• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Meksikas Savienotajās Valstīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.1997., Nr. 226/229 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44868

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rakstnieks atgriežas mājās

Vēl šajā numurā

16.09.1997., Nr. 226/229

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

SVĒTKI UN GODADIENAS

Meksikas Savienotajās Valstīs

Šodien, 16. septembrī, valsts svētki — Neatkarības diena

Meksika jeb Meksikas Savienotās Valstis atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un robežojas ar ASV, Belizu un Gvatemalu. Teritorijas ziņā (1,96 miljoni kvadrātkilometru) Meksika ir vairāk nekā 30 reizes lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaita ziņā tā mūsu valsti pārsniedz pārsimt reižu.

Meksika ir federatīva republika, kuras pašreizējā konstitūcija pieņemta 1917. gadā. Vēstures un kultūras pieminekļi Meksikas teritorijā liecina par seno indiāņu cilšu, bet pēc tam olmeku civilizācijas ietekmēto maiju kultūru, kā arī vēlāko acteku iebrukumu. Meksikas galvaspilsētas Mehiko nosaukums cēlies no acteku augstākā dieva Meksitli vārda, bet pati Meksikas Savienoto Valstu galvaspilsēta izveidota acteku nodibinātās Tenočtitlanas vietā.

1519. gadā, kad Kortess sāka Meksikas iekarošanu, aizsākās jauns laikmets šīs senās zemes vēsturē. XVI gadsimtā spāņu varai bija pakļauta jau visa Meksikas teritorija. Tā tika ieslēgta Jaunās Spānijas vicekaralistē. Daudzās indiāņu cilšu sacelšanās nespēja mainīt spāņu dominanti šajā zemē.

Gadu ritējumā Eiropas ieceļotāji sajaucās ar vietējiem indiāņiem, veidojot Meksikā dzīvojošo cilvēku valodas un reliģisku kopību. XIX gadsimtā veidojās meksikāņu nācija. Tad arī spāņu 1808. gada revolūcijas ietekmē Meksikā izvērsās plaša nacionālās atbrīvošanās kustība. 1810. gadā Meksikā sākās Idalgo i Kostaljas vadītā tautas sacelšanās, kas kļuva par Meksikas neatkarības kara sākumu. Šis karš ilga līdz 1826. gadam, lai gan jau 1824. gadā konstitūcija pasludināja Meksiku par republiku. Taču par Meksikas pirmo Neatkarības dienu tiek uzskatīts 1810. gada 16. septembris.

Meksika ir industriāli agrāra valsts. Pēdējā laikā tās ekonomika attīstās īpaši dinamiski. Lielas potences ir Meksikas sudraba, fluorīta, grafīta, bismuta, naftas un citu derīgo izrakteņu atradnēm. Liela nozīme Meksikas ekonomikā ir arī lauksaimniecības produktu eksportam.

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Meksikas Savienotajām Valstīm nodibinātas 1991. gada 29. novembrī. Meksikas intereses mūsu valstī pārstāv Viņa ekselence Lorenso Vinjals (Lorenzo Vignal) , ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza 1995. gada 14. februārī. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā. Par savu goda konsulu Latvijā Meksika ir nozīmējusi Rīgas uzņēmēju Georgu Lansmani.

Savukārt Latvijas Republikas intereses Meksikā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ojārs Kalniņš, kura rezidence ir Vašingtonā. Mūsu valsts par savu goda konsuli Meksikā ir nozīmējusi Beatrisi Āboltiņu Trūblūdi, kura dzīvo Mehiko.

1994. gada decembrī Latviju apmeklēja “Bancomext” pārstāvis Holandē Hosē Luiss Rangels (Jose Luis Rangel) , kura kompetencē ir Meksikas ekonomiskās un finansu sadarbības sekmēšana ar Eiropas valstīm (pirmām kārtām gan ES dalībvalstīm). Viņa vizītes mērķis bija iepazīties ar Meksikas produktu eksporta iespējām uz Latviju un eventuāli caur Latviju uz mūsu kaimiņvalstīm. Savukārt pērn, maijā, Meksiku apmeklēja Latvijas vēstniecības ASV otrais sekretārs Normunds Popens, nodibinot kontaktus Meksikas ārlietu, tirdzniecības un rūpniecības, finansu un satiksmes ministrijā, kā arī eksporta un importa bankā “Bancomext” un privātajā komercbankā “Bancomer”.

Starp mūsu valstīm savstarpēji ierosināti vairāki divpusēji līgumi. Latvijas puse ir piedāvājusi Meksikai noslēgt līgumu par ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, taču, Latvijai iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, vienlaikus tiks atrisināts arī jautājums par tirdzniecības režīmu ar Meksiku. Tāpēc Latvijas Ārlietu ministrijā tālāks darbs pie šī līguma atzīts par nelietderīgu.

Meksikas pusei iesniegts arī projekts līgumam par investīciju veicināšanu un aizsardzību, taču, ņemot vērā tuvākajā laikā paredzēto divpusējā investīciju līguma pie OECD parakstīšanu un iespēju arī citām valstīm pievienoties šim līgumam, Meksika nevēlas uzsākt sarunas par šo divpusējo līgumu (Meksika ir OECD dalībvalsts).

Savukārt Meksikas puse Latvijai pērnruden iesniedza līguma par sadarbību zinātnē un izglītībā projektu. Ar šo projektu tagad nodarbojas mūsu Izglītības un zinātnes ministrija.

Vakar Latvijā savā kārtējā vizītē ieradās Meksikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lorenso Vinjals. Viņa vizītes laikā plānots Rīgā atvērt Meksikas Savienoto Valstu goda konsulātu.

“LV” informācija

Pie Ministru prezidenta — Meksikas vēstnieks

Vakar, 15.septembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Meksikas vēstnieks Latvijā Lorenso Vinjals.

Ministru prezidents atzina, ka starptautisko sakaru globalizācijas procesa attīstībā Latvijai paveras jaunas iespējas sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm, tai skaitā Meksiku. Tā kā Meksikas loma starptautiskajās attiecībās pieaug, Latvija uzskata par svarīgu attīstīt draudzīgas un abpusēji izdevīgas attiecības starp abām valstīm. Īpaši nozīmīgs fakts — Meksika ir vienīgā Latīņamerikas valsts, kur Latvija pārstāvēta diplomātiski.

G.Krasts atzīmēja, ka iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir nemainīga Latvijas valdības prioritāte.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas pabeigt sarunas par abu valstu līgumiskās bāzes sakārtošanu.

Valdības preses departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!