Svētki un godadienas

Zviedrijas Karalistē

Šodien, 6. jūnijā — Karoga diena

Zviedrija ir ļoti attīstīta industriāla valsts, kurā tikai 3 procenti iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā. Pasaules tirgū augstu kotējas zviedru firmu “Volvo”, “Scania” un “SAAB” automašīnas un lidmašīnas; sena slava ir Zviedrijas tēraudam un ieročiem. Valsts ekonomikā ļoti nozīmīga loma ir dzelszrūdai un citiem derīgajiem izrakteņiem, kā arī Zviedrijas mežiem. Svarīgas ekonomikas nozares ir arī kuģniecība, zvejniecība un kuģu būve.

Zviedrija ir konstitucionāla monarhija, kurā karalim pieder valsts reprezentācijas funkcijas. Izpildvaru valstī īsteno Ministru kabinets, kas par savu darbību ir atbildīgs Riksdagam (parlamentam). Kopš 1971. gada Zviedrijas vienpalātas parlamentā ir 349 deputāti, kurus ievēlē uz četriem gadiem pēc proporcionālas pārstāvniecības principa. Zviedri var balsot no 18 gadu vecuma.

Mūsu zemei ar Zviedriju ir senas vēsturiskas saites. Savā laikā, XVII gadsimtā, kad mūsu zemes teritorija atradās Zviedrijas pakļautībā, Rīga pat bija Zviedrijas lielākā pilsēta, pārspējot galvaspilsētu Stokholmu iedzīvotāju skaita ziņā. Labas politiskās attiecības Latvijai ar Zviedriju izveidojās jau pirmajā mūsu valsts pastāvēšanas gadu desmitā, kad notika vizīšu apmaiņa visaugstākajā līmenī. Otrā pasaules kara beigu cēlienā, Padomju savienībai atkārtoti okupējot Latviju, daudzi latvieši devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, taču lielākā daļa no viņiem pēc tam aizbrauca tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām zemēm — tālāk no karā izpostītās Eiropas.

Pašu Zviedriju mūsu gadsimtā no kara briesmām pasargājusi zviedru tradicionālā neitralitāte. Arī tagad Zviedrija nav iesaistījusies nevienā militārā aliansē. Zviedrijai ir ar modernu bruņojumu apgādāti aizsardzības spēki. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā sniegusi mūsu valstij lielu palīdzību Nacionālo bruņoto spēku apgādē un apmācīšanā.

Zviedrija jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa sākuma demonstrējusi morālu un politisku atbalstu mūsu valstij. Jau laikā, kad Latvija vēl formāli atradās PSRS sastāvā, Zviedrija uz Rīgu atsūtīja savu diplomātisko pārstāvi. Zviedrija viena no pirmajām Rīgā atvēra savu vēstniecību. Zīmīgi, ka to atklāja mūsu tautiete, Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde. Latvijā vairākkārt ieradies Zviedrijas karaliskais pāris — gan oficiālā vizītē, gan katra karaliskā persona atsevišķi. Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pērn bija oficiālā vizītē Zviedrijā.

Zviedrija kopš 1995. gada ir Eiropas Savienības locekle, un ziemeļu aizjūras kaimiņvalsts Latvijai var būt ļoti nozīmīga partnere mūsu valsts ceļā uz Eiropas struktūrām, pirmām kārtām uz Eiropas Savienību.

“LV” informācija