Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz "Sudmaliņu" karuseli. Trešo reizi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.08.1997., Nr. 194/195 (909/910) https://www.vestnesis.lv/ta/id/44534

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Starp mītiem un īstenību

Vēl šajā numurā

01.08.1997., Nr. 194/195 (909/910)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz “Sudmaliņu” karuseli. Trešo reizi

No 5. līdz 10.augustam Latvijā biežāk un vērienīgāk kā jebkad skanēs “Sudmaliņu” melodija — jau trešo reizi notiks starptautiskais tautas deju

festivāls ar šādu pašu nosaukumu.

“Sudmaliņas” laikam gan ir pati populārākā latviešu tautas deja. To, vismaz minimāli, prot jebkurš. “Sudmaliņas” dejo ne tikai uz skatuves vai deju laukumā, bet arī kāzās un citās saiešanās. Etnogrāfiskās “Sudmaliņas”, kurām horeogrāfijas pētnieki pierakstījuši vairākus desmitus dažādu variantu... Harija Sūnas, mūsu tautas dejas patriarha, skatuvei uzspodrinātās “Sudmaliņas”... Ulda Žagatas ar vērienīgu meistara roku iegrieztās “Jautrās dzirnavas”, kur “Sudmaliņu” ielokā diži aizskan arī “Kur tad tu nu biji, āzīti manu”, “Kur tu teci, gailīti”, “Litenietis” un citas skaistas latviešu dejas...

Nav brīnums, ka, rodoties idejai par starptautisku tautas deju svētku nepieciešamību Latvijā, tieši “Sudmaliņas” kļuva par saistmotīvu. Pirmā doma par tradicionālo deju svētku ievešanu sarptautiskajā apritē, protams, pazibēja jau vairāku agrāko Dziesmu un deju svētku laikā, kad uz Rīgu tika aicināti svešzemju deju viesi. Par spēcīgu katalizatoru topošai iecerei kļuva folkloras festivāls “Baltica”.

“Sudmaliņas” piedzima 1992.gadā, otrreiz notika 1995.gadā un turpmāk, cerams, regulāri notiks ik pēc diviem gadiem. Lielāka laika atstarpe mudina publiku it kā piemirst par šiem no “lielajiem deju svētkiem” tik atšķirīgajiem pasākumiem. Jo “Sudmaliņu” būtiska iezīme, to atšķirība no Deju svētkiem ir iešana dziļumā, pie tautas, provincē.

Arī šogad “Sudmaliņu” rats Rīgā tikai iegriežas, pēc tam aizjoņo līdz Liepājai, Pāvilostai, Ainažiem, Salacgrīvai, Madonai, Ikšķilei, Salaspilij, Saldum, Popei, Aizkrauklei, Alūksnei, lai noslēgtos ar koncertu virkni Jūrmalā. Arī tradicionālais svētku gājiens notiek it kā otrādi — festivāla izskaņā Dzintaros. Vienā no dienām plānots arī plašs labdarības koncertu klāsts sociālās aprūpes centros, sanatorijās, pansionātos. Liels danču, rotaļu, spēļu un sacīkšu lērums notiks Brīvdabas muzejā 9.augustā pulksten 15— tas būs pirmreizējs vaibsts festivāla sejā.

Festivālā “Sudmaliņas '97" piedalīsies vairāk nekā 50 ansambļi no 17 valstīm, dalībnieku kopskaits sniedzas pāri 1600. Ārzemnieku atlasē valdīja viņu pašu brīvas izvēles princips, jo ielūgumi tika sūtīti uz deju centriem gandrīz visos kontinentos. Atsaucās pa trim ansambļiem no Itālijas un Vācijas, atsaucās Taivānas dejotāji, Izraēlas arābu deju ansamblis, Zviedrijas slavenā brīvdabas muzeja Skansena deju ansamblis, kuram — neticami! — jau aprit 105 pastāvēšanas gadi. Uz Latviju brauks dejotāji no Holandes provinces Rietumfrīzijas, no Grieķijas, Ungārijas, Čehijas, Horvātijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas. Deju musturi solās būt vēl košāki nekā abās iepriekšējās svētku reizēs.

Stingrāka izvēle ritēja pašmāju deju kopu un ansambļu vidū. Aizvadītajā ziemā un pavasarī visā Latvijā E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs rīkoja skates, kurās svētku dalībnieku pretendenti rādīja savas speciāli festivālam tapušās īsprogrammas. Tām netika uzliktas nekādas klauzulas vai strikti pieprasījumi. Izņemot vienu: programmām jābūt tautiskām un izteiksmīgām. Un tā nu ir iznācis, ka svētku dalībniekiem mūsu ansambļiem būs dažādi statusi. Vieni papilnam “peldēsies” svētku maršrutos, citi piedalīsies tikai atsevišķos koncertos. Vesela virkne asambļu, kuru sniegums žūrijai likās īpaši oriģināls un it kā neiekļāvās tradicionālajos festivāla rāmjos, uzstāsies speciālā koncertā starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala” 8.augusta vakarā. Tie ir: “Jukums”, “Lielupe”, “Līgo”, “Zalktis”, “Ritenītis” kopā ar “Baltābeli”, “Līksmi”, “Vizbulīti”. Tā sacīt, dejas, kas veltītas gardēžiem. Citu festivāla dalībnieku skaitā ir gan Rīgas slavenības — “Dancis”, “Rotaļa”, gan populāras deju kopas no dažādiem novadiem — Limažu “Katvari”, “Sunta” no Suntažiem, “Ūsiņš” un ”Ūsa” no Salaspils, “Ritums” un “Diždancis” no Jelgavas un tā joprojām.

No 5. līdz 7.augustam centrā “Ķīpsala” no vakara līdz pat nākamās dienas rītam darbosies Saieta nams. To ar ievingrinātu roku un lielu aizrautību nu jau kuro festivālu pēc kārtas vadīs folkloras deju kopas “Dandari” dibinātājs un vadītājs Ernests Spīčs, mudinot festivāla dalībniekus (un arī skatītājus!) sadraudzēties, mācīt savas dejas, gluži vienkārši padejot un atpūsties. Droši vien arī še, tāpat kā citos tuvākos un tālākos maršrutos, mēs satiksim tādas latviešu dejas pasaulē spožas personības kā daudzu deju svētku virsvadītāju Ingrīdu Saulīti, “Rotaļas” dižo vadītāju Aiju Baumani, universitātes “Danča” vadoni Rolandu Juraševski (viņš ar šo ansambli ir kopā jau 33 gadus!), divu Jelgavas ansambļa vadītāju, reizē arī zinātņu doktori un triju dejojošu un muzicējošu bērnu māmuļu Andu Zeidmani, Limbažu kultūras dzīves pulsa turētāju Taisu Arumu, sprigano “Latves” vadītāju Sarmu Freibergu un slavenā “Dzintariņa” audzinātāju Olgu Freibergu... Desmitiem aizrautīgu dejas darba fanātiķu, kuriem pateicoties deju ansambļi spītē grūtajiem laikiem, naudas un laika trūkumam, kūtrumam un vienaldzībai.

“Sudmaliņas '97” atklāj Rīgā, Bastejkalnā, 6.augustā pusdivpadsmitos dienā. Pēc tam ansambļi kā krāsaini kamoli noripos no senā bastiona, lai ritētu tālāk pa Rīgu un daudziem Latvijas novadiem.

Ēriks Tivums —

speciāli “Latvijas Vēstnesim”

“Ritums”

“Diždancis”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!