ATCERES. ATGĀDNES Pieminot komunistiskā terora upurus É—1941.—1949.—É

Izmisuma pilnie palīgā saucieni

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Jau tūdaļ pēc varmācīgās iekļaušanas PSRS sastāvā daudzi Latvijas pilsoņi, cerību pilni, sāka rakstīt lūgumus dažādām padomju iestādēm, lai ko vairāk uzzinātu par saviem 1937./1938.gadā represētajiem radiem un tuviniekiem, lai panāktu viņu atbrīvošanu. Saņemtās atbildes tomēr bija vienveidīgi negatīvas: “Notiesāts pamatoti...”, “Nošauts...”, “Miris ieslodzījuma vietā...”, “Pamata lietas pārskatīšanai nav...” utt.

Bet nežēlīgas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem vērsās arī 1940./1941.gadā: daudzi tika apcietināti jau okupācijas pirmajos mēnešos, citi — vēlāk, bet 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju varmācīgi aizdzina 14 194 cilvēkus. Vēlākajos gados gan paši izsūtītie, gan viņu radinieki lūdza varas iestādēm atcelt viņu izsūtījumu un ļaut atgriezties dzimtenē. Šie lūgumi diemžēl ievēroti netika. Pat vēl vairāk. Tiem 1941.gada 14.jūnijā aizvestajiem, kuriem pēc kara pirmajos gados kaut kādā veidā palaimējās atgriezties Latvijā, nekādas drošas dzīves nebija. Viņus tvarstīja, apcietināja, pa etapu nosūtīja uz agrākajām speciālā nometinājuma vietām vai nodeva tiesai. To apstiprina arī Latvijas Valsts arhīvā esošie dokumenti.

P.Sniķera lūgums atļaut atgriezties Latvijā A.Sniķeram

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam

Profesoram Dr. A.Kirchenšteinam

Profesora Dr. med. Pētera Sniķera

Rīgā, Visbijas prospektā Nr.7,

lūgums.

Ņemot vērā, ka LPSR Valsts universitātē pēdējā un priekšpēdējā kursā ir tik ļoti niecīgs studentu skaits, kāds nekad agrāk šajā fakultātē nav bijis, lūdzu Jūsu gādību, lai medicinas fakultātes IV kursa students Alfs Pētera dēls Sniķers tiktu atsaukts atpakaļ no PSRS un varētu šeit sekmīgi pabeigt savas studijas medicinas fakultātē, jo ārsti LPSR ir ļoti vajadzīgi un pat nepieciešami.

Ārstu skaits LPSR ir ļoti stipri samazinājies.

Stud. med. Alfs Sniķers studēja ļoti sekmīgi. Viņa studiju grāmatiņā matrikula Nr.22560 ir sekojošas atzīmes: ļoti sekmīgi (teicami) — 17, labi — 10, citu atzīmju nav.

Alfa Sniķera atrašanās vieta nav zināma. 14.jūnijā 1941.g. viņš tika izsūtīts uz PSRS.

Ar patiesu cieņu P.Sniķers

Rīgā 1944.g. 23.novembrī

....................................................................

LVA, 290.f., 1.s.apr., 19.l., 3.lp. Oriģināls.

LPSR valsts drošības tautas komisāra A.Novika paziņojums par A.Sniķera nāvi

Pilnīgi slepeni

PSRS — VDTK

Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts “A” daļa

1945.gada 9.janvārī

Latv. PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam

b. Kirhenšteinam Rīgā

atbildot uz 1944.gada l./XII Nr.1012.s.

Paziņoju, ka Latv. PSR Valsts universitātes medicīnas fakultātes bijušais students Alis ( tā tekstā – J.R ) Pētera d. Sniķers, kurš tika izsūtīts no Rīgas 1941.gada 14.jūnijā, atrodoties IeTK Usoļskas nometnē, nomira 1942.gada 20.novembrī.

Latv. PSR valsts drošības tautas komisārs A.Noviks

....................................................................

LVA, 290.f., 1.s.apr., 34.l., 1.lp. Tulkojums.

LPSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša 1945.gada 18.janvāra lūgums

LPSR Ministru Padomei pārskatīt atļauju izdošanu iebraukšanai Latvijā

Slepeni

LPSR Iekšlietu tautas komisariāts 1. specdaļa

Nr.4/470 — ps, 1945.gada 18.janvārī

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam b.Lācim

Saskaņā ar PSRS Iekšlietu tautas komisariāta š.g. 9.janvāra ziņojumu Nr.52/170 ir bijuši gadījumi, kad LPSR iestādes un orgāni nosūta izsaukumus uz darbu tām personām, kuras no Republikas ir izsūtītas administratīvā kārtā. Tā, piemēram, dažas Krasnojarskas novada iestādes, kur strādā izsūtītās — nometinātās Elizabete Ernesta m. Kranesa, Rahila Ābrama m. Rahila un Zamundsone, ir saņēmušas valdības telegrammas ar Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieka parakstu par komandēšanu darbā uz dažādiem Republikas tautas komisariātiem.

Ziņojot par minēto, lūdzu Jūsu norādījumus par to, lai atļaujas iebraukt Republikā tām personām, kuras no Latvijas PSR teritorijas ir aizbraukušas līdz 1941.gada 22.jūnijam, tiktu izdotas tikai pēc viņu iesniegumu pārbaudes Iekšlietu tautas komisariāta orgānos.

LPSR iekšlietu tautas komisārs, valsts drošības komisārs A.Eglītis

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 124.l., 60.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b.Trinkleram

Dot rīkojumu vadītājiem un sarunāt ar Iekšlietu tautas komisariātu par izsaukumu pārbaudes kārtību.

V.Lācis 23.1.45.

Rīgas pilsētas izpildu komitejas 1945.gada 21.septembra rīkojums aizliegt izsniegt raksturojumus represētajiem

Slepeni

Rīgas pilsētas izpildu komitejas rīkojums Nr.24-rs

1945.gada 21.septembrī Rīgā

Visām Rīgas pilsētas rajonu izpildu komitejām.

Pēdējā laikā ir novērojams, ka daudzi pilsoņi augstāk stāvošām instancēm sūta iesniegumus par to viņu radinieku, kuri atrodas nometnēs kā karagūstekņi, kuri dienējuši vācu armijā un arestēti par dažādiem noziegumiem, atbrīvošanu.

Iesniegumus paraksta dažādi liecinieki (galvotāji) par to, ka karagūsteknis vai arestētais ir bijis labs cilvēks, kurš nekādā nosodāmā rīcībā nav bijis ievērots. Šos parakstus un izsniegtos raksturojumus izpildu komitejas apstiprina.

Tādi paņēmieni rada pilsoņu — liecinieku nevajadzīgu atraušanu no darba un noslogo ar darbu izpildu komitejas.

Pēc spēkā esošajiem likumu noteikumiem un šim nolūkam apstiprinātiem noteikumiem liecinieku liecības, galvojumus izskata tautas tiesās, izmeklēšanas orgānos, nevis saņemot rakstiskus iesniegumus, bet izsaucot un iztaujājot lieciniekus, un sevišķas nepieciešamības gadījumos šie orgāni paši tieši pieprasa visas ziņas un arestēto raksturojumus.

Iesaku pārtraukt tādu praksi, ka apstiprina dažādu liecinieku parakstus uz tādiem iesniegumiem un izsniedz viņiem raksturojumus, jo liecinieku liecības izskata tautas tiesās, bet izmeklēšanas orgānos — atkarībā no vajadzības šajā lietā, izsaucot viņus.

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs A.Deglavs

....................................................................

LVA, 1400.f., 1.s.apr., 10.l., 123.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Latvijas PSR Ministru Padomes Kara daļas priekšnieka apakšpulkveža D.Šarapova 1947.gada 10.marta ziņojums LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes priekšniekam A.Košeļevam par pilsoņu lūgumu atļaut atgriezties Latvijā viņu 1941. un 1945.gadā izsūtītajiem radiniekiem

Slepeni

1947.gada 10.martā

LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes

priekšniekam A.Košeļevam

Latvijas PSR Ministru Padomes uzdevumā Jums tiek nosūtīti 5 Alūksnes apriņķa Jaunlaicenes pagasta pilsoņu — Ralfa Oto dēla Janīša, Oto Jāņa dēla Janīša, Valijas Marijas meitas Malteniekas, Martas Gotlība meitas Vārnas un Marijas Kārļa meitas Vārnas iesniegumi par viņu 1941. un 1945.gadā no Latvijas PSR izsūtīto radinieku atgriešanos Latvijas PSR.

Uz visiem šiem iesniegumiem ir Apes pilsētas milicijas priekšnieka vecākā seržanta Antropova apstiprinājums par viņu politisko uzticamību un tā paša Antropova lūgums par iesniegumos minēto personu atgriešanos Latvijas PSR.

Vecākā seržanta Antropova parakstu ir apstiprinājis kāds J.Dreijers, un tas ir apstiprināts ar Valkas apriņķa Jaunrozes pagasta ģerboņa zīmogu, bet nevis ar Jaunrozes pagasta, kur dzīvo iesniegumu iesniegušie pilsoņi, zīmogu.

Kaut arī visus šos iesniegumu Antropovs ir apstiprinājis 1946.gada 23. — 25.februārī, taču tas rada šaubas un ir pamats domāt, ka tie tomēr ir uzrakstīti 1947.gadā, jo uz viena no iesniegumiem (Valijas Malteniekas), kur Antropovs nav ierakstījis datumu, ir datums — 1947.gada 20.februāris, kurš ir rakstīts ar to pašu roku, ar kuru ir rakstīti iesniegumu vispārējie virsraksti un adresu uzraksti uz aploksnēm, kā arī tas, ka LPSR Ministru Padome tos ir saņēmusi 1947.gada februāra beigās. To apstiprina arī Rīgas pasta zīmogs uz aploksnēm (1947.gada 21. un 24.februāra zīmogi).

Lūdzu Jūsu rīkojumu, lai pārbaudītu:

1. Antropova un Dreijera parakstu īstumu, jo ir iespējams, ka minētais Dreijers, kurš līdz 1946.gada aprīlim bija Jaunrozes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs, bet patlaban strādā nezin kur (no 1946.gada aprīļa Jaunrozes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs ir b. Sanbergs), 1946.gada aprīlī, Jaunrozes pagastam pārejot no Valkas apriņķa sastāva Alūksnes apriņķa sastāvā, atstāja sev veco pagasta zīmogu, kuru viņš tagad izmanto personīgos nolūkos, apstiprinot zemnieku lūgumus ar nolūku saņemt par to atbilstošu atalgojumu.

2. Kādu amatu patlaban ieņem vecākais seržants Antropovs, un vai viņš kaut kad ir bijis Apes pilsētas milicijas priekšnieks?

Ja Antropovs patiešām dien Iekšlietu ministrijas Alūksnes apriņķa daļā, tad ieteikt viņam turpmāk kā oficiālai personai šādus lūgumus un atsauksmes nesniegt.

Tiem pilsoņiem, kuri ir iesnieguši iesniegumus, Jums nekādas atbildes nav jādod, jo LPSR Ministru Padome atbildi ir jau paziņojusi.

Par izmeklēšanas rezultātiem lūdzu paziņot LPSR Ministru Padomei ne vēlāk kā līdz 1947.gada 20.martam.

Pielikumā: 5 iesniegumi.

LPSR Ministru Padomes Kara daļas priekšnieks apakšpulkvedis D.Šarapovs

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 270.l., 224.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja palīga O.Sausverda 1948.gada 26.oktobra lūgums LPSR Valsts drošības ministrijai paātrināt E.Korbānes iesnieguma izskatīšanu

Slepeni

Nr.1140 – s, 1948.gada 26.oktobrī

LPSR Valsts drošības ministrijā apakšpulkvedim b.Tverdoļebenko

Uz LPSR valsts drošības ministra ģenerālmajora A.Novika vārda 1948.gada 16.septembrī ar Nr.56439 tika nosūtīts pilsones E.Korbānes iesniegums par viņas meitas Olgas Jāņa m. Balodes atstāšanu Latvijas PSR.

Līdz šim laikam LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis atbildi nav saņēmis.

Lūdzu paātrināt jautājuma izskatīšanu un par rezultātiem paziņot.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja palīgs O.Sausverds

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 438.l., 19.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka I.Bastina 1948.gada 13.novembra lūgums paātrināt E.Korbānes iesnieguma izskatīšanu

Slepeni

Nr.1217 – s, 1948.gada 13.novembrī

LPSR Valsts drošības ministrijā apakšpulkvedim b. Tverdoļebenko

Otro reizi lūdzu paātrināt atbildi uz mūsu š.g. 16.septembra pieprasījumu Nr.5 – 6439 un š.g. 26.oktobra nr.1140 – s par Jums nosūtīto pilsones E.Korbānes iesnieguma izskatīšanu, lai par to ziņotu LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V.Lācim.

LPSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 438.l., 20.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja palīga O.Sausverda atkārtotais lūgums atbildēt uz Ministru Padomes pieprasījumiem

Slepeni

Nr.1378 – s

LPSR valsts drošības ministram b. A.Novikam

Ziņojuma sagatavošanai LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V.Lācim trešo reizi lūdzu Jūs atbildēt uz mūsu 1948.gada 16.septembra pieprasījumu Nr.5 – 6439 sakarā ar E.Korbānes iesniegumu (skat. 1948.g. 26.oktobra atgādinājumu Nr.1140 – s un 1948.g. 13.novembra atgādinājumu Nr.1217 – s).

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja palīgs O.Sausverds

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 438.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR valsts drošības ministra A.Novika atbilde V.Lācim

Pilnīgi slepeni (Personīgi)

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram Lācim

Par pilsones Elizabetes Semjona m. Korbānes, kura dzīvo Tukuma pilsētā, Rīgas ielā Nr.35, dz. 1, kura lūdz izsniegt atļauju viņas meitai Olgai Jāņa m. Balodei dzīvot Latvijas PSR, iesnieguma būtību paziņoju sekojošo:

Olga Jāņa m. Balode, kā padomju varas orgānu 1941.gadā arestētā Friča Indriķa d. Baloža sieva, 1941.gada jūnijā tika izsūtīta no Latvijas PSR uz Krasnojarskas novadu. Augstāk minētais F.I.Balodis 1941.gadā tika represēts par aktīvu piedalīšanos Latvijas buržuāziskās iekārtas laikā “Tēvijas sargu” un “Pērkonkrusta” Tukuma organizācijas valdē. Augstāk minētā Olga Jāņa m. Balode no viņas izsūtījuma vietas Latvijas PSR atgriezās patvaļīgi.

Nav pamata noņemt Olgai Jāņa m. Balodei ierobežojumus. Viņai jādzīvo savā izsūtījuma vietā.

Pielikumā: pilsones E.S.Korbānes iesniegums un LPSR IeM 1948.g. septembra attieksme Nr.8/k

Pēc iepazīšanās nosūtīt atpakaļ.

1949.gada 6.janvārī LPSR valsts drošības ministrs A.Noviks

Nr.1/27, Rīgā

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 438.l., 22.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Pie lietas 7/I M.Plūdonis

Piekrītu.

25/I 49. V.Lācis

LPSR Valsts drošības ministrijas 1949.gada 8.jūlija atbilde

LPSR Ministru Padomei

Slepeni (Lit. “V”)

PSRS VDM LPSR Valsts drošības ministrija

Nr.6/6607, 1949.gada 8.jūlijā

Ienāk. Nr.14268

LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldē b. Bastinam

Rīgā. Atbildot uz nr.1216/s

Paziņojam, ka mums saņemtais 1941.gadā administratīvi izsūtītā Laimonda Jāņa d. Krūzes iesniegums ir izskatīts un lūgums atcelt viņa izsūtījumu atteikts.

Materiāli nosūtīti LPSR Iekšlietu ministrijas 1. specdaļas priekšniekam, lai piemērotu PSR Iekšlietu ministrijas pavēli Nr.0159 L.J.Krūzes nosūtīšanai uz nometinājuma vietu.

LPSR VDM “A” daļas priekšnieks Bokovikovs

LPSR VDM “A” nodaļas priekšnieks Lobanovs

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 438.l., 42.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Valsts drošības ministrijas 1949.gada 28.decembra paziņojums par B.Ozolas sodīšanu

Pilnīgi slepeni (Liters “A”)

PSRS VDM

Nr.6/12792, 1949.gada 28.decembrī

LPSR Ministru Padomei

Atbildot uz 1949.g. 12.decembra Nr.18/ – 4161

Ar šo nosūtām Jums atpakaļ pilsones Bertas Jāņa m. Ozolas iesniegumu, kura lūdz atcelt izsūtījumu viņas meitai Martai Matisonei, un paziņojam, ka viņa jau agrāk ir lūgusi atcelt izsūtījumu, bet tas viņai ir ticis atteikts.

Viņa ir izsūtīta pareizi kā bijušā policijas ierēdņa sieva, kurš ir bijis militāri fašistiskās organizācijas “Aizsargi” loceklis, un viņa par bēgšanu no izsūtījuma vietas tiek saukta pie kriminālatbildības pēc KPFSR Kriminālkodeksa 82.panta.

LPSR VDM “A” daļas priekšnieks apakšpulkvedis Bokovikovs

3. nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Lobanovs

....................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 438.l., 78.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.