Par kopīgiem ritmiem ceļā uz Eiropas Savienību

Šodien, 23. maijā, Rīgā darbu beidz starptautiska divu dienu konference “Baltijas jūras reģions un Eiropas Savienība”, ko sarīkojusi organizācija “Pro Baltica Forum “(tās centrs ir Helsinkos) sadarbībā ar attiecīgajām Eiropas Savienības kandidātvalstu organizācijām, kas atbildīgas par integrācijas procesu.

Šo konferenci sponsorē Somijas valdība, Eiropas Komisija un Somijas rūpniecības uzņēmumi. Tajā piedalās ap trīssimt diplomātu, politiķu, tautsaimnieku, zinātnieku, kultūras darbinieku, žurnālistu un citu ar Eiropas integrācijas procesiem saistītu nozaru pārstāvju no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Polijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Konferences mērķis ir izmantot Somijas sarunu pieredzi pēc relatīvi nesenās iestāšanās Eiropas Savienībā, lai tagad diskutētu par būtiskiem aspektiem un prasībām, ar kādām kandidātvalstīm nāksies saskarties, pildot prasības, ko Eiropas Savienība tām izvirzījusi. Īpaša vērība Rīgas konferencē veltīta līdzekļiem, kas nodrošina pietiekamu cilvēku resursu iesaistīšanu svarīgu datu sagatavošanā un procesa īstenošanai nepieciešamo izmaiņu ieviešanā.

Konferences vadītāji savu uzmanību veltījuši četrām tajā pārstāvētajām Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai, akceptējot faktu, ka arī starp Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību notikušas sarunas par līdzdalības un sadarbības līgumu. Pēc konferences rīkotāju — organizācijas “Pro Baltica Forum” ieskata, visām četrām kandidātvalstīm būtu jādod iespēja iestāties Eiropas Savienībā pēc to nopelniem. Gan kandidātvalstīm, gan visam Baltijas jūras reģionam būtu ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis kļūtu par Eiropas Savienības loceklēm, tiklīdz tiek izpildītas Kopenhāgenā izvirzītās ES prasības.

“Līdz šim Baltijas valstīs un Polijā politiķi dedzīgi nodevušies integrācijas procesam, lai gan tirdzniecībā un rūpniecībā šajās valstīs tam bijusi mazāk aktīva loma. Tāpēc ir svarīgi vairot uzticību un izpratni par prasībām integrācijai tirdzniecības un rūpniecības sektora ietvaros,” uzsver “Pro Baltica Forum” eksperti. “Mēs esam pārliecināti, ka Somija kā jauna Eiropas Savienības dalībvalsts ar ES ekspertu atbalstu varētu daudz dot šī mērķa īstenošanā, daloties pieredzē par dažādiem integrācijas procesa aspektiem, īpaši par ieinteresētību un uzticību integrācijas komandai, tai pārstāvot galvenās institūcijas sabiedrībā un nosakot sarunu mērķus. Dalīšanās pieredzē varētu notikt brīvā diskusijā, tiekoties parlamentāriešiem, valdības amatpersonām un ekonomikas aprindu pārstāvjiem, kas ir ieinteresēti Baltijas valstu un Polijas integrācijas procesā.”

Par šīs “Pro Baltica Forum” konceptualās attieksmes īstenošanas pirmo paraugu izvērtās divu dienu konference Rīgā. Konferences ieskaņā, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, “Pro Baltica Forum” rīkotājdirektors Pēters fon Koskuls ( Peter von Koskull ) atzīmēja Baltijas valstu integrācijas centienu savdabību. Gan Latvijas, gan Igaunijas, gan Lietuvas politiķi, atkārtoti deklarējot savu valstu ārpolitikas stratēģisko mērķi — integrēties Eiropas struktūrās, vispirms Eiropas Savienībā —, allaž uzsver, ka prioritāri ir Baltijas valstu drošības apsvērumi. Taču Eiropas Savienība ir veidojusies galvenokārt pēc tās dalībvalstu kopīgajām ekonomiskajām interesēm. Pēc Pētera fon Koskula domām, šādai loģiski saprotamai Baltijas valstu prioritāšu noteikšanai tomēr varot būt arī negatīvas sekas — ja, reāli risinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tās izrādītos ekonomiskā ziņā nepietiekami sagatavotas.

Vienlaikus “Pro Baltica Forum” vadītājs atgādināja Somijas un Baltijas valstu likteņu kopību un uzsvēra, ka arī Somijas lēmumu iestāties Eiropas Savienībā lielā mērā diktējušas drošības intereses: Somijai ir vairāku gadu asiņainu karu pieredze ar lielo Austrumu kaimiņvalsti, kā arī joprojām kopēja gara robeža ar Krieviju.

Pēters fon Koskuls uzsvēra, ka, rīkojot šo konferenci, Somija vēlējusies atbalstīt kaimiņos esošā reģiona valstis, kas pretēji savai gribai pusgadsimtu atradušās “it kā nomaļus” no pārējās Eiropas un tās attīstības procesiem. Viņš arī uzsvēra, ka Rīga par konferences mājvietu izraudzīta tādēļ, ka Latvija sekmīgi prezidē Baltijas jūras valstu padomē.

“LV” informācija