Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1997. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 230 "Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts robežbūve" statūti". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1997., Nr. 171/174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44224

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.231

Noteikumi par augstākās izglītības un zinātnisko grādu diplomu paraugiem

Vēl šajā numurā

04.07.1997., Nr. 171/174

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 230

Pieņemts: 01.07.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 1.jūlijā Noteikumi nr. 230

Rīgā (prot. nr.38 7.¤)

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts robežbūve" statūti

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts robežbūve" (turpmāk - Sabiedrība) ir valsts statūtsabiedrība, kurā viss pamatkapitāls pieder valstij.

2. Sabiedrības dibinātāja ir valsts.

3. Sabiedrība savā darbībā ievēro likumus "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par akciju sabiedrībām", citus normatīvos aktus un šos statūtus.

4. Sabiedrība ir nodibināta saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 9.maija rīkojumu nr.225 "Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Valsts robežbūve"".

5. Sabiedrība ir bezpeļņas organizācija, un tās darbības laiks nav ierobežots.

6. Valsts kapitāla daļu turētājs sabiedrībā ir Iekšlietu ministrija.

7. Sabiedrība nav privatizējama.

8. Sabiedrība ir juridiskā persona ar patstāvīgu bilanci.

9. Sabiedrībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā un slēgt darījumus saskaņā ar darbības mērķiem un uzdevumiem.

10. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu. Valsts kā akcionāre atbild par Sabiedrības saistībām ar saviem ieguldījumiem sabiedrības pamatkapitālā, bet Sabiedrība neatbild par valsts saistībām.

11. Saimnieciskās un savstarpējās attiecības starp Sabiedrību un citām juridiskajām un fiziskajām personām veidojas uz līguma pamata.

12. Sabiedrībai ir zīmogs un veidlapas ar Sabiedrības nosaukumu, kā arī emblēma un citi rekvizīti.

13. Informāciju, ko Sabiedrība ieguvusi, izmantojot konkursa uzvarētāju piedāvātos projektus, tai nav tiesību nodot trešajām personām bez attiecīgā valsts pasūtījuma izpildītāja rakstiskas piekrišanas.

14. Sabiedrības pilnais nosaukums - "Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts robežbūve"", saīsinātais nosaukums - akciju sabiedrība "Valsts robežbūve".

15. Sabiedrības juridiskā adrese: Rūdolfa iela 5, Rīga, Latvijas Republika, LV 1012.

16. Sabiedrība darbību sāk ar reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā. Sabiedrības darbības pārtraukšana iespējama tikai saskaņā ar likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem.

II. Darbības mērķis un galvenais uzdevums

17. Sabiedrības darbības mērķis un galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts robežas izbūvi.

18. Lai nodrošinātu minētā mērķa un galvenā uzdevuma izpildi, Sabiedrība veic šādu pamatdarbību:

18.1. organizē robežas tehniskās apsardzes, kontroles un informācijas sistēmas (turpmāk - sistēma) izveidošanu, kā arī nodrošina tās ekspluatāciju līdz nodošanai pasūtītājam;

18.2. organizē pierobežas infrastruktūras izveidi, valsts robežas apsardzībai nepieciešamo ceļu, elektropārvades līniju, sakaru kanālu un komunikāciju būvi, kā arī nodrošina to ekspluatāciju līdz nodošanai pasūtītājam;

18.3. organizē valsts robežas apsardzībai un kontrolei nepieciešamā informācijas tīkla izveidi un tā integrāciju valsts nozīmes datu pārraides tīklos, kā arī nodrošina tā ekspluatāciju līdz nodošanai pasūtītājam;

18.4. organizē robežpārejas punktu, muitas caurlaides punktu, robežkontroles punktu un citu objektu būvi, kā arī nodrošina to ekspluatāciju līdz nodošanai pasūtītājam;

18.5. pamatojoties uz Valsts robežas demarkācijas komisijas izstrādātajiem demarkācijas dokumentiem, šīs komisijas tiešā vadībā organizē valsts robežas ierīkošanu dabā un iekārtošanu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām, kā arī nodrošina attiecīgo darbu nodošanu pasūtītājam;

18.6. organizē sistēmas darbībai nepieciešamo sakaru izveidi, nodrošinot informācijas drošību, kā arī nodrošina to ekspluatāciju līdz nodošanai pasūtītājam;

18.7. organizē sistēmas lietotāju apmācību un nodrošina konsultācijas darbā ar tehniskajām iekārtām;

18.8. atbilstoši valsts pasūtījumam organizē konkursus vai izsoles sistēmas vajadzībām nepieciešamās aparatūras un programmatūras piegādēm;

18.9. organizē sistēmas izveides, ekspluatācijas un attīstības projektu izstrādi un ekspertīzes;

18.10. konfigurē sistēmas iekārtas un instalē sistēmas vadības programmatūru;

18.11. sagatavo informatīvus uzziņas materiālus par stāvokli sistēmā;

18.12. veic civiltiesiskos darījumus valsts robežas iekārtošanas un uzturēšanas jomā Iekšlietu ministrijas noteiktajā kārtībā;

18.13. realizē lietojuma un servitūta tiesības uz valsts robežas nepieciešamo kontroles, informācijas un apsardzes iekārtu uzstādīšanai, kā arī pārņem Sabiedrības valdījumā vai lietojumā valsts nekustamo īpašumu, kas nepieciešams tehniskās ekspluatācijas veikšanai (pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju, kā arī attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām);

18.14. slēdz apakšnomas līgumus ar apakšnomniekiem par Sabiedrības valdījumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu (pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju);

18.15. apsaimnieko Sabiedrības valdījumā vai lietojumā nodoto īpašumu;

18.16. organizē Sabiedrības valdījumā vai lietojumā esošā nekustamā īpašuma remontu un restaurāciju.

19. Sabiedrība veic šādu papilddarbību:

19.1. savas kompetences ietvaros sniedz informatīvus un konsultatīvus pakalpojumus valsts iestādēm;

19.2. organizē seminārus, kursus un citus pasākumus;

19.3. pārvalda sabiedrības īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo nekustamo un kustamo īpašumu.

20. Sabiedrībai ir tiesības saskaņā ar likumiem:

20.1. patstāvīgi izstrādāt un apstiprināt Sabiedrības ekonomiskās un sociālās attīstības plānus;

20.2. slēgt saimnieciskus līgumus, nodrošināt un kontrolēt to izpildi, kā arī veikt citus mantiskus darījumus;

20.3. iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu;

20.4. būt par prasītāju un atbildētāju tiesā un šķīrējtiesā;

20.5. saņemt aizņēmumus.

III. Pamatkapitāls, akcijas, finanses, manta un rezerves

21. Sabiedrības pamatkapitāls ir 5000 (pieci tūkstoši) latu. Akciju nomināls ir viens lats. Parasto akciju skaits - 5000 (pieci tūkstoši). Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir 25000 (divdesmit pieci tūkstoši) latu, kas izveidojams piecu gadu laikā no Sabiedrības reģistrācijas dienas Uzņēmumu reģistrā.

22. Sabiedrības finanses un mantu veido:

22.1. valsts budžeta asignējumi saskaņā ar ikgadējā likumā par valsts budžetu noteikto apropriāciju;

22.2. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

22.3. ziedojumi, kā arī ārvalstu tehniskā un finansiālā palīdzība;

22.4. nekustamais īpašums vai cita manta, kuru tai nodevusi valsts vai Iekšlietu ministrija;

22.5. tehniskā produkcija, kas izstrādāta vai iegūta Sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātā.

23. Sabiedrības pamatkapitālu palielina vai samazina ar Ministru kabineta rīkojumu, attiecīgi izdarot grozījumus šajos statūtos. Pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus apstiprina valsts pilnvarnieki. Šie grozījumi statūtos valdei jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

24. Ja Sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu, to ar Ministru kabineta rīkojumu var ieguldīt tikai valsts.

25. Ja Sabiedrības pamatkapitālu palielina, daļu no Sabiedrības rezerves kapitāla pārveidojot par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ir jāieskaita tā Sabiedrības īpašuma daļa, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apmēru.

26. Sabiedrība tai nepieciešamo norēķinu kontu statūtos paredzēto mērķu un uzdevumu realizēšanai var atvērt tikai Valsts kasē.

27. Sabiedrības ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves kapitālā, kas pāriet uz nākamo saimnieciskās darbības gadu. Ar akcionāru pilnsapulces lēmumu rezerves kapitālu izmanto vienīgi šajos statūtos noteiktajam mērķim un galvenā uzdevuma nodrošināšanai.

28. Citu kapitālu un rezervju veidošana Sabiedrībā nav pieļaujama.

29. Sabiedrība nav tiesīga izdarīt ziedojumus, aizdevumus un galvojumus.

IV. Sabiedrības pārvalde

30. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce un valde.

31. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic valsts pilnvarnieki - iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, satiksmes ministrs un finansu ministrs vai attiecīgi viņu pilnvarotas personas -, ar kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" valsts kapitāla daļu turētājs noslēdz pilnvarojuma līgumus. Katram valsts pilnvarniekam ir 25% balsstiesību no kopējā balsu skaita.

32. Sabiedrības pilnvarnieki veic šādas funkcijas:

32.1. kontrolē valdes darbību, tās rīcības atbilstību likumiem, Sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

32.2. pārbauda valdes iesniegto gada ieņēmumu-izdevumu tāmi un tās izpildi;

32.3. pārbauda Sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumus par kārtējā darbības gada plānu un rezerves fonda izmantošanu;

32.4. pārstāv Sabiedrību tiesā visās tās celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret Sabiedrību;

32.5. pārbauda Sabiedrības reģistrus un dokumentus. Atsevišķu jautājumu noskaidrošanu uzdod pieaicinātiem lietpratējiem.

V. Akcionāru pilnsapulce un tās tiesīgums

33. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas pilnsapulces.

34. Pilnsapulces sasauc valdes atrašanās vietā.

35. Kārtējo pilnsapulci sasauc valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām. Šajā pilnsapulcē pārbauda un apstiprina sabiedrības darbības gada pārskatu, kārtējā gada budžetu un darbības plānu, atbrīvo valdi no atbildības, kā arī ievēlē valdes locekļus un revīzijas komisijas locekļus.

36. Ja valde nav sasaukusi kārtējo pilnsapulci šo noteikumu 35.punktā noteiktajā termiņā, kārtējo akcionāru pilnsapulci var sasaukt:

36.1. vismaz divi pilnvarnieki pēc attiecīga ierosinājuma parakstīšanas;

36.2. revīzijas komisija;

36.3. Uzņēmumu reģistra valsts notārs;

36.4. likvidatori.

37. Uzņēmumu reģistra valsts notārs sasauc un atklāj pilnsapulci pēc pilnvarnieku pieprasījuma, ja to nav izdarījusi valde vai revīzijas komisija.

38. Ārkārtas pilnsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa revīzijas komisija vai vismaz viens pilnvarnieks.

39. Ārkārtas pilnsapulces sasaukšanas iniciatoriem pieprasījumā jānorāda sapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Pieprasījums par sapulces sasaukšanu jāiesniedz valdei un jāinformē par to revīzijas komisija.

40. Valdei akcionāru pilnsapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

41. Akcionāru pilnsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā pārstāvētas vismaz trīs ceturtdaļas no kopējā balsu skaita. Tā ir tiesīga lemt par pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumu apstiprināšanu, kā arī statūtu grozījumu iesniegšanu Ministru kabinetā, ja pilnsapulcē piedalās visi valsts pilnvarnieki. Ja laikus izsludinātā kārtējā vai ārkārtas pilnsapulce nav tiesīga pieņemt lēmumu, tālāko pilnsapulces tiesīgumu nosaka likuma "Par akciju sabiedrībām" 56.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

42. Ja pēc Sabiedrības bilances noslēgšanas izrādās, ka zaudēta trešā daļa no pamatkapitāla vai ja valde konstatē, ka Sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga un ar esošo īpašumu nevar segt savas parādu saistības, valdei ne vēlāk kā mēneša laikā jāsasauc pilnsapulce, kura lemj par Sabiedrības turpmāko darbību vai tās likvidāciju.

43. Ar pilnsapulču sasaukšanu saistītie izdevumi jāsedz Sabiedrībai.

44. Ja valde nesasauc pilnsapulci, valdes locekļi saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 96.pantā minētajiem noteikumiem ir atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti Sabiedrībai.

45. Vienīgi pilnvarniekiem, veicot akcionāru pilnsapulces funkcijas, ir tiesības:

45.1. izskatīt valdes ziņojumus un apstiprināt sabiedrības gada pārskatu;

45.2. atbrīvot no atbildības valdes locekļus vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par pagājušo darbības gadu;

45.3. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt sabiedrības kārtējā gada budžetu, darbības plānu un izdevumu tāmi;

45.4. atcelt no amata un ievēlēt amatā valdes un revīzijas komisijas locekļus, valdes locekļu kandidātus un likvidatorus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību vai sūdzību izbeigšanu;

45.5. likumu ietvaros apstiprināt un grozīt valdei, prezidentam, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;

45.6. izveidot pastāvīgu mantas vērtēšanas komisiju, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu;

45.7. izlemt jautājumus par Sabiedrības statūtu grozīšanu;

45.8. izlemt jautājumus par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

45.9. izteikt priekšlikumus par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, tās darbības izbeigšanu vai turpināšanu;

45.10. noteikt valdes un revīzijas komisijas locekļu atalgojumu;

45.11. izveidot pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai;

45.12. saskaņā ar atklātā konkursa rezultātiem slēgt darba līgumu ar Sabiedrības prezidentu;

45.13. apstiprināt valsts pasūtījuma izvietošanas atlases konkursa rezultātus.

VI. Valde

46. Sabiedrības darbību vada valde. Valde savas funkcijas pilda pilnvarnieku uzraudzībā.

47. Valdi vada un tās darba kārtību nosaka valdes priekšsēdētājs.

48. Valdes priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Sabiedrības prezidents. Valdes priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata akcionāru pilnsapulce.

49. Par Sabiedrības prezidentu var būt tikai Latvijas pilsonis.

50. Sabiedrības viceprezidentu no sava vidus ievēlē valdes locekļi. Par Sabiedrības viceprezidentu var būt tikai Latvijas pilsonis.

51. Valdes sastāvu un tās locekļu skaitu pēc Sabiedrības prezidenta ieteikuma apstiprina akcionāru pilnsapulce.

52. Valdes loceklis jebkurā laikā var iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no amata.

53. Valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļiem. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

54. Valde vada visas Sabiedrības lietas, ievērojot likumus par akciju sabiedrībām, šos statūtus un pilnvarnieku lēmumus.

55. Valdei ir šādas tiesības un pienākumi:

55.1. organizēt un nodrošināt Sabiedrības ražošanas, finansu un saimniecisko darbību;

55.2. izsludināt Sabiedrības darbības nodrošināšanai nepieciešamos konkursus un veikt pretendentu atlasi;

55.3. organizēt Sabiedrības grāmatvedību, kasi un lietvedību, kā arī gada pārskatu sastādīšanu;

55.4. pēc akcionāru lēmuma organizēt nekustamā un kustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu;

55.5. slēgt aizņēmuma līgumus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulce;

55.6. noteikt Sabiedrības struktūru, apstiprināt štatu sarakstu un iesniegt to akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai;

55.7. izstrādāt un iesniegt akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai Sabiedrības darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtību;

55.8. akcionāru pilnsapulces apstiprinātos finansu pārskatus par Sabiedrības darbību iesniegt Iekšlietu ministrijai un Finansu ministrijai.

56. Bankas dokumentus paraksta valdes pilnvarotās personas.

57. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un pieprasa, lai viņa viedokli fiksētu protokolā, viņš neatbild par valdes pieņemto lēmumu.

58. Ja kāds no valdes locekļiem nepilda dienesta pienākumus, neievēro Sabiedrības statūtus vai viņa darbības rezultātā ir pasliktinājušies Sabiedrības darbības rādītāji, kā arī ja ir konstatēta valdes locekļa neatbilstība ieņemamajam amatam, akcionāru pilnsapulcei ir tiesības noteiktā kārtībā ierosināt Ministru kabinetam atcelt attiecīgo valdes locekli no amata. Pilnvarniekiem vienlaikus jāizlemj jautājums par attiecīgā valdes locekļa atbildību par pēdējo saimnieciskās darbības gadu, ņemot vērā, ka, ja valdes locekļi darbojas nelikumīgi, pārkāpj pilnvaras vai šo statūtu nosacījumus vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, viņi ir ar visu savu personīgo īpašumu atbildīgi par attiecīgā nodarījuma apmērā radītajiem zaudējumiem valstij, Sabiedrībai un kreditoriem.

VII. Sabiedrības prezidenta un pārvaldnieku tiesības,

pienākumi un ievēlēšana

59. Sabiedrības prezidents realizē Sabiedrības darbības operatīvo vadību:

59.1. rīkojas ar Sabiedrības mantu, arī ar finansu līdzekļiem;

59.2. bez īpaša pilnvarojuma rīkojas Sabiedrības vārdā, pārstāv to visās iestādēs, uzņēmumos un organizācijās kā Latvijas Republikā, tā ārvalstīs;

59.3. paraksta darījumus un citus juridiskus aktus, izsniedz pilnvaras, atver Sabiedrības norēķinu kontu Valsts kasē;

59.4. atbild par Sabiedrības iekšējās darba kārtības noteikumu izstrādāšanu un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

59.5. pieņem darbā un atbrīvo no darba Sabiedrības darbiniekus;

59.6. pieņem lēmumus un izdod pavēles Sabiedrības iekšējās darbības operatīvajos jautājumos;

59.7. nodrošina akcionāru pilnsapulces un valdes pieņemto lēmumu izpildīšanu;

59.8. veic jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami Sabiedrības darbības mērķa sasniegšanai, izņemot jautājumos, kuri saskaņā ar šiem statūtiem ir valdes kompetencē.

60. Sabiedrības prezidents nav tiesīgs vienpersoniski izlemt jautājumus, kuri saskaņā ar šiem statūtiem ir valdes vai akcionāru pilnsapulces kompetencē.

61. Sabiedrības prezidentam jānodrošina, lai tiktu izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz drošības noteikumiem, eksplozijdrošību, ugunsdrošību, darba aizsardzību, veselības aizsardzību, vides aizsardzību, būvniecību un cilvēku drošību avāriju un dabas katastrofu gadījumos.

62. Sabiedrības viceprezidents pilda prezidenta pienākumus, ja prezidenta prombūtne ilgst vairāk nekā piecas dienas. Sabiedrības prezidents var nodot daļu savu pilnvaru viceprezidentam. Pilnvaru nodošanu apstiprina valde.

63. Akcionāru pilnsapulce var piešķirt valdei tiesības ievēlēt no sava vai citu personu vidus vienu vai vairākus pārvaldniekus. Valde nosaka pārvaldnieku tiesības un pienākumus, atalgojumu un atbildību, attiecības ar Sabiedrības pārvaldes struktūrām, kā arī citus noteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar pārvaldnieku. Valdes uzdevumā darba līgumu ar pārvaldnieku slēdz valdes priekšsēdētājs. Valde arī atbild par pārvaldnieka rīcību.

VIII. Revīzijas komisija

64. Sabiedrības finansu un saimnieciskās darbības kontroli veic revīzijas komisija. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ieceļ akcionāru pilnsapulce. Katru gadu no jauna tiek iecelta viena trešdaļa no revīzijas komisijas locekļiem.

65. Revīzijas komisija izdara ikgadējās plānotās revīzijas un sniedz pārskatu par tām Iekšlietu ministrijai, Finansu ministrijai un akcionāru pilnsapulcei. Revīzijas komisija izstrādā nolikumu par revīzijas komisiju, kuru pēc saskaņošanas ar valdi iesniedz apstiprināšanai akcionāru pilnsapulcei.

66. Pēc valdes lēmuma revīzijas komisija var izdarīt ārpusplāna revīzijas.

67. Valdei ir pienākums nodot revīzijas komisijas rīcībā visus revīzijai nepieciešamos materiālus un dokumentus, kā arī nodrošināt visus apstākļus tās sekmīgai darbībai.

68. Revīzijas komisijas locekļiem ir tiesības piedalīties akcionāru pilnsapulcē un valdes sēdēs ar padomdevēja balsstiesībām.

69. Revīzijas komisijas locekļi veic savu darbību atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Revīzijas komisijas locekļi ir atbildīgi Sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies revīzijas komisijas locekļu kļūdas rezultātā.

70. Revīzijas komisijas locekļi neatbild par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot tos gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem zinājuši, bet nav informējuši akcionārus.

IX. Sabiedrības gada pārskats

71. Sabiedrības grāmatvedības darbu un statistisko uzskaiti organizē, kā arī gada pārskatu sastāda un iesniedz saskaņā ar likumos "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteiktajām prasībām.

72. Sabiedrības mantas vērtības pieaugums var tikt ņemts vērā bilancē tikai pēc tam, kad to ir noteikusi akcionāru pilnsapulce un tās novērtējumu ir apstiprinājusi Iekšlietu ministrija.

73. Katrs Sabiedrības finansu (darba) gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.

74. Ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad akcionāru pilnsapulce ir apstiprinājusi gada pārskatu, un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Sabiedrība nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai, Valsts statistikas komitejai un Uzņēmumu reģistram apstiprinātā gada pārskata norakstu un revidenta atzinumu, kurā norādīts, kad minētais pārskats ir apstiprināts.

X. Sabiedrības likvidācija

75. Sabiedrību likvidē šādos gadījumos:

75.1. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

75.2. saskaņā ar tiesas nolēmumu;

75.3. saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.

76. Institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par Sabiedrības likvidāciju, ieceļ likvidācijas komisiju.

77. Likvidācijas komisija uzņemas valdes pienākumu pildīšanu un pārstāv Sabiedrību attiecībās ar trešajām personām Sabiedrības likvidācijas laikā.

78. Likvidācijas komisija novērtē Sabiedrības mantu, norēķinās ar Sabiedrības debitoriem un kreditoriem, veic pasākumus Sabiedrības parādu samaksai trešajām personām, kā arī valsts institūcijām.

79. Ja Sabiedrība tiek likvidēta, rezerves fonds un manta, kas iegādāta par tajā uzkrātajiem līdzekļiem, pāriet valsts īpašumā.

80. Likvidācijas komisija Sabiedrību likvidē likumos "Par uzņēmējdarbību", "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā.

81. Sabiedrība savu darbību beidz ar dienu, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmuma reģistra.

XI. Noslēguma jautājumi

82. Iekšlietu ministrija nodrošina Sabiedrības statūtu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Iekšlietu ministrs D.Turlais

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!