Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs esam morālas un politiskas pārbaudes laikā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.1997., Nr. 175/177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44320

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par braucieniem uz Bulgāriju

Vēl šajā numurā

08.07.1997., Nr. 175/177

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs esam morālas un politiskas pārbaudes laikā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — Latvijas Valsts radiofonā vakar, 7.jūlijā, raidījumā “Pusdiena”

Turpinājums no 1.lpp.

Jautājums: — Jā. Nu, šī pusdiena, šie jautājumi ir izvērsušies tādā kā pusstundā par uzticību valstij. Es gribētu, lai jūs komentētu varbūt arī uzticību tiesu sistēmai Latvijā uz šī Ivana Haritonova gadījuma fona. Vai jūs uzskatāt, ka tas ir jau reāli eksistējošs tiesisks valsts piemērs, vai tā tomēr ir nesakārtotība tiesu sistēmā?

Guntis Ulmanis: — Tiesiska valsts mēs, neapšaubāmi, esam, un tādai mums ir jābūt, un to apliecina arī tas, ka visa pasaule mūs ir atzinusi, visi, lielākoties Eiropas institūcijas, kurās mēs vēlamies iestāties, mūs ir uzņēmuši. Un mums ir augsta autoritāte, teiksim, atklāt ārvalstīs daudzos jautājumos, cik mēs esam iekšēji konsekventi un cik mēs precīzi interpretējam vai pielietojam savus likumus vai kodeksus, — tas ir cits jautājums. Es domāju, ka ir ļoti daudz nepilnību tieši tiesiskajā reformā, dažādu normatīvo aktu izstrādāšanā, un tas ir jautājums, pie kura jāstrādā mūsu juristiem tuvākajā laikā.

Pēc Talsu gadījuma es tā mazlietiņ paskatījos, tikai perspektīvā, kādu soda mēru varētu saņemt tie cilvēki, kas ir pielaiduši šo Talsu gadījumu, un ziniet, es esmu diezgan nobažījies. Es cauri mūsu kodeksa sistēmai nespēju vēl saskatīt, ka viņi varētu saņemt bargu sodu par tik daudzu dzīvību zaudēšanu, par tik milzīgu nolaidību. Tas nozīmē, ka mūsu tiesiskajā, normatīvajā dokumentācijā varbūt nav paredzēti visi tie noteikumi, nav paredzēti tie varianti un tie gadījumi, kas ir normālā civilizētā valstī. Un vai daudzi kodeksi mums vēl nestrādā ar tāda padomju kodeksa piegaršu un atskaņām? Un te ir juristiem, man liekas, daudz ko strādāt turpmāk.

Jautājums: — Neapšaubāmi, jūlijs būs Latvijai ļoti nozīmīgs mēnesis ārpolitiskajā jomā, un, kā zināms, Eiropas Komisija, izvērtējot kandidātu valstu atbilstību Eiropas Savienības prasībām, ir nolēmusi sākt sarunas ar Ungāriju, Poliju, Čehiju, Slovēniju un Igauniju. Kā vairākkārt ir uzsvēruši Latvijas ārlietu resoru pārstāvji, šie dati, par kuriem runāja Eiropas Komisija, ir novecojuši un būtībā, arī pēc Latvijas ārlietu resoru domām, arī Latvija ir vienādā situācijā ar Igauniju. Kā šajā situācijā jūs vērtējat Igaunijas spēju veidot savu ārpolitisko imidžu, salīdzinot ar Latviju?

Guntis Ulmanis: — Vispirms, ja kāda no trim Baltijas valstīm tiks uzņemta Eiropas Savienībā jau pirmajā kārtā, tas ir Baltijas valstu neapšaubāmi liels sasniegums, tas ir pirmais drošais signāls, ka mēs galīgi atejam no Krievijas krastiem vai bijušās Padomju Savienības sistēmas krastiem. Un, nerunājot par NVS valstu sistēmu vai ko tamlīdzīgu, runājot tīri subjektīvi, nekur vēl nav paziņots, kāda būs sistēma, kāda būs kārtība. Un šīs piecas valstis, ko jūs nosaucāt, ir prognoze. Jā. Man arī par to ir stāstījuši, un arī es, runājot ar Vācijas ārlietu ministru, pieskāros šai tēmai. Bet 16.jūlijā būs pirmais paziņojums šai jautājumā, un galīgais variants varētu būt kaut kad oktobrī — kāda būs sistēma, kā runās ar valstīm. Tālāk, ja arī piecas tiks uzņemtas, tad sekos sestā, septītā, astotā un arī devītā. Un nevajadzētu tik bērnišķīgi rīkot kā sporta sacensības šai gadījumā un teikt: mēs gribam būt otrie, trešie vai ceturtie. Ir daudz nopietnāk jāstrādā pie iekšpolitiskajiem jautājumiem, jo ekonomiskie rādītāji objektīvi vairākos, galvenajos virzienos Igaunijai šobrīd izskatās cerīgāki, lai gan es esmu savas zemes patriots un es domāju, ka pēc kāda laika tie mums būs labāki. Un varbūt tieši tādā savstarpējā sacensībā ir arī tas rezultāts, ka mēs kopīgi ejam uz priekšu. Nedomāju, ka Lietuva ir atpalikusi, Lietuva ir tanī pašā līmenī kā Igaunija un Latvija. Un ir ļoti būtiski, lai šīs sarunas par Eiropas Savienību uzsāktos vienlaikus ar visiem un pēc tam katrs pēc savām spējām un varēšanas tur tiktu uzņemts.

Ir politiskie risinājumi, un tieši tāpēc arī Čehija, Polija un Ungārija tiek nosaukta. Un tāpēc varbūt tiek viena valsts nosaukta no ziemeļiem un viena valsts no dienvidiem, un trīs no centra. Un tas nav tikai jautājums, ka Latvija būtu sliktāka vai labāka šai ziņā. Manuprāt, vēl Latvijā ir ļoti jāstrādā pie tā, kas ir Eiropas Savienība un vai katrs Latvijas iedzīvotājs vai vismaz katrs otrais jeb no desmitiem astoņi grib un saprot šo Eiropas Savienību. Jo nevajadzētu to pārvērst par aklo vistiņu ķeršanu, un pēc tam, kad mums būs referendums, tad izrādīsies, ka varbūt liela daļa vai nu ir pret, vai neizprot šo būtību. Tāpēc es esmu nolēmis turpmāk nerunāt vis ciparu izteiksmē vai gadu izteiksmē, bet vairāk kopā ar Ārlietu ministriju un valdību, ar parlamentu strādāt pie iekšējiem procesiem un izpratnes veidošanas Latvijas iedzīvotājos un Latvijas tautā.

Jautājums: — Jā, bet varbūt, atskatoties uz aizvadīto laika posmu, kā jums šķiet, kas tieši iekšpolitikā, tieši valdības līmenī ir traucējis īstenot Eiropas Komisijas prasības?

Guntis Ulmanis: — Kas ir traucējis? Protams, ir pašu neizdarība, ir pašu neuzņēmība, ir biežās amatu maiņas, ir lielas staigāšanas, kā es esmu teicis, parlamentā, un nav vairs šīs politiskās vienotības deputātu vidū. Un es domāju, ka izpildinstitūcijās, tieši otrajā līmenī, tūlīt aiz valdības, mums ir vāji nostādīts šis darbs. Neapšaubāmi, mēs esam privatizāciju nokavējuši. Tas ir pamatelements, par kuru būtu jārunā, runājot par nacionālo kopproduktu. Un reizē ar to mums uzticība no ārpasaules varētu būt stipri lielāka, jo nākošais pamatakmens ir investīcijas, kas ļautu mums rādītājus daudz straujāk kāpināt. Tā ka šeit iemeslu ir daudz, bet pamatā ir pašu darbs, pašu apņēmība, pašu izpratne. Un varbūt nepārvērtēt bieži sevi un nepārlielīties, bet paskatīties zem kājām sev, kur mēs atrodamies un ko mēs darām pašreiz.

Radio žurnālistei Vitai Savickai —

vakar, 7. jūlijā, pulksten 12.35

Publicēšanai sagatavojusi

Baiba Lasmane

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!