Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija ir uz panākumu ceļa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1997., Nr. 171/174 (886/889) https://www.vestnesis.lv/ta/id/44266

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas nodokļu sistēmu

Vēl šajā numurā

04.07.1997., Nr. 171/174 (886/889)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

runas. referāti

Latvija ir uz panākumu ceļa

Finansu ministrs Roberts Zīle:

Priekšsēdētāja kungs, ekselences, dāmas un kungi, godājamie delegāti!

Latvijas Republikas delegācijas vārdā es gribētu apsveikt jūs un pārējos biroja locekļus sakarā ar ievēlēšanu šīs nozīmīgās ECOSOC patstāvīgās sesijas vadībā.

Latvija kā Eiropas Savienības asociētā locekle stingri atbalsta ES iniciatīvas un dokumentus, īpaši to, kas attiecas uz vides aizsardzības problēmu risināšanu: finansu plūsmas, kapitāla plūsmas ieskaitot, ieguldījumus, tirdzniecību, kvalitatīva dzeramā ūdens apgādes finansēšanu.

Ir pagājuši gandrīz seši gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tie ir bijuši nozīmīgi ar pāreju uz tirgus ekonomiku. Šobrīd mēs varam teikt — un to apstiprina starptautisko ekspertu pozitīvais vērtējums un jaunākie makroekonomiskie rādītāji —, ka Latvija ir sasniegusi ekonomisku stabilitāti un ielikusi drošus pamatus nākotnei.

Šā gada sākumā Latvijas valdība pieņēma līdzsvarotu budžetu. To īstenot nebūs viegli. Mēs turpināsim pagājušajā gadā aizsākto kursu, kad notika pozitīvas pārmaiņas ekonomikā un pieauga nacionālais kopprodukts, kā arī stabilizējās ekonomiskā situācija valstī, kas liecina par to, ka ir pārvarētas banku krīzes sekas. Pagājušajā gadā nacionālā kopprodukta pieaugums jau sasniedza 2,8 procentus. Inflācija ir pietuvojusies līmenim, ko var izteikt ar viencipara skaitli, bet valdības parādzīmju diskonta gada likme ir samazinājusies no 34 procentiem 1995.gadā līdz rekordzemam līmenim patlaban — mazāk par 4 procentiem, un centrālās bankas refinansēšanas likme ir 4 procenti.

Cits faktors, kas raksturo dinamiku, ir ekonomiskās aktivitātes indekss, kas 1994.—1996.gadā ir gandrīz dubultojies. Indekss ietver šādus rādītājus: mazumtirdzniecības apgrozījums, rūpniecības kopapjoms, vidējā darba alga sabiedriskajā sektorā, apgrozībā esošā nauda un pamatbudžeta ieņēmumi.

Kad valdība sāka piekopt stingru finansu politiku, rezultāti bija ievērojami labāki nekā iepriekšējā gadā.

1997.gada 1. ceturksnī ārējās tirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 15 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, eksporta apjoms pieauga par 12, bet importa apjoms — par 12 procentiem.

Pēdējos gados Latvija kā dalībvalsts turpināja sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu, Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku, Starptautisko attīstības asociāciju un Starptautisko finansu korporāciju, kā arī ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Ar SRAB un ERAB atbalstu, kā arī izmantojot citus finansiālus ieguldījumus Latvijā pašreiz tiek īstenoti 27 projekti, kuru kopējā vērtība ir 470 miljoni ASV dolāru.

Mēs gribētu, lai nākotnē šie kredīta avoti saglabātu savu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem finansu avotiem, īpaši projektiem privātajā sektorā.

Prezidenta kungs!

ANO Attīstības programmas ietvaros un ciešā sadarbībā ar citām starptautiskajām institūcijām no jauna tika izveidots Valsts civildienests, sekmīgi tika pabeigta valdības restrukturēšana un sagatavota pašvaldību reforma.

Svarīgs uzdevums ir arī reformu veikšana ANO sistēmā.

Latvijai kā ECOSOC loceklei ir uzlikta atbildība un dota iespēja piedalīties ANO reformu īstenošanā, īpaši tajā procesā, kas attiecas uz ECOSOC. Jautājums par resursu palielināšanu, lai apmierinātu atbalstāmo valstu pieaugošās vajadzības un finansēšanas sistēmas prognozēšanas uzlabošanu, ir ANO sistēmas reformu procesa svarīga daļa.

ANO Attīstības programmas birojs Rīgā jau sekmīgi darbojas, koordinējot visu ANO specializēto aģentūru darbību Latvijā — atbilstoši ģenerālsekretāra noteiktā reģionālā modeļa prasībām. Šādi panākumi dod lielu ieguldījumu ANO sabiedriskā tēla veidošanā.

Mēs atbalstījām ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju Nr.50/227, īpaši tās 9.paragrāfu, kas nosaka, ka ANO sistēmas darbības nodrošināšanai ar pamatresursiem ir jābalstās uz prognozējamiem un drošiem pamatiem, jo labprātīgiem ieguldījumiem no oficiāliem avotiem ir arī turpmāk jābūt šīs darbības finansēšanas galvenajiem avotiem. ANO fondi un programmas ir ANO sistēmas darbības finansēšanas galvenie veidi. Nepārtrauktā pamatfinansējuma samazināšanās un lielā atkarība no nedaudzām valstīm norāda uz iespējamu nestabilitāti un nedrošību. Tajā pašā laikā blakusresursi ievērojami pieaug (piemēram, no 382 miljoniem ASV dolāru 1992.gadā līdz 1,27 miljardiem ANO Attīstības programmai 1996.gadā).

Starptautisko institūciju finansiālo atbalstu var uzskatīt par svarīgu līdzekli mūsu ekonomiskās attīstības veicināšanai. Tomēr šī palīdzība nevar būt attīstības galvenais finansu avots. Šo institūciju galvenās funkcijas ir — nodrošināt ekonomisko stabilitāti, lai radītu nepieciešamos priekšnosacījumus, kas palīdzētu piesaistīt tiešas investīcijas no citiem avotiem. Tā rezultātā pēdējos gados Latvijas ekonomikā ir parādījušās pozitīvas attīstības tendences. Tas ir guvis starptautisku atzinību, par ko liecina fakts, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra piešķīra Latvijai augstu kredītreitingu. BBB reitings ilgtermiņa kredītiem ārzemju valūtās ir augstākais rādītājs Viduseiropā un Austrumeiropā.

Plašākā kontekstā Latvija raugās uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO kā uz priekšnoteikumu, kas nodrošinās tās nepārtrauktu ekonomisko un sociālo attīstību un dos garantiju tās neatkarībai un drošībai.

Nobeigumā atļaujiet, prezidenta kungs, atbildēt uz jūsu izteikto analoģiju un pārliecināt jūs, ka Latvija ir nostājusies uz panākumu ceļa un turpinās to.

Paldies, prezidenta kungs!

“Latvijas Vēstneša”

(Gunta Štrauhmane, Juris Afremovičs)

tulkojums no angļu valodas

Runa ECOSOC tematiskajā sesijā vakar, 3.jūlijā, Ženēvā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!