Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09, nr.223;

11.09, nr.224; 12.09, nr.225; 16.09, nr.226/229; 17.09, nr.230; 18.09, nr.231;

19.09, nr.232/235

[Vēstulei nav sākuma]

Pēdējā vēstulē es Jums rakstīju jau par manu jauno plānu mazo grāmatiņu izdošanas lietā. Man tagad ienāk kautkas cits prātā, kā man liekas, Jūs gan pazaudējāt Zemes koncesiju. Ko Jūs domājat, vai nebūtu ieteicams izdot latviešu valodā laikrakstu, kura vārds varētu būt: Saimnieču Avīze. Atsevišķas nodaļas varētu par piemēru būt: Govkopība, cūkkopība, putnkopība, piensaimniecība, rokdarbi, apģērbu pagatavošana, vārīšana, literāriska nodaļa, “svētdienas pēcpusdiena” un vēl citas. Par redaktoru varētu būt Jūs, tad arī Rubenis vai cits kāds no instruktoriem, bez tam arī vēl viena dāma no mūsu saimniecības skolām. Es domāju, ka pēc šādas avīzes ir vajadzība, ievērojot to, ka mūsu sievietes dara vairāk darba nekā sievietes citās zemēs. Pārdomājat to lietu un tad atrakstāt man. Protams, es strādātu līdz, cik man būtu iespējams.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Visi priekšnesumi būs 3 eksemplāros.

Lincoln, Neb.

2745 P Street,

4.martā, 1909.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es nupat kā izsūtīju Jums pēdējo 4 priekšnesumu pārējos novilkumus un ceru, ka viņi sasniegs Jūs labā stāvoklī. Tai pašā pakā ir arī viena mana bilde. Jūs rakstāt man, ka priekšnesumu novilkumi esot grūti salasāmi. Arī man no tam bija jau bail un tas ir labi, ka Jūs man to rakstāt. Redzat, tie novilkumi ir caursitumi uz rakstāmās mašīnas un grūti dabūt viņus skaidrākus. Rakstāt man, vai Jums nepietiktu ar 2 novilkumiem no katra priekšnesuma. — Pie lasīšanas balts papīris, palikts zem lapas, padara rakstu skaidrāku.

Manu vēstuli grāmatu izdošanas lietā Jūs jau nu sen būsat saņēmuši un redzējuši, kā es uz to lietu skatos.

Es saņēmu pēdējās dienās no Jums “Z”, “B.L.” un “Dz. V.”, bez tam no Jūsu brāļa profesora E. “Letisch. gram.”, tad no Zeltiņa — Strades grāmatu un M.E. — valodas mācību, kā arī Celmiņa — kā aprēķināt, arī “Liellopi” ir še — paldies par visu to. — Strades grāmata ir sliktāka nekā visas kritikas. — Kritikas par “Ie.C.” ir ļoti uzmundrinošas. — Kā iet ar pārdošanu? — Jūs rakstāt, ka Jūs vienā pašā sapulcē esot pārdevuši par 17 rubļiem literatūras — tas jau ir lieliski!

Par tām mazajām grāmatiņām es tagad neko nerakstīšu, jo es gaidu uz Jūsu atbildi uz to, ko es jau rakstīju. Es saņēmu vienu krievu un vienu vācu lapiņu. Tas plāns ir labs — tur nav ko teikt. Ko Jūs domājat, vai nebūtu ieteicami izdot mazu brošūriņu — apmēram 30 (..) Kā pavairot ieņēmumus no piena lopu kūts. Man šis jautājums iet caur galvu jau ilgāku laiku, patiesību sakot, man atliek viņu tikai dabūt uz papīra.

Tad es vēl gribētu prasīt Jūs, vai nebūtu laiks pienācis izdot “Ienesīga putnkopība”? Grāmatiņa nebūtu lielāka par 100 lapaspusēm ar kādiem 10 nobildējumiem. Man liekas, ka putnos ir daudz naudas, tikai mūsu ļaudis nezina itnekā par šo lietu. Grāmatiņā varētu apskatīt putnu turēšanu, kā arī labākos ražojumu pārdošanas veidus. — Rakstāt man, ko Jūs par to domājat. — Bez tam, lūdzu sūtāt man visas latviešu grāmatas par putnkopību, ja Jums ir iespējams un Jums ir pie rokas, pat avīžu rakstus. — Man ir še 1905.g. Bisses kalendārs, kurā ir viens īss rakstiņš par putniem, kā arī aizrādījums par to, ka “mums latviešiem šimbrīžam (1904) tikai viena, bet diezgan laba grāmatiņa “Mājputnu kopšana un audzēšana” no J.Jansona, 20 kap.” — Es lielāko svaru liktu uz dējēju vistu turēšanu — un še es nu domāju, ka B.L.B. varētu sākt staigāt jaunas tekas un ņemt olu pārdošanu savās rokās — un še nu Nodaļa Rīgā zem R. vadības, būtu taisni tas, kas ir vajadzīgs. (Protams, ja Jūs esat patiesi pārliecināti, ka nav iespējams iet kopā ar Centrāli.) Arī sviesta pārdošanu varētu pievienot. Un kas tad stāvētu ceļā nodaļas veikala atvēršanai Pēterburgā? Tūkstošu tūkstoši rubļu nāktu uz Latviju!

— Rakstāt lūdzu, kā iet ar “Ie.P.” pārdošanu, kad būs vajadzīgs sākt sagatavot 3. izdevumu? Vai varētu iespiest starp Ie.C. II. un Ie.Pie., Ie.Pu. un to mazo grāmatiņu? Man gan arī še Amerikā darba top aizvien vairāk — bet es gribētu strādāt arī vecās tēvu zemes labā kādu nieku. —

Es nosūtīju pāris rakstu arī abiem laikrakstiem. Man nav pilnīgi saprotams, kādēļ Jūsu simpātijas ir “B. Lauks.” pusē. Man viņš diezin kā nepatīk. Bezgala daudz svešvārdu, nesaprotama valoda, nevajadzīgi strīdus raksti — un tad tas lielais redakcijas mēs, kurš man atgādina lietuvēnu. Tomēr to nevar liegt, ka B.L. uzķer varbūt derīgākos dienas jautājumus. Es nosūtīju B.L. dažus rakstus par govīm(..), “Z” pāris rakstiņu par pienu — arī par to vākoto slauceni. Ja man būs vaļas, par ko es šaubos — es rakstīšu atkal. Es sākšu pamazām arī lasīt abus laikrakstus. Jūs man tad arī prasat, kā man ejot materiālā ziņā? Īsi sakot, diezgan slikti. Bet te man Jums tagad jāstāsta gara teika. Vispirms, es pabeidzu šejienes universitēti nesen atpakaļ un tagad esmu šejienes izmēģinājumu stacijas piens. nodaļas asistents, tai pašā laikā arī lauks. skolā skolotājs, vai kā še saka instruktors, kas saskan apmēram ar Eiropas Privat Docent. Tikai ar to izšķiršanu, ka es dabonu 75 dollari algas mēnesī — vēl es gan neesmu ne pirmo algu saņēmis. Tiktāl nu mani apstākļi būtu lieliski uzlabojušies, jo visu pagājušo vasaru es pa lielākai daļai dzīvoju no naudas, ko Jūs man sūtījāt. Bet nu izskaidrojums, kādēļ man iet slikti. Jūs atcerēsaties, ka 1906.gadā, kad es piepeši aizbraucu no Kurzemes, es nobraucu uz Freibergu pie viena no maniem studiju biedriem, no Leipcigas laikiem, kur es atradu mīļu uzņemšanu. Tagad nu pēdējā laikā tam jaunajam cilvēkam, kurš starplaikā nolika kalnu inženiera eksāmenu “mit Auszeichnung”, ir gājis ļoti grūti — un tā kā es skaitos par viņa labāko draugu, tad man nācās viņam izpalīdzēt. Pērnruden es nosūtīju viņam apmēram 100 rubļu. Lai nu tas mērs taptu pilns, viņš caur kādu pārpratumu pazaudēja arī savu vietu, kādā ogļu raktuvē Vācijā — un ir pilnīgi bez līdzekļiem, viens pats un taisās atstāt Eiropu. Te nu atkal man nācās izpalīdzēt — un tā kā man pašam naudas nebija, tad man bija jālienē nauda no vienas bankas, un termiņš ir 15.maijā. Redzat, tādēļ man iet tā kā pagrūti.

Tāpēc Jūs man darītu lielu prieku, ja Jūs man pie izdevības drīzumā atsūtītu kādu summu naudas. Es rēķinu Ie.C. II daļa drīz būs iespiesta, tad arī par tiem četriem jaunajiem priekšnesumiem jūs varēsat man ko maksāt, kas kopā ar Ie.C. pārākumu par 10 loksnēm tomēr iztaisīs dažus rubuļus.

— Tā bilde rāda mani tajā apģērbā, kādu še studenti valkā pie diplomu izdalīšanas. —

Jā, es Jūs nopietni lūdzu kritizēt manus priekšnesumus, lai es taču dabūtu kādu pieturu, vai viņi ir apmierinoši, vai pavisam slikti. —

Cerēdams uz drīzu atbildi no Jums, es palieku aizvien Jūsējais K.Ulmanis

Man uzkrīt tikai tas, ka Ie.C. kritikas neko lielu nesaka par ievietotajiem nobildējumiem. Varbūt ka galu galā tie ļaudis uz tiem nobildējumiem neliek nemaz tik lielu svaru.

Ja Jūs tas interesē — es rakstu (..) arī šejienes lauks. laikrakstos.

Lincoln, Neb.

2745 P Street,

March 24, 1909.

Mīļais Enzeliņa kungs!

Šodien es saņēmu vienu Jūsu karti un otru jau vairāk dienas atpakaļ. Arī viens sūtījums avīžu izgriezumu pienāca. Ālborns un Bergedorfer Eisenwerk atsūtīja katalogus.

Tās sērijas lai tad arī paliek kur bijušas. Bet es priecājos, ka Jūs sākat dzīvāk runāt par laikraksta izdošanu. Jūs sakāt, ka Saimnieču Avīze nepasētu, labāk būtu Balt. Lauks. B. Vēstnesis. Arī tas būtu labi. Tikai izdevumam jau no paša sākuma vajadzētu būt kārtīgam, teiksim, 2 reizas mēnesī. Ja Jūs domājat dot biedriem par brīvu, tad tas lielā mērā pacels abonentu skaitu. Par izplatīšanos nebūtu daudz jābēdājas, jo ar “Z” ir daudz ļaudis ļoti nemierā un “B.L.” vēl ir tagad tikai 1300 abonentu. Mēs censtos ielikt laikrakstā iespējami daudz dzīvi pasniegtus, laikam piemērotus rakstus, ierīkotu plašu jautājumu un atbilžu nodaļu, es piegādātu daudz derīgu ziņu u.t.t. Kādēļ lai gan nerastos lasītāji? Tiklab Jums, kā arī man ir laba tiesa piekritēju. Rakstāt man par lietas tālāko virzienu.

Jūs sakat, ka Ie.C. I daļa būs drīzāk pārdota nekā Ie.P. Tikai tad neaizmirstiet man par to pie laika rakstīt. Lai gan, rādās Ie.C. II izdevumam būs vajadzīgs ļoti maz pārgrozījumu. Kas nu attiecas uz Ie.P., tad arī es domāju, ka vislabāk izlaist trešo izdevumu divās daļās. Kā iepriekšējā vēstulē es Jums minēju, ka man ir galvā: “Kā pavairot ieņēmumus no piena lopu kūts”. Es nu domāju, ka vislabāk būtu izņemt no Ie.P. tagadējo I nodaļu, kā arī vēl dažas citas lietas, pārstrādāt no jauna, papildināt un paplašināt un izdot kā sevišķu grāmatiņu, kādas 80 lapp. biezu. Caur to tad Ie.P., paplašināta ar nodaļām par sieru taisīšanu un citām lietām, kā arī ar nobildējumiem, neiznāktu daudz lielāka par II izdevumu un viņu varētu pārdot par veco cenu. Man tagad ir arī ļoti maz laika, jo man ar visu nopietnību jādomā par to, kā es varu nodrošināt manu stāvokli šeit un tikt uz priekšu — un tas nozīmē — strādāt un tikai strādāt. — Es gaidu, Jūs teiksat par to “Putnkopību”.

Tas ir ļoti patīkami, ka Celmiņš ir manas grāmatas ar atzinību minējis kongresā. Kalniņš teicis, ka Str. grāmata būtu iznīcināma — un tur viņam taisnība. Vēl vairāk, es pārlasīju dažas lapas par sviesta taisīšanu — gandrīz vai mati stāvu ceļas, lasot visas tās muļķības, kas tur tiek pastāstītas.

Kā Jūs zinat, es lasu Rigasche Rundschau. Tur bija arī īss ziņojums par kongresu. Es Zeltiņam nosūtīju divus rakstus, viens ir ticis nolasīts, otrais — Mani uzskati sugu jautājuma lietā — kurā es aprādīju visas nepareizības un aplamības, kuras pastrādātas Wi vadībā, nav tapis lasīts. Bet pietiek arī ar to, ka Centrāles vīri iepazīstas ar viņa saturu.

Kāpēc Jūs nerakstījāt man nekā par to, par kādiem priekšmetiem Jūs vēlētos priekšnesumus. Ja man būs kaut cik vaļas, es rakstīšu jaunu priekšnesumu: “Grūtie laiki”. Tas priekšnesums būs skarbs, sacels pretrunas, bet galu galā viņš tomēr dažu labu uzpurinās un dažam labam atvērs acis.

Manā dzīvē nekas jauns nav atgadījies, izņemot tikai to, ka man nesen piedāvāja vietu ar 125 dollariem mēnesī. Bet es šo piedāvājumu atraidīju, jo tai vietai nav nekādas nākotnes.

Ar daudz mīļām labdienām Jūsu K.Ulmanis

Jūs nemaz nepieminat Ie.C. otro daļu. Skrastiņš taču strādā pie viņas. Vai tad Jūs nedomājat viņu drīzumā izlaist?

Bet tādā gadījumā: “Kā pavairot ieņēmumus” nevarēs tapt izlaists iepriekš Ie.P. III izd., varbūt reizā vai īsi pēc viņa.

Lincoln, Neb.

March 29, 1909.

2745 P Street

Teksts virs vēstules: Tās sarkanās markas ir Linkolna jubilejas markas, un kā tādas liels retums.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es nupat kā saņēmu Jūsu vēstuli no 15. š.m. Pateicos Jums par spertajiem soļiem Ie.C. I daļas honorāra lietā. Kas attiecas uz šīs grāmatas otro izdevumu, tad es raudzīšu tā ierīkoties, ka iespiešanu varēs iesākt kautkurā laikā vasaras beigās. Ciktāl ir “Ie.C.” otrā daļa?

Tad ar sevišķu prieku es lasīju par Jūsu nopietno nodomu ķerties pie jaunas avīzes izdošanas. Es nesen kā lasīju R.Rundschau'ā, ka B.L. esot 1300 abonentu, tas nozīmē, ka būtu pilnīgi telpas jaunam laikrakstam. Par to ievadrakstu es padomāšu, lai gan taisnību sakot, man tādu svarīgu lietu rakstīšana labi nevedas. Es lūdzu, rakstāt man par jauno laikrakstu, cik bieži Jūs tik varat.

Jūs sakat, ka Mazvērsīts piedāvā Jums (..)

metīsim viņus tagad pie malas, izņemot varbūt rakstus nolasīšanai B.L.B. sapulcēs. “Grūtos laikus” es sūtīšu, tiklīdz es varēšu atrast laiku viņu uzrakstīšanai. — Lūdzu sūtāt man labu lopkopju kongresa aprakstu B.L.B.V. ievadraksta dēļ.

Es saņēmu to J.D. Lapas izgriezumu, kā arī to katalogu. Tās ir visas labas lietas. Jūs man nesen rakstījāt, ka Straupes biedrība gribot mani par kursu vadītāju. Rakstāt viņiem un citiem līdzīgiem, ka ja viņi grib mani redzēt, tad lai viņi griežas pie iekšlietu ministra vai kur citur u.t.t. u.t.t.

Ar mīļu sveicienu — Jūsu K.Ulmanis

Man jāraksta vēl. Pienu tagad sāk svērt daudz saimniecībās, pat tik konservatīvs vīrs kā mans brālis Kleišis, prasa man padomu šai lietā. Mēra (..) lietošana ir neērta un nedroša, bet mums trūkst arī parocīgu svaru. Še Amerikā tiek lietoti svari, kas ir ļoti labi un parocīgi. Es nosūtu Jums nobildējumu. Ja Jūs domājat, ka B.L.B. varētu uzņemties viņu pārdošanu (ja kāda darbnīca Rīgā viņus pagatavotu), es nosūtītu vienus paraugam. Viņi ir atsperu svari, var svērt līdz 60 mārc. mārciņās un desmitdaļās. Amerikas svarus nevar lietot Baltijā dažādo mārciņu dēļ.

Lincoln, Neb.

2745 P Street,

April 5, 1909.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es vakar saņēmu Jūsu B.L.B. gada pārskatu un nopriecājos par biedrības rosīgumu un uzņēmību visās lietās. Šodien es saņēmu Iesnesīgas Cūkkopības II daļas pirmo loksni. Un te nu man jāsaka, ka Jūs esat sagatavojuši šo darbu ar ārkārtīgu rūpību. Druka ir ļoti glīta, kļūdu tikpat kā nemaz, un arī bildes ir, ja ievēro visus apstākļus, uzskatāmas kā labi izdevušās. Es domāju, dažs labs lasītājs, būs pārsteigts, es neticu, vai latviešu zemkopjiem šādi nobildējumi ir jau iepriekš sniegti tapuši. Kad tik nu Skrastiņš sasparotos ar iespiešanu. Grāmata jau nu tik un tā iznāks pašā darba laikā, kas viņai, protams, nenāks par labu. Kā es iz “Zemkopja”, kuru man tagad sūta, redzu, tad Rīgas kongresā domas arī ir visvairāk sliekušās uz Dāņu cūkas pusi, kas ir ļoti iepriecinoši. — Vai Jūs lasījāt “Z” Mazvērsīša stiepto cūku sugu aprakstu. Tas ir laikam ņemts iz viņa cūkkopības grāmatas rokraksta.

Man Zeltiņš ziņo, ka esot Vestienā lasījis manu rakstu: Ko citu zemju... to pašu nolasījis arī Rīgā. Otro rakstu: Mani uzskati sugu jautājumā, kuru es taisni sarakstīju uz viņa pieprasījuma un kuru viņš gribēja ielikt “B.L.”, viņš nava ne lasījis, ne arī grib iespiest, bet prasa man tagad, ko lai ar viņu darot. Es teikšu viņam, lai nosūta rakstu Jums, Jūs tad redzēsat, kādēļ viņš negrib viņu klajā laist. Bet es nevēlos, ka Jūs to rakstu izlietotu atklātībā. Centrāles vīri viņu būs iepazinuši, un tas man pietiek.

Pie “Grūto laiku” rakstīšanas es vēl neesmu ticis, bet ceru drīzumā atrast laiku.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Linkoln, Nebraska

2745 P Street,

17.maijā, 1909.

Mīļais Enzeliņa kungs:—

Kā es Jums īsumā uz tās kartes jau ziņoju, es saņēmu man sūtītos 80 rubļus un arī Jūsu vēstuli un pateicos ļoti par abiem. Kas nu uz maniem nodomiem un plāniem attiecas, tad man jāsaka, ka šimbrīžam es esmu ļoti darbiem aizņemts, tā kā patiesību sakot man tikpat kā nemaz laika neatliek ne domāt par kādu nebūt blakus nodarbošanos. Es neesmu pat vēl iesācis rakstīt Grūtos laikus, lai gan viņu plāns man jau sen ir galvā gatavs. Bet es vienkārši nevaru tikt pie rakstīšanas. Tas pats man jāsaka arī par Ienesīgo putnkopību. Visas tās lietas ir jāatliek uz vēlākiem laikiem. Tomēr, cik drīz es tikai varēšu, es stāšos pie darba un raudzīšu ko nebūt uzrakstīt Jūsu jaunajai avīzei. Es domāju arī par to ievadrakstu.

21.maijā, 1909.

Aiz kaut kāda iemesla man bija vēstules rakstīšana jāpārtrauc, un tagad es rakstīšu atkal tālāk. Starplaikā arī Jūsu karte un arī Ie.C. loksnes ir pienākušas. Tīri prieks redzēt skaisto un rūpīgo iespiedumu. Jums gan laikam ir ļoti lielas pūles ar korektūras lasīšanu, vai ne? Es lasīju arī to pārdrukājumu iz Rīgas Avīzes. Tie cilvēki liekas tīri traki un pie tam arī muļķi būt. Savā nekaunībā viņi ir nepārspējami. Tas ir ļoti slavējams uzņēmums, tā kuiļu izrakstīšana no Dānijas. Kad tik viss izdotos labi un pirktie lopi būtu patiesi derīgi.

Kā tās lietas ar maniem darbiem tagad stāv, tad es gan varēšu iesākt jaunnedēļ nodarboties atkal ar rakstīšanu.

Ar daudz mīļām labdienām Jūsu K.Ulmanis

Vairākās vēstulēs H.Enzeliņam izskan Kārļa Ulmaņa satraukums par latviešu valodas kultūras kopšanu svešatnē. Viņš centās pilnveidot savu valodu, lasot rakstus un grāmatas labā latviešu valodā. Arī lūgums atsūtīt 1907.gadā Latvijā izdoto J.Endzelīna un K.Mīlenbaha “Latviešu gramatiku” tika izpildīts

Vienā no iepriekšējiem numuriem (nr.231, 18.septembrī) “Latvijas Vēstnesis” reproducēja tēlnieka Burharda Dzeņa izgatavoto un trimdas latviešu organizāciju un draudžu 1954.gadā atklāto piemiņas plāksni Kārlim Ulmanim Nebraskas universitātes Piensaimniecības fakultātes ēkā Linkolnā. Tagad “LV” rīcībā nonākusi arī fotogrāfija par pašreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa Nebraskas apmeklējumu 1992.gada novembrī un pārdomu brīdi pie šīs plāksnes. (No Gunta Ulmaņa fotoalbuma)

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors