Itālija un Latvija paļaujas viena uz otru

Vakar, 22.maijā, noslēdzās Itālijas prezidenta vizīte

Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro Latvijas Saeimā vakar, 22.maijā:

Sirsnīgi pateicos par man piešķirto godu runāt šeit visu parlamentāriešu priekšā, tas ir, tautas galveno pārstāvju priekšā! Par šo parādīto godu jūtos dziļi saviļņots. Tāpēc es jūs sveicu kā prezidents un sveicu arī prezidenta kancelejas vārdā visu politisko spēku pārstāvjus. Īpaši sirsnīgs sveiciens Valsts prezidenta kungam, kas man sagādāja lielu godu, šeit klātesot. Viņam es veltu īpašu sveicienu.

Mans apmeklējums šajā skaistajā zemē Latvijā pirmām kārtām ir draudzības vizīte, draudzības sveiciens itāļu tautas vārdā latviešu tautai, jo draudzība ir vislielākā dāvana, kas var saistīt cilvēkus, tāpēc ka draudzība pirmām kārtām balstās uz līdzvērtību. Nevar būt draudzības starp personām, no kurām viena sevi uzskata par ievērojamāku nekā otra. Draudzībai jābūt kā mīlestībai. Mīlestība nav pagodinājums, kas nāk no vienas puses. Mīlestība ir jūtas, ka nāk no sirds dziļumiem un kāpj uz augšu. Kas mīl, rod šo cilvēciskumu jeb iemanto šīs cilvēciskās jūtas, dāvā šīs jūtas, spēj mīlēt. Es izjūtu šo savu sveicienu kā spēju jums nest dāvanu — draudzīgās itāļu tautas mīlestības sveicienus. Es jūtos pagodināts par to dāvanu, ko jūs sniedzat man, — tā ir jūsu draudzība. Tātad starp mums valda līdzvērtīgas attiecības. Līdzvērtība ir pamatprincips, lai veidotu attiecības starp tautām. Šajā ziņā vissvarīgākā ir kultūra, kultūras mantojums, kas pieder ikvienai tautai, un tajā mēs varam dalīties. Jūs sniedzāt vienu tādu liecību arī man. Es runāju nevis kā valsts prezidents, es runāju personiski savā vārdā, tāpēc ka jūsu zemē, jūsu tautas vidū mani ir sveikuši daudzi.

Šajā gadsimtā jums bija iespēja dzīvot īsu laiku brīvības apstākļos. Jūs esat maksājuši dārgu cenu brīvības apspiešanas laikos. Un ir labi, ka vēstures priekšā, es teiktu, smacējošās, nomācošās vēstures priekšā, jūs nekad neesat zaudējuši savu identitāti, jo identitāte ir cieši saistīta ar kultūras mantojumu. Tas ir gan tautas, gan katras personas garaspēks. Un neviens, kas vēlas uzkundzēties, nevar iznīcināt tautu, kas ir stipra savā kultūrā, arī tad, ja kāds diktators uzkundzējas tautai un tautas vēsture kļūst par ciešanu vēsturi. Taču šis pārbaudījums ir pārciests inteliģentā veidā, un, lai gan esat cietuši daudz, jūs spējāt atkal piecelties, un par to mēs jūtamies saviļņoti.

Tas viss balstās uz kultūras vērtībām, uz vispārcilvēciskām vērtībām. Lūk, tāpēc mēs varam sūtīt šos draudzības sveicienus. Mana vizīte — tā ir draudzības vizīte, un mans sveiciens ir draudzības sveiciens.

Sarunā ar Valsts prezidentu un ar Ministru prezidentu, arī šorīt sarunā ar jūsu Saeimas priekšsēdētāju man sacīja, ka jums šis ir ievērojams notikums. Arī man tas ir tāds. Un kas ir pats svarīgākais jums? Ieiet Eiropā! Tādēļ mans pienākums ir vēlreiz atgādināt jums, ka Itālija vēlas būt kopā ar jums, vēlas būt jūsu atbalsts.

Bet kas ir draudzība? Draudzība nav tikai tukši vārdi. Draudzība ir fakts. Un pirmām kārtām svarīgi ir uzticīgi atrasties blakus savam draugam viņa izraudzītajā ceļā, kuru iet draugam ir tiesības. Taču izklausās mazliet dīvaini, ka jūs vēlaties ieiet Eiropā, jo ir liela nozīme arī kādam citam faktoram, tam, ka jūs jau esat Eiropā. Jūsu pazemība ir mazliet nepamatota. Kad runājām par to, ka jūs vēlaties atklāti ieiet Eiropā, tad es sacīju: “Bet jūs taču tur jau esat, jūs vienmēr esat bijuši Eiropā ar visām Eiropas tautu tiesībām.”