SAEIMĀ

Sākas jauns cēliens Latvijas darbos un dzīvē - vietu ieņem jaunais Ministru kabinets

Ministru prezidenta kandidāts

Saeimas tribīnē

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Jūsu ekselences!

Godātie deputāti!

Dāmas un kungi!

Esmu gandarīts, ka piepildījušās iepriekš paustās cerības par ātru valdības sastādīšanu un jau šodien - kā arī bija solīts - varu jums stādīt priekšā jaunā Latvijas Ministru kabineta sastāvu.

Būtisks priekšnoteikums tam bijusi Saeimā pārstāvēto partiju vairākuma konstruktīva un principiāla rīcība - spēja pārvarēt savstarpējo neuzticību, vienoties un uzņemties politisku atbildību valsts un tautas priekšā.

Es nevaru piekrist un arī nekad nepiekritīšu tiem, kas uz partijām raugās vienlīdz aizdomīgi gan tad, kad tās nevar par kaut ko vienoties, gan tad, kad beidzot to spējušas.

Jo gan politiskās diskusijas, gan no tām izrietošie kompromisi ir labākais demokrātijas barometrs.

Kompromisu politika ir demokrātijas nodrošinājums, tāpēc bez spējas vienoties tajā ilgi un stabili pastāvēt nav iespējams.

Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka uz savstarpēju izpratni un kompromisiem balstīta politisko spēku sadarbība ir labākais veids, kā sekmīgi īstenot visnepieciešamākos valsts dzīves pārveidojumus.

Īstenot to, kā dēļ es šodien jūs uzrunāju.

Manis vadītās valdības skaidrs un nepārprotams mērķis būs aktivizēt iesāktās reformas tautsaimniecībā, sociālajā sfērā, izglītībā un valsts pārvaldē.

Valdība nelokāmi iestāsies par finansu stabilitātes saglabāšanu un nostiprināšanu.

Valdība darīs visu iespējamo, lai paātrinātu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

Valdība nepieļaus valsts politiskā un ekonomiskā kursa maiņu.

Jums priekšā liktais kabineta sastāvs un deklarācija ir tam apliecinājums.

Tāpēc gribu izmantot izdevību, lai pateiktos iepriekšējai valdībai un tās vadītājam - neviens nenoliegs, ka stāvoklis, kādā valsts vadību, ja tā būs lemts, pārņems jaunais kabinets, ir daudz cerīgāks, nekā pirms pusotra gada.

Šajā salīdzinoši tik īsajā laikā esam krietni pavirzījušies uz priekšu tajā sūra darba un smagu pārbaudījumu ceļā, ko sauc par reformu kursu.

Un spējuši sev pierādīt, ka arī īsa piespiešanās var dot rezultātu.

Tas man dod pārliecību, ka, konsekventi attīstot iesākto, arī tālāki panākumi neizpaliks.

Kaut vai bezdeficīta budžets - šis neatsveramais priekšnoteikums prognozējamai valsts attīstībai.

Lai arī šā gada budžeta izpildes prognozes izrādījušās neprecīzas un gadu, iespējams, nāksies beigt ar nelielu deficītu, tas būs daudz mazāks nekā mēs pirms pāris gadiem varējām uzdrošināties cerēt.

Un galvenais - tas pavisam noteikti ļaus nākošajā gadā patiešām realizēt bezdeficīta politiku.

Partijas, parakstot valdības deklarāciju, to ir apņēmušās, un es būšu nelokāms sabalansēta budžeta aizstāvis.

Lai nebūtu, kā allaž, kad katrs ir par līdzekļu ekonomiju kopumā līdz brīdim, kad sāk uzskaitīt sev nepieciešamos izdevumus.

Par laimi, nav vairs tas laiks, kad budžeta sabalansētība bija cēls, bet bieži nesaprasts un par nereālu uzskatīts mērķis.

Tā ir kļuvusi par vērtību, par kuru sabiedrība pašaizliedzīgi samaksājusi un turpinās maksāt ar ierobežsjumiem sociālajā un citās jomās.

Sabiedrības ieinteresētība un bažas par šiem jautājumiem, mainoties valdībām, mums nepārprotami vēstī - sabiedrība ir pieņēmusi bezdeficīta budžeta ideju, noticējusi tai un nevēlas no tās atteikties.

Sabiedrība sāk izjust pirmos rezultātus šai politikai.

Inflācija samazinās, sāk pieaugt iedzīvotāju reālie ienākumi, aug investīciju apjoms...

Pagaidām tas gan ir lēns, tomēr stabils process - pakāpeniska pensiju, minimālās algas un sociālo pabalstu palielināšanās.

Valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā minimālo algu paaugstināt par desmit procentiem.

Un no šī solījuma mēs neatkāpsies.

Es zinu, daudzi teiks: šie daži lati - tas taču nav nekas!

Diemžēl vairāk mūsu valsts šodien nevar atļauties.

Protams, reformu laiks nav viegls nevienam, vismazāk jau sociāli neaizsargātajiem.

Tāpēc, pat apzinoties mūsu ierobežotās iespējas, valdības pienākums ir rūpēties par visu sabiedrības grupu interesēm.

Valdībai jāatraisa iespējas aktīvi darboties tiem, kuri to var, un vienlaikus jāpalīdz tiem, kuri nespēj paši par sevi gādāt.

Jo ceļš uz sprausto mērķi - pilsonisku sabiedrību - bruģējams gan ar labvēlīgu vidi visa veida uzņēmējdarbībai, gan ar sociālā atbalsta tīkla veidošanu tiem, ko straujais reformu temps draud atstāt novārtā.

Dažam, lai nostātos uz kājām, vajadzīga tikai neliela palīdzība, citam palīdzēt nāksies vairāk.

Sabiedrības uzticība un izpratne ir galvenā reformu izdošanās ķīla.

Virzība iespējama soli pa solim, atrodot vissvarīgākās jomas un projektus, kur ieguldīt valsts investīcijas.

Protams, - un es vēlreiz atkārtoju - nemainot nākošā gada budžeta projekta pamatizdevumu sadalījumu pa nozarēm.

Jebkuri papildu izdevumi nozīmē deficītu vai nodokļu palielinājumu.

Valdības deklarācijā abas šīs iespējas ir izslēgtas.

Balsojums par Ministru kabinetu

Datums: 1997. gada 7. augustā - 14:14

Balsošanas motīvs: Par G.Krasta valdības apstiprināšanu

Rezultāts (89): (Par - 73; Pret - 13; Atturas - 3)

Ministru prezidentam

Vakar, 7.augustā, pēc Saeimas uzticības balsojuma valdībai Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ministru prezidentam Guntaram Krastam bija telefonsaruna, kurā Valsts prezidents apsveica Ministru prezidentu ar stāšanos amatā.

Valsts prezidents un Ministru prezidents vienojās, ka pirmā valdības sēde tradicionāli notiks otrdien, 12.augustā. Tajā piedalīsies un valdību uzrunās Valsts prezidents. Līdz ar to Valsts prezidents G.Ulmanis saīsina savu darba komandējumu ASV, viņš neapmeklēs Latvijas misiju ANO, kā bija iecerēts.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 7.augusta sēdē

izteikusi uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Rīgā 1997.gada 7.augustā

Latvijas Republikas Ministru kabinets, kuram uzticību

1997.gada 7.augustā izteikusi

Latvijas Republikas 6.Saeima

Ministru prezidents Guntars Krasts

Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs, Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs

Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis

Finansu ministrs Roberts Zīle

Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Kultūras ministre Ramona Umblija

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča

Veselības valsts ministrs Viktors Jaksons

Vides valsts ministrs Indulis Emsis

Pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda

Foto: Arnis Blumbergs un Māris Kaparkalējs, "LV"