• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tas pretrunu mezgls - pašvaldību reforma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.1997., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43693

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amerikāņu parlamentārietis Latvijas parlamentā

Vēl šajā numurā

28.05.1997., Nr. 130

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PĒC NOTIKUMA. PAŠVALDĪBĀS

Tas pretrunu mezgls - pašvaldību reforma

Turpinājums no 1.lpp.

Tika runāts arī par jau veiksmīgajiem teritoriju apvienošanas aizsākumiem, tā, piemēram, Kandavas pilsēta Daiņa Rozenfelda vadībā ap sevi jau apvienojusi četrus Tukuma rajona pagastus. Ar veiksmīgo pieredzi dažādu pašvaldību sadarbībā dalījās Valmieras domes priekšsēdētājs Kārlis Greiškalns. Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs turpretī bažījās, vai sadarbības padomes pēc savām funkcijām nebūs rajona padomju atkārtojums.

Pretējs viedoklis - iecerētās reformas kritika - skanēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju runās. Tā, piemēram, Jānis Ruško, Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks finansu jautājumos, kritizēja reformas ekonomisko pamatojumu, bet savienības konsultants Māris Pūķis - reformas mērķtiecību.

Pašvaldību lietu ministrs Ēriks Zunda, savā runā atbildot uz jautājumiem un kritiku, formulēja reformas galveno mērķi - tuvināt valsts varu iedzīvotājiem, palielinot vietējās varas atbildību un līdz ar to iedzīvotāju saikni ar to un komforta līmeni katrā pašvaldībā. Pēc vairākkārtējiem jautājumiem par pašvaldību finansējuma samazināšanos ministrs apliecināja, ka rajona padomēm paredzētie līdzekļi paliks vietējo pašvaldību un sadarbības padomju rīcībā. Savukārt sadarbības padomju vai nu ar likumu noteiktas, vai padomē ietilpstošo pašvaldību deleģētas funkcijas, pēc Ērika Zundas domām, varētu būt - koordinēt teritoriālo plānošanu, satiksmes, izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu. Kā pašvaldību reformas ekonomisko pamatojumu ministrs minēja Pašvaldību lietu pārvaldes veikto pētījumu, kuru publicējam atsevišķi.

Konferences noslēgumā tika pieņemta pašvaldību reformu atbalstoša rezolūcija - arī to piedāvājam "LV" lasītājiem.

Arī par nākamo Latvijas pašvaldību forumu - Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresu - "LV" lasītāji tiks informēti.

Dina Gailīte,

"LV" nozares redaktore

Pašvaldību administratīvo teritoriju apvienošanas ekonomiskais pamatojums

Pašvaldību reformas gaitā ir paplašinājušās pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un pieaugusi to atbildība, bet teritoriālais iedalījums palicis iepriekšējais. Tas pamatā veidots 60. un 70. gados un ir piemērots centralizētai pārvaldei. Tajā dominē teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu un atbilstoši tam ar vāju finansu ieņēmumu bāzi (1.-3. tab.). Tā, piemēram, 1996. gadā 102 pašvaldībām ieņēmumu apjoms (bez dotācijas) nepārsniedza Ls 20 000, bet 222 pašvaldībām nepārsniedza 50 000. Tajā skaitā Balvu rajona Lazdulejas pagastam pašu ieņēmumi gadā nepārsniedza Ls 5 000, bet 9 pagastiem - Ls 10 000. Divdesmit vienam pagastam 1996. gadā pašu ieņēmumi ir mazāki nekā pārvaldei izlietotie līdzekļi.

Šāda finansu līdzekļu sadrumstalotība starp daudzajām nelielajām pašvaldībām nedod iespēju jau tā nepietiekamos pašvaldību finansu resursus izmantot racionāli.

Kā liecina pētījumi (pētījumu rezultāti apkopoti no 4. līdz 7. tab.), pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi ar vāju finansu ieņēmumu bāzi nespēj racionāli un efektīvi pildīt savas funkcijas. Šo pašvaldību administratīvie izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši lieli, bet izdevumi sociālajai sfērai un attīstībai - mazi. Tā, piemēram, 1996. gadā vidējie pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību izdevumi pārvaldei ir Ls 11 uz vienu iedzīvotāju, bet pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits mazāks par sešiem simtiem, - Ls 20 uz vienu iedzīvotāju; pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits svārstās ap 1000, - attiecīgi Ls 15 uz vienu iedzīvotāju. Šāda sakarība vērojama arī 1995. un arī 1994. gadā (4. tab.).

Sakarā ar lielajiem pārvaldes izdevumiem pašvaldībām ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams izveidot efektīvu administrāciju un atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas pasliktina pašvaldību pakalpojumu kvalitāti. Latvijā ir ievērojams pašvaldību skaits, kurām ir liels pārvaldes izdevumu īpatsvars (9. tab.).

Pašvaldību ienākumi (bez dotācijām) nelielajās pašvaldībās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir mazāki nekā pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz četrus tūkstošus un vairāk (6. tab.). Bet dotāciju apjoms lielākajās pašvaldībās samazinās, salīdzinot ar pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir zem četriem tūkstošiem. Šāda sakarība ir vērojama visos trijos analizētajos gados (5. tab.).

Pagasta pašvaldību pārvaldes izdevumu atkarību no pagasta platības konstatēt neizdevās.

Daudziem mazajiem pagastiem nav nepieciešamo infrastruktūras objektu savu funkciju izpildei. Nelielās pašvaldības nespēj infrastruktūru uzturēt (Latvijā ir pat pagasti ar 400-500 iedzīvotājiem). Šo pašvaldību iedzīvotāji pakalpojumus saņem no kaimiņu pašvaldībām, bet savstarpējo norēķinu sistēma ar pakalpojumiem, kas sniegti citu pašvaldību iedzīvotājiem, darbojas neefektīvi. Rezultātā arī lielākās pašvaldības nespēj uzturēt infrastruktūras objektus.

Šī pretruna tiktu novērsta, apvienojoties pašvaldībām lielākās teritoriālās vienībās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniegtu vismaz 4000. Izņēmums, protams, varētu būt pašvaldības, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 4-5 cilvēkiem uz kvadrātmetru, bet tādas ir tikai 20 (8. tab.). Šajā gadījumā minimālais iedzīvotāju skaits varētu būt 2-3 tūkstoši, lai nebūtu reformas procesā jāveido pašvaldību teritorijas, kuru platība pārsniegtu jau šobrīd esošā lielākā pagasta platību - 559 kvadrātmetrus.

Starp pašvaldību teritorijām pastāv lielas atšķirības ekonomiskajā attīstībā. Veidojas teritorijas, kurās ir paaugstināts bezdarba līmenis un zema saimnieciskā aktivitāte. Pašvaldību ienākumi (bez dotācijām), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atšķiras 10 līdz 20 reizes, piemēram, Rēzeknes rajona Kantinieku pagastā Ls 8 uz iedzīvotāju, bet Ventspilī - Ls 170 uz vienu iedzīvotāju. Nelielās pašvaldības nav spējīgas efektīvi veicināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, patstāvīgi piesaistīt investīciju projektus, koncentrēt finansu resursus infrastruktūras attīstībai. Šāds stāvoklis neveicina ievērojamas Latvijas teritorijas daļas sabalansētu, ilglaicīgu attīstību. Decentralizētai attīstības vadībai nepieciešamas lielākas pašvaldības.

1. tabula

Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās

Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums
(pēc statistikas datiem uz 01.01.1996.)
Pašvaldību grupas I grupa II grupa III grupa IV grupa
<1 tūkst. iedz. 1-2 tūkst. iedz. 2-4 tūkst. iedz. >4 tūkst. iedz.
Pašvaldību skaits grupā 173 221 104 68
Iedzīvotāju skaits
pašvaldību grupā (tūkst.) 126 242 255 1878 (616*)

* bez republikas pilsētām

2. tabula

Pagastu un pilsētu pašvaldību 1996. gada ieņēmumu apjoma grupējums

(bez dotācijām)

Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā no
ieņēmumu apjoma gadā (bez dotācijām)
Ieņēmumi <20 20-50 50-100 100-200 >200
(bez dotācijām) tūkst. Ls tūkst. Ls tūkst. Ls tūkst. Ls tūkst. Ls
Pašvaldību skaits 102 222 105 61 76

3. tabula

Pagastu un pilsētu pašvaldību

1996. gada budžeta izdevumu apjoma grupējums

Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā no
budžeta izdevumu apjoma gadā
Budžeta izdevumi <20 20-50 50-100 100-200 >200
tūkst. Ls tūkst. Ls tūkst. Ls tūkst. Ls tūkst. Ls
Pašvaldību skaits 1 113 241 116 95

4. tabula

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību pārvaldes izdevumi

atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)

1994.-1996. gadā

Grupas pēc Vidējais Pārvaldes Pārvaldes Pārvaldes
iedzīvotāju pašvaldību izdevumi izdevumi izdevumi
skaita skaits grupā 1994. gads 1995. gads 1996. gads
līdz 599 25 14 20 20
600-899 105 11 16 17
900-1199 116 9 15 15
1200-1499 77 9 12 13
1500-1999 79 7 12 13
2000-2499 51 7 11 11
2500-3499 40 7 10 11
3500-11600 53 5 9 10
11601-29000 14 5 7 8

5. tabula

Dotācijas rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām

atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)

1994.-1996. gadā

Grupas pēc Vidējais Dotācijas Dotācijas Dotācijas
iedzīvotāju pašvaldību 1994. gads 1995. gads 1996. gads
skaita skaits grupā
līdz 599 25 32 29 31
600-899 105 28 27 28
900-1199 116 24 25 26
1200-1499 77 24 23 24
1500-1999 79 24 22 20
2000-2499 51 21 18 13
2500-3499 40 22 14 11
3500-11600 53 19 10 8
11601-29000 14 12 5 2

6. tabula

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību ieņēmumi (bez dotācijām)

atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)

1994.-1996. gadā

Grupas pēc Vidējais Ieņēmumi Ieņēmumi Ieņēmumi
iedzīvotāju pašvaldību bez dotāc. bez dotāc. bez dotāc.
skaita skaits grupā 1994. gads 1995. gads 1996. gads
līdz 599 25 18 31 33
600-899 105 18 28 33
900-1199 116 18 27 34
1200-1499 77 20 30 36
1500-1999 79 20 32 42
2000-2499 51 25 37 46
2500-3499 40 26 43 54
3500-11600 53 30 53 67
11601-29000 14 34 64 78

7. tabula

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību izdevumi sociālajā sfērā

un attīstībā atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)

1994.-1996. gadā

Grupas pēc Vidējais Izdevumi Izdevumi Izdevumi
iedzīvotāju pašvaldību sociālā sfērā sociālā sfērā sociālā sfērā
skaita skaits grupā un attīstībā un attīstībā un attīstībā
1994. gads 1995. gads 1996. gads
līdz 599 25 34 39 44
600-899 105 35 38 45
900-1199 116 31 37 45
1200-1499 77 35 41 47
1500-1999 79 35 42 49
2000-2499 51 37 44 48
2500-3499 40 40 47 55
3500-11600 53 43 53 67
11601-29000 14 41 63 77

8. tabula

Pagasti, kuros iedzīvotāju blīvums mazāks par 5 cilv. uz kv. km.

Rajons Pilsēta/pagasts Iedzīvotāju Platība Iedzīvotāju
sk. (kv.km) blīvums
(sk. uz kv.km.)
Aizkraukles rajons Zalves pagasts 1021 210 5
Alūksnes rajons Liepnas pagasts 1267 280 5
Alūksnes rajons Mārkalnes pagasts 521 123 4
Balvu rajons Lazdulejas pagasts 407 87 5
Balvu rajons Susāju pagasts 1001 199 5
Cēsu rajons Kaives pagasts 505 118 4
Jēkabpils rajons Atašienes pagasts 956 243 4
Jēkabpils rajons Kalnu pagasts 827 173 5
Liepājas rajons Sakas pagasts 826 318 3
Ludzas rajons Līdumnieku pagasts 621 161 4
Madonas rajons Indrānu pagasts 1256 343 4
Madonas rajons Jumurdas pagasts 442 131 3
Rēzeknes rajons Nagļu pagasts 708 138 5
Saldus rajons Zvārdes pagasts 391 205 2
Valmieras rajons Ramatas pagasts 648 171 4
Ventspils rajons Ances pagasts 847 396 2
Ventspils rajons Jūrkalnes pagasts 427 100 4
Ventspils rajons Usmas pagasts 633 220 3
Ventspils rajons Ziru pagasts 707 154 5
Ventspils rajons Zlēku pagasts 574 107 5

9. tabula

Pašvaldību pārvaldes izdevumi īpatsvars kopējos pašvaldības izdevumos

1996. gadā

Pašvaldību pārvaldes izdevumu procentos no kopējiem izdevumiem
% līdz 10 10-20 20-30 30-40 virs 40
Pašvaldību skaits 55 212 230 73 22

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!