ATSAUCĒ IETVERT:
Korupcijas novēršanas programma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.2000., Nr. 129/130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4401
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Korupcijas novēršanas programma
Ievads
Apzinoties, ka korupcija apdraud gan valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību, gan ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti un ietekmējot valsts politisko stabilitāti, Korupcijas novēršanas padome, kuru 1997.gada 23.septembrī kā koordinējošu institūciju izveidoja Ministru kabinets, ir izstrādājusi jaunu korupcijas novēršanas programmu.
Atsevišķi ir norādīti Korupcijas novēršanas padomē iesaistīto institūciju pastāvīgi realizējami jautājumi.
Dažādās valstīs, starptautiskajās institūcijās, kā arī sabiedriskajās organizācijās tiek dažādi uzsvērtas atsevišķas korupcijas jomas vai to izpausmes veidi. Visbiežāk ar korupciju saprot ļaunprātīgu varas izmantošanu personiskas iedzīvošanās nolūkā. Saskaņā ar Pasaules Bankas piedāvātajiem pētījumiem par korupciju valsts administrācijā tiek uzskatīta:
• kukuļošana - ar to saprotot valsts pasūtījuma tiesību, izdevīgu likumu un īpaša labvēlības režīma pirkšanu;
• zādzība - ar to saprotot budžeta līdzekļu un publisko aktīvu piesavināšanos;
• ietekmes uzspiešana - ar to saprotot partiju finansēšanu pirms vēlēšanām apmaiņā pret ekonomiskiem pakalpojumiem pēc iekļūšanas pārvaldes struktūrās.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 2.pantu korupcija ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu. Šī definīcija aptver tikai publisko sektoru, tāpēc, lai aptvertu visas korupcijas jēdzienā ietvertās darbības un noteiktu pretkorupcijas aktivitāšu apjomu, Korupcijas novēršanas padome kā "darba definīciju" pieņem Eiropas padomes korupcijas jēdziena skaidrojumu:
"Korupcija ir kukuļošana un jebkura cita rīcība attiecībā uz personām, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātas personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem. Šajā definīcijā "jebkura cita rīcība" var izpausties kā krāpšana, nelikumīgi maksājumi, balsu vai amatu pirkšana un pārdošana, nelikumīgs politisks atbalsts, varas ļaunprātīga izmantošana, valsts līdzekļu nelikumīga izmantošana".
Definīcijā minēto darbību apkarošanai un novēršanai ir veidota šī programma.
Programma izstrādāta ar mērķi veidot ilglaicīgu un efektīvu valsts politiku korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos un citus iespējamos līdzekļus, tai skaitā jaunu normatīvo aktu izstrādāšanu un ieviešanu.
Vairāku valsts iestāžu uzdevums ir ikdienā novērst un apkarot korupciju, tāpēc atsevišķi norādītas Korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos iesaistīto institūciju pastāvīgi realizējamās funkcijas (1.pielikums).
Šāda politika un tās sekmīga realizēšana ir nepieciešama arī, lai Latvijas Republika spētu integrēties Eiropas Savienībā, nodrošinot savas pārvaldes darbību atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Līdz ar to Korupcijas novēršana kļūst arvien aktuālāks jautājums Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā, ko apliecina 1999.gada 13.oktobrī publicētais Eiropas Komisijas progresa ziņojums, kurā ir norādīts, ka "Latvijā korupcija joprojām ir nopietna problēma." Eiropas Komisija atzīst, ka Latvija ir bijusi sekmīga nepieciešamās likumdošanas pieņemšanā un institūciju izveidē. Pozitīvi novērtēta arī Korupcijas novēršanas padomes izveide. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka 1998.gadā akceptētā Korupcijas novēršanas programma izpildīta tikai daļēji.
Korupcijas novēršana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.
Programma ir izstrādāta par pamatu ņemot Eiropas Padomes Ministru Komitejas 1997.gada 6.novembra rezolūcijā ietvertos 20 korupcijas apkarošanas vadošos Principus, Eiropas Savienības likumu kopojumā III pīlāra "acquis" noteikto, Rekomendācijas un norādījumus Latvijas valdībai "Octopus" un "Octopus II" projekta (Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes kopējs projekts cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību valstīs pārejas periodā) ietvaros, kā arī citos starptautiska rakstura pasākumos izteiktās atziņas. Programmā ietverti arī Korupcijas novēršanas padomes pārstāvēto institūciju (Iekšlietu, Finansu un Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienests, Valsts kontrole, Valsts pārvaldes reformas birojs, Valsts administrācijas skola, Ģenerālprokuratūra, Konkurences padome, Latvijas Banka), kā arī Pasaules Bankas ieteikumi.
Korupcijas novēršanas stratēģija
Korupcijas novēršanas programmas mērķis ir, atklājot un izanalizējot korupcijas cēloņus un sekas, maksimāli samazināt korupcijas iespējas, liekot uzsvaru uz tām sfērām, kurās korupcijas sekas ir vissmagākās. Korupcijas novēršanas stratēģija vienlaicīgi tiek vērsta trijos galvenajos veicamos virzienos: novēršana (kā preventīvs līdzeklis), apkarošana un izglītošana. Šos virzienus nepieciešams attīstīt, sabalansējot valsts sektora, privātā sektora un sabiedrības sadarbību korupcijas novēršanā, nodrošinot arī Latvijas starptautisko saistību izpildi. Korupcijas novēršanas stratēģijas galvenie uzdevumi ir normatīvo aktu sakārtošana un institucionālās sistēmas nostiprināšana, kā arī sabiedrības tiesiskās apziņas celšana un atbalsts korupcijas novēršanas nepieciešamībai.
Korupcijas novēršanas programmas efektīvai realizācijai nepieciešama visu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, kā arī ieinteresēto starptautisko organizāciju koordinēta sadarbība, maksimāli koordinējot intelektuālo, finansiālo un tehnisko resursu pēc iespējas efektīvāku izlietojumu.
Korupcijas novēršanā Latvijā ir izstrādāti vairāki starptautisko institūciju palīdzības projekti (2.pielikums), tāpēc svarīgi, lai šie palīdzības projekti tiktu koordinēti un izmantoti paredzētajiem mērķiem.
Korupcijas novēršanas programmas izpildes nodrošinājums
Programmā ietverti šobrīd aktuālākie un tuvākā laikā veicamie pasākumi, kā arī pasākumi ilglaicīgam periodam. Lai identificētu un iekļautu programmā citus korupcijas novēršanas tuvākos un aktuālākos pasākumus, reizi pusgadā nepieciešams to attiecīgi pārskatīt un papildināt. Korupcijas novēršanas stratēģijas pilnveidošanu, programmas izpildes kontroli un korupcijas novēršanas sistēmas analīzi kopumā nodrošina Korupcijas novēršanas padome un Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts.
Korupciju veicinošie apstākļi:
• pārmērīga tiesiskā regulēšana,
• neprecīzi un nesaprotami formulēti normatīvie akti,
• nesakārtota valsts pārvaldes institucionālā sistēma,
• nepilnīga finansiālo atskaišu sistēma,
• sabiedrības neinformētība par korupcijas būtību un cēloņsakarībām,
• ētikas normu neievērošana,
• nesamērīgi zema darba alga,
• sabiedrības iecietīga attieksme pret korupcijas izpausmēm un potenciāla gatavība tajās piedalīties.
Korupcijas novēršanas kavēkļi:
• pārliecība, ka apstākļi attaisno darbību,
• sabiedrības attieksme, ka nav nozīmes ziņot par korupciju, jo neiestājas nekādas sekas,
• pieņēmums, ka rīcība nebija korumpēta,
• bažas par atriebību,
• bažas par pierādījumu nepietiekamību.
No korupcijas vismazāk aizsargātās jomas:
• muita,
• ceļu policija,
• tiesu vara,
• pašvaldību lēmēj un izpildinstitūcijas,
• zemes un cita īpašuma pārdale (privatizācija),
• valsts pasūtījums,
• nodokļu iekasēšana,
• valsts uzraudzības institūcijas,
• amatpersonu iecelšana.
Programmā lietotie apzīmējumi:
| ĀM | - Ārlietu ministrija |
| AT | - Augstākā tiesa |
| CSDD | - Ceļu satiksmes drošības direkcija |
| DP | - Drošības policija |
| EIB | - Eiropas integrācijas birojs |
| EM | - Ekonomikas ministrija |
| FM | - Finansu ministrija |
| FPP | - Finansu policijas pārvalde |
| ĢP | - Ģenerālprokuratūra |
| IeM | - Iekšlietu ministrija |
| IZM | - Izglītības un zinātnes ministrija |
| KNP | - Korupcijas novēršanas padome |
| KP | - Konkurences padome |
| KPC | - Kriminoloģisko pētījumu centrs |
| LAA | - Latvijas attīstības aģentūra |
| LM | - Labklājības ministrija |
| LPA | - Latvijas Privatizācijas aģentūra |
| MK | - Ministru kabinets |
| NILLND | - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana dienests |
| ONKAB | - Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs |
| PB | - Pasaules Banka |
| SM | - Satiksmes ministrija |
| TAC | - Tiesnešu apmācību centrs |
| TM | - Tieslietu ministrija |
| TNA | - Tiesu namu aģentūra |
| VARAM | - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VAS | - Valsts administrācijas skola |
| VCP | - Valsts civildienesta pārvalde |
| VID GMP | - Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde |
| VID GNP | - Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā nodokļu pārvalde |
| VID IP | - Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvalde |
| VID JP | - Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskā pārvalde |
| VID | - Valsts ieņēmumu dienests |
| VK | - Valsts kontrole |
| VP | - Valsts policija |
| VR | - Valsts robežsardze |
| ZM | - Zemkopības ministrija |
x - pasākumi iekļauti Deklarācijā par Ministru kabineta darbību.
( ) iekavās norādītais laiks ir izpildes atskaites termiņš, pēc kura pasākums turpinās
Novēršana
| Nr. | Uzdevums | Atbildīgā | Atbildīgā amatpersona | Izpildes laiks | |
| p.k. | institūcija | (atskaites periods) | |||
| 1. | Korupcijas novēršana starptautiskajā līmenī | ||||
| 1. Pievienošanās EP Krimināltiesību Pretkorupcijas konvencijai (parakstīta | TM | Korupcijas novēršanas padomes | 08.2000.x | ||
| 1999.gada 27.janvārī): - pētījums par juridiskās personas atbildības | sekretariāta vadītāja I.Svikša | ||||
| ieviešanu par koruptīvām darbībām, - likumprojekta "Par pievienošanos | |||||
| EP Krimināltiesību Pretkorupcijas konvencijai" sagatavošana ratifikācijai | |||||
| un iesniegšana Ministru kabinetā, - sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā | |||||
| grozījumus Krimināllikumā, nosakot un ieviešot juridiskās personas, | |||||
| starptautisko organizāciju amatpersonu, starptautisko parlamentāro | |||||
| asambleju locekļu, starptautisko tiesu tiesnešu ārvalstu amatpersonu | |||||
| kriminālatbildību, - sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus | |||||
| Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, nosakot liecinieku aizsardzību | |||||
| par konvencijā minētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī nosakot | |||||
| tiešās sazināšanās iespēju starptautiskajā sadarbībā krimināllietās | |||||
| (palīdzības sniegšana krimināllietās, izdošana, informācijas sniegšana | |||||
| pēc paša iniciatīvas u.c.). | |||||
| 2. Pievienošanās rezolūcijai "Par korupcijas novēršanas starpvalstu | TM | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | 05.2000 | ||
| grupas (GRECO) izveidošanu". | vadītāja I.Svikša | ||||
| 3. Pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas | TM | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | 12.2000. | ||
| (OECD) 1997.gada 21.novembra Konvencijai par ārvalstu amatpersonu | vadītāja I.Svikša | ||||
| kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos. | |||||
| 4. Pievienošanās Eiropas Padomes Civiltiesību konvencijai par korupciju. | TM | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | 11.2000. | ||
| vadītāja I.Svikša | |||||
| 5. Iesaistīšanās starptautisko pretkorupcijas tīklu aktivitātēs: | |||||
| 1) Baltijas jūras valstu padomes darbībā un reģionālajos projektos. | ĀM, IZM, IeM, | ĀM Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas | (12.2000.)x | ||
| EM, VARAM | nodaļas padomniece Z.Zeibote | ||||
| 2) Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas organizētās | VP, DP, VR | Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks | (12.2000.)x | ||
| noziedzības apkarošanā ("Task-Force") darba grupu sanāksmēs. | R.Bluķis sadarbībā ar minētajām institūcijām | ||||
| 3) Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) | ĀM Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas | 12.2000 | |||
| Pretkorupcijas tīkla aktivitātēs | nodaļas padomniece Z.Zeibote | ||||
| 4) ES Pirmsiestāšanās paktā pret organizēto noziedzību ar Centrālās | ĀM, IZM, IeM, | Nacionālais koordinators Pirmstiesāšanās | 12.2000 | ||
| un Austrumeiropas kandidātvalstīm un Kiprai | EM, VARAM | pakta īstenošanā, Valsts Kancelejas | |||
| KNP sekret, | departamenta direktors E.Andersons | ||||
| Noziedzības | KNP sekretariāta vadītāja I.Svikša | ||||
| novēršanas | |||||
| padome | |||||
| 2. | Tiesu un prokuratūras darba pilnveidošana | ||||
| 1. Jauna likuma "Par tiesu varu" izstrādāšana. | TM | Tieslietu ministrija Valsts sekretāra vietniece | 12.2000.x | ||
| tiesu jautājumos M.Sauļūna | |||||
| 2. Tiesnešu un prokuroru atalgojuma un citu sociālo garantiju paaugstināšana. | TM, ĢP | Tieslietu ministrija Valsts sekretāra vietniece | 2001. | ||
| tiesu jautājumos M.Sauļūna Ģenerālprokuratūras | |||||
| departamenta virsprokurore R.Āboliņa | |||||
| 3. Tiesu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana un valsts finansētas, pastāvīgas | TM | Tieslietu ministrija Valsts sekretāra vietniece | 06.2000.x | ||
| tiesnešu izglītošanas un kvalifikācijas sistēmas ieviešana. | tiesu jautājumos M.Sauļūna | ||||
| 4. Tiesnešu un prokuroru darba organizācijas uzlabošana (sadarbībā | TM, | Tieslietu ministrija Valsts sekretāra vietniece | 11.1999.- | ||
| ar PHARE projektu), t.sk. tiesu ēku piemērošana korupcijas novēršanas | ĢP TNA | tiesu jautājumos M.Sauļūna | 11.2001. | ||
| un liecinieku aizsardzības prasībām. | Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurore | (12.2000) | |||
| R.Āboliņa TNA prezidents J.Krūmiņš | |||||
| 5. Tiesas spriedumu izpildes uzlabošana: - Zvērinātu tiesu izpildītāju | TM | Tiesu izpildītāju departamenta galvenā | 03.2000.x | ||
| likumprojekta un Civilprocesa likuma grozījumu projekta iesniegšana | speciālistes A.Zikmane un V.Jonase | ||||
| Ministru kabinetā. | |||||
| 6. Vienotas informācijas sistēmas par sodu izpildi pilnveidošana | IeM, TM, | IeM valsts sekretāra vietnieks R.Bluķis | (12.2000) | ||
| (sodu reģistrs). | AT | TM Publisko tiesību departamenta direktore | |||
| A.Rozena sadarbībā ar Augstāko Tiesu | |||||
| 3. | Korupcijas novēršanas pētījumu izstrāde | ||||
| Atklāt korupcijas iespējamās situācijas un katrai situācijai noteikt | KPC | Kriminoloģisko pētījumu centra direktors | 12.2000. | ||
| cēloņus un veicinošos apstākļus. | A.Vilks | ||||
| 4. | Korupcijas novēršanas sistēmas tiesiskā regulējuma | ||||
| efektivitātes uzlabošana | |||||
| 1. Koncepcija par jauna korupcijas novēršanas likumprojekta un citu | TM | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | 03.2000 | ||
| ar korupcijas novēršanu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi. | vadītāja I.Svikša | ||||
| 2. Priekšlikumu sagatavošana likumdošanas sakārtošanai, lai izskaustu | VID GNP, | Ģenerāldirekt. pirmais vietnieks, Galv. muitas | (12.2000.)x | ||
| korupciju veicinošas normas, kas rada šķēršļus uzņēmējdarbībai. | VID GMP, | pārvaldes direktors A.Krastiņš ; Ģenerāldirekt. | |||
| VID JP | pirmā vietniece, Galv. nodokļu pārvaldes | ||||
| direktore V.Gromule ; Juridiskās pārvaldes | |||||
| direktore I.Kondakova | |||||
| 5. | Administratīvo aktu pieņemšanas procedūras un | ||||
| administratīvā soda uzlikšanas sistēmas uzlabošana | |||||
| 1. Piedalīšanās Administratīvā procesa likumprojekta izstrādāšana | TM | Valsts sekretāre likumdošanas jautājumos | 04.2000 | ||
| (pieņemts Saeimā 1.lasījumā). | S.Harbaceviča | ||||
| 2. Priekšlikumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos | visas | 07.2000. | |||
| (saistībā ar administratīvā procesa likumprojektu) sagatavošana un | ministrijas | ||||
| iesniegšana Tieslietu ministrijā apkopošanai. | (MK 19.10. | ||||
| 1999, protok. | |||||
| Nr.56, 24.§) | |||||
| 3. Vienota administratīvā procesa ieviešanas sagatavošana valsts pārvaldē, | TM | Valsts sekretāre likumdošanas jautājumos | (12.2000) | ||
| kas dos iespēju pārsūdzēt valsts un pašvaldību amatpersonu lēmumus. | S.Harbaceviča | ||||
| 4. Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldību policijas, Valsts | IeM, VID | VP priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas | (12.2000) | ||
| ieņēmumu dienesta iestāžu iesaistīšana vienotās administratīvo pārkāpumu | pārvaldes priekšnieks I.Stūrainis un VR | ||||
| uzskaites veidošanā un izmantošanā. | priekšnieka vietnieks, Galvenās pārvaldes | ||||
| priekšnieks N.Gabars VID Juridiskās | |||||
| pārvaldes direktore I.Kondakova | |||||
| 6. | Valsts iestāžu un civildienesta reforma | ||||
| 1.Racionālas institucionālās struktūras juridisko ietvaru izstrādāšana, | Īpašo uzdevumu | Sekretariāta Valsts reformas departamenta | 07.2000. | ||
| sagatavojot normatīvo bāzi valsts iestāžu statusa un darbības regulēšanai: - | ministra valsts | direktore U.Mihailova Sekretariāta vadītāja | |||
| Valsts pārvaldes iekārtas likumprojektu, - likumprojektu par | pārvaldes un | vietniece S.Proskurovska | |||
| izpildaģentūrām. | pašvaldību | ||||
| reformu lietās | |||||
| sekretariāts | |||||
| 2. Ministru kabineta noteikumu projekta par darba samaksas sistēmām | FM | FM valsts sekretāra vietniece I.Sudraba | 10. 2000. | ||
| no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem izstrādāšana. | |||||
| 3. Koncepcijas par valsts pārvaldē nodarbināto statusu izstrādāšana. | VCP | VCP priekšnieka vietnieks M.Knoks | 04.2000. | ||
| 4. Nostiprināt iekšējā audita sistēmu un veicināt iekšējā audita | FM Iekšējā audita departamenta direktore | 05.2000. | |||
| attīstību ministrijās: | D.Nulle | ||||
| - iekšējā audita salīdzinošās pārbaudes sistēmas izstrāde, | FM | ||||
| - iekšējo auditoru apmācības un sertificēšanas programmas izstrāde. | FM, VAS | VAS direktore G.Veismane | 06.2000. | ||
| 5. Valsts nodokļu un nodevu administrēšanas sistēmas pilnveidošana, | VID | Ģenerāldirektora vietnieks, Informātikas | 12.2002. | ||
| samazinot korupcijas iespējas un to stimulējošos apstākļus: - izveidot | pārvaldes direktors A.Anspoks; Projekta | ||||
| nodokļu apkalpošanas zāles visā valstī, tādējādi mazinot iespējas | ieviešanas vienības pārvaldes direktore | ||||
| piekļūt VID operatīvās darbības zonai, - izveidot vienotus VID izejošos | M.Baško | ||||
| dokumentus, - nodrošināt konfidencialitāti nodokļu maksātāju lietu glabāšanā. | |||||
| 7. | Ierēdņu ētikas (uzvedības) kodeksa izstrādāšana un ieviešana | ||||
| Ētikas kodeksa izstrāde atbilstoši Civildienesta likumprojekta nostādnēm | VCP | VCP priekšnieks A.Kalniņš | Pēc Civildien. | ||
| lik. pieņemš. | |||||
| 8. | Nodokļu atvieglojumu piemērošanas procesa uzlabošana | ||||
| Korupcijas iespēju samazināšana nodokļu maksājumu termiņu | VID | VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores | (12.2000.) | ||
| pagarināšanas procesā, nosakot: | vietniece N.Jezdakova VID Juridiskās | ||||
| 1) vienotus kritērijus nodokļu maksājumu termiņu pagarinājuma piešķiršanai, | pārvaldes direktore I.Kondakova | ||||
| 2) vienotu procedūru, kādā izskatāmi uzņēmēju iesniegumi un piešķirami | |||||
| nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumi. | |||||
| 9. | Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroles | ||||
| uzlabošana | |||||
| 1. Novērst izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, | FM | Nodokļu politikas departamenta | 10.2000. | ||
| izstrādājot nepieciešamos MK noteikumus saskaņā ar 1999.gada 25.novembrī | direktore G.Kalniņa | ||||
| pieņemto likumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""". | |||||
| 2. Iedzīvotāju īpašuma un ienākumu kontroles mehānismu uzlabošana, | ĢP, VID | Ģenerālprokuratūras departamenta | (12.2000) | ||
| nodrošinot nelikumīgi iegūto līdzekļu identificēšanu un pierādīšanu. | virsprokurore R.Āboliņa | ||||
| 10. | Darbs pie korupcijas novēršanas institūcijas aspektu pētīšanas | KNP sekret | (12.2000) | ||
| 11. | Valsts un pašvaldību pasūtījums | ||||
| 1.Caurspīdīguma režīma pastiprināšana valsts pasūtījuma norisēs, publicējot | FM | Valsts un pašvaldību pasūtījuma | (12.2000) | ||
| internetā paziņojumus par visām procedūrām, t.sk. slēgtiem konkursiem | uzraudzības departamenta direktors E.Pārups | ||||
| un viena pretendenta izvēlēšanos | |||||
| 2. Valsts pasūtījuma procedūras konkretizēšana būvdarbu pasūtījumiem | FM, | FM Valsts un pašvaldību pasūtījuma | 07. 2000. | ||
| atbilstoši Starptautiskās inženieru-konsultantu organizācijas (FIDIC) | VARAM | uzraudzības departamenta direktors E.Pārups | |||
| ieteikumiem: - izstrādāt nacionālo standartu par būvdarbu līgumu | sadarbībā ar VARAM | ||||
| vispārīgiem noteikumiem valsts un pašvaldību būvniecībā | |||||
| 3. Valsts un pašvaldību pasūtījumu (pēc likuma "Par iepirkumiem | KP, FM | Konkurences padomes priekšsēdētājs | (12.2000.) | ||
| sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" pieņemšanas arī | P.Vilks FM Valsts un pašvaldību pasūtījuma | ||||
| sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu pasūtījumu) piemērošanas prakses, | uzraudzības departamenta direktors E.Pārups | ||||
| t.sk. izsoļu un konkursu nolikumu, procedūru un metodoloģijas analīze un | |||||
| priekšlikumu izstrāde grozījumiem normatīvajos aktos ar mērķi ierobežot | |||||
| neobjektīvu kritēriju piemērošanu pretendentu atlasē un nodrošināt | |||||
| pasūtījumu piešķiršanu pamatā cenu konkurences rezultātā. | |||||
| 4. Izstrādāt likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" jaunu redakciju, | FM | Valsts un pašvaldību pasūtījuma uzraudzības | I cet. 2000. | ||
| ierobežojot neobjektīvu kritēriju piemērošanu pretendentu un to | departamenta direktors E.Pārups | ||||
| piedāvājumu atlasē. | |||||
| 12. | Efektīvas un drošas personas datu aizsardzības | ||||
| sistēmas ieviešana | |||||
| 1. Pievienošanās Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra konvencijai | TM, SM | SM Informātikas departamenta direktors | 03.2000.x | ||
| "Personas aizsardzība attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi". | A.Virtmanis | ||||
| 2. Tiesiskā regulējuma par personas datu aizsardzību pieņemšana | SM, | SM Informātikas departamenta direktors | 03.2000 | ||
| (institucionālās sistēmas, kas nodrošinātu personas datu aizsardzību, | IeM, | A.Virtmanis IeM Administratīvā departamenta | |||
| izveidošana, institūciju savstarpējās sadarbības pilnveidošana, modernas | TM u.c. | Informātikas nodaļas vadītājs A.Bricis | |||
| tehnoloģijas ieviešana). | |||||
| 3. Atbildības noteikšana par datu prettiesisku izpaušanu. | TM, SM | SM Informātikas departamenta direktors A.Virtmanis | 03.2001 | ||
| 13. | Realizēt Strukturālās pārkārtošanas aizdevumu (SAL) nogaidošā līgumā | Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai | projekts, sk. | ||
| ietverto attiecībā uz korupcijas novēršanas jautājumiem (1.variants akceptēts | ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle | pielikumu | |||
| MK 21.09.1999. sēdē (prot. Nr.50 33.§)) | (par katru uzdevumu SAL ietvaros atbild | ||||
| katra konkrētā ministrija atsevišķi) |
Apkarošana
| Nr. | Uzdevums | Atbildīgā | Atbildīgā amatpersona | Izpildes laiks | |
| p.k. | institūcija | (atskaites periods) | |||
| 1. | Korupcijas noziegumu atklāšanas uzlabošana | ||||
| 1. VP Ekspertīžu centra Finansu analīzes, audita un kontroles nodaļas | IeM | VP Ekspertīžu centra priekšnieks A.Lapiņš | (12.2000) | ||
| darba pilnveidošana. | |||||
| 2. Tiesisko un operatīvo līdzekļu pilnveidošana kontrabandas apkarošanā, | KAC, DP | DP biroja priekšnieks A.Indriksons | (12.2000)x | ||
| padziļinot kontrabandas ceļu un veidu izpēti. | |||||
| 3. Pasākuma plāna realizācija korupcijas iespēju novēršanā VID. | VID FPP | Finansu policijas pārvaldes direktors G.Kūtris | (12.2000)x | ||
| 5 gadu plāns | |||||
| 4. Valsts policijas ONKAB darbības stratēģijas izstrādāšana attiecībā | VP | VP Organizētās noziedzības un korupcijas | 02.2000.x | ||
| uz noziegumiem, kas saistīti ar amatpersonu korumpētības atklāšanu. | apkarošanas biroja priekšnieks L.Bogdanovs | ||||
| 5. Korupcijas iespēju apkarošanas sistēmas ieviešana CSDD | CSDD | CSDD direktors A.Lukstiņš | 07.2000.x | ||
| sniegto pakalpojumu jomā. | |||||
| 2. | Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes uzlabošana | ||||
| 1. Pārbaužu apjoma palielināšana līdz 3% likumā paredzēto 2,7% vietā. | VID KNKD | Korupcijas novēršanas kontroles daļas | 04.2000.x | ||
| priekšniece D.Muižniece | |||||
| 2. Valsts amatpersonu ienākumu likumības, īpašumu, ierobežojumu | VID KNKD | Korupcijas novēršanas kontroles daļas | (12.2000.)x | ||
| un aizliegumu ievērošanas pārbaudes metodikas izstrādāšana un ieviešana. | priekšniece D.Muižniece | ||||
| 3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sasaistes | NILLND | Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas | (12.2000) | ||
| nodrošināšana elektroniskā formā ar VID Korupcijas novēršanas kontroles | novēršanas dienesta vadītājs V.Burkāns | ||||
| daļu, lai veiktu valsts amatpersonu kontroli saistībā ar aizdomīgiem vai | |||||
| neparastiem darījumiem, kas nav atainoti valsts amatpersonu deklarācijās. | |||||
| 3. | Muitas darba uzlabošana | ||||
| 1.Riska noteikšanas sistēmu izstrāde un ieviešana (VID Modernizācijas | VID IP, | Ģenerāldirektora vietnieks, Informātikas | 12.2000.x | ||
| projekta 1998.-2002. g. ietvaros). | VID GMP | pārvaldes direktors A. Anspoks, Ģenerāldirektora | |||
| pirmais vietnieks, Galvenās Muitas pārvaldes | |||||
| direktors A.Krastiņš | |||||
| 2.Lēmumu pieņemšanas procedūras uzlabošana muitā | VID GMP | Ģenerāldirektora pirmais vietnieks, Galvenās | 06.2000. | ||
| Muitas pārvaldes direktors A.Krastiņš | |||||
| 3. Muitas tehnikas modernizācija, nodrošinot efektīvāku muitas | VID | Ģenerāldirektora pirmais vietnieks, | 31.12.2000. | ||
| kontroli uz robežas | Galvenās Muitas pārvaldes direktors A.Krastiņš | ||||
| 4. Nenoslēgto tranzīta procedūru skaita un korupcijas iespēju samazināšana, | VID GMP | Tranzīta kontroles daļas priekšnieks | 03.2000. | ||
| izveidojot Tranzīta kontroles daļu VID GMP | G.Štemars | ||||
| 4. | Mantas konfiskācijas normatīvās un institucionālās | ||||
| bāzes sakārtošana | |||||
| Sakārtot konfiscētās mantas un izņemtā īpašuma realizācijas kārtību. | VID | VID Galvenās nodokļu pārvaldes pārējo valsts | (12.2000) | ||
| ieņēmumu metodikas daļas priekšniece T.Zvejniece | |||||
| 5. | Sadarbības uzlabošana starptautiskajā līmenī | ||||
| Sadarbības līgumu noslēgšana ar organizētās noziedzības un | IeM | IeM Starptautisko attiecību departamenta | 07.2000.x | ||
| korupcijas apkarošanas dienestiem Polijā, Vācijā un Zviedrijā | direktors K.Trautmanis | ||||
| un citām valstīm. | |||||
| 6. | Korupcijas apkarošana starptautiskā līmenī | ||||
| Izdarīt grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, nosakot tiešu sazināšanās | TM, ĢP | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | 04.2000. | ||
| iespējas Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm ar attiecīgām ārvalstu | vadītāja I.Svikša, Ģenerālprokuratūras | ||||
| tiesību aizsardzības iestādēm (palīdzības sniegšana krimināllietās, izdošana, | departamenta virsprokurore R.Āboliņa | ||||
| informācijas sniegšana pēc paša iniciatīvas u.c.). |
Izglītošana
| Nr. | Uzdevums | Atbildīgā | Atbildīgā amatpersona | Izpildes laiks |
| p.k. | institūcija | (atskaites periods) | ||
| 1. | Normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana | |||
| Valsts pārvaldes juridisko dienestu un citu normatīvo aktu izstrādāšanas | TM, VAS | TM Valsts sekretāra vietniece | (12.2000.) | |
| procesā iesaistīto darbinieku apmācīšana normatīvo aktu sagatavošanā, | likumdošanas jautājumos S.Harbaceviča | |||
| uzmanību vēršot uz normu satura skaidrību un administratīvā procesa | VAS direktore G.Veismane | |||
| principu ievērošanu | ||||
| 2. | Ierēdņu izglītošana administratīvo aktu pieņemšanā | |||
| 1. Rokasgrāmatas sagatavošana ierēdņiem par to, kas jāievēro, izdodot | VAS | VAS direktore G.Veismane | 04.2000. | |
| indivīdam saistošu administratīvo aktu - vienkāršs skaidrojums par | ||||
| ierēdņu pienākumiem un indivīda tiesībām administratīvajā procesā. | ||||
| 2. Mācību kursa "Administratīvā procesa pamati" organizēšana ierēdņu | VAS, TM | VAS direktore G.Veismane | (12.2000.) | |
| mācību programmas ietvaros. | ||||
| 3. | Administratīvā procesa izskaidrošana un popularizēšana | |||
| Administratīvā procesa likuma komentāru izdošana | TM | (vēl nav nozīmēts) | (12.2000) | |
| 4. | Atbilstošu ētikas standartu ieviešana un nostiprināšana | |||
| valsts iestādēs | ||||
| Valsts iestādēs strādājošo apmācība ētikas jautājumos. | VAS | VAS direktore G.Veismane | (12. 2000) | |
| 5. | Valsts iestādēs strādājošo izglītošana korupcijas | |||
| novēršanas un apkarošanas jautājumos | ||||
| 1. Ierēdņu mācību programmu, kas sekmē korupcijas novēršanu, sagatavošana: | VAS | koordinē VAS direktore G.Veismane | 12.2000.x | |
| a) lektoru sagatavošana, | ||||
| b) mācību materiālu un metodikas sagatavošana, | ||||
| c) mācību programmas ieviešana VAS. | ||||
| 2. Starpresoru semināru organizēšana korupcijas apkarošanas | VAS | koordinē VAS direktore G.Veismane | 12.2000.x | |
| darbības koordinācijai un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai. | ||||
| 6. | Tiesu spriedumu publicitātes nodrošināšana | |||
| 1. Tiesu spriedumu publiskas pieejamības nodrošināšana elektroniskā formā, | TM (TNA), | TNA prezidents J.Krūmiņš un Informātikas | (12.2000.x) | |
| attīstot tiesu datorizācijas sistēmu. | AT, ĢP | departamenta vadītāja I.Prūse sadarbībā ar | pēc Personas | |
| ar Augstāko tiesu un Ģenerālprokuratūru | datu aizsardz. | |||
| likuma pieņemšanas | ||||
| 2.Apgabaltiesu spriedumu pirmā izdevuma civillietās sagatavošana un regulāru | TNA | TNA prezidents J.Krūmiņš un Izdevniecības | 03.2000. | |
| spriedumu krājumu izdošana civillietās un krimināllietās. | nodaļas vadītāja L.Peka | |||
| 7. | Atklātības nodrošināšana valsts pārvaldes iestāžu darbā | |||
| 1. Nevalstisko organizāciju iesaistīšanas ES prakses izpēte un ieviešana. | TM, Delna | KNP sekretariāts | 12.2000.x | |
| 2. Operatīvas un objektīvas informācijas sniegšana sabiedrībai (medijiem) | IeM | IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamenta | (12.2000.)x | |
| par korupcijas faktiem gan IeM sistēmā, gan citās valsts institūcijās. | direktors N.Beļskis | |||
| 3. Iestāžu gada publisko pārskatu sagatavošana. | Visas valsts | (12.2000.) | ||
| institūcijas | ||||
| 8. | Saikne ar iedzīvotāju | |||
| 1. Iedzīvotāju bezmaksas informēšana par viņu tiesībām un citām | Visas ministrijas | |||
| valstiski svarīgām lietām ar bukletu un citu informatīvo materiālu palīdzību | un lielākās | |||
| vienkāršā un saprotamā valodā. | institūcijas | (12.2000.) | ||
| 2. Izglītojošo rokasgrāmatu sagatavošana dažādām mērķa auditorijām | VAS un citas | VAS direktore G.Veismane | (12.2000.) | |
| (muitniekiem, policistiem, u.c.) ar mērķi samazināt un apkarot korupciju | valsts pārval- | |||
| (starptautisks finansējums PHARE projekta ietvaros). | des institūcijas | |||
| 9. | Iesaistīties Eiropas Komisijas un Eiropa padomes kopīgajā | |||
| programmā cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību | ||||
| pārejas ekonomikas valstīs - Octopus II organizētajos: | ||||
| 1) semināros un mācību vizītēs, kuru rezultātā par katru tēmu tiek | IeM, TM, | IeM Eiropas integrācijas nodaļas vadītāja | 12.2000. | |
| izstrādāta rekomendācija valstij; | ĢP | E.Šmukste TM Krimināltiesību nodaļas | 05.2001. | |
| 2) rekomendāciju izvērtēšana un realizēšana Latvijā. | galvenā speciāliste V.Zeppa Ģenerālprokuratūras | |||
| Departamenta prokurore T.Saleniece | ||||
| 10. | Sabiedrības atbalsta veicināšana un tās iesaistīšana valdības iniciatīvās | |||
| 1. Uzticības telefons. | VID | Finansu policijas pārvaldes direktors G.Kūtris | (12.2000.) | |
| 2. Korupcijas novēršanas padomes mājas lapas izveidošana Internetā | KNP sekret. | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | 04.2000. | |
| galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību | ||||
| jautājumos I.Puce | ||||
| 3. Neiecietīgas attieksmes pret visu veidu korupcijas izpausmēm | KNP sekret., | Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta | (12.2000.) | |
| propaganda masu medijos | u.c.institūc. | galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību | ||
| jautājumos I.Puce |
1.pielikums
Valsts iestāžu pastāvīgi veiktās funkcijas korupcijas novēršanā, apkarošanā un izglītošanā
2.pielikums
Starptautiskie palīdzības projekti korupcijas apkarošanā un novēršanā
| Iestāde | Regulāri veicamās funkcijas korupcijas novēršanā, apkarošanā un izglītošanā | |
| Korupcijas | Saskaņā ar Korupcijas novēršanas padomes nolikuma 2.punktu, Padomei ir šādas funkcijas: | |
| novēršanas | • koordinēt korupcijas novēršanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu; | |
| padome | • koordinēt korupcijas novēršanā iesaistīto institūciju darbību un veicināt to darbības efektivitāti; | |
| • organizēt korupcijas cēloņu izpēti un analizēt šo pētījumu rezultātus; | ||
| • sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu projektu korupcijas novēršanas jautājumos izstrādāšanai; | ||
| • sniegt atzinumus par normatīvo aktu atbilstību korupcijas novēršanas valsts politikai un stratēģijai; | ||
| • izstrādāt priekšlikumus iespējamo korupcijas gadījumu novēršanai valsts pārvaldē un korupcijas mazināšanai vai pilnīgai novēršanai valsts | ||
| pārvaldes reformas gaitā; | ||
| • organizēt valsts amatpersonu, kā arī sabiedrības tiesisko un ētisko izglītošanu korupcijas novēršanas jomā; | ||
| • veicināt sabiedrības iesaistīšanos korupcijas novēršanā. | ||
| KNP pienākumos ietilpst arī: | ||
| • sabiedrības informēšana par valdības pasākumiem un iniciatīvām, to rezultātiem korupcijas novēršanā un apkarošanā; | ||
| • regulāra korupcijas novēršanas jautājumiem veltītu konferenču un semināru organizēšana sadarbībā ar masu saziņas līdzekļiem un | ||
| starptautiskajām organizācijām. | ||
| Tieslietu ministrija | Saskaņā ar Ministru kabineta 28.07.1998. noteikumiem Nr.271 "Tieslietu ministrijas nolikums" 2.punktu Tieslietu ministrijai ir šādas funkcijas: | |
| • savas kompetences ietvaros izstrādāt likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības normām, kā arī Latvijai | ||
| saistošiem starptautiskajiem līgumiem, | ||
| • sniegt atzinumus par citu ministriju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem, | ||
| • veikt normatīvo aktu savstarpēju salīdzināšanu un sagatavot priekšlikumus to pilnveidošanai saskaņā ar Eiropas Savienības normām un | ||
| Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, | ||
| • likumā noteiktajos ietvaros realizēt apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību. | ||
| Finansu ministrijas | Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" 3.3panta 3.daļu Finansu ministrijas valsts un pašvaldības pasūtījumu | |
| valsts un pašvaldību | uzraudzības departamentam ir pienākums: | |
| pasūtījumu uzraudzības | • nodrošināt valsts un pašvaldību pasūtījumu likumības kontroli. | |
| departaments | ||
| Saeima | Saeima saskaņā ar LR Satversmi pieņem likumu, apstiprina starptautiskos līgumus | |
| Valsts ieņēmumu | Saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.3. pantu VID uzdevums ir likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt kontroli pār | |
| dienests (VID) | Korupcijas novēršanas likuma izpildi, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto papildus ierobežojumu ievērošanu. | |
| VID Korupcijas | Saskaņā ar korupcijas novēršanas likuma 30.pantu, VID pārbauda: | |
| novēršanas | • vai visas valsts amatpersonas likumā noteiktajā termiņā ir iesniegušas deklarācijas | |
| kontroles daļa | • vai visas valsts amatpersonas ir pilnībā aizpildījušas deklarācijas; | |
| • Korupcijas novēršanas likuma 31.panta noteiktajā kārtībā - vai visas valsts amatpersonas un to radinieku deklarācijās ietvertās ziņas ir | ||
| pilnīgas un atbilst patiesībai un vai valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. | ||
| VID KNKD pienākumos ietilpst arī: | ||
| • Likumu ietvaros nodrošināt publisku pieejamību informācijai par amatpersonu ienākumiem. | ||
| VID Finansu | Aktīvi sadarboties ar citām tiesību aizsardzības iestādēm korupcijas apkarošanai un novēršanai | |
| policijas pārvalde | ||
| VID Galvenās | Nodrošināt VP iestādes ar informāciju par tranzīta kravu pārvietošanos un muitas procedūrām | |
| muitas pārvalde | ||
| Iekšlietu ministrija | • Piedalīšanās starptautisko korupcijas novēršanas instrumentu izstrādāšanā | |
| • Līdzdalība starptautiskajās konferencēs un semināros, kas veltīti korupcijas novēršanas tēmām | ||
| Valsts policija | • Atklātu Valsts policijas teritoriālo iestāžu un pašvaldības policijas vadības un iedzīvotāju apspriežu un tikšanos regulāra organizēšana | |
| Valsts policijas | EP kompetencē ir sekojoši LR Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ekonomikas jomā kā kontrabanda, kukuļņemšana, kukuļa | |
| kriminālpolicijas | piesavināšanās, starpniecība kukuļņemšanā, kukuļdošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana. Saskaņā ar Valsts policijas | |
| Ekonomikas | kriminālpolicijas Ekonomikas policijas nolikuma 10.punktu, EP uzdevumi ir: | |
| policija (EP) | • analizēt, plānot, vadīt, koordinēt, kontrolēt un nodrošināt visu Ekonomikas policijas struktūrvienību darbu noziedzīgu nodarījumu novēršanā | |
| un atklāšanā, kuri atrodas tās piekritībā; | ||
| • Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu veikt operatīvās un meklēšanas pasākumus (operatīvo izziņu, operatīvo pārbaudi un operatīvo | ||
| izstrādi), lai nodrošinātu savlaicīgu Ekonomikas policijas struktūrvienību piekritības noziedzīgu nodarījumu profilaksi, to novēršanu un | ||
| atklāšanu, vainīgo personu noskaidrošanu un pierādījumu atrašanu, savākšanu, saglabāšanu un izmantošanu kriminālprocesā; | ||
| • vākt, analizēt, sistematizēt, uzskaitīt, uzglabāt un izmantot legālo un slepeno informāciju par faktiem, notikumiem, lietām un personām, | ||
| kura nepieciešama piekritībā esošo noziedzīgo nodarījumu izzināšanai, brīdināšanai, novēršanai un pārtraukšanai, kā arī izziņas procesā | ||
| krimināllietās; | ||
| • vadīt, plānot, koordinēt, kontrolēt un nodrošināt ekonomikas policijas struktūrvienību izziņas darbu savas kompetences krimināllietās, | ||
| lai novērstu un pārtrauktu vainīgo personu noziedzīgos nodarījumus ekonomikas jomā; | ||
| • veikt operatīvos, krimināltiesiskos, administratīvi tiesiskos pasākumus, lai brīdinātu, novērstu un pārtrauktu administratīvi sodāmus | ||
| pārkāpumus ekonomikas jomā, kuri atrodas tās kompetencē | ||
| Valsts policijas Galvenās | Saskaņā ar nolikuma 1.2. punktu, ONKAB galvenais uzdevums ir cīņa ar organizēto noziedzību, tās dažādām formām, kā arī korupciju. | |
| Kriminālpolicijas | Birojam ir šādi uzdevumi: | |
| pārvaldes Organizētās | • plānot, koordinēt darbu, kas saistīts ar korupcijas apkarošanu, koordinēt citu Valsts policijas struktūrvienību darbu, kā arī tieši iesaistīties šajā darbā; | |
| noziedzības un korupcijas | • atklāt un novērst noziegumus, kas ir saistīti ar korupciju; | |
| apkarošanas birojs | • savas kompetences ietvaros veikt izziņas un operatīvo darbu visā valsts teritorijā | |
| (ONKAB) | ||
| Drošības policija (DP) | Saskaņā ar nolikuma 9.punktu, DP kompetencē ir valsts drošības jomā veikt izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, | |
| lai apkarotu korupciju | ||
| Valsts robežsardze (VR) | Nodrošināt VP iestādes ar informāciju par tranzīta kravu pārvietošanos un muitas procedūrām | |
| Kontrabandas | Saskaņā MK 1999.10.19. noteikumu Nr.361 "Kontrabandas apkarošanas centra nolikums" 8.punktu: | |
| apkarošanas centrs | • Koordinēt VID, VP, DP, VR operatīvo un pirmstiesas izmeklēšanas darbību kontrabandas apkarošanas jomā | |
| (KAC) | • Apkopot informāciju par kontrabandā iesaistītajām personām Organizēt pasākumus, lai laikus atklātu un pārtrauktu kontrabandu | |
| • Sniegt priekšlikumus par kontrabandu veicinošu apstākļu novēršanu | ||
| • Nodrošināt VP iestādes ar informāciju par tranzīta kravu pārvietošanos un muitas procedūrām | ||
| Satversmes | Saskaņā ar "Korupcijas novēršanas likuma" 22.4. pantu, Satversmes aizsardzības biroja direktora pienākums ir pieņemt un izskatīt valsts | |
| aizsardzības birojs | drošības iestādēs strādājošo valsts amatpersonu deklarācijas | |
| Valsts kontrole | Saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" 2.pantu VK uzdevums ir uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta | |
| iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Šī uzdevuma ietvaros VK arī: | ||
| • kontrolē Valsts un pašvaldību pasūtījuma likumību un piemēro atbildību par tās neievērošanu; · | kontrolē privatizācijas procesu. | |
| Ģenerālprokuratūra | Saskaņā ar "Prokuratūras likuma" 2.un 16.pantiem Ģenerālprokuratūra korupcijas apkarošanā ir šādi pienākumi: | |
| • Uzraudzīt izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību | ||
| • Organizēt un vadīt pirmstiesas izmeklēšanu | ||
| • Uzsākt un veikt kriminālvajāšanu Uzturēt valsts apsūdzību | ||
| • Izdarīt pārbaudi, ja ir saņemta informācija par likuma pārkāpumu | ||
| Konkurences padome | Saskaņā ar "Konkurences likuma" 7.pantu Konkurences padomei korupcijas novēršanā un apkarošanā ir pienākums: | |
| • Nodrošināt tiesisku un prognozējamu vidi komercdarbībā, ierobežot negodīgu konkurenci; | ||
| • Iekļaut preču un pakalpojumu tirgus regulējošās normas un to piemērošanas procedūras normatīvajos aktos, izslēdzot neadekvātu | ||
| un subjektīvu normu iekļaušanu zemāka līmeņa tirgus regulācijās; | ||
| • Veicināt konkurences attīstību tajos sektoros, kuros darbojas dabīgais monopols, lai nodrošinātu konkurences radīto tirgu regulējošo sviru | ||
| piemērošanu šo uzņēmumu darījumos ar citiem tirgus dalībniekiem; | ||
| • Veikt pilnīgu izmeklēšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu gadījumos, kuru pazīmes norāda uz aizdomām par aizliegtām vienošanām | ||
| starp uzņēmējiem izsoļu (konkursu) laikā | ||
| Latvijas privatizācijas | Saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju" 8.pantu LPA ir pienākums | |
| aģentūra | • Nodrošināt privatizācijas procesa atklātumu un godīgu konkurenci | |
| Valsts civildienesta | Saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" 4.pantu VCP pienākums ir: | |
| pārvalde | • Nodrošināt sabiedrību ar informāciju par izmaiņām valsts pārvaldē | |
| Īpašo uzdevumu ministra | Saskaņā ar MK 1999.09.09. noteikumiem Nr.375 "Valsts pārvaldes reformu biroja nolikums" VPRB pienākums ir: | |
| valsts pārvaldes un | • organizēt valsts pārvaldes reformu, ievērojot korupcijas novēršanas iespējamības samazināšanos | |
| pašvaldību reformu | ||
| lietās sekretariāts | ||
| Valsts administrācijas | Saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" 5.pantu VAS ir pienākums | |
| skola | • organizēt valsts ierēdņu apmācību pretkorupcijas jautājumos | |
| Visas valsts pārvaldes un | • Nodrošināt valsts un pašvaldību pasūtījuma procedūras likumību, pamatojoties uz nosacījumu, ka pasūtījums tiek izdarīts pēc vispusīgas | |
| pašvaldību institūcijas | tirgus izpētes un konkursa kārtībā, izvēloties valsts interesēm atbilstošākos nosacījumus. | |
| 1. | "Phare Twinning" projekts "Tiesu sistēmas reforma" | |
| Galvenie mērķi: | ||
| • Tiesu sistēmas reformas pabeigšana, īpaši piegriežot vērību tiesnešiem un tiesu iekšējai administrācijai ; | ||
| • Tiesnešu un pārējā tiesas personāla izglītošana, īpaši pievēršoties Eiropas Savienības tiesībām; | ||
| • Tiesas spriedumu izpildes reforma; jaunas tiesu izpildītāju kā brīvas juridiskās profesijas pārstāvju institūcijas ieviešana; | ||
| • Starptautiskās tiesiskās sadarbības veicināšana, izveidojot Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļu Tieslietu ministrijā. | ||
| Projekta darbības laiks no 1999. gada 1. novembra līdz 2001. gada oktobrim. Tā laikā Tieslietu ministrijā strādās ilgtermiņa konsultants (pirmsiestāšanās padomnieks) | ||
| Vācijas tiesnesis Dr. Rainers Devils. | ||
| Projekta finansējums 1,2 miljoni Eiro 600,000 Eiro - twinning projekta budžets, 600,000 Eiro - datortehnikas iegādei tiesām. | ||
| 2. | "Catch-up facility" projekts "Korupcijas novēršana tiesu sistēmā" | |
| Projekta mērķis ir atbalstīt valdības pretkorupcijas programmu publiskās administrācijas, tieslietu u tiesu reformas ietvaros un atbalstīt Nacionālās integrācijas | ||
| Eiropas savienībā programmas izpildi korupcijas novēršanas jomā; | ||
| Projekta specifiskie mērķi ir šādi: | ||
| • veicināt tiesu sistēmas darbības caurspīdīgumu, izveidojot adekvātu sistēmu tiesu nolēmumu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai; | ||
| • sistematizēt tiesu praksi; | ||
| • uzlabot tiesu sistēmas integritāti, uzlabojot tiesisko bāzi un tiesību normu piemērošanu; | ||
| • izglītot prokurorus un tiesnešus pretkorupcijas jautājumos, vienlaicīgi stiprinot žurnālistu, masu mēdiju un sabiedrības spēju cīnīties pret korupciju; | ||
| • uzlabot tehnisko infrastruktūru. | ||
| Projekta ietvaros tiks realizētas šādas aktivitātes: | ||
| • sistemātiska tiesu nolēmumu publicēšanas nodrošināšana; | ||
| • esošās situācijas analīze un rekomendāciju izstrādāšana tiesu darba uzlabošanai harmonizējot Latvijas tiesu standartus un praksi ar Eiropas Savienības | ||
| standartiem; | ||
| • sagatavot tiesu nolēmumu publicēšanas un vispārējās vadības tiesās uzlabošana, ieskaitot informācijas aprites vadības uzlabošanu; | ||
| • prokuroru un tiesnešu, Tieslietu ministrijas darbinieku apmācība; | ||
| • tiesu prakses analīzes uzlabošana; | ||
| • caurspīdīguma nodrošināšana tiesu darbā ar masu mediju palīdzību | ||
| 3. | Valsts administrācijas skolas vadībā realizējamais PHARE projekts LE9812.02 "Antikorupcijas likumdošana, izglītošana un informēšanas programma". | |
| Projekta mērķis ir: | ||
| • veicināt korupcijas novēršanas aktivitāti, uzlabojot tiesisko bāzi un tās realizāciju dzīvē; | ||
| • atbalstīt valdības pretkorupcijas programmu apmācot tieslietu, muitas, policijas, audita darbiniekus pretkorupcijas jautājumos; | ||
| • palīdzēt nodrošināt to, ka sabiedrība kļūst ar vien vairāk informēta par savām tiesībām un aktīvāk iesaistās pretkorupcijas jautājumos; | ||
| • izveidot pamatu nākamajiem projektiem; | ||
| Projekta gaitā tiks veikti šādi pasākumi: | ||
| • identificēt korupcijas novēršanai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos; | ||
| • palīdzēt Korupcijas novēršanas padomei realizēt šos grozījumos; | ||
| • veikt apmācību un izstrādāt apmācību programmas, kuras varēs lietot visas valsts pārvaldes iestādēs, lai apmācītu savus darbiniekus pretkorupcijas | ||
| jautājumos; | ||
| • iesaistīta sabiedrība dialogā par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem, kā arī celta sabiedrības apziņa sniedzot tai informāciju | ||
| (tiks organizēti semināri žurnālistiem, kā labāk atspoguļot pretkorupcijas jautājumus, dažādu bukletu izdošana utml.). | ||
| Projekta darbības laiks no 2000.gada janvāra līdz 2001.gada augustam. | ||
| Projekta finansējums 2,0 miljoni Euro. | ||
| 4. | Pasaules Bankas Programmātiskā Strukturālā aizdevuma (PSAL) projekta, kura ietvaros tiek realizēti pasākumi korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos . | |
| Šī projekta mērķis ir veikt strukturālos
pārkārtojumus valsts pārvaldē. |
||
Strukturālo pārkārtojumu programma Latvijai. SAL politikas reformas programmas matrica
B.1. Valsts sektora uzticamības stiprināšana
B.1.a: mērķis : Samazināt korupcijas iespējamības un riska faktorus Valdībā un tiesu sistēmā
| MĒRĶIS | līdz 2000. gada martam | līdz 2001. gada martam | līdz 2002. gada martam | REZULTĀTS | |
| Jautājums: | Sekretariāta vadītājs ir iecelts un tam | KNP ik gadu publicē un atskaitās par | KNP apseko vismaz | Korupcijas Novēršanas | |
| Latvijas valdība ir | atvēlēti nepieciešamie līdzekļi un štata | izmaiņām, kas skar valsts sektora | četras valsts varas institū- | programma ir realizēta | |
| gatava veikt institu- | vienības. Katru ceturksni KNP | korupcijas jautājumu. Šāda atskaišu | cijas attiecībā uz korupcijas | Uzraudzības un ziņojumu | |
| cionālās reformas, | atskaitās par korupcijas novēršanas | sistēma ir ieviesta. KNP koordinē | riska iespējām; Augstākās | procedūra ir ieviesta; | |
| lai samazinātu | programmas realizāciju; Atskaitīšanās | vismaz divu valsts pārvaldes institūciju | šo institūciju amatpersonas | Sabiedrības apziņa par | |
| korupciju. Reformu | sistēma ir ieviesta; KNP izstrādā | apsekojumu attiecībā uz korupcijas | apstiprina darbības plānus, | to kā ziņot korupcijas | |
| koordinators būs | mehānismu kā uzraudzīt un ziņot | riska iespējām. Augstākās šo institūciju | lai realizētu ieteikumus; | gadījumos ir | |
| Korupcijas Novēr- | par izmaiņām, kas skar korupcijas | amatpersonas apstiprina darbības | Likumprojektu un noteikumu | palielinājusies; | |
| šanas Padome (KNP). | jautājumu valsts sektorā. Tiek veikti | plānus, lai realizētu ieteikumus. | apsekošanas turpināšana no | ||
| KNP būs nepieciešami | arī statistiskie pētījumi; | Vienošanās par kārtību, kādā pārskatāmi | korupcijas riska iespēju | ||
| papildu resursi, lai | KNP rīko specializētas darba grupu | likumprojekti attiecībā uz korupcijas | viedokļa. KNP uzrauga, lai | ||
| realizētu šo programmu | tikšanās par jautājumiem, kas skar: | riska iespējām- KNP kā atbildīgā institūcija. | sabiedrības ziņojums par | ||
| 1) parlamentāriešus, | Vismaz divu svarīgāko likumprojektu | korupcijas gadījumu tiktu | |||
| 2) ministrus, | analīze attiecībā uz korupcijas riska | ņemts vērā; | |||
| 3) valsts sekretārus un valsts | iespējām KNP izstrādā procedūru kā | ||||
| sekretāra vietniekus, | sabiedrība varētu ziņot par korupcijas | ||||
| 4) VID personālu, | gadījumiem; | ||||
| 5) tiesnešus un | |||||
| 6) citas svarīgas grupas | |||||
| JAUTĀJUMS | Speciālie nosacījumi, kurus KNP jāizpilda, pirms PSAL apstiprināšanas PB | REZULTĀTS | |||
| Direktoru valdē 2000.gada martā. | |||||
| līdz 2000. gada martam | līdz 2001. gada martam | līdz 2002. gada martam | |||
| Jautājums: Valsts | Daļa nosaka dokumentu un procedūru | Daļas inspektori ir trenēti novērtēt | Valsts administrācijas skola | Korupcijas novēršanas | |
| ieņēmumu dienesta | struktūru ar kuru palīdzību efektīgi varētu | ienākumu deklarācijas un līdzekļus | apmāca visas valsts amat- | likums ir sekmīgi realizēts | |
| Korupcijas novēršanas | noteikt interešu konflikta situāciju un | Valsts Administrācijas skola apmāca | personas un atlikušos 80% | Valsts amatpersonu | |
| kontroles daļa (Daļa) | prettiesisku mantiskā stāvokļa uzlabošanu. | visas jaunās valsts amatpersonas un | no pārējām jau esošajām valsts | sapratne par interešu | |
| ir atbildīga par ienā- | Lai realizētu minēto mērķi ir nepiecie- | 20 procentus no jau esošajām | amatpersonām par interešu | konflikta situāciju | |
| kumu deklarāciju | šamas: 1) atbilstošas ienākumu deklarāciju | amatpersonām par interešu konflikta | konflikta situācijām; interešu | aizliegumu un citiem | |
| pārbaudi un valsts | formas; 2) rokasgrāmatas un mācību | situāciju Interešu konflikta situācijas | konflikta nodarbības ir | ētikas standartiem ir | |
| amatpersonu ienāku- | programmas (plāna ) izstrādāšana un | un prettiesiska mantiskā stāvokļa | obligātas visu jauno valsts | palielinājusies | |
| miem ar mērķi noteikt | ieviešana, lai apmācītu VID darbiniekus | uzlabošanas gadījumi tiek noteikti | amatpersonu (ierēdņu) | ||
| sekojošus gadījumus: | ienākumu deklarāciju apstrādē; | un atrisināti objektīvi Kārtība, kad | apmācībā Kārtība par valsts | ||
| 1) interešu konfliktu; | 3) rokasgrāmatas un mācību programmas | valsts amatpersonām ir jāziņo par | sektora institūciju auditu | ||
| 2) prettiesisku mantiskā | (plāna ) izstrādāšana, lai apmācītu | iespējamo interešu konfliktu | saistībā ar interešu konflikta | ||
| stāvokļa uzlabošanu; | valsts sektorā nodarbinātos rīkoties | ir attīstīta un ieviesta | gadījumiem (noteikšana un | ||
| Uz doto brīdi darbības, | interešu konflikta situācijās. | atrisināšana) ir attīstīta un | |||
| ko veic Daļa nav | Ikgadējās deklarācijas, kuras iesniedz | ieviesta | |||
| pietiekamas, lai realizētu | Valsts prezidents, Ministru prezidents, | ||||
| augstākminēto uzdevumu | Ministru prezidenta biedrs, ministri un | ||||
| izpildi. Uz doto brīdi | parlamentārie sekretāri ir jāpublicē; | ||||
| papildsistēma, kad valsts | Pārējo amatpersonu deklarāciju | ||||
| amatpersonai ir pienā- | pārskats tiek publicēts katru gadu. | ||||
| kums ziņot augstākstā- | |||||
| vošai amatpersonai | |||||
| gadījumā, ja tā atrodas | |||||
| interešu konflikta | |||||
| situācijā nav ieviesta. | |||||
| UZDEVUMS | Speciālie nosacījumi, kuriem jābūt sasniegtiem pirms PSAL tiks prezentēts KNPadomei 2000. gada martā. | REZULTĀTS | |||
| līdz 2000. gada martam | līdz 2001. gada martam | līdz 2002. gada martam | |||
| Jautājums: neskatoties | Ir izstrādāta koncepcija par labojumiem | Visām atjaunotajām un jaunajām tiesu | tiesu sistēma, ik ceturksni | tiesu sistēma darbojas | |
| uz jau vairākkārt | attiecīgajā likumdošanā un nepiecie- | ēkām ir jāatbilst ex- parte prasībām | publicē rīcības plāna par | daudz efektīvāk un | |
| veiktajām juridiskajām | šamajām institucionālajām izmaiņām | Attiecīgās likumdošanas labojumi tiek | tiesu reformu realizācijas | iedarbīgāk; korupcijas | |
| reformām, sabiedriskā | (piem., tiesu projektēšana- nodalot | izskatīti Saeimā Lai nodrošinātu visu | progresa ziņojumu; šāda | gadījumu skaits ir niecīgs | |
| doma atkārtoti tiesību | publisko sektoru no tiesnešu sektora ), | tiesu spriedumu un lēmumu publicēšanu | publicitātes kārtība ir ieviesta | Sabiedrības uzticība pret | |
| institūcijas ir ierindojusi | kas radītu lielāku caurspīdību tiesnešu | atbilstoši indeksācijas sistēmai Tiesu | Ik gadu tiesu institūcijas | tiesu sistēmu ir | |
| starp tām, kas ir visko- | saskarē ar prāvniekiem gan krimināl- | kompjuterizācijas projekts realizēs | publicē statistikas atskaiti | palielinājusies | |
| rumpētākās un rīcīb- | lietās, gan civillietās. Konkrēti jāmin: | šo projektu neilga laika stratēģiskās | par izmaiņām to pielietošanā | ||
| nespējīgākās valsts | ex-parte kontakti- kas nozīmē to, | rīcības plāns, kas paredz reformēt tiesu | un par sabiedrības uzticību | ||
| pārvaldes institūcijas | ja kāda no pusēm vēlas griezties pie | sistēmu ir pieņemts, ietverot sevī | tiesu sistēmai; šāda publi- | ||
| valstī. Ir nepieciešamas | tiesneša ārpus tiesas sēdes, tad arī | sekojošas darbības un pasākumus: | citātes kārtība ir ieviesta | ||
| papildus reformas, lai | otrai pusei ir jābūt pārstāvētai; ja | 1) palielināt efektivitāti;2) stiprināt | Visi tiesu spriedumi un | ||
| novērstu un samazinātu | visas vai kāda no pusēm ex-parte | stimulu; 3) garantēt neatkarību; | lēmumi ir pieejami elektro- | ||
| korupciju un korupcijas | sarunās nevar piedalīties, tad šādas | 4) palielināt caurspīdīgumu un | niski par smērā zemu | ||
| uztveri tiesu institūcijās. | sarunas ir jāieraksta; kārtība kādā tiek | atklātību, kā arī vairot sabiedrības | samaksu. | ||
| piemērota šī procedūra tiek plānota | atdevi. Rīcības plāns ir pieejams | ||||
| Labojumi attiecīgajā likumdošanā ir | sabiedrībai tiesu sistēma rada | ||||
| pieņemti, ir noteikts arī tiesnešu nozī- | uzraudzības un ziņojumu kārtību par | ||||
| mējuma nejaušības princips; | izpildi un sabiedrības uzticību tiesu | ||||
| Ir noteikta uzraudzības kārtība | iestādēm; pamatstatistikas dati tiek | ||||
| pār šo procesu atbilstoša indeksācijas | savākti un publicēti Lietas par tiesu | ||||
| sistēma ir attīstīta un ieviesta | instanču korupciju tiek izskatītas | ||||
| Ir sagatavota koncepcija par visu tiesu | objektīvi | ||||
| spriedumu un lēmumu publicēšanu | |||||
| saskaņā ar indeksācijas sistēmu | |||||
| Publikācijas tiks uzkrātas elektroniski | |||||
| un būs pieejamas par samērā zemu maksu. | |||||
| UZDEVUMS | Speciālie nosacījumi, kuriem jābūt sasniegtiem pirms PSAL tiks prezentēts KNPadomei 2000. gada martā. | REZULTĀTS | |||
| līdz 2000. gada martam | līdz 2001. gada martam | līdz 2002. gada martam | |||
| B.2.b: Mērķis: stiprināt caurspīdīgumu un ministriju (ieskaitot zemākstāvošās institūcijas, kas tām pakļautas ) atskaišu sistēmu | |||||
| Jautājums : Nav | Likums par valsts iestādēm ir akceptēts | Ministru kabinets atbalsta rīcības plānu, | Visas valsts varas institūcijas | Institucionālie publiskās | |
| skaidri definēta | MK un tas nosaka valsts varas institūciju | kas paredz visas valsts sektora organizācijas | ir izveidotas saskaņā ar likumu | administrācijas ietvari ir | |
| valsts administrā- | veidus Likums par valsts iestādēm ir | izveidot saskaņā ar likumu par Valsts | par Valsts iestādēm | skaidri definēti ar skaidri | |
| cijas institucionālā | iesniegts Saeimā Valsts sektora | iestādēm un likumu par Aģentūrām; | noteiktu atskaites mehānismu | ||
| struktūra- ietvari, | aģentūru likums ir akceptēts MK un | nozīmīgs progress ir sasniegts piemērojot | un finansiālo un politisko | ||
| kā arī normatīvā bāze | nosaka: i)institūciju veidus; ii) dažādu | un realizējot rīcības plānu | ziņojumu prasībām | ||
| publisko aģentūru | tipu institūciju veidošanas nosacījumus; | dažādiem valsts | |||
| darbībai Iepriekš- | iii) institūcijas apstiprināšanas | institūciju veidiem, kas | |||
| minētais ir novedis | procedūru; iv) procedūru, kas garantē | radīs uzlabojumus to | |||
| pie ad-hoc iestāšu | atklātību; v) atskaišu un finansu kontroles | finansiālajā izpildē un | |||
| izveides bez atbilsto- | mehānismus, ieskaitot pieprasījumus | uzlabos programmas | |||
| šiem juridiskiem pa- | pēc ziņojumiem; vi) atbilstošus | izpildes rādītājus | |||
| matiem un atskaišu | pārejas nosacījumus; vii) bankrota | ||||
| mehānismiem. Ir uz- | procedūras un noteikumus. Likums par | ||||
| sākts darbs, lai saga- | Aģentūrām ir iesniegts Saeimā | ||||
| tavotu konceptuālus | Ministru kabinets izsludina moratoriju | ||||
| jautājumus valdībai | līdz likums "Par aģentūrām" | ||||
| par: i) publiskās admi- | tiks pieņemts Saeimā. | ||||
| nistrācijas struktūra; | |||||
| ii) izpilddaģentūras. | |||||
| Jautājums: | Ministru kabineta noteikumi | Apstiprināts darbības plāns, lai: (i) radītu | Darbības plāns ir pilnībā | Tiek nodrošināta viegla un | |
| Informācijas atklātības | Informācijas atklātības likuma piemē- | iespējas publiskā sektora institūcijām | izpildīts. | vienkārša pieeja valdības | |
| likums un attiecīgi | rošanai ir pieņemti, nosakot: (i) institu- | atbildēt uz visiem sabiedrības informā- | dokumentiem ar efektīva | ||
| noteikumi ir pieņemti. | cionālus pārkārtojumus, lai tiktu | cijas pieprasījumiem; (ii) veiktu ziņo- | Informācijas atklātības | ||
| Tomēr, likuma piemē- | nodrošināta sabiedrības pieeja informā- | jumus par atbilstību likumam; | likuma palīdzību. | ||
| rošana ir apgrūtināta, jo: | cijai, ieskaitot pieejas procedūru | (iii) izglītotu sabiedrību attiecībā uz procesu | |||
| (i) ir vājas ministriju | publicēšanu valsts institūciju | par pieeju valdības dokumentiem. | |||
| iespējas atbildēt | ikgadējās atskaitēs; (ii) mehānismu | Darbības plāna ieviešanā visās ministrijās | |||
| uz sabiedrības | atteikumu par informācijas | ir sasniegts ievērojams progress. | |||
| pieprasījumiem; | izsniegšanu pārsūdzēšanai; (iii) uz- | Ikgadējos publiskā sektora institūciju | |||
| (ii) trūkst realizēšanas | raudzības pār institūciju darbības | ziņojumos tiek ietverta informācija | |||
| mehānisma. | atbilstību likumam sistēmu. | par: (i) sabiedrības tiesībām uz | |||
| Ir izveidota Informācijas atklātības | informāciju; (ii) procedūrām attiecībā | ||||
| likuma piemērošanas uzraudzības | uz sabiedrība pieeju informācijai; | ||||
| sistēma, kurā iekļauts: | (iii) pasākumiem par informācijas | ||||
| (i) mehānisms, kā novērtēt sabiedrības | pieprasījumu izpildes novērtējumu; | ||||
| pieprasījumu pēc informācijas izpildi; | šīs informācijas iekļaušana | ||||
| (ii) šo novērtējumu publicēšana | ikgadējos ziņojumus ir ieviesta. | ||||
| publiskā sektora institūciju ikgadējās | |||||
| atskaitēs. | |||||
| Jautājums: Ministru | Ir pieņemti skaidri un vienkārši noteikumi | Ar 2001. gada 1. janvāri noteikumi tiek | tiek veiktas un atskaites | Visas publiskā sektora | |
| kabinets ir pieņemis | attiecībā uz ikgadējo ziņojumu saturu | piemēroti visās publiskajās institūcijās, | publicētas par privāto sektoru | institūcijas sniedz | |
| instrukciju "par gada | visām publiskajām institūcijām, | ieskaitot regulatorus. Izveidota uzrau- | un sabiedrības viedokli par | atskaites par to darbību | |
| publisko pārskatu | ieskaitot regulatorus un inspektoratorus. | dzības sistēma par atskaišu atbilstību | dažādu institūciju darbību. | sabiedrībai. | |
| sniegšanas kārtību". Mi- | prasībām. | ||||
| nistrijas sagatavoja un | |||||
| izplatīja pirmos gada | |||||
| publiskos pārskatus | |||||
| 1999. gadā, 2000. gadā | |||||
| visām publiskajām in- | |||||
| stitūcijām, ieskaitot | |||||
| regulatorus un inspek- | |||||
| toratorus, jāgatavo ikga- | |||||
| dējais pārskats. Pārska- | |||||
| tiem jābūt skaidriem un | |||||
| noderīgiem sabiedrībai | |||||
| Jautājums: Pašreizē- | Saeimā pieņemts Administratīvā | Visas publiskā sektora | Efektīva jaunā | ||
| jais Administratīvā | procesa likums, kas paredz personas | institūcijas darbojas saskaņā | Administratīvā procesa | ||
| procesa kodekss neat- | tiesības pārsūdzēt iestāžu lēmumus; | ar Administratīvā procesa | likuma piemērošana | ||
| bilst visām demokrā- | šis likums nosaka: | likumu. Izveidota sistēma, | paredz taisnīgu pamatu | ||
| tiskas valsts prasībām. | (i) administratīvo lēmumu pārsū- | lai uzraudzītu darbību | attiecībās starp | ||
| Jaunais Administratīvā | dzēšanu lēmumu pieņēmējām | atbilstību Administratīvā | iedzīvotājiem un valsti. | ||
| procesa likumprojekts | institūcijām; (ii) administratīvo | procesa likumam; šajā sistēmā | |||
| ir Saeimā. Šī likum- | lēmumu pārsūdzēšanu tiesā; | ir iekļautas ikgadējās | |||
| projekta izskatīšana | (iii) adekvāta apelācijas institūcijas | publikācijas par statistikas | |||
| tika atlikta līdz likuma | lēmumu izpildīšana. Pieņemts | ziņojumiem attiecībā uz | |||
| par valsts pārvaldes | darbības plāns, lai visas publiskā | apelācijas sūdzību iesnie- | |||
| iestādēm akceptēšanai | sektora institūcijas darbotos saskaņā | dzēju un lietotāju apmieri- | |||
| Ministru kabinetā. | ar likumu; izveidota sistēma, lai | nātību ar procedūru. | |||
| uzraudzītu atbilstību likumam. | |||||
| Tiek realizēti pasākumi trīs galvenajās | |||||
| publiskā sektora institūcijās, lai | |||||
| izveidotu administratīvo lēmumu | |||||
| apelācijas sistēmu. | |||||
Sagatavošanas procesā ir "Phare Twinning" projekts par starpministriju sadarbības uzlabošanu korupcijas apkarošanas un novēršanas uzlabošanu.