Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijai jauni diplomātiskie pārstāvji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.2001., Nr. 36 (2423) https://www.vestnesis.lv/ta/id/4434

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.70

Par A.Kalvīša komandējumu

Vēl šajā numurā

06.03.2001., Nr. 36 (2423)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijai jauni diplomātiskie pārstāvji:

— Kirgizstānā

Piektdien, 2. martā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli arī nākamajam Latvijas vēstniekam Kirgizstānā Arturam Pugam.Pārrunājot ar vēstnieku Latvijas un Kirgizstānas divpusējo attiecību perspektīvu, tika uzsvērts, ka A.Pugam jaunajā amatā palīdzēs līdzšinējā vēstnieka pieredze Uzbekistānā. Tika akcentēta Latvijas pozitīvā ekonomiskās sadarbības pieredze ar Uzbekistānu un sadarbības paplašināšanas potenciāls.

V1.JPG (16827 BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Arturs Puga dzimis 1950. gada 5.novembrī Rīgā. No 1969. līdz 1974. gadam mācījies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Ir vēstures zinātņu doktors. Tūlīt pēc augstskolas beigšanas līdz 1976. gadam strādājis par vēstures skolotāju Burtnieku internātskolā, pēc tam līdz 1980. gadam mācījis vēsturi Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā. 1980. un 1981. gadā strādājis par pasniedzēju stažieri M.Lomonosova Maskavas universitātē, bet no 1982. līdz 1990. gadam bijis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzējs un vēlāk docents. 1990. gada jūlijā sācis strādāt Ārlietu ministrijā. Līdz 1992. gada februārim vadījis Politikas nodaļu, bet pēc tam gadu bijis Baltijas valstu departamenta direktors. No 1993. gada februāra līdz 1994. gada augustam — Latvijas vēstniecības padomnieks Lietuvā, bet pēc tam četrus gadus pildījis šādus pašus pienākumus mūsu valsts vēstniecībā Izraēlā. No 1998. līdz 2000. gadam bijis Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas padomnieks. 1999. gada oktobrī iecelts par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Uzbekistānas Republikā. Šo pienākumu pildīs arī turpmāk, un viņa rezidence arī turpmāk būs Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā.

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kirgizstānā Artūrs Puga — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, Uzbekistāna un Kirgizstāna ir kaimiņvalstis. Taču pēc kvantitatīvajiem parametriem tās ir visai atšķirīgas.

— Jā, jums taisnība, jau kvantitatīvo parametru ziņā abas valstis ir ļoti atšķirīgas. Uzbekistānā vairāk nekā 447 tūkstošos kvadrātkilometru dzīvo gandrīz divdesmit pieci miljoni cilvēku. Kirgizstānā ir piecreiz mazāk iedzīvotāju. Arī tās teritorija ir daudz mazāka.

Ļoti atšķirīgi ir arī abu valstu dabas apstākļi, kas nosaka to ekonomisko savdabību. Kirgizstāna ir kalnu valsts, tāpēc vēsturiski kirgīzi pazīstami kā klejotāju tauta. Kirgizstānas bagātība ir krāsaino metālu atradnes, kā arī hidroresursi. Uz kalnu upēm uzbūvētas daudzas elektrostacijas, Kirgizstāna eksportē elektroenerģiju arī uz Uzbekistānu. Taču abu valstu ekonomiku ir ļoti grūti salīdzināt.

Uzbekistāna kokvilnas eksporta ziņā ieņem otro vietu pasaulē, zelta ieguves ziņā ir starp desmit pasaules aktīvākajām valstīm. Uzbekistānai ir arī lieli naftas un dabasgāzes krājumi, ko tā sekmīgi apgūst sadarbībā ar ietekmīgākajām Eiropas un Āzijas valstīm. Zelta atradnes Uzbekistāna sākusi izmantot sadarbībā ar ASV. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Uzbekistānas ekonomika ir kardināli pārmainījusies. Padomju Savienības pastāvēšanas laikā būtībā visu Uzbekistānas saimniecisko dzīvi noteica monokultūras — kokvilnas — audzēšana. Tagad Uzbekistāna pati sevi spēj nodrošināt ar pārtikas produktiem. Nepilnos desmit gados izveidotas pilnīgi jaunas rūpniecības nozares. Piemēram, sadarbībā ar Korejas "Daewoo" izveidota autorūpniecība, un Uzbekistāna tagad eksportē arī automašīnas. Uzbekistāna ļoti vērīgi seko līdzi pasaules ekonomikas attīstības tendencēm un rūpējas par tranzīta iespēju paplašināšanu.

Ar Kirgizstānu mums ir daudz mazāks ekonomiskās sadarbības apjoms. Taču pēdējā laikā šajā valstī parādījušies Latvijas pārtikas produkti, galvenokārt zivju konservi un sulas. Protams, daudzos gadījumos mūsu produkti Kirgizstānā ievesti no kādas trešās valsts. Taču šis apstāklis tikai apliecina Latvijas un Kirgizstānas tiešu ekonomisko kontaktu paplašināšanas iespējas. Mūsu valsti Kirgizstāna interesē galvenokārt kā perspektīva tranzīta valsts, domājot par senā Zīda ceļa atjaunošanu. Protams, tā ir tālāka nākotne, taču par šo perspektīvu jādomā jau šodien. Šādas sadarbības perspektīvas, nesen uzturoties Latvijā, akcentēja arī Kirgizstānas ārlietu ministra pirmais vietnieks. Kopumā es uzskatu, ka mums ir vairāk jāinteresējas par procesiem, kas notiek Austrumu pasaulē.

— Kādas attiecības ir starp abām kaimiņvalstīm un attieksme pret Latviju?

— Uzbekistāna ļoti rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai Kirgizstānā, jo samērā nesenie islamistu ekstrēmistu iebrukumi Uzbekistānā notika no Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijas. Uzbekistānai un arī Kirgizstānai šie islamistu ekstrēmistu draudi liek arī vērīgāk izvērtēt savu visumā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un aktivizēt ārpolitisko darbību, pārskatot attiecības ar citām pasaules valstīm un meklējot jaunus potenciālos sabiedrotos. Tāpēc tās izrāda lielu interesi arī par sadarbības paplašināšanu un padziļināšanu ar Latviju. Uzbekistānai nav izejas pie jūras, tāpēc tā ir ļoti ieinteresēta sadarbībā ar Latviju. Jau tagad trešā daļa Uzbekistānas kokvilnas eksporta tiek nosūtīta caur Latvijas ostām.

Uzbekistānas politiķi arī prot objektīvi izvērtēt pasaules politiskās tendences un izprot mūsu ārpolitiskās prioritātes. Uzbekistāna ļoti cerīgi raugās uz Latvijas gatavošanos iestāties ES. Pozitīvi Uzbekistāna vērtē arī mūsu centienus iestāties NATO.

— Kā domājat savienot vēstnieka pienākumus abās valstīs?

— Arī līdz šim man bija jāseko līdzi notikumiem Uzbekistānas kaimiņvalstīs un, protams, arī Kirgizstānā. Tagad es, protams, regulāri braukšu uz Kirgizstānu. Attālums starp abām galvaspilsētām ir apmēram četrsimt kilometru pa skaistu kalnu ceļu. Ar auto šo attālumu var nobraukt kādās desmit stundās. Pirmais brauciens uz Biškeku vēstnieka statusā man būs akreditācijas vizīte, lai iesniegtu šodien saņemto akreditācijas vēstuli Kirgizstānas Republikas prezidentam Askaram Akajevam. Ceru, ka tas būs iespējams vēl šajā pavasarī. Taču tas, protams, atkarīgs no Kirgizstānas puses.

— Maltas Republikā

Piektdien, 2. martā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Maltas Republikā Mārtiņam Pertam. Pēc tam Valsts prezidente ar vēstnieku pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību aktualitātes, galvenokārt Eiropas Savienības (ES ) paplašināšanas kontekstā. Abas puses arī pauda gandarījumu par atbalstu, ko Latvija eirointegrācijas procesā saņem no Itālijas.

V2.JPG (17655 BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Mārtiņš Perts dzimis 1946.gada 8.augustā Rīgā. Ir diplomēts jurists. No 1966. līdz 1974. gadam mācījies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas divus gadus strādājis Rīgas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā par vadītāja vietnieku, tad desmit gadus bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vecākais pasniedzējs. Vēlāk bijis katedras vadītājs, pēc tam dekāns un prorektors Latvijas Tautsaimniecības speciālistu institūtā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sācis darbu Ārlietu ministrijā. 1991. un 1992. gadā bijis vadošais speciālists, nodaļas vadītājs, ministra padomnieks un ministra kabineta vadītājs. 1992. gadā iecelts par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijā un bijis šajā amatā līdz 1997. gadam. No 1997. gada janvāra līdz maijam arī Latvijas vēstnieks Bulgārijā un Grieķijā ar rezidenci Varšavā. 1997. gada maijā iecelts par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Itālijā. Šo pienākumu viņš pildīs arī turpmāk, viņa rezidence joprojām būs Romā. Pārvalda latviešu, angļu, poļu, itāļu, vācu un krievu valodu. Precējies, ir divi bērni.

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Maltas Republikā Mārtiņš Perts — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar ko Malta ir interesanta Latvijai mūsu valsts ārpolitisko interešu kontekstā?

— Vispirms jau ar savu sekmīgo virzību uz ES. Vēl nupat Eiropas Komisijas ES paplašināšanas jautājumu komisārs Ginters Ferhoigens raksturoja Maltu kā valsti, kas jau ir gatava iestāties ES. Varētu teikt, ka Malta ir vistuvāk ES durvīm.

Šo nelielo Vidusjūras salu pamatoti sauc par Eiropas logu uz Ziemeļāfriku. Malta ir Eiropas kontinenta robežvalsts. Līdzīgā priekšposteņa situācijā esam arī mēs kā Skandināvijai vistuvākā postkomunistiskā valsts. Līdz ar to ES var lieti noderēt gan Latvijas, gan Maltas pieredze.

Protams, tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm nav liels, un liels tas diez vai arī kādreiz būs, ņemot vērā Maltas nelielo apjomu (Maltas teritorija ir 316 kvadrātkilometri, un Maltā dzīvo tikai 368 tūkstoši cilvēku — J.Ū. ).

Taču mēs varam sadarboties ar Maltu savās ekonomiskajās interesēs — kontaktēties ar lielajām Ziemeļāfrikas valstīm Maroku, Tunisiju, Alžīriju... Sadarbība ar Maltu varētu būtiski atvieglot mūsu preču plūsmu uz šīm valstīm. Savukārt maltiešus var interesēt Latvijas meži un kokmateriāli. Sadarbība ar Maltu mums varētu būt nozīmīga, arī sūtot kokmateriālus uz Ziemeļāfrikas valstīm.

— Kā jūsu jaunais amats iespaidos Latvijas vēstniecības darbu Romā? Pienākumu tagad būs vairāk.

— Maltā es būšu nerezidējošais vēstnieks, un viss lielais darba apjoms arī turpmāk tiks veikts mūsu vēstniecībā Romā. Maltā esam paredzējuši iecelt Latvijas Republikas goda konsulu. No Maltas valdības jau saņemta piekrišana konsulārā apgabala izveidošanai. Savukārt Latvijas puse jau ir akceptējusi nākamā goda konsula, kāda jauna, enerģiska jurista, kandidatūru. Jādomā, ka arī Maltas pusei pret šo kandidatūru nebūs iebildumu.

— Cik bieži pats plānojat apmeklēt Maltu?

— Pats Maltu apmeklēšu īpašas vajadzības gadījumos, tās varētu būt pāris reizes gadā. Es ļoti ceru uz mūsu nākamā goda konsula aktīvu darbu Maltā. Protams, pati pirmā Maltā man būs akreditācijas vizīte, kad es šodien saņemto akreditācijas vēstuli pasniegšu Maltas Republikas prezidentam Gvido de Marko.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!