AKTUALITĀTES un aktivitātes

Ministru prezidents

Guntars Krasts oficiālā vizītē

Briselē un Kopenhāgenā

Vakar, 24. septembrī, Ministru prezidents Guntars Krasts, tiekoties ar Rietumeiropas savienības ģenerālsekretāru Hosē Kutiljero, informēja par Latvijas attiecībām ar kaimiņvalstīm.

G.Krasts nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijas policisti varētu tikt nosūtīti uz Albāniju kārtības uzturēšanai Rietumeiropas savienības organizētās misijas ietvaros.

Rietumeiropas savienība šī gada 2. maijā izveidoja daudznacionālu vienību Albānijas policijas apmācībai. Rietumeiropas savienības padome misijas mandātu ir pagarinājusi līdz 1998. gada 12. aprīlim.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja šīs misijas mandāta pagarināšanu, kas sekmēs drošību un stabilitāti Albānijā.

H.Kutiljero izteica gandarījumu par Latvijas pausto labo gribu un ieinteresētību līdzdarboties Rietumeiropas savienības padomes misijās.

Pēcpusdienā Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu.

Ministru prezidents informēja NATO ģenerālsekretāru par Latvijas attīstību ekonomikā un militārajā jomā. Sarunā par Latvijas militāro sfēru Ministru prezidents īpaši uzsvēra militārās reformas un racionālas līdzekļu izmantošanas aspektu, kā arī Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm, īpaši ar Krieviju.

NATO ģenerālsekretārs informēja G.Krastu par NATO pašreizējiem galvenajiem pasākumiem: EAPC (Eiroatlantijas partnerattiecību padome) misijas darbības attīstīšana; tālāka NATO misijas darbība Bosnijā; pirmā “16+1” tikšanās NATO.

H.Solana uzsvēra, ka Madrides samits ir bijis sākums NATO paplašināšanas procesam un tajā augstu novērtēta Latvijas līdzdalība Bosnijā miera uzturēšanas spēku misijā (IFOR).

Pēc tikšanās ar H.Solanu Ministru prezidents uzstājās ar uzrunu Ziemeļatlantijas padomes sēdē, kā arī atbildēja uz alianses sūtņu jautājumiem. Padomes sēdē Latvija saņēma atbalstu centieniem iekļauties aliansē no visām dalībvalstīm, īpaši no Kanādas, Dānijas, Islandes un Norvēģijas.

Šodien, 25. septembrī, Ministru prezidents darba vizītē uzturēsies Dānijā, kur paredzētas tikšanās ar Dānijas Ministru prezidentu Polu Nīrupu Rasmusenu, Folketinga Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāju Uvi Fīku, Liberālās partijas priekšsēdētāju Ufi Elemanu — Jensenu, kā arī ar biznesa un uzņēmējdarbības ministu Troijborga kungu.

Valdības preses departaments

Ārlietu ministrs

Valdis Birkavs darba vizītī

Ņujorkā

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs Ņujorkā, kur viņš piedalās ANO Ģenerālās asamblejas 52. sesijā, ticies ar Eiropas Komisijas komisāru Hansu van den Bruku. V. Birkavam bijusi saruna arī ar Polijas ārlietu ministru Darjušu Rosati. Abi ministri ļoti atklāti un lietišķi pārrunājuši Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās problēmas. Latvijas ārlietu ministrs informējis savu Polijas kolēģi par mūsu valsts nostāju ES paplašināšanās jautājumā un optimāla lēmuma redzējumu Latvijā. Abi ministri arī apmainījušies viedokļiem par to, kā varētu turpināties abu starptautisko organizāciju paplašināšanās. Polijas ārlietu ministrs informējis par savas valsts sarunām par iestāšanos NATO, kā arī par dažādiem pasākumiem, kas veicami, gatavojoties iestājai šajā transatlantiskajā organizācijā.

Valdis Birkavs tikās ar Andoras ārlietu ministru Santo Lari, saruna notika pēc Andoras puses lūguma. Ministri pārrunāja Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (šonedēļ Ženēvā notiek neformālas darba grupas sarunas, kuruj laikā tiek sagatavoti materiāli formālai darba grupas sanāksmei, kad tiks sagatavoti protokoli par Latvijas iestāšanos PTO). Pārrunātas arī Latvijas un Andoras sadarbības iespējas, tai skaitā bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm. Latvijas Ārlietu ministrijas ieskatā, šāda režīma ieviešana būtu lietderīga, ņemot vērā, ka Andora ir populāra starptautiskā tūrisma valsts. Abu pušu valdībām nav principiālu domstarpību par attiecīga līguma noslēgšanu.

Protams, galvenais notikums Latvijas ārlietu ministra darba vizītē Ņujorkā bija viņa uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 52. sesijas dalībniekiem, kuru publicējam atsevišķi.

Valdis Birkavs no Ņujorkas atgriezīsies piektdien, 26.septembrī.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs —

ANO Ģenerālās asamblejas 52. sesijā 23. septembrī:

Priekšsēdētāja kungs,

ģenerālsekretāra kungs,

ekselences,

cienījamie delegāti!

Priekšsēdētāja kungs!

Atļaujiet man apsveikt jūs sakarā ar ievēlēšanu un izteikt pārliecību, ka jūsu darbs šīs ļoti nozīmīgās sesijas laikā vainagosies panākumiem. Es gribu apliecināt, ka līdzšinējā Latvijas un Ukrainas auglīgās sadarbības pieredze būs Latvijas delegācijas ceļvedis mūsu kopīgajā darbā šajā asamblejas sesijā.

Es vēlos izteikt atzinību Malaizijas vēstniekam Razali Ismailam, kurš vadīja šīs asamblejas 51. sesiju, kā arī Ģenerālajai komitejai, kuras locekle bija arī Latvija.

Sākumā es gribētu pievērsties ANO reformu nepieciešamībai, runāt par reformu priekšlikumiem, kurus izteicis ģenerālsekretārs, un beigās informēt jūs par pieredzi, ko Latvija, īstenojot reformas, guvusi pēdējā laikā.

ANO reformu nepieciešamība

Priekšsēdētāja kungs!

Nesenā pagātne liecina, kāpēc ir nepieciešama mūsu organizācijas reformēšana. 1945. gadā daudzi delegāti uz mūsu organizācijas dibināšanas konferenci Sanfrancisko devās pa dzelzceļu vai jūras ceļu. Ģenerālās asamblejas 52. sesijas delegāti Ņujorkā ieradās, izmantojot gaisa satiksmi. Viņi sazinās ar savām galvaspilsētām, lietojot ļoti ātrus elektroniskos sakaru līdzekļus, kādu pirms 50 gadiem nebija. Šie sasniegumi sakaru tehnoloģijā un transportā ir atvieglojuši milzīgās un arvien pieaugošās starptautiskās aktivitātes, ko realizē liels skaits valstisku un nevalstisku organizāciju.

ANO ir īpaši svarīga to valstisko organizāciju starptautiskās darbības paplašināšanās, kuras nav ārzemju dienestu locekles. Šo starpvalstu aktivitāšu dalībnieki nāk no daudzām valstiskām institūcijām — tiesām, centrālajām bankām u.c. Valstiskās, kā arī nevalstiskās organizācijas veido sekmīgi darbojošās, no Apvienoto Nāciju sistēmas neatkarīgas starptautiskas organizācijas. Šīs organizācijas var būt ANO sāncenses un sadarbības partneres. Apvienoto Nāciju Organizācija, kas nemitīgi nereaģētu uz globālajām izmaiņām, riskētu zaudēt savu nozīmi.

Pasaulei ir nepieciešama ANO, kas spēj dot nopietnu ieguldījumu tādu sarežģītu globālu problēmu risināšanā, kuru cēlonis ir pasaules iedzīvotāju un neatkarīgo valstu skaita trīskāršošanās kopš 1945. gada. Tai ir vajadzīga ANO, kas grib uzņemties līdera lomu, veidojot jaunu un efektīvu starptautisku politisko kārtību, lai aizpildītu vietu, ko atbrīvoja aukstā kara ēras bipolārā kārtība. To vislabāk varētu veikt ANO ar visas pasaules valstu piedalīšanos.

Ģenerālsekretāra

priekšlikumi reformu jomā

Priekšsēdētāja kungs!

Latvija uzskata, ka reformu priekšlikumu paketē, ko ģenerālsekretārs piedāvā šai sesijai, ir iekļauti pasākumi, kas ļaus Apvienotajām Nācijām atsaukties uz prasību pēc organizācijas evolūcijas. Pēc Latvijas domām, šī pakete vēl nesatur pilnīgi pabeigtus reformu priekšlikumus ilgam laika posmam, bet darba gaitā tie tiks pilnveidoti. Pat ja šie priekšlikumi nav pilnīgi vai arī tiem ir trūkumi, tie ir labākie, kādi asamblejai līdz šim iesniegti. Latvija atbalstīs reformu paketi kā reformu tramplīnu un cer, ka citas dalībvalstis darīs to pašu.

Dažu turpmāko mēnešu laikā Ģenerālajai asamblejai un ģenerālsekretāram kopīgi jāstrādā, lai uzsāktu reformu īstenošanu. Ģenerālsekretāram regulāri jāinformē dalībvalstis par reformu norisi. Viņam ir jāizstrādā plāns, kā īstenot ieteikumus, kurus uz zināmu apsvērumu pamata apstiprinājusi Ģenerālā asambleja un citas ANO struktūras.

Šai asamblejai ir jāizstrādā ģenerālsekretāra priekšlikumu realizēšanas procedūra. Tā varētu vēlēties pieņemt papildu reformas. Latvija cer, ka reformu īstenošanas pieredze rosinās korekcijas, uzlabojumus un pat atsevišķu priekšlikumu paketes elementu izskaušanu.

Tagad atļaujiet man pievērsties dažiem patstāvīgiem reformu aspektiem, kuri var būt saistīti ar ģenerālsekretāra reformu paketi, bet nav tās sastāvdaļa.

Finansu reformas

Reformas panākumi ir atkarīgi no ANO finansēm. Šajā sakarā var minēt trīs savstarpēji saistītus nesen notikušus procesus. Tie ir šādi:

Iekķlietu ministrs

Ziedonis Ēevers preses konferencē

Rīgā

Vakar, 24. septembrī, Iekšlietu ministrijā rīkotajā preses konferencē iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers izklāstīja ministrijas nostāju par 1998. gada budžetu un resora attīstības iespējām šajā budžetā paredzētā finansējuma apstākļos.

Ziedonis Čevers: —1998. gada budžets ir apspriests, un valdība tā projektu nodevusi Saeimai. Citiem vārdiem — valdību veidojošās koalīcijas partijas, to deleģētie ministri valdībā par nākamā gada budžetu ir vienojušies. Viņi ir par to balsojuši un, cita starpā, arī apstiprinājuši, ka uzskata to līdzekļu sadalījumu, kurus valsts nākamgad plāno iekasēt, par visoptimālāko.

Iekšlietu ministrija, manuprāt, ir vispusīgi apzinājusi un izsvērusi to finansiālā nodrošinājuma nepieciešamību, kas valstij būtu jāparedz Latvijas iedzīvotāju drošībai. Tai pašā laikā esam apzinājuši valsts šībrīža finansiālās iespējas un plānojuši savu turpmāko darbu tā, lai reālais finansējums, kuru es dēvētu par izdzīvošanas budžetu, tomēr nodrošinātu Iekšlietu ministrijas pamatfunkciju realizēšanu un šīs sistēmas turpmāku attīstību.

Domāju, ka tieši tāpat ir rīkojušās citas ministrijas un to vadītāji, mani kolēģi valdībā. Saeimā iesniegtais budžeta projekts ir mūsu kopīga darba auglis, kur katrs no mums mēģinājis saskaņot ieceres ar reālo situāciju un nekādā gadījumā nav pieļāvis savas nozares pretenzijas finansējumu apcirpt zem izdzīvošanas robežas.

Budžetam ir jāiztur Saeimas vērtējums, un valdībai ir jāņem vērā konstruktīvi priekšlikumi. Tomēr uzskatu, ka mēģinājumi no valdību veidojošo partiju koalīcijas dalībnieku puses tagad pārgrozīt budžetu, Saeimā ir nekorekta rīcība, kas pārkāpj valdības veidotāju nolīgumu par valdības izveidi un faktiski ir trieciens valdības stabilitātei.

Es neesmu un nebūšu to vidū, kas pēc smaga kopīga darba un tikpat smagas vienošanās par budžetu, kas nesola vieglu dzīvi nevienam no mums, tagad sāks raidīt žēlabas deputātiem.

Arī Iekšlietu ministrija nākamgad darbosies izdzīvošanas režīmā un ir bijusi spiesta krietni vien apcirpt savas prasības, kuras, ticiet man, pirms izvirzīšanas valdībā, tika nežēlīgi apcirptas ministrijā. Kopsummā nākamgad no budžeta saņemsim par 15 miljoniem latu mazāk nekā vajadzīgs, tostarp darba samaksai pietrūks 4,23 miljoni latu, cietumu profesionalizācijai — 1,8 miljoni latu, robežsargu formas tērpiem — 300 000 latu utt. Tā ka budžeta izstrādes gaitā, tāpat kā citas ministrijas, esam bijuši spiesti no daudz kā atteikties, izprotot situāciju kopumā.

Es gribu vērsties pie saviem kolēģiem ministriem ar aicinājumu — apzināties, ka budžeta sadale ir tikai sākums un viss ir atkarīgs no tā, cik efektīvi mēs izlietosim sev uzticēto nodokļu maksātāju naudu.

Es izsaku pārliecību, ka šajā — taupības, efektivitātes — jomā ir milzums daudz nepadarīta.

Par to liecina, piemēram, Iekšlietu ministrijas revīzijas nodaļas darba pieredze, kas ministrijā darbojas jau no 1992. gada. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā pārējo ministriju šādas struktūras sākušas veidoties tikai 1996. gadā un daļa no tām vēl nav uzsākušas reālu darbību.

Iekšlietu ministrijas revīzijas nodaļa kopš 1992. gada ir novērsusi līdzekļu zudumu 2,8 miljonu latu vērtībā, atklājot gan nodokļu maksājumu kavējumus, gan novēršot to nelikumīgu izlietojumu, gan nākot uz pēdām izšķērdētājiem un dubultās grāmatvedības cienītājiem.

1997. gada astoņos mēnešos ir atklāts nelikumīgs līdzekļu izlietojums vairāk nekā 400 000 latu apjomā, tostarp cietumu sistēmā — ap 200 000 latu.

Ar manu pavēli vairāki atbildīgi iekšlietu sistēmas ierēdņi ir stingri sodīti, bet Daugavpils pilsētas policijas Valsts policijas pārvaldes priekšnieks par diezgan kuplu administratīvu finansu normu pārkāpumu virkni atbrīvots no darba.

Uzsveru, ka šāda veida revīzijas institūciju darbs vēl ir pilnveidojams. Piemēram, noteikti attīstāma sadarbība ar Valsts kontroli.

Protams, ar skatīšanos uz pirkstiem vien nebūs atrisinātas visas problēmas, kas saistītas ar līdzekļu racionālu izlietojumu. Nodokļu maksātāju naudu var izsviest vējā arī pilnīgi likumīgā kārtā — uzpūšot štatus, strādājot pa tukšo, galu galā — taupot tur, kur konkrētā situācijā to nedrīkstētu darīt, — cilvēku apmācībā, modernās tehnoloģijās.

Uzskatu, ka iespējami ātri mums jāatsakās no vispārēja nozares finansēšanas principa — tik un tik veselībai kopumā, tik un tik izglītībai vai iekšējai drošībai — kopumā...

Turpmāk katram budžetā ieliktajam latam ir jāatbilst tās vai citas konkrētas valdības programmas nodrošinājumam.

Noslēgumā ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai tiks un cik lielā mērā samazināts policistu skaits atbilstoši budžetam?

Z. Čevers: — Tas ir jautājums, kas mani ļoti uztrauc, par to es runāju arī valdības sēdē. Es esmu pārliecināts, ka man izdevās iegūt savu kolēģu atbalstu, un ceru, ka policistu skaits uz ielām nesamazināsies. Taču visdrīzākajā laikā Rīgas iedzīvotāji redzēs pārmaiņas policistu darba koordinācijā. Es neatkāpšos no viena principa — policija ir iedzīvotāju palīgs, nevis sods, un uz to tiks virzīts viss Iekšlietu ministrijas un policijas darbs. Tiks pārkārtots policijas dežūrdaļu darbs, kā rezultātā ir jāuzlabojas to darba efektivitātei.

Jautājums: — Ja darba samaksai pēc 1998. gada budžeta pietrūks 4,23 miljoni latu, kā izdosies īstenot Iekšlietu ministrijas darbinieku algu reformu?

Z. Čevers: — Naudas pietrūks, ja šo algu reformu uzsāksim nākamā gada janvārī, tāpēc tā tiks uzsākta maijā.

Ojārs Āboliņš,

“LV” korespondents

Vēstniekus pieņemot

LR iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers šajās dienās ticies ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Hansu Magnusonu, ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu un Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu.

Sarunu laikā īpaši akcentēta nepieciešamība ciešāk koordinēt tiesībaizsardzības dienestu starpvalstu sadarbību, lai izvērstu efektīvāku cīņu pret organizēto noziedzību, kurai, kā zināms, robežas neeksistē.

Zviedrijas un ASV vēstnieki tikšanās laikā augstu novērtējuši Latvijas policijas un citu tiesībaizsardzības dienestu darbību, noskaidrojot un aizturot teroristu Viktoru.

Sarunās ar Zviedrijas vēstnieku H.Magnusonu un Ziemeļvalstu sakaru atašeju Kentu Hultgrēnu apspriestas starpvalstu problēmas bēgļu jautājumos, kā arī prognozēta situācija pēc tam, kad būs stājies spēkā bezvīzu režīms starp Zviedriju un Latviju.