs valsts vai pašvaldību likumīgās institūcijas; un

(ii) Attiecībā uz Franciju — jebkuru līgumsabiedrību vai personu grupu, kas saskaņā ar Francijas iekšzemes likumdošanas aktiem ir pakļauta tādai aplikšanai ar nodokļiem, kas pēc būtības ir līdzīga aplikšanai ar nodokļiem, kādai tiek pakļautas līgumsabiedrības, kuru faktiskās vadības atrašanās vieta ir Francijā, un kuras tur nav pakļautas aplikšanai ar uzņēmumu nodokli.

2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā: :

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pienākums ir, savstarpēji vienojoties, censties atrisināt šo jautājumu, pamatojoties uz attiecīgās personas faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai vietu, kurā tā ir izveidota, kā arī jebkuru citu svarīgu faktoru. Ja šādas vienošanās nav, šī persona netiks uzskatīta par vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu attiecībā uz kuru ir piemērojami atvieglojumi saskaņā ar šo Konvenciju.

5.pants

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver: r:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. a) Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja tas notiek ilgāk nekā divpadsmit mēnešus;

b) Tomēr būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts, kas uzsākts desmit gadu ilgā laika posmā tūlīt pēc dienas, kurā uzsākta šīs Konvencijas piemērošana, tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja tas notiek ilgāk nekā sešus mēnešus. Pēc šī desmit gadu ilgā laika posma tiks piemēroti tikai a) apakšpunkta noteikumi.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma vajadzībām jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu no a) līdz e) apakšpunktā minētās darbības jebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šā uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas šajā valstī uzņēmuma labā veikto darbību, izņemot gadījumus, kad pastāvīgo darbības vietu, kuru izmanto šī persona, veicot 4.punktā minēto darbību, nevar uzskatīt par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4.punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā, un ja darījumi starp šo aģentu un uzņēmumu atšķiras no darījumiem, kādi tiktu veikti neatkarīgu personu starpā, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē; šādā gadījumā ir jāpiemēro 5.punkta noteikumi.

7. Fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.pants

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas nekustamais īpašums.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā; tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par zemei piesaistīto nekustamo īpašumu; nekustamā īpašuma uzufruktu (lietošanas tiesības) un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un lidmašīnas.

3. 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas, iznomāšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. 1.un 3.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai. i.

5. Ja sabiedrības, trasta vai cita līdzīga institūta akcijas vai citas tiesības dod iespēju izmantot Līgumslēdzējā Valstī esošu, sabiedrības, trasta vai cita līdzīga institūta pārvaldītu nekustamo īpašumu, tad, neatkarīgi no 7. un 14.panta noteikumiem, ienākums no šīs iespējas tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas kādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.

7.pants

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no uzņēmuma, kurš izmanto šo pastāvīgo pārstāvniecību. u.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu, kādi radušies tās vajadzībām, atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem, ieskaitot pārstāvniecības operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp tā struktūrvienībām, 2.punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šā principa; tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Šī panta iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.pants

Jūras un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī. Šī peļņa ietver arī peļņu, ko šāds uzņēmums gūst no kuģu un lidmašīnu iznomāšanas bez apkalpes un apgādes, vai no konteineru lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas gadījumos, kad šāda darbība notiek papildus šī uzņēmuma jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9.pants

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus — citā otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumā, un šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi apliek ar nodokļiem to peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī, ja viņa šīs korektīvas uzskata par attaisnotām. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šīs Konvencijas noteikumi un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpējas konsultācijas.

10.pants

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes; ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt: t:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir tāda sabiedrība, kas:

(i) tieši pārvalda vismaz 10 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, ja sabiedrība, kas izmaksā dividendes ir Latvijas rezidents;

(ii) tieši vai netieši pārvalda vismaz 10 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, ja sabiedrība, kas izmaksā dividendes ir Francijas rezidents;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos. s.

Šī panta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. a) Latvijas rezidentam — dividenžu īstenajam īpašniekam, kurš saņem no sabiedrības, kas ir Francijas rezidents, tādas dividendes, kuras, gadījumā, ja to saņēmējs būtu Francijas rezidents, dotu šim Francijas rezidentam tiesības uz nodokļa kredīta (samazinājuma) (avoir fiscal) izmantošanu, Francijas finansu ministrija, ievērojot 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus par nodokļa ieturēšanu, dod tiesības saņemt maksājumu, kas ir vienlīdzīgs šī nodokļu kredīta (samazinājuma) (avoir fiscal) lielumam.

b) a) apakšpunkta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz tādu Latvijas rezidentu kurš ir :

(i) fiziska persona; vai

(ii) sabiedrība, kas tieši vai netieši nepārvalda vismaz 10 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

c) a) apakšpunkta noteikumi tiks piemēroti tikai tad, ja dividenžu īstenais īpašnieks:

(i) ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas nodokļiem pēc pamatlikmes attiecībā uz šādām dividendēm un maksājumiem no Francijas finansu ministrijas, un

(ii) kad to pieprasa Francijas nodokļu administrācija, pierāda, ka viņš ir līdzdalības, sakarā ar kuru tiek izmaksātas dividendes, īpašnieks, un ka šādas līdzdalības izveidošanas galvenais nolūks vai viens no galvenajiem nolūkiem nav bijis atļaut citai personai, neatkarīgi no tā vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmantot a) apakšpunktā noteiktās priekšrocības;

d) Šīs Konvencijas piemērošanai a) apakšpunktā noteiktais Francijas finansu ministrijas maksājuma kopapjoms tiks uzskatīts par dividendi.

44. Ja vien Latvijas rezidentam, kurš saņem dividendes no sabiedrības, kura ir Francijas rezidents, netiek dotas tiesības saņemt Francijas finansu ministrijas maksājumu saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, tad Latvijas rezidents, kurš saņem dividendes no sabiedrības, kura ir Francijas rezidents, var saņemt avansā samaksātā nodokļa (precompte) atmaksu tādā apmērā, kādā sabiedrība — Francijas rezidents, kas izmaksā dividendes, to faktiski ir samaksājusi attiecībā uz šīm dividendēm. Avansā samaksātā nodokļa (precompte) atmaksas kopapjoms šīs Konvencijas piemērošanai tiks uzskatīts par dividendi. Tas tiks aplikts ar nodokļiem Francijā saskaņā ar 2.punkta noteikumiem.

5. Jēdziens "dividendes" šajā pantā apzīmē ienākumu no akcijām, "jouissance" akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), raktuvju akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kas nav parāda prasības, kā arī ienākumu, kurš tiek uzskatīts par sadalīto peļņu saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic ienākuma sadali, nodokļu likumdošanas aktiem. Tiek saprasts, ka jēdziens "dividendes" neietver 16. pantā minēto ienākumu. mu.

66. Šī panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otras valsts rezidents un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14 panta noteikumi.

7. Ja sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas šīs otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī, nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.pants

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas. Ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma. ma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem procenti, kas ir minēti 1. punktā, tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šo procentu saņēmējs, ja šāds procentu saņēmējs ir to īstenais īpašnieks, un:

a) šo procentu saņēmēja ir Līgumslēdzēja Valsts, tās centrālā banka vai šīs valsts pašvaldība; vai

b) šie procenti tiek maksāti par jebkādu parāda prasību vai aizdevumu, ko garantējusi vai apdrošinājusi Līgumslēdzēja Valsts, tās centrālā banka vai pašvaldība; vai Francijas gadījumā "Compagnie Francaise d'Assurance du Commerce Exterieur" (COFACE); vai Latvijas gadījumā — Valsts akciju sabiedrība "Latvijas eksportkredīts"; vai jebkāda cita organizācija, kas ir izveidota jebkurā Līgumslēdzējā Valstī pēc šīs Konvencijas parakstīšanas dienas un kura darbojas valsts finansēšanas vai ārējās tirdzniecības garantēšanas jomā, un par ko savstarpējās saskaņošanas ceļā ir vienojušās abu valstu kompetentās iestādes; vai

c) procentu saņēmējs ir šīs valsts uzņēmums, un šie procenti tiek maksāti par parādsaistībām, kas izveidojušās sakarā ar ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku iekārtu vai preču pārdošanu uz kredīta citam uzņēmumam, izņemot pārdošanu vai parādsaistības starp saistītām personām. ām.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens "procenti" apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar hipotēkas garantiju, un ar vai bez tiesībām piedalīties parādnieka peļņas sadalē, jo sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas par šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu neizmaksu laikā, netiks uzskatītas par procentiem, uz kuriem attiecas šis pants. Jēdziens "procenti" neietver jebkāda veida ienākumu, kas tiek uzskatīts par dividendi saskaņā ar 10. panta noteikumiem.

5. Šī panta 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas šie procenti, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi. mi.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12.pants

Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt: gt:

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot kinofilmas, kā arī televīzijas filmas, ierakstus televīzijas un radio pārraidēm), uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, tirdzniecības vai zinātniskas iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku darbību un iegūto pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja šo autoratlīdzību īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par kuriem tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14.panta noteikumi.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

13.pants

Kapitāla pieaugums

1. a) Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums;

b) Kapitāla pieaugumu, kas gūts par sabiedrības, trasta vai citas līdzīgas institūcijas, kuras aktīvi galvenokārt, tieši vai caur līdzdalību vienā vai vairākās sabiedrībās, trastos vai citās līdzīgās institūcijās, sastāv no 6.pantā minētā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, vai ar šādu nekustamo īpašumu saistītām tiesībām, akciju vai citu tiesību atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī, ja saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem minētais kapitāla pieaugums tiek aplikts ar nodokļiem tādā pat veidā, kā kapitāla pieaugums, kas gūts par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, komercīpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei, kas izveidota otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai; ieskaitot arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī. tī.

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot īpašumu, kāds nav minēts 1., 2. un 3. punktā, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.

14.pants

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā šie ienākumi ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona — Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā, šajā gadījumā ienākums, ko tā guvusi par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža darbību.

15.pants

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja: ja:

a) atlīdzības saņēmējs uzturas otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja labā; un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējo punktu noteikumiem atlīdzību, kas ir saņemta par algotu darbu, kas veikts, strādājot uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

16.pants

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citus līdzīgus maksājumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru vai uzraudzības padomes loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

17.pants

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumus, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, kura ir vai nav jebkuras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem šos ienākumus var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība. ba.

3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem ienākumi, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā mākslinieks vai sportists par otrā Līgumslēdzējā Valstī veikto individuālo darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja mākslinieka vai sportista otrā valstī veikto darbību galvenokārt atbalsta pirmās minētās valsts, tās pašvaldības vai to likumīgo institūciju sabiedriskie fondi.

4. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts rezidenta — mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa otrā Līgumslēdzējā Valstī veikto individuālo darbību attiecīgajā jomā, tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, tad neatkarīgi no tā, vai šī persona ir vai nav Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem apliks ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja šo citu personu atbalsta galvenokārt pirmās minētās valsts, tās pašvaldības vai to likumīgo institūciju sabiedriskie fondi.

18.pants

Pensijas

Saskaņā ar 19.panta 2.punktu pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

19.pants

Valsts dienests

1. a) Darba algu, izpeļņu un citu līdzīgu atlīdzību, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība, vai viena no to likumīgajām institūcijām par šai valstij, pašvaldībai, vai institūcijai sniegtajiem pakalpojumiem, apliks ar nodokļiem tikai šajā valstī;

b) Tomēr šī darba alga, izpeļņa un cita līdzīga atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas ir šīs valsts pilsonis, un nav vienlaicīgi arī pirmās minētās valsts pilsonis. is.

2. a) Jebkuru pensiju, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, tās pašvaldība vai viena no to likumīgajām institūcijām, vai ko izmaksā no šīs Līgumslēdzējas Valsts, tās pašvaldības vai vienas no to likumīgo institūciju izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, pašvaldībai vai institūcijai, apliks ar nodokļiem tikai šajā valstī;

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis, un nav vienlaicīgi arī pirmās minētās valsts pilsonis.

3. Šīs Konvencijas 15. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro darba algai, izpeļņai un citai līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, tās pašvaldības vai vienas no to likumīgajām institūcijām veikto uzņēmējdarbību.

20.pants

Studenti

1. Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas uzturas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

2. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem atlīdzība, ko Līgumslēdzējā Valstī par šajā valstī sniegtajiem individuālajiem pakalpojumiem, saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas uzturas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikta ar nodokļiem šajā valstī, ja šie pakalpojumi ir gadījuma rakstura un ir saistīti ar studijām vai stažēšanos, vai arī atlīdzība par šiem pakalpojumiem ir nepieciešama, lai papildinātu viņa rīcībā esošos līdzekļus lai segtu ar viņa uzturēšanos saistītos izdevumus.

21.pants

Citi ienākumi

1. a) Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, neatkarīgi no tā, kur šie ienākumi rodas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr desmit gadu ilgā laika posmā sākot ar dienu, kurā uzsākta šīs Konvencijas piemērošana, a) apakšpunktā minētie ienākumu veidi, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī. Pēc šī desmit gadu ilgā perioda tiks piemēroti tikai a) apakšpunkta noteikumi. mi.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2.punktā minētā nekustamā īpašuma, ja šā ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

22.pants

Kapitāls

1. a) Kapitālu, ko sastāda 6.pantā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

b) Kapitālu, ko sastāda akcijas, kapitāla daļas vai citas tiesības tādā sabiedrībā, trastā vai citā līdzīgā institūcijā, kuras aktīvi galvenokārt, tieši vai caur līdzdalību vienā vai vairākās citās sabiedrībās, trastos vai citās līdzīgās institūcijās, sastāv no 6. pantā minētā, Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, vai no ar šādu nekustamo īpašumu saistītām tiesībām, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

2. Kapitālu, ko sastāda kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī. tī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotie jūras un gaisa transporta līdzekļi, kā arī kustamais īpašums, kas saistīts ar šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

23.pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Francijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) Neatkarīgi no jebkuriem citiem šīs Konvencijas noteikumiem, ienākums, kas saskaņā ar Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts vai ko apliek ar nodokļiem tikai Latvijā, gadījumā, ja šis ienākums saskaņā ar Francijas iekšzemes likumdošanas aktiem nav atbrīvots no uzņēmumu nodokļa, ir jāņem vērā, aprēķinot Francijā maksājamo nodokli. Šādā gadījumā Latvijas nodoklis nav atskaitāms no šī ienākuma, bet Francijas rezidentam saskaņā ar (i) un (ii) apakšpunktos noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem tiks atļauts piemērot nodokļu kredītu (kopējās nodokļa summas samazinājumu) attiecībā uz Francijā maksājamo nodokli. Šāda nodokļu kredīta (samazinājuma) summa būs vienāda:

(i) gadījumā, kad šis ienākums ir citāds nekā (ii) apakšpunktā minētais — ar Francijas nodokļa summu, kas attiecināma uz šo ienākumu, ar nosacījumu, ka ienākuma īstenais īpašnieks Latvijā ir pakļauts aplikšanai ar nodokli attiecībā uz šo ienākumu;

(ii) gadījumā, kad šis ienākums ir 7. pantā un 13. panta 2. punktā minētais ienākums, kas pakļauts aplikšanai ar uzņēmumu nodokli un ienākums, kas minēts 6. panta 5. punktā, 10., 11., un 12. pantā, 13. panta 1. punktā, 15. panta 3. punktā, 16. pantā, 17. un 21. panta 1. un 2. punktā — ar Latvijā samaksātā nodokļa summu, kāda saskaņā ar šo pantu noteikumiem samaksāta Latvijā, tomēr šāda nodokļa kredīta (samazinājuma) summa nevar pārsniegt Francijas nodokļa summu, kāda attiecināma uz šo ienākumu;

b) Francijas rezidentu, kuram pieder kapitāls, kas saskaņā ar 22. panta 1. vai 2. punktu var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, attiecībā uz šādu kapitālu apliks ar nodokļiem arī Francijā. Francijas nodoklis tiks aprēķināts, piemērojot nodokļu kredītu (kopējās nodokļa summas samazinājumu), kas ir vienāds ar Latvijā samaksātā nodokļa summu attiecībā uz šādu kapitālu. Tomēr šāda nodokļa kredīta (samazinājuma) summa nevar pārsniegt Francijas nodokļa summu, kāda attiecināma uz šo kapitālu;

c) (i) Tiek saprasts, ka a) apakšpunktā minētais jēdziens "Francijas nodokļa summa, kas attiecināma uz šo ienākumu" nozīmē:

— gadījumā, kad nodoklis par šādu ienākumu tiek aprēķināts, piemērojot proporcionālo nodokļa likmi — attiecīgo tīrā ienākuma summu, kas pareizināta ar nodokļa likmi, kura faktiski ir piemērojama šim ienākumam;

— gadījumā, kad nodoklis par šādu ienākumu tiek aprēķināts, piemērojot progresīvo nodokļa likmi — attiecīgo tīrā ienākuma summu, kas pareizināta ar likmi, kura noteikta, pamatojoties uz attiecību starp nodokļa lielumu, kāds saskaņā ar Francijas likumdošanas aktiem faktiski maksājams par kopējo tīro ienākumu un kopējo tīrā ienākuma apjomu.

Šī interpretācija analoģiski tiks attiecināta uz b) apakšpunktā lietoto jēdzienu "Francijas nodokļa summa, kāda attiecināma uz šo kapitālu";

(ii) Tiek saprasts, ka a) un b) apakšpunktā lietotais jēdziens "Latvijā samaksātā nodokļa summa" nozīmē Latvijas nodokļa summu, kuru attiecībā uz konkrētajiem ienākuma vai kapitāla veidiem saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem faktiski ir samaksājis Francijas rezidents, kurš attiecībā uz šo ienākumu vai kapitālu ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem saskaņā ar Francijas likumdošanas aktiem.

2. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Francijā, ja vien Latvijas iekšzemes likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvija atļaus:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Francijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Francijā samaksāto kapitāla nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta Latvijā pirms šā samazinājuma piemērošanas, kāda atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kuru var aplikt ar nodokļiem Francijā; ; jā;

b) lai piemērotu (a) apakšpunktu, ja sabiedrība — Latvijas rezidents saņem dividendes no sabiedrības — Francijas rezidenta un šajā sabiedrībā Latvijas rezidentam pieder vismaz 10 procenti akciju ar pilnām balsstiesībām, Francijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

24.pants

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir vēl apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Jēdziens "pilsonis" nozīmē: zīmē:

a) jebkuru fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

b) jebkuru juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējas Valsts spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.punkta, 11.panta 7.punkta vai 12.panta 6.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šā uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas.

6. a) Maksājumi, kurus fiziskā persona, kas Līgumslēdzējā Valstī sniedz attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem atzīts otrā Līgumslēdzējā Valstī, aprēķinot šīs fiziskās personas apliekamo ienākumu Līgumslēdzējā Valstī, tiks atskaitīti piemērojot šiem maksājumiem tādus pašus noteikumus un ierobežojumus, kādi tiek piemēroti attiecībā uz maksājumiem Līgumslēdzējā Valstī atzītā pensiju fondā un nodokļu uzlikšanas nolūkos šajā valstī tiks uzskatīti par maksājumiem, kuri ir izdarīti pensiju fondā, kas attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem ir atzīts Līgumslēdzējā Valstī, ja:

(i) šī fiziskā persona nebija Līgumslēdzējas Valsts rezidents un jau veica šos maksājumus pensiju fondā ( vai citā pensiju fondā, kas aizstāj šo pensiju fondu), tieši pirms tam, kad tā sāka veikt algotu darbu šajā valstī; un

(ii) Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes atzīst, ka pensiju fonds, kurā tiek veiktas iemaksas atbilst tādam pensiju fondam, kas attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem ir atzīts šajā valstī;

b) a) apakšpunkta piemērošanai:

(i) jēdziens "pensiju fonds" nozīmē vienošanos, kurā iesaistās fiziska persona ar nolūku nodrošināt pensijas pabalstu saņemšanu attiecībā uz a) apakšpunktā minēto atkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanu; un

(ii) pensiju fonds Līgumslēdzējā Valstī tiks uzskatīts par atzītu attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, ja šajā pensiju fondā izdarāmie maksājumi šajā valstī tiek atzīti par tādiem, attiecībā uz kuriem ir piemērojams nodokļu atvieglojums.

7. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem. ļiem.

8. Ja kāds cits līgums, nolīgums vai konvencija, kas nav šī Konvencija, kuras dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Valstis, ietver diskriminācijas nepieļaušanas vai vislielākās labvēlības režīma noteikumus, tiks saprasts, ka šo līgumu, nolīgumu vai konvenciju noteikumi nav piemērojami attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, kā arī uz mantojuma un dāvinājuma nodokļiem.

25.pants

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējo likumdošanas aktu noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem. umiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes vai to pārstāvji var tieši sazināties savā starpā, lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos. Ja šķiet, ka vienošanās panākšanai ir lietderīga mutiska viedokļu apmaiņa, šāda viedokļu apmaiņa var notikt, izveidojot komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

5. Attiecībā uz Ģenerālā nolīguma par tirdzniecību un pakalpojumiem (GATS) 22. panta 3. punktu Līgumslēdzējas Valstis vienojas, ka neatkarīgi no minētā punkta noteikumiem jebkuras domstarpības starp tām par to, vai pasākumi attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas jebkuri šīs Konvencijas noteikumi, iekļaujas šīs Konvencijas ietvaros, var tikt iesniegtas Tirdzniecības un pakalpojumu padomē, kā tas ir noteikts minētajā Ģenerālā nolīguma punktā, vienīgi ar abu Līgumslēdzēju Valstu piekrišanu.

26.pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot arī tiesas un administratīvās iestādes), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

27.pants

Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Pēc Līgumslēdzējas Valsts (turpmāk — valsts, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā) kompetento iestāžu lūguma otrai Līgumslēdzējai Valstij (turpmāk — valsts, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā) saskaņā ar 6. punkta noteikumiem jāveic nepieciešamie pasākumi pirmās minētās valsts pieprasīto nodokļu iekasēšanā, tādā pat veidā kādā tiktu iekasēti šīs otras valsts nodokļi. Tiek saprasts, ka jēdziens "pieprasītie nodokļi" nozīmē jebkuru nodokļa parāda summu, kā arī procentus, kas tiek iekasēti par nodokļu savlaicīgu nenomaksāšanu, kavējuma naudu, soda naudu un ar iekasēšanu saistītās izmaksas, kuras nodokļu maksātājs ir parādā un kuras nav vēl samaksātas.

2. Šīs panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz tādiem pieprasītajiem nodokļiem, kuri atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai tos iekasētu bezstrīdu kārtībā valstī, kura lūdz sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā, un kuru iekasēšana, izņemot gadījumus, kad kompetento iestāžu starpā ir panākta cita vienošanās, netiek apstrīdēta.

3. Pēc valsts, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, kompetento iestāžu lūguma valstij, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, ir jāveic tādi līdzekļu saglabāšanas (iesaldēšanas) pasākumi, kādus pieļauj veikt valsts, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, likumdošanas akti attiecībā uz nodokļa summas iekasēšanu, pat tādā gadījumā, ja prasība iekasēt nodokļus tiek apstrīdēta.

4. Lūgumam par administratīvo palīdzību jāpievieno:

a) deklarācija, kas precizē pieprasīto nodokļu būtību, un, nodokļu iekasēšanas gadījumā, apliecina, ka tie atbilst 2. punkta prasībām;

b) oficiāla dokumenta, kas apliecina, ka nodokļus, kurus lūdz iekasēt Līgumslēdzēja Valsts, var iekasēt bezstrīdus kārtībā, kopija, un;

c) jebkurš cits dokuments, kas nepieciešams nodokļu iekasēšanai vai līdzekļu saglabāšanas (iesaldēšanas) pasākumu veikšanai.

5. Tiklīdz ir saņemts lūgums sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā, dokuments, kas apliecina, ka nodokļus, kurus lūdz iekasēt valsts, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, var iekasēt bezstrīdu kārtībā, visīsākajā laikā ir jāpieņem, jāapstiprina, jāpapildina vai arī jāaizstāj ar dokumentu, kas ļauj nodokļus iekasēt bezstrīdu kārtībā valstī, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā.

6. Jautājumus, kas saistās ar laika periodu, pēc kura pieprasītie nodokļi nevar tikt iekasēti, regulē tās valsts, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, likumdošanas akti. Ja valstī, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, laika periods, pēc kura pieprasītie nodokļi nevar tikt iekasēti, ir garāks nekā valstī, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, pēdējai minētajai valstij jācenšas iekasēt valsts, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, pieprasītos nodokļus saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktos noteikto laika periodu. Lūgumā sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā īpaši jānorāda nosacījumi, kas attiecas uz šo periodu.

7. Ja darbības, kādas valsts, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, veic izpildot lūgumu sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā, saskaņā ar šīs valsts iekšzemes likumdošanas aktiem, var ietekmēt 6. punktā minēto periodu, to saīsinot vai pārtraucot, tiks uzskatīts, ka šīs darbības tādā pašā veidā ir spēkā saskaņā ar tās valsts, kura lūdz palīdzību iekasēt nodokļus, likumdošanas aktiem. Valstij, kurai tiek lūgta palīdzība nodokļu iekasēšanā, ir jāinformē par šādām darbībām valsti, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā.

8. Valsts, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, var atļaut maksājuma termiņa pagarinājumu vai maksājuma izdarīšanu sadalot kopējo maksājuma summu pa daļām, ja to tādos pašos apstākļos atļauj šīs valsts likumi vai administratīvā prakse, tomēr pirms tam par to ir jāinformē valsts, kura lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā.

28.pants

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls

1. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašo nolīgumu noteikumiem.

2. Neatkarīgi no 4. panta noteikumiem fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai pastāvīgās misijas, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī vai trešajā valstī, personāla loceklis, šīs Konvencijas piemērošanai tiks uzskatīta par nosūtītājas valsts rezidentu, ja minētā persona nosūtītājā valstī attiecībā uz tās ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem tiek pakļauta tādām pašām prasībām, kādām tiek pakļauti šīs valsts rezidenti.

3. Konvencija netiks piemērota attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, to iestādēm un darbiniekiem, kā arī attiecībā uz personām, kas ir trešo valstu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai pastāvīgo misiju personāla dalībnieces, kuras atrodas Līgumslēdzējā Valstī, ja šīs personas nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm attiecībā uz to ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem netiek pakļautas tādām pašām prasībām, kādām tiek pakļauti šīs valsts rezidenti.

29.pants

Stāšanās spēkā

1. Katra Līgumslēdzēja Valsts paziņo otrai par to, ka ir izpildītas nepieciešamās procedūras, lai šī Konvencija stātos spēkā. Konvencija stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kad ir saņemts pēdējais paziņojums.

2. Konvencijas noteikumi tiks piemēroti:

a) attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ko iekasē ienākuma izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst 1.janvārī vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem, ko neiekasē ienākuma izmaksas brīdī: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā vai periodā, kurš sākas 1.janvārī vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

c) attiecībā uz nodokļiem, kas nav minēti a) un b) apakšpunktā: sākot ar nodokļu uzlikšanu apliekamajam objektam, 1.janvārī vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā.

30.pants

Darbības izbeigšana

1. Konvencijas piemērošanas termiņš nav ierobežots. Tomēr katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, iesniedzot diplomātiskā ceļā notu par darbības izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām.

2. Šajā gadījumā Konvencijas darbība tiks izbeigta:

a) attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ko iekasē ienākuma izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst 1.janvārī vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta nota par darbības izbeigšanu;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem, ko neiekasē ienākuma izmaksas brīdī: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā vai periodā, kurš sākas 1.janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta nota par darbības izbeigšanu;

c) attiecībā uz nodokļiem, kas nav minēti a) un b) apakšpunktā: sākot ar nodokļu uzlikšanu apliekamajam objektam, 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta nota par darbības izbeigšanu.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta Parīzē divos eksemplāros latviešu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīta 1997. gada 14. aprīlī.

Latvijas Republikas valdības vārdā Francijas Republikas valdības vārdā
Valdis Birkavs Herve' de Charette
PROTOKOLS

Parakstot Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, puses ir vienojušās par šādiem noteikumiem, kas ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu aplikšanu ar algas nodokli atkarībā no apstākļiem nosaka Konvencijas noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz uzņēmējdarbības peļņu vai ienākumu par neatkarīgiem individuāliem pakalpojumiem.

2. Tiek saprasts, ka jēdziens "nekustamais īpašums", jebkurā tā lietošanas gadījumā, ietver opcijas (vienošanās, kas neuzliekot nekādus pienākumus piešķir tiesības nopirkt vai pārdot nekustamo īpašumu par noteiktu cenu norādītā laika posmā), pārdošanas saistības un citas līdzīgas tiesības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu.

3. Attiecībā uz 6. panta 3. punktu tiek saprasts, ka viss ienākums un kapitāla pieaugums, kas gūts atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā valstī saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

4. Attiecībā uz 7. pantu:

a) ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums pārdod preces vai izstrādājumus vai veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, pastāvīgās pārstāvniecības peļņa tiks noteikta, nevis pamatojoties uz uzņēmuma kopējo ieņēmumu apjomu, bet gan pamatojoties uz to ieņēmumu apjomu, kas ir attiecināms uz pastāvīgās pārstāvniecības faktiski veikto darbību, veicot preču pārdošanu vai

b) līgumu slēgšanas gadījumā, it īpaši tad, ja līgumi tiek slēgti par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu vai telpu plānošanu, celtniecību, piegādi vai uzstādīšanu vai par sabiedriskajiem darbiem, un ja uzņēmums šo darbu veikšanai izmanto pastāvīgo pārstāvniecību, uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmā peļņa tiks noteikta, nevis pamatojoties uz līguma kopējo summu, bet gan uz to līguma summas daļu, kura faktiski ir realizēta, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību. Peļņa, kas tiek attiecināta uz to līguma daļu, ko Līgumslēdzējā Valstī izpilda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

5. Attiecībā uz 7. panta 3. punktu izdevumi, kurus Latvija atļauj atskaitīt, ietver tikai tos izdevumus, kuri varētu tikt atskaitīti saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem, ja pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs Latvijas uzņēmums. Šī punkta noteikumi ir piemērojami tikai 10 gadu ilgā periodā, kas sākas tūlīt pēc datuma, ar kuru tiek uzsākta Konvencijas piemērošana.

6. Šīs Konvencijas 10. un 11. panta noteikumi, saskaņā ar šo pantu noteikumiem un ierobežojumiem, tiks piemēroti attiecībā uz dividendēm un procentiem, kurus Līgumslēdzējas Valsts rezidentam izmaksā investīciju sabiedrība vai fonds, kas ir izveidots un nodibināts otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šāda sabiedrība vai fonds ir atbrīvots no 2. panta 3. punkta a) (i), a) (ii) vai b) (i), b) (ii) apakšpunktā minētiem nodokļiem.

7. Attiecībā uz 11. panta 3. punktu, persona tiks uzskatīta par saistītu ar otru personu, ja pirmās minētās personas tieša vai netieša līdzdalība otrā personā ir lielāka par 50 procentiem vai ja vienas vai vairāku personu tieša vai netieša līdzdalība katrā no divām citām personām ir lielāka par 50 procentiem.

8. Attiecībā uz 11. panta 2. un 3. punktu, ja jebkurā Konvencijā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, vai šādas Konvencijas papildinājumos, kas parakstīta šīs Konvencijas parakstīšanas dienā vai pēc tās, kuru noslēdz Latvija ar trešo valsti, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībniece šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija piekrīt atbrīvot no nodokļiem procentus, kas tiek maksāti par jebkāda veida bankas piešķirtiem aizdevumiem, vai pazemināt 11. panta 2. punktā noteikto nodokļa likmi šādiem procentiem, tad šāds atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā būtu norādīta šīs Konvencijas 11. panta 2. punktā, sākot no datuma, kurā stājas spēkā Konvencija, kas ir noslēgta ar trešo valsti, vai atkarībā no apstākļiem no tās papildinājumu spēkā stāšanās datuma.

9. Attiecībā uz 12. pantu, ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, vai šādas Konvencijas papildinājumos, kas parakstīta šīs Konvencijas parakstīšanas dienā vai pēc tās, kuru noslēdz Latvija ar trešo valsti, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībniece šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija piekrīt tādai autoratlīdzības definīcijai, kura neiekļauj jebkura veida tiesības vai citu īpašumu, kas minēti 12. panta 3. punktā, vai piekrīt atbrīvot autoratlīdzību, kas rodas Latvijā, no Latvijas autoratlīdzību nodokļa, vai arī piemērot nodokļu likmes, kas ir zemākas nekā 2. punktā noteiktās, tad, sākot no datuma, kurā stājas spēkā Konvencija ar trešo valsti, vai tās papildinājumi, sašaurinātā definīcija, atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme ir jāpiemēro automātiski, it kā tie būtu norādīti šīs Konvencijas 12. panta 2. vai 3. punktā.

10. Konvencijas 16. panta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz Francijas nodokļu kodeksa (code general des impots) 62. pantā minēto ienākumu, ko gūst fiziska persona — Latvijas rezidents kā partneris (associe) vai vadītājs (gerant) sabiedrībā, kas ir Francijas rezidents, kas tiek pakļauta aplikšanai ar uzņēmumu nodokli Francijā.

11. Attiecībā uz 24. panta 1. punktu tiek saprasts, ka fiziskā persona, juridiskā persona, līgumsabiedrība vai asociācija, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, netiks uzskatīta par atrodošos tādos pašos apstākļos, kādos atrodas fiziska persona, juridiskā persona, līgumsabiedrība vai asociācija, kas nav šīs Valsts rezidents. Juridiskās personas, līgumsabiedrības vai asociācijas gadījumā šis noteikums tiks piemērots pat tad, ja saskaņā ar minētā panta 2. punkta noteikumiem šīs personas tiek uzskatītas par tās Līgumslēdzējas Valsts pilsoņiem, kuras rezidenti tās ir.

12. Šīs Konvencijas noteikumi nekādā gadījumā neierobežos Franciju attiecībā uz tās nodokļu kodeksa (code general des impots) 212. panta noteikumu, kas attiecas uz nepilnīgo kapitalizāciju, piemērošanu, vai attiecībā uz jebkuru citu pēc būtības līdzīgu noteikumu piemērošanu, kas var papildināt vai aizvietot minētā panta noteikumus.

13. a) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var kopīgi vai atsevišķi nolemt par to kādā veidā tiks piemērota šī Konvencija;

b) It īpaši, lai Līgumslēdzējā Valstī varētu izmantot 10., 11. un 12. pantā noteiktos atvieglojumus, ja vien kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem ir jāiesniedz to rezidences apliecība, kurā ir uzrādīts attiecīgais ienākuma veids un summa, kā arī rezidences apliecībā jābūt otras valsts nodokļu administrācijas apstiprinājumam.

Protokols sastādīts Parīzē divos eksemplāros latviešu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts 1997. gada 14. aprīlī.

Latvijas Republikas valdības vārdā Francijas Republikas valdības vārdā
Valdis Birkavs Herve' de Charette

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!