projekti

Par Saeimā izskatāmajiem Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem

Uz 1997.gada 14.maiju

Nr.	Reģ.	Nosaukums	Iesniegts	Atbildīgā	1. lasījums	2. lasījums	3. lasījums
p.k.	Nr.			komisija	Termiņš	Termiņš	Steidzams
1.	33	Grozījumi likumā	23.11.95.	Tautsaimniecības,
		"Par autoceļiem"		agrārās, vides
				un reģionālās
				politikas komisija
2.	35	Latvijas Republikas	23.11.95.	Izglītības, kultūras
		Valsts valodas likums		un zinātnes komisija
3.	36	Latvijas Izglītības likums	23.11.95.	Izglītības, kultūras	01.02.96.
				un zinātnes komisija	01.03.96.
4.	76	Noteikumi nr.4 "Grozījumi Ministru	09.01.96.	Valsts pārvaldes
		kabineta 1994.gada 16.augusta		un pašvaldības
		noteikumos nr.158 "Par ierēdņu		komisija
		disciplinārsodiem"" (Izdoti
		Satversmes 81.panta kārtībā)
5.	84	Noteikumi nr.12 "Grozījumi likumā	09.01.96.	Tautsaimniecības,
		"Par ārvalstu ieguldījumiem		agrārās, vides un
		Latvijas Republikā"" (Izdoti		reģionālās politikas
		Satversmes 81.panta kārtībā)		komisija
6.	87	Noteikumi nr.15 "Grozījumi likumā	09.01.96.	Sociālo un darba	08.02.96.
		"Par nodarbinātību"" (Izdoti		lietu komisija	15.02.96.
		Satversmes 81.panta kārtībā)
7.	142	Grozījumi likumā "Par valsts	23.02.96.	Valsts pārvaldes un	09.05.96.
		civildienestu"		pašvaldības komisija	16.05.96.
8.	199	Noteikumi nr.90 "Grozījums	09.04.96.	Aizsardzības un	05.06.96.
		Augstākās padomes 1991.gada		iekšlietu komisija	20.06.96.
		4.jūnija lēmumā "Par Latvijas
		Republikas likuma "Par policiju"
		spēkā stāšanās kārtību"" (Izdoti
		Satversmes 81.panta kārtībā)
9.	203	Noteikumi nr.94 "Grozījumi	09.04.96.	Tautsaimniecības,
		Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija		agrārās, vides un
		noteikumos nr.216 "Par nekustamā		reģionālās politikas
		īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu	komisija
		ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem
		objektiem"" (Izdoti Satversmes
		81.panta kārtībā)
10.	211	Noteikumi nr.102 "Grozījumi likumā	09.04.96.	Sociālo un darba
		"Par sociālo palīdzību"" (Izdoti		lietu komisija
		Satversmes 81.panta kārtībā)
11.	220	Grozījums Kredītiestāžu likumā	11.04.96.	Budžeta un finansu
				(nodokļu) komisija
12.	238	Noteikumi nr.131 "Grozījums	12.04.96.	Sociālo un darba
		likumā "Par sociālo palīdzību""		lietu komisija
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
13.	304	Iedzīvotāju reproduktīvās	17.05.96.	Sociālo un darba	22.08.96.
		veselības likums		lietu komisija	10.04.97.
14.	316	Par satiksmes ministra tiesībām	28.05.96.	Tautsaimniecības,
		noteikt dzelzceļa tarifus		agrārās, vides un
				reģionālās politikas
				komisija
15.	332	Muzeju likums	31.05.96.	Izglītības, kultūras	08.07.96.	20.02.97.
				un zinātnes komisija	25.08.96.	03.03.97.
16.	389	Latvijas Republikas	07.08.96.	Aizsardzības un	06.02.97.
		Krimināllikums		iekšlietu komisija	30.03.97.
17.	412	Grozījumi Latvijas	16.08.96.	Juridiskā komisija
		Republikas Satversmē
18.	457	Latvijas Republikas	27.09.96.	Juridiskā komisija	30.01.97.
		Administratīvais kodekss			03.03.97.
19.	464	Grozījums likumā "Par muitas	03.10.96.	Budžeta un finansu	14.11.96.
		nodokli (tarifiem)"		(nodokļu) komisija	02.12.96.
20.	466	Grozījumi Medību likumā	03.10.96.	Valsts pārvaldes un	16.01.97.	20.03.97.
				pašvaldības komisija	27.01.97.	08.04.97.
21.	467	Par Apvienoto Nāciju Konvenciju	03.10.96.	Ārlietu komisija
		par preču starptautiskā
		pirkuma - pārdevuma līgumiem
22.	468	Par Unidroit Konvenciju par	03.10.96.	Ārlietu komisija
		starptautisko finansiālo līzingu
23.	469	Par Unidroit Konvenciju par	03.10.96.	Ārlietu komisija
		starptautisko faktoringu
24.	471	Par Konvenciju par cīņu pret	03.10.96.	Ārlietu komisija	06.03.97.	24.03.97.
		nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu			11.03.97.		Steidzams
25.	478	Grozījums likumā "Par Valsts	03.10.96.	Sociālo un darba
		darba inspekciju"		lietu komisija
26.	511	Grozījumi likumā "Par uzņēmumu,	21.10.96.	Tautsaimniecības,	16.01.97.	13.03.97.
		iestāžu un organizāciju darbības		agrārās, vides un	25.01.97.	20.03.97.
		apturēšanas kārtību"		reģionālās politikas
				komisija
27.	541	Muitas likums	14.11.96.	Budžeta un finansu	17.02.97.
				(nodokļu) komisija	10.03.97.
28.	543	Grozījumi likumā "Par muitas	14.11.96.	Budžeta un finansu	17.02.97.
		nodokli (tarifiem)"		(nodokļu) komisija	10.03.97.
29.	550	Par Latvijas Republikas	14.11.96.	Ārlietu komisija
		pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa
		konvencijas "Par tādu konkrētu ieroču
		veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var
		uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkār-
		tīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība"
		protokolam "Par redzi afektējošiem lāzerieročiem"
30.	552	Par privātajiem pensiju fondiem	20.11.96.	Sociālo un darba	27.02.97.
				lietu komisija	20.03.97.
31.	554	Grozījumi likumā	20.11.96.	Tautsaimniecības,	27.02.97.
		"Par bezpeļņas organizāciju"		agrārās, vides un	04.03.97.
				reģionālās politikas
				komisija
32.	555	Grozījumi likumā "Par	20.11.96.	Budžeta un finansu
		uzņēmumu ienākuma nodokli"		(nodokļu) komisija
33.	556	Grozījumi likumā "Par Valsts	20.11.96.	Budžeta un finansu	27.02.97.
		apdrošināšanas uzraudzības		(nodokļu) komisija	04.03.97.
		inspekciju"
34.	557	Par valsts sociālo apdrošināšanu	21.11.96.	Sociālo un darba	25.03.97.
				lietu komisija	21.04.97.
35.	567	Grozījumi likumā "Par muitas	28.11.96.	Budžeta un finansu	20.02.97.	24.04.97.
		nodokli (tarifiem)"		(nodokļu) komisija	03.03.97.	04.05.97.
36.	582	Grozījumi Civillikumā	18.12.96.	Juridiskā komisija	27.02.97.
					08.03.97.
37.	587	Noteikumi nr.459 "Dānijas	27.12.96.	Ārlietu komisija	23.01.97.
		Karalistes pavalstnieku bezvīzu			29.01.97.
		ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā"
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
38.	588	Grozījumi Latvijas Administratīvo	28.12.96.	Juridiskā komisija
		pārkāpumu kodeksā
39.	589	Par Ķemeru nacionālo parku	28.12.96.	Tautsaimniecības,	20.03.97.
				agrārās, vides un	15.04.97.
				reģionālās politikas
				komisija
40.	597	Noteikumi nr.10 "Grozījums	16.01.97.	Izglītības, kultūras	29.01.97.
		Augstākās padomes 1992.gada		un zinātnes komisija
		3.novembra lēmumā "Par nacionālās
		sporta bāzes statusa piešķiršanu"
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
41.	598	Noteikumi nr.11 "Noteikumi	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.	13.03.97.
		par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"		agrārās, vides un	13.02.97.	25.03.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
				komisija
42.	599	Noteikumi nr.12 "Grozījumi	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.	20.03.97.
		likumā "Par akciju sabiedrībām""		agrārās, vides un	07.02.97.	07.04.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
		(Minētajā lik. pr. iekļauts lik. pr. nr.553)		komisija
43.	600	Noteikumi nr.13 "Grozījumi likumā	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.	13.03.97.
		"Par valsts un pašvaldību īpašuma		agrārās, vides un	07.02.97.	20.03.97.
		objektu privatizāciju"" (Izdoti		reģionālās politikas
		Satversnes 81.panta kārtībā)		komisija
44.	601	Noteikumi nr.15 "Grozījums likumā	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.	20.03.97.
		"Par uzņēmējdarbību"" (Izdoti		agrārās, vides un	07.02.97.	27.03.97.
		Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
		(Minētajā lik. pr. iekļauts lik. pr. nr.716)		komisija
45.	602	Noteikumi nr.16 "Grozījumi likumā	16.01.97.	Sociālo un darba	29.01.97.	10.04.97.
		"Par nodarbinātību"" (Izdoti		lietu komisija	05.02.97.	17.04.97.
		Satversmes 81.panta kārtībā)
46.	603	Noteikumi nr.17 "Grozījumi	16.01.97.	Sociālo un darba	29.01.97.
		Ministru kabineta 1994.gada		lietu komisija	04.02.97.
		30.augusta noteikumos nr.177
		"Ārstniecības noteikumi""
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
47.	605	Noteikumi nr.19 "Grozījumi likumā	16.01.97.	Cilvēktiesību un	29.01.97.	13.03.97.	17.04.97.
		"Par presi un citiem masu		sabiedrisko lietu	06.02.97.	20.03.97.
		informācijas līdzekļiem""		komisija
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
48.	607	Noteikumi nr.21 "Grozījums likumā	16.01.97.	Juridiskā komisija	29.01.97.
		"Par atjaunotā Latvijas Republikas			05.02.97.
		1937.gada Civillikuma saistību tiesību
		daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību""
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
49.	608	Noteikumi nr.22 "Grozījumi	16.01.97.	Juridiskā komisija	29.01.97.
		Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija			07.02.97.
		noteikumos nr.216 "Par nekustamā
		īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu
		ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem""
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
50.	609	Noteikumi nr.23 "Grozījumi likumā	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.	20.03.97.
		"Par uzņēmējdarbības regulēšanu		agrārās, vides un	07.02.97.	26.03.97.
		enerģētikā"" (Izdoti Satversmes		reģionālās politikas
		81.panta kārtībā)		komisija
51.	610	Noteikumi nr.24 "Grozījumi likumā	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.	20.03.97.
		"Par vides aizsardzību""		agrārās, vides un	14.02.97.	08.04.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
				komisija
52.	611	Noteikumi nr.25 "Grozījumi likumā	16.01.97.	Tautsaimniecības,	29.01.97.
		"Par veterinārmedicīnu""		agrārās, vides un	08.04.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
				komisija
53.	621	Grozījumi Latvijas Administratīvo	23.01.97.	Juridiskā komisija	10.04.97.
		pārkāpumu kodeksā			17.04.97.
54.	624	Grozījumi likumā "Par tiesu varu"	30.01.97.	Juridiskā komisija
55.	625	Grozījumi Latvijas Civilprocesa	30.01.97.	Juridiskā komisija	13.03.97. 24.04.97.
		kodeksā			20.03.97.	10.05.97.
56.	629	Grozījumi likumā "Latvijas labības	06.02.97.	Tautsaimniecības,	24.03.97.
		tirgu un valsts labības rezervi"		agrārās, vides un	30.04.97.
				reģionālās politikas
				komisija
57.	635	Par atlīdzību mantas uzrādītājam	12.02.97.	Budžeta un finansu	25.03.97.
		muitas noteikumu pārkāpumu lietās		(nodokļu) komisija	15.04.97.
		un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos
58.	636	Grozījumi Latvijas Administratīvo	12.02.97.	Juridiskā komisija
		pārkāpumu kodeksā
59.	637	Grozījumi likumā	12.02.97.	Izglītības, kultūras	25.03.97.
		"Par zinātnisko darbību"		un zinātnes komisija	25.04.97.
60.	645	Par kooperatīvajām	19.02.97	Tautsaimniecības,	25.03.97.
		sabiedrībām un to savienībām		agrārās, vides un	30.04.97.
				reģionālās politikas
				komisija
61.	646	Par Apvienoto Nāciju Organizācijas	19.02.97.	Ārlietu komisija	24.03.97.
		Drošības padomes noteikto sankciju			08.04.97.
		režīmu Latvijas Republikā
62.	647	Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā	19.02.97.	Aizsardzības un
		(Alternatīvs lik. pr. nr.750)		iekšlietu komisija
63.	661	Grozījums Latvijas	27.02.97.	Aizsardzības un	17.04.97.
		Kriminālkodeksā		iekšlietu komisija	04.05.97.
64.	662	Grozījums likumā "Par invalīdu	27.02.97.	Sociālo un darba	10.04.97.
		medicīnisko un sociālo aizsardzību"		lietu komisija	10.05.97.
65.	663	Par patvēruma meklētājiem	27.02.97.	Cilvēktiesību un	08.05.97.
		un bēgļiem Latvijas Republikā		sabiedrisko lietu	20.05.97.
				komisija
66.	668	Grozījumi likumā "Par aviāciju"	05.03.97.	Tautsaimniecības,	25.03.97.	24.04.97.
				agrārās, vides un	08.04.97.	15.05.97.
				reģionālās politikas
				komisija
67.	669	Civilprocesa likums	05.03.97.	Juridiskā komisija	24.04.97.
					15.05.97.
68.	673	Par Latvijas Republikas valdības	06.03.97.	Ārlietu komisija	25.03.97.
		un Vācijas Federatīvās Republikas			10.04.97.
		valdības līgumu par karā kritušo
		personu apbedījumiem
69.	676	Par Latvijas Republikas valdības	11.03.97	Ārlietu komisija
		un Turcijas Republikas valdības
		vienošanos par sadarbību militāro
		mācību, militāro zinību un tehnikas laukā
70.	677	Grozījums likumā	12.03.97.	Budžeta un finansu
		"Par muitas nodokli (tarifiem)"		(nodokļu) komisija
71.	689	Par Latvijas Republikas un	20.03.97.	Ārlietu komisija
		Vācijas Federatīvās Republikas
		līgumu par nodokļu dubultās
		uzlikšanas novēršanu attiecībā uz
		ienākuma un kapitāla nodokļiem
72.	693	Par Konvenciju par samierināšanu	27.03.97.	Ārlietu komisija
		un arbitrāžu EDSA ietvaros
73.	694	Par Konvenciju par ieguldījumu	01.04.97.	Ārlietu komisija
		strīdu izšķiršanu starp valstīm un
		citu valstu pilsoņiem (ICSID)
74.	695	Robežsardzes likums	02.04.97.	Aizsardzības un
				iekšlietu komisija
75.	697	Par 1950.gada Eiropas Cilvēka	08.04.97.	Cilvēktiesību un	08.05.97.
		tiesību un pamatbrīvību		sabiedrisko lietu	15.05.97.
		aizsardzības konvenciju un tās		komisija
		1., 2., 4., 7. un 11. protokolu
76.	698	Grozījumi likumā "Par valsts un	09.04.97.	Tautsaimniecības,
		pašvaldību īpašuma		agrārās, vides un
		privatizācijas fondiem"		reģionālās politikas
				komisija
77.	699	Noteikumi nr.119 "Grozījumi likumā	09.04.97.	Valsts pārvaldes un	17.04.97.
		"Par valsts un pašvaldību palīdzību		pašvaldības komisija	02.05.97.
		dzīvokļa jautājumu risināšanā""
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
78.	700	Noteikumi nr.120 "Par nacionālās	09.04.97.	Izglītības, kultūras	17.04.97.
		sporta bāzes statusa piešķiršanu		un zinātnes komisija	02.05.97.
		Aizsardzības spēku sporta kluba
		sporta kompleksam" (Izdoti
		Satversmes 81.panta kārtībā)
79.	701	Noteikumi nr.121 "Grozījums likumā	09.04.97.	Izglītības, kultūras	17.04.97.
		"Par valsts nozīmes izglītības,		un zinātnes komisija	02.05.97.
		kultūras un zinātnes objektiem un
		nacionālajām sporta bāzēm""
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
80.	702	Noteikumi nr.122 "Grozījums	09.04.97.	Tautsaimniecības,	17.04.97.
		likumā "Par meža apsaimniekošanu		agrārās, vides un	02.05.97.
		un izmantošanu""		reģionālās politikas
				komisija
81.	703.	Noteikumi nr.123 "Grozījums	09.04.97.	Tautsaimniecības,	17.04.97.
		likumā "Par sabiedrībām ar		agrārās, vides un	02.05.97.	Steidzams
		ierobežotu atbildību"" (Izdoti		reģionālās politikas
		Satversmes 81.panta kārtībā)		komisija
		(Minētajā lik. pr.iekļauts lik. pr. nr.712)
82.	704	Noteikumi nr.124 "Grozījumi	09.04.97.	Tautsaimniecības,	17.04.97.
		likumā "Par autoceļiem""		agrārās, vides un	30.04.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
				komisija
83.	705.	Noteikumi nr.125 "Grozījumi	09.04.97.	Valsts pārvaldes un	17.04.97.
		likumā "Par valsts civildienestu""		pašvaldības komisija	02.05.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
84.	707	Noteikumi nr.127 "Grozījumi	09.04.97.	Valsts pārvaldes un	17.04.97.
		likumā "Par sabiedriskajām organi-		pašvaldības komisija	28.04.97.
		zācijām un to apvienībām""
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
85.	708	Noteikumi nr.128 "Grozījums likumā	09.04.97.	Juridiskā komisija	17.04.97.
		"Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu,			02.05.97.
		kuriem nav Latvijas vai citas valsts
		pilsonības"" (Izdoti Satversmes
		81.panta kārtībā)
86.	709	Noteikumi nr.129 "Grozījumi	09.04.97.	Aizsardzības un	17.04.97.
		likumā "Par ugunsdrošību""		iekšlietu komisija	02.05.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
87.	710	Noteikumi nr.130 "Grozījums	09.04.97.	Budžeta un	17.04.97.
		likumā "Par biržām"" (Izdoti		finansu (nodokļu)	02.05.97.
		Satversmes 81.panta kārtībā)		komisija
88.	711	Noteikumi nr.131 "Grozījumi	09.04.97.	Budžeta un finansu	17.04.97.
		likumā "Par vērtspapīriem""		(nodokļu) komisija	02.05.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
89.	713	Noteikumi nr.133 "Grozījumi likumā	09.04.97.	Budžeta un finansu	17.04.97.
		"Par Vērtspapīru tirgus komisiju""		(nodokļu) komisija	02.05.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
90.	714	Noteikumi nr.134 "Grozījumi	09.04.97.	Tautsaimniecības,	17.04.97.
		Likumā par ostām" (Izdoti		agrārās, vides un	02.05.97.
		Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
				komisija
91.	715	Noteikumi nr.135 "Noteikumi	09.04.97.	Tautsaimniecības,	17.04.97.
		par ceļu satiksmi" (Izdoti		agrārās, vides un	02.05.97.
		Satversmes 81.panta kārtībā)		reģionālās politikas
				komisija
92.	717	Noteikumi nr.137 "Grozījumi	09.04.97.	Aizsardzības un	17.04.97.
		likumā "Par Aizsardzības spēkiem""		iekšlietu komisija	02.05.97.
		(Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)
93.	727	Valsts statistikas likums	16.04.97.	Tautsaimniecības,
				agrārās, vides un
				reģionālās politikas
				komisija
94.	728	Grozījumi Latvijas Administratīvo	16.04.97.	Juridiskā komisija
		pārkāpumu kodeksā
95.	733	Konkurences likums	23.04.97.	Tautsaimniecības,
				agrārās, vides un
				reģionālās politikas
				komisija
96.	734	Konkurences padomes likums	23.04.97.	Tautsaimniecības,
				agrārās, vides un
				reģionālās politikas
				komisija
97.	736	Grozījums likumā	23.04.97.	Tautsaimniecības,
		"Par uzņēmējdarbību"		agrārās, vides un
				reģionālās politikas
				komisija
98.	737	Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā	23.04.97.	Aizsardzības un
				iekšlietu komisija
99.	738	Par 1951.gada 28.jūlija Konvenciju	23.04.97.	Cilvēktiesību un
		par bēgļa statusu un tās 1967.gada		sabiedrisko lietu
		31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu		komisija
100.	744	Par Latvijas Republikas un	30.04.97.	Ārlietu komisija
		Kirgīzijas Republikas līgumu
		par tiesisko palīdzību un tiesiskajām
		attiecībām civilajās, ģimenes un
		krimināllietās
101.	745	Grozījumi likumā "Par arhīviem"	02.05.97.	Valsts pārvaldes un
				pašvaldības komisija
102.	747	Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu	07.05.97.
		legalizācijas novēršanu
103.	748	Grozījumi likumā	07.05.97.
		"Par zemes nodokli"
104.	749	Grozījumi Tiesnešu	07.05.97.
		disciplinārās atbildības likumā

---

Likumprojekts

Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 1997.gada 8.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finansu stabilizācija, un novērst sekas, kas ekonomisko apstākļu un saimnieciskās darbības rezultātā ir radījušas pašvaldību parādu uzkrāšanos.

2.pants. Pašvaldības finansu stabilizācija ir veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) pašvaldības parādu saistību apkalpošanas izdevumi pašvaldības budžetā kārtējā saimnieciskajā gadā vai jebkurā no turpmākajiem gadiem pārsniedz 20 procentus;

2) pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parādu saistības;

3) pašvaldības parādu saistības pārsniedz tās aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.

3.pants. Par pašvaldības parādu saistību apkalpošanas izdevumiem ir atzīstami šādi pašvaldības izdevumi:

1) kredītu un kredītu procentu nomaksas izdevumi;

2) izdevumi par pašvaldības sniegtajiem galvojumiem (garantijām);

3) nokavēto maksājumu, soda naudu un citu uzrēķinu nomaksu izdevumi.

4.pants. Pašvaldība ir atzīstama par tādu, kas nespēj vai nespēs nokārtot savas parādu saistības, ja kārtējā saimnieciskajā gadā ir radies kāds no turpmākminētajiem apstākļiem:

1) apstiprinājusies pašvaldības debitoru maksātnespēja;

2) gājusi bojā neapdrošināta pašvaldības manta;

3) nav nokārtotas pašvaldības parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš ilgāk par trim mēnešiem;

4) citu personu nelikumīgas darbības rezultātā pašvaldībai nodarīti zaudējumi.

Šādā gadījumā finansu ministrs apstiprina šā likuma 2.panta 1. vai 3.punktā minēto pazīmju iestāšanos attiecīgajā pašvaldībā.

5.pants. Pašvaldību finansu stabilizācijai var izmantot:

1) pašvaldību kompetencē esošus pasākumus:

a) budžeta izdevumu ierobežošanu vai samazināšanu,

b) likumā noteikto tiesību piemērošanu attiecībā uz pašvaldību nodevu likmju regulēšanu,

c) likumā noteikto tiesību piemērošanu attiecībā uz valsts nodokļu regulēšanu,

d) pakalpojumu tarifu likmju regulēšanu,

e) pašvaldību pakalpojumu kvalitātes standartu regulēšanu,

f) pašvaldību pakalpojumu privatizāciju,

g) pašvaldību apvienošanos,

h) uzņēmējdarbības veicināšanu;

2) valsts palīdzību:

a) stabilizācijas aizdevumu pašvaldībām,

b) mērķdotācijas pašvaldībām,

c) garantijas pašvaldību aizņēmumiem,

d) investīcijas,

e) likumā paredzēto parādu nomaksas termiņu pagarināšanu attiecībā uz nodokļiem, nodevām un ar tiem saistītajiem maksājumiem (uzrēķini pamatparādam, soda naudas u.tml.),

f) likumā paredzēto atbrīvošanu no nodokļu un nodevu maksājumiem,

g) pasākumus nodokļu iekasēšanas uzlabošanai;

3) reģionālo attīstību sekmējošu pasākumu veikšanu (brīvo ekonomisko zonu izveidošanu u.tml.);

4) citus pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

II nodaļa. Pašvaldību finansu stabilizēšanai izmantojamie naudas līdzekļi

6.pants. (1) Pašvaldību finansu stabilizēšanas nodrošināšanai tiek izveidots pašvaldību finansu stabilizēšanas fonds (turpmāk - Fonds). Valsts naudas līdzekļi pašvaldību finansu stabilizācijai ieskaitāmi un uzkrājami Fondā.

(2) Fonda naudas līdzekļus veido:

1) stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai piesaistītie kredīta līdzekļi;

2) valsts dotācijas;

3) procenti par Fonda naudas līdzekļu izmantošanu;

4) ikgadējā valsts budžeta likumā paredzētie nodokļu atskaitījumi Fondā;

5) brīvprātīgie maksājumi (ziedojumi un dāvinājumi), tai skaitā ārvalstu palīdzība.

7.pants. (1) Fonda izveidošanas, līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Par Fonda pārvaldīšanu un saistībām ir atbildīgs finansu ministrs.

(3) Maksājumus no Fonda veic valsts kase saskaņā ar finansu ministra rīkojumu par stabilizācijas projekta akceptēšanu un parakstīto aizdevumu līgumu.

III nodaļa. Pašvaldības finansu stabilizācijas pieteikšanas procedūra

8.pants. (1) Pašvaldības finansu stabilizāciju, sagatavojot attiecīgu pašvaldības finansu stabilizācijas pieteikumu (turpmāk - stabilizācijas pieteikums) pašvaldības domei (padomei) var ierosināt:

1) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs;

2) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

3) finansu ministrs;

4) pašvaldības kreditors;

5) Valsts kontrole.

(2) Stabilizācijas pieteikums ir iesniegums, kurā atbilstoši šī likuma 2.pantam pamatota pašvaldības stabilizācijas nepieciešamība un kuram pievienoti nepieciešamie aprēķini un apstiprinošie dokumenti.

9.pants. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam stabilizācijas pieteikums ir jāiesniedz pašvaldības domei (padomei) ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šā likuma 2.pantā minēto pazīmju konstatēšanas.

10.pants. Pašvaldības domei (padomei) iesniegtais stabilizācijas pieteikums jāizskata un lēmums par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas. Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajām personām par stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu jāinformē finansu ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

11.pants. (1) Pašvaldības dome (padome) apstiprina vai ar motivētu atteikumu noraida šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto personu iesniegto stabilizācijas pieteikumu. Pašvaldības domes (padomes) lēmums par stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūtāms finansu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

(2) Pašvaldības domes (padomes) lēmumu par stabilizācijas pieteikuma noraidīšanu izskata šā likuma 16.panta 2.daļā minētā komisija. Pamatojoties uz šīs izskatīšanas rezultātiem un likumā "Par pašvaldībām" noteikto pilnvaru robežās, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs lemj par iepriekšminētā pašvaldības lēmuma atcelšanu.

(3) Ja pašvaldības domes (padomes) lēmums par stabilizācijas pieteikuma noraidīšanu tiek atcelts, tad vienlaicīgi ar lēmuma atcelšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzdod pašvaldības domei (padomei) sagatavot pašvaldības finansu stabilizācijas projektu.

12.pants. Pašvaldības domei (padomei) jāsagatavo un jāakceptē pašvaldības finansu stabilizācijas projekts (turpmāk - stabilizācijas projekts) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanas. Pašvaldības domes (padomes) akceptētais stabilizācijas projekts ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūtāms finansu ministram saskaņošanai.

13.pants. (1) Ja konstatēta šā likuma 2.panta 2. vai 3.punktā minētā pazīme, pēc pašvaldības pieprasījuma Ministru kabinets ar lēmumu var noteikt, ka pašvaldība ir ārkārtējā finansiālā stāvoklī. Kreditoru prasību izpilde attiecībā uz pašvaldību, kuru Ministru kabinets atzinis par ārkārtējā finansiālā stāvoklī esošu, tiek apturēta uz trim mēnešiem.

(2) Pašvaldības domei (padomei) šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā jāsagatavo un jāakceptē stabilizācijas projekts ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.

14.pants. Stabilizācijas projekts ietver:

1) pasākumus, kuri minēti šā likuma 5.panta 1. un 4.punktā;

2) priekšlikumus finansu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par pasākumiem, kuri minēti šā likuma 5.panta 2., 3. un 4.punktā;

3) pašvaldības precizētu pamatbudžeta un speciālā budžeta projektu kārtējam saimnieciskajam gadam;

4) pašvaldības saistības stabilizācijas projekta nodrošināšanai stabilizācijas periodā;

5) parādu un kredīta līdzekļu atmaksāšanas grafiku visam stabilizācijas periodam.

15.pants. Par stabilizācijas pieteikuma izskatīšanu un stabilizācijas projekta sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs.

IV nodaļa. Stabilizācijas projekta saskaņošana

16.pants. (1) Finansu ministrs saskaņo pašvaldības akceptēto stabilizācijas projektu mēneša laikā no tā iesniegšanas dienas.

(2) Pašvaldības akceptētā stabilizācijas projekta saskaņošanai finansu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti pārstāvji no Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

(3) Finansu ministra izveidotā komisija, saskaņojot pašvaldības akceptēto stabilizācijas projektu, savā darbā pieaicina attiecīgās pašvaldības domes (padomes) pilnvarotu pārstāvi un pārstāvjus no ministrijām un citām valsts institūcijām, kuras ir saistītas ar pašvaldības akceptētā stabilizācijas projektā iekļauto priekšlikumu realizāciju.

17.pants. (1) Finansu ministrs, saskaņojot pašvaldības akceptēto stabilizācijas projektu, atbilstoši ikgadējām apropriācijām valsts budžetā un Fondā esošajiem līdzekļiem, ir tiesīgs:

1) iesniegt domei (padomei) priekšlikumus par šā likuma 5.panta 1.daļā noteiktajiem pašvaldības kompetencē esošajiem pasākumiem;

2) noteikt konkrētus valsts palīdzības veidus atbilstoši šā likuma 5.panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pasākumiem;

3) saskaņojot ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, noteikt veicamos pasākumus atbilstoši šā likuma 5.panta trešajam punktam.

(2) Pēc pašvaldības akceptētā stabilizācijas projekta saskaņošanas finansu ministrs šo projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai un informē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

18.pants. (1) Finansu ministram ir tiesības noraidīt pašvaldības akceptēto stabilizācijas projektu, motivējot savu atteikumu un nosūtot to atpakaļ attiecīgajai pašvaldībai pārstrādāšanai.

(2) Domes (padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc finansu ministra atteikuma saņemšanas jāsasauc domes (padomes) sēde, lai pieņemtu lēmumu par noraidītā stabilizācijas projekta saskaņošanu ar spēkā esošajiem likumiem un finansu ministra motivētajā atteikumā minētajām prasībām. Domes (padomes) sēdes vieta un laiks savlaicīgi jāpaziņo finansu ministram.

(3) Pašvaldības dome (padome) pārstrādāto stabilizācijas projektu atkārtoti nosūta finansu ministram izvērtēšanai šā likuma 16. un 17.pantā noteiktajā kārtībā.

19.pants. (1) Domes (padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par stabilizācijas projekta saskaņošanu ar finansu ministru jāsasauc domes (padomes) sēde, lai pieņemtu lēmumu par stabilizācijas projekta apstiprināšanu un citiem pasākumiem, kuri ir ietverti saskaņotajā stabilizācijas projektā. Par pieņemtajiem lēmumiem pašvaldība nedēļas laikā informē Finansu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(2) Divu nedēļu laikā pēc kārtējā saimnieciskā gada budžeta pieņemšanas attiecīgā pašvaldība iesniedz Finansu ministrijai pieņemtos pamata un speciālos budžetus un apstiprinātās izdevumu tāmes. Ja finansu stabilizācija notiek saimnieciskā gada laikā, pašvaldība iesniedz precizētos budžetus un izdevumu tāmes vienlaicīgi ar lēmuma norakstu par stabilizācijas projekta apstiprināšanu.

20.pants. Realizējot apstiprināto stabilizācijas projektu, pašvaldības dome (padome) var ierosināt finansu ministram izdarīt grozījumus minētajā projektā. Šajā gadījumā grozījumi saskaņotajā stabilizācijas projektā tiek akceptēti, saskaņoti un apstiprināti kārtībā, kāda šajā likumā ir paredzēta stabilizācijas projekta akceptēšanai, saskaņošanai un apstiprināšanai.

21.pants. Finansu ministrija mēneša laikā pēc 19.pantā minēto dokumentu saņemšanas veic saskaņotajā projektā paredzētos valsts palīdzības pasākumus, ja tajā nav minēti citi termiņi.

22.pants. Vides un reģionālās attīstības ministrs mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas par stabilizācijas projekta saskaņošanu ar finansu ministru:

1) atbilstoši saskaņotajā stabilizācijas projektā ietvertajam valsts palīdzības veidam izdod rīkojumus un pieņem citus lēmumus attiecībā uz šā likuma 5.panta trešajā daļā minētajiem pasākumiem;

2) uz pašvaldības finansu stabilizācijas projekta realizācijas laiku ieceļ pašvaldības uzraugu.

V nodaļa. Stabilizācijas aizdevums

23.pants. (1) Finansu ministrs no Fonda līdzekļiem var piešķirt pašvaldībai stabilizācijas aizdevumu.

(2) Stabilizācijas aizdevumi pašvaldībām tiek piešķirti konkrētā gada likumā par valsts budžetu noteikto pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālo apmēru robežās.

24.pants. Stabilizācijas aizdevuma līgumā jāparedz:

1) aizdevuma lielums;

2) pasākumi, kuru īstenošanai aizdotie līdzekļi tiks izlietoti;

3) aizdevuma procenti;

4) aizdevuma atmaksāšanas kārtība un termiņi;

5) kārtība un termiņi, kādos aizdevums ieskaitāms pašvaldības kontā;

6) līgumslēdzēju pušu atbildība par saistību izpildi;

7) aizdevuma atmaksāšanas garantijas (nodrošinājums);

8) procedūra, kādā izskatāmas domstarpības starp līgumslēdzējām pusēm.

25.pants. (1) Stabilizācijas aizdevuma termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus. Periods, kurā aizdevuma atmaksāšana nenotiek, nedrīkst pārsniegt trīs gadus.

(2) Stabilizācijas aizdevuma procentu likmes tiek noteiktas aizdevumu līgumā, par pamatu ņemot valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa parādzīmju augļu likmes, kurām pieskaitīti 0,5%.

26.pants. (1) Apstiprinātā stabilizācijas projekta un pašvaldības budžeta, kā arī ar stabilizācijas aizdevuma noteikumu precīzu izpildi saistīto pašvaldības finansiālo darbību kontrolē pašvaldības uzraugs.

(2) Pašvaldības ik ceturksni informē Finansu ministriju un Valsts kasi par stabilizācijas pasākumu īstenošanas gaitu. Finansu ministrijai un Valsts kasei ir tiesības pieprasīt pēc nepieciešamības jebkuru ar stabilizāciju saistīto informāciju.

27.pants. (1) Ja pašvaldība, kura saņēmusi stabilizācijas aizdevumu, ir sniegusi nepareizu informāciju vai slēpusi būtiskus apstākļus, kā arī nav varējusi īstenot apstiprinātajā stabilizācijas projektā minētos stabilizācijas pasākumus, finansu ministrs var apturēt stabilizācijas aizdevuma neizmaksātās daļas izmaksāšanu. Šajā gadījumā apstiprinātais stabilizācijas projekts uzskatāms par nesaskaņotu un tā realizācija apturama līdz projekta atkārtotai saskaņošanai ar finansu ministru.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums nosūtāms attiecīgajai pašvaldībai un izskatāms atbilstoši šā likuma 18.panta noteikumiem.

(3) Strīdus par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atbilstoši savai kompetencei izskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai tiesa.

VI nodaļa. Valsts garantijas pašvaldību aizņēmumiem

28.pants. Finansu ministram ir tiesības likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā sniegt garantijas pašvaldību finansu stabilizācijas plānā paredzētajiem pašvaldību aizņēmumiem.

VII nodaļa. Valsts budžetā paredzētie līdzekļi

29.pants. Šā likuma darbības laikā ikgadējā valsts budžeta likumā var paredzēt pastāvīgu apropriāciju:

1) mērķdotācijām pašvaldībām apstiprināto stabilizācijas projektu pasākumu īstenošanai;

2) dotācijām Fondam;

3) valsts investīcijām apstiprināto stabilizācijas projektu pasākumu īstenošanai;

4) nodokļu atskaitījumiem Fondā.

30.pants. Priekšlikumus par pašvaldību finansu stabilizācijas pasākumu finansēšanu no valsts budžeta atbilstoši saskaņotajiem stabilizācijas projektiem apkopo un sagatavo finansu ministrs.

31.pants. Ja nepieciešams, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kārtējā valsts budžeta apstiprināšanas finansu ministrs ierosina pašvaldību domēm (padomēm) izdarīt grozījumus apstiprinātajos stabilizācijas projektos, lai saskaņotu tos ar pieņemto valsts budžeta likumu. Šajā gadījumā finansu ministra priekšlikumi par grozījumiem stabilizācijas projektos izskatāmi un apstiprināmi šā likuma 18.pantā paredzētajā kārtībā.

VIII nodaļa. Pašvaldības uzraudzība finansu stabilizācijas laikā

32.pants. Pašvaldības uzrauga darbību saskaņā ar šī likuma noteikumiem reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Pašvaldības uzraugs:

1) sadarbībā ar pašvaldības domi (padomi) kontrolē apstiprinātā stabilizācijas projekta izpildi;

2) izsaka priekšlikumus pašvaldības domei (padomei) par budžeta grozījumiem, kas nepieciešami apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanai;

3) ierosina pašvaldības domei (padomei) grozījumus apstiprinātajā stabilizācijas projektā.

33.pants. (1) Pašvaldības uzraugam ir tiesības:

1) pieprasīt no pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja, viņa vietnieka (vietniekiem) un izpilddirektora tādu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, kāda viņam nepieciešama savu uzdevumu veikšanai;

2) pieprasīt ar pašvaldības finansu stabilizāciju saistīto informāciju no pašvaldības uzņēmumu vadītājiem un to uzņēmumu vadītājiem, kuros ir attiecīgās pašvaldības daļa;

3) ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pārvaldi un finansēm;

4) likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai attiecīgās pašvaldības finansu komitejā un domē (padomē) lēmumu projektus, kā arī pieprasīt izdarīt grozījumus agrāk pieņemtajos lēmumos;

5) ierosināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram apturēt tādu pašvaldības domes (padomes) lēmumu, kurš ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta realizāciju, vienlaikus iesniedzot grozījumus, kādi izdarāmi minētajā lēmumā.

(2) Pašvaldības uzraugam katru ceturksni jāsniedz informācija šā likuma 16.panta otrajā daļā minētajai komisijai par stabilizācijas plāna izpildes gaitu.

34.pants. Pašvaldības uzrauga darbību kontrolē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kuram pašvaldības uzraugs sniedz informāciju par savu darbību, kā arī par pašvaldības darbību un finansu stāvokli.

35.pants. Pašvaldības uzraugam darba alga tiek maksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldības uzrauga darba algas likmi nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Ikgadējie izdevumi, kādi radušies valstij sakarā ar pašvaldības uzrauga darbību, tiek atlīdzināti no attiecīgās pašvaldības budžeta, un to apmērs tiek paredzēts stabilizācijas projektā.

36.pants. Ja ieceltais pašvaldības uzraugs nepilda vai nespēj pildīt savus pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var atlaist viņu pirms termiņa izbeigšanās un uz atlikušo laika posmu iecelt citu pašvaldības uzraugu.

IX nodaļa. Nobeiguma noteikumi

1. Pasākumus, kuri ir saistīti ar:

a) parādu termiņu pagarināšanu, ar atbrīvošanu no nodokļu un nodevu maksājumiem un ar nodokļu iekasēšanas uzlabošanu,

b) reģionālo attīstību sekmējošu pasākumu izmantošanu,

c) pašvaldību apvienošanos,

d) pašvaldību pakalpojumu privatizāciju,

e) pakalpojumu kvalitātes standartu regulēšanu,

var iekļaut stabilizācijas projektā, taču tie ir īstenojami saskaņā ar speciālajiem likumiem.

2. Šis likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.septembri un ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

3. Attiecībā uz pašvaldībām, kurām ir piešķirts stabilizācijas aizdevums vai sniegts valsts galvojums (garantijas) vai arī attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par pašvaldības uzraudzību, šā likuma noteikumi piemērojami arī pēc 2001.gada 31.decembra līdz tam laikam, kad beidzas apstiprinātā stabilizācijas projekta darbības termiņš.

Par likumprojektu

Likumprojekts ir sagatavots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotajā darba grupā, kuru vadīja deputāts Jānis Bunkšs. Minētās darba grupas uzdevums bija meklēt risinājumu un noteikt procedūras pašvaldību parādu samazināšanai vai likvidēšanai.

Likumprojekta sagatavošanā izmantoti priekšlikumi, kurus sagatavoja darba grupā uzaicinātie speciālisti no Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, PVAS "Latvijas gāze", Latvijas Pašvaldību savienības, Jelgavas pilsētas pašvaldības, kā arī piemēri no analoģiskiem normatīvajiem aktiem Somijā un Dānijā.

Likumprojekts paredz radīt administratīvo un finansiālo pasākumu kompleksu (turpmāk tekstā - stabilizācijas pasākumi), lai atvieglotu pašvaldību parādu nomaksas procedūru, vienlaicīgi nepieļaujot pašvaldības darba apturēšanu finansu līdzekļu trūkuma dēļ.

Likumprojektā iestrādāti šādi galvenie principi:

1. Ar likumu noteikta pašvaldības atbildība izstrādāt un apstiprināt stabilizācijas pasākumus. Šai nolūkā likumā ir definēts stāvoklis, kad iestājas pašvaldības atbildība par minēto pasākumu sagatavošanu, piemēram, tiek fiksēts pašvaldības parādu īpatsvars pašvaldības budžeta gada atskaites izdevumos. Tas nozīmē to, ka stabilizācijas pasākumi galvenokārt tiek saskaņoti laika ziņā ar budžeta apstiprināšanu. Likumprojektā ir arī paredzēta iespēja uzsākt stabilizācijas pasākumus jebkurā brīdī saimnieciskā gada laikā.

2. Stabilizācijas pasākumu saskaņošana ar valsts ekonomiskajām iespējām un makroekonomisko stabilitāti. Šis princips nozīmē, ka stabilizācijas pasākumu projekta izstrādāšanas procesā ir paredzēta īpaša saskaņošanas procedūra ar finansu ministru un noteiktas finansu ministra tiesības šai procedūrā. Finansu ministra tiesības ietver:

1) iespēju ar motivētu atteikumu atgriezt sagatavotos stabilizācijas priekšlikumus pašvaldībai pārstrādāšanai;

2) koriģēt stabilizācijas pasākumus jautājumos:

a) par aizdevumu un mērķdotāciju apjomu, kas piešķirami valsts budžeta ietvaros;

b) par likumā noteiktajiem administratīvajiem pasākumiem, kuri saskaņā ar citiem likumiem ir finansu ministra kompetencē;

c) par valsts garantijām;

d) par pašvaldību aizņēmumiem un citiem jautājumiem.

3. Valsts un pašvaldību līdzatbildība nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanā. Pašvaldību finansu stabilizācijai tiek paredzēts izmantot:

1) pašvaldību kompetencē esošus pasākumus;

2) valsts palīdzību;

3) reģionālās attīstības pasākumus;

4) citus pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesiskajiem aktiem.

4. Pastiprināta valsts kontrole pār pašvaldībām, kurām saskaņā ar likumu ir jārealizē stabilizācijas pasākumi. Šīm vajadzībām ir paredzēti divi mehānismi. Pirmais - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iecelts uzraugs, kurš kontrolē stabilizācijas pasākumu izpildi un gadījumā, ja attiecīgās pašvaldības lēmumi nonāk pretrunā ar apstiprināto stabilizācijas plānu, ir tiesīgs ierosināt apturēt šādu lēmumu tālāku virzību. Otrais - Valsts kases departaments caur saviem kontiem kontrolē līdzekļus, kurus valsts ir piešķīrusi vai garantējusi stabilizācijas pasākumu realizācijai. Jāatzīmē, ka pašvaldību likumu apturēšanas un atcelšanas kārtība tiek saglabāta atbilstoši likumā "Par pašvaldībām" noteiktajai kārtībai.

5. Ierobežots likuma darbības laiks. Tikai sākot no 1996.gada, valstī ir ieviests mehānisms, kā kontrolēt un nepieļaut pašvaldību parādu nekontrolētu pieaugumu, taču nav atrisināts jautājums, kā tikt galā ar parādiem, kuri izveidojušies iepriekšējos gados. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem šādu parādu apjoms var sasniegt Ls 80 milj. Tas nozīmē, ka minēto parādu likvidēšanai būs nepieciešams zināms laika posms. Likumprojekta darbības laiks līdz ar to ir noteikts līdz 2002.gada 31.decembrim.

Likumprojektam pievienoti Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumi. Likumprojekta galīgajā variantā komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi šādus Finansu ministrijas priekšlikumus:

2. - par 2.panta 1.punktu, 3. - par 29.pantu, 6. - par II nodaļas nosaukumu, 8. - par 7.panta 3.daļu, 9. - par 8.panta 1.daļas 6.punktu un 2.daļu, 14. - par 17.panta 1.daļu, 15. - par 19.panta 1.daļu, 17. - 22.pantu izteikt kā 20.pantu, 18. - par 21.pantu, 19. - par 23.panta 2.daļu, 20. - par 25.panta 2.daļu, 21. - par 26.panta 2.daļu, 24. - par VIII nodaļu.

07.05.97. J.Bunkšs

Pēc Finansu ministrijas ieskata izstrādātais likumprojekts satur plašu pasākumu un turpmāk iespējamo risinājumu loku pašvaldību plānotai ilgtermiņa stabilizācijas un sociālekonomiskās attīstības programmai. Šajā plāksnē izstrādātais projekts ir atbalstāms, tomēr, lai izvairītos no iespējamām pretrunām vai normu dublēšanās, nepieciešams izvērtēt šo projektu kopā ar citiem pieņemtajiem vai pašlaik izstrādājamiem tiesību dokumentiem, kas saistīti ar teritoriālplānošanu, administratīvi teritoriālo reformu, depresīvo rajonu attīstību u.c. atsevišķu teritoriju ekonomiskās un sociālās attīstības jautājumiem.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka projektā nav pietiekoši izstrādāts operatīvs rīcības mehānisms pašvaldību ārkārtēju finansiālo grūtību pārvarēšanai saimnieciskā gada laikā, bet pašvaldības finansiālās darbības uzraudzība paredzēta tīri formāli - aprobežojoties tikai ar uzrauga iecelšanu.

Projekts satur pretrunīgas nostādnes, jo pašvaldības finansu stabilizēšanai piedāvātie pasākumi attiecībā uz nodokļu iekasēšanu var radīt tikai pašvaldību ieņēmumu samazināšanos.

Ja ar pašvaldības finansu stabilizēšanu tiek saprasta pašvaldības ieņēmumu un tās funkciju izpildei nepieciešamo izdevumu sabalansēšana, kas ir apgrūtināta iepriekšējā laikposmā līdz 1996.gadam radušos parādu dēļ, mūsuprāt, nav loģiski paredzēt tādus pasākumus, kas samazina pašvaldības ieņēmumus, proti, tādus pasākumus kā pašvaldības budžetā iekasējamo nodokļu likmju samazināšanu vai atbrīvošanu no nodokļu un nodevu maksājumiem.

Pieļaut nodokļa likmju palielināšanu kādā atsevišķā pašvaldības teritorijā nozīmē pārkāpt tādus nodokļu sistēmas veidošanas principus kā taisnīgums un vienlīdzība, kas nozīmē, ka par vienādu ienākumu dažādās valsts teritorijās tās iedzīvotājiem būs jāmaksā dažāda lieluma nodokļi. Arī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli atšķirīgas likmes piemērošana vienādas vērtības nekustamajam īpašumam rada nevienlīdzību un netaisnīgumu.

Finansu ministrija iebilst pret likumprojektā iestrādāto pieeju visu finansiālās atbildības slogu pārlikt no pašvaldībām, kuru parādsaistības lielākoties ir radušās tās nepamatotu lēmumu rezultātā, dažreiz arī tās amatpersonu nelikumīgas darbības rezultātā, uz valsts budžetu, t.i., uz visiem pārējiem valsts iedzīvotājiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Finansu ministrija vēlreiz iesaka izvērtēt šāda likuma pieņemšanas lietderību, bet pozitīva vērtējuma gadījumā lūdz izdarīt izstrādātajā projektā šādus grozījumus.

1. Projekta 1.pantu izteikt šādā redakcijā:

"1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finansu stabilizācija, nodrošināta noteikto pašvaldību pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem pašvaldības ārkārtēju finansiālo grūtību gadījumā un novērstas ekonomisko apstākļu vai neveiksmīgas saimnieciskās darbības izraisītās sekas, kā arī kārtību, kādā nepieciešamības gadījumā tiek veikta pašvaldību finansiālās darbības uzraudzība."

2. Projekta 2.panta 1) punktā pašvaldības parādu saistību apkalpošanas izdevumu kritisko robežu iesakām noteikt vismaz 20% (25%) apmērā, kas praktiski atbilstu tādam saistību līmenim, kas var radīt pašvaldībai finansiālas grūtības. Turklāt, pārāk zems minēto saistību līmenis nepamatoti palielinās to pašvaldību skaitu, kurām saskaņā ar izstrādāto likumprojektu, būs tiesības pieprasīt papildu līdzekļus stabilizācijai, bet ierobežotu finansu resursu apstākļos tas, mūsuprāt, ir nepieļaujami.

3. Likumprojekta 5.panta 2.daļas c) punkts paredz valsts palīdzību pašvaldībām valsts garantiju veidā. Šādas garantijas, pie tam valsts, nevis pašvaldības vārdā, varētu tikt sniegtas gadījumā, ja pašvaldība slēdz aizņēmuma līgumu ar kādu trešo personu - kreditoru. Turpretim likumprojekta 29.pants nosaka, ka līdzekļi tiek ieskaitīti un izmaksāti no valsts kases konta, kā rezultātā valsts praktiski pati sev garantē līdzekļu apmaksu. Līdz ar to likumprojekta 29.pants ir svītrojams , bet šāda palīdzības veida lietderību vispār iesakām vēlreiz izvērtēt. Likumi "Par finansu un budžetu vadību" un "Par pašvaldību budžetiem" paredz, ka pašvaldību aizņemšanās kārtību un apmērus nosaka Ministru kabinets. Ja nākotnē tiks grozīta pašreiz noteiktā kārtība, ka pašvaldības var aizņemties tikai Valsts kasē, minētās valsts garantijas varētu tikt sniegtas, bet vienlaicīgi jānosaka tiesības valdībai nepieciešamības gadījumos veikt pastiprinātu pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību.

4. Svītrot 5.panta 2.daļas g) punktu.

5. Projekta 5.panta 4.daļā svītrot tekstu iekavās, jo tas ir pašvaldības pienākums neatkarīgi no finansiālās situācijas.

6. Atbilstoši projekta II nodaļas saturam iesakām izteikt arī šīs nodaļas nosaukumu: "Pašvaldību finansu stabilizēšanai izmantojamie naudas līdzekļi".

7. Ieteicam vēlreiz izvērtēt Pašvaldību finansu stabilizācijas fonda izveidošanas nepieciešamību un lietderību, jo valsts budžeta jau tā ierobežoto resursu iepriekšēja sadalīšana un novirzīšana ierobežo to operatīvu un ekonomisku izlietošanu.

8. Projekta 7.panta (3) daļu izteikt šādā redakcijā:

"Fonda līdzekļus piešķir pašvaldībām saskaņā ar finansu ministra rīkojumu", jo nebūtu lietderīgi sagatavot šādu rīkojumu par katru nepieciešamo pārskaitījumu.

9. Projekta 8.pantā svītrot 1.daļas 6) punktu , jo tas ir pretrunā ar šo tiesas izpildītāju kompetenci, bet 2. daļu izteikt šādā redakcijā:

" (2) Stabilizācijas pieteikums ir iesniegums, kurā atbilstoši šī likuma 2.pantam pamatota pašvaldības stabilizācijas nepieciešamība un kuram pievienoti nepieciešamie aprēķini un apstiprinošie dokumenti".

10. Ierosinām papildināt 11.pantu ar 3.daļu:

" (3) Atkārtotas stabilizācijas pieteikuma noraidīšanas gadījumā finansu ministrs vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par pašvaldības piespiedu stabilizāciju."

11. Izteikt 13.panta 1.daļu šādā redakcijā:

" (1) Ja ir konstatēta šā likuma 2.panta 2. vai 3.punktā minētā pazīme, kā arī 11.panta 3.daļā minētajā gadījumā, pēc pašvaldības, finansu ministra vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma Ministru kabinets var pieņemt lēmumu:

1) atzīt pašvaldību par nonākušu ārkārtējās finansiālās grūtībās;

2) noteikt pastiprinātu valsts uzraudzību pār pašvaldības finansiālo darbību;

3) uzdot Valsts kontrolei veikt attiecīgās pašvaldības finansiāli saimnieciskās darbības pilnu revīziju un ziņot Ministru kabinetam par pašvaldības ārkārtējo finansiālo grūtību iemesliem;

4) apturēt kreditoru prasību piespiedu piedziņu no attiecīgās pašvaldības uz laiku līdz 3 mēnešiem."

12. papildināt 13.pantu ar 3.daļu:

" (3) Pastiprinātas valsts uzraudzības par pašvaldības finansiālo darbību noteikšanas gadījumā pašvaldībai nedēļas laikā jāslēdz visi pamata un speciālo budžetu konti komercbankās un jāatver tie Valsts kases attiecīgajās rajona nodaļās. Valsts kase par pašvaldību pamata un speciālo budžetu kontu apkalpošanu iekasē 0,05%, bet ne mazāk kā Ls 0,10 no katras pārskaitījuma summas."

13. Tā kā stabilizācijas projekts būs izteikti individuāls katrā konkrētajā gadījumā, uzskatām, ka 14.panta 2.daļā minēto instrukciju nebūs iespējams kvalitatīvi izstrādāt. Līdz ar to šo punktu ierosinām svītrot.

14. Projekta 17.panta 1.daļā svītrot pēdējos divus vārdus "izdarīt grozījumus", bet 1. un tālākos punktus izteikt šādā redakcijā:

" 1) iesniegt domei (padomei) priekšlikumus par šā likuma 5.panta 1.daļā noteiktajiem pašvaldības kompetencē esošajiem pasākumiem;

2) noteikt konkrētus valsts palīdzības veidus atbilstoši šā likuma 5.panta 2., 4. daļā paredzētajiem pasākumiem;

3) saskaņojot ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, noteikt veicamos pasākumus atbilstoši šā likuma 5.panta trešajai daļai."

15. Svītrot projekta 19.panta 1.daļu , jo grozīt stabilizācijas projektu pēc tā saskaņošanas, nozīmē lauzt panākto vienošanos, kas nav pieļaujams ne no juridiskā, ne no ētiskā viedokļa.

16. Šī paša panta 2.daļā aizstāt vārdus "jautājumos, kuri minēti šā likuma 5.panta 2., 4. daļā" ar vārdiem "minētajā projektā".

17. Projekta 22.pantu izteikt kā 20.pantu, attiecīgi mainot tālāko pantu numerāciju un papildināt ar otro teikumu:

"Par pieņemtajiem lēmumiem pašvaldība nedēļas laikā informē Finansu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.";

un 2. daļu šādā redakcijā:

" (2) Divu nedēļu laikā pēc kārtējā saimnieciskā gada budžeta pieņemšanas attiecīgā pašvaldība iesniedz Finansu ministrijai pieņemtos pamata un speciālos budžetus un apstiprinātās izdevumu tāmes, ja finansu stabilizācija notiek saimnieciskā gada laikā, pašvaldība iesniedz precizētos budžetus un izdevumu tāmes vienlaicīgi ar lēmuma norakstu par stabilizācijas projekta apstiprināšanu."

18. izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

" 21.pants. Finansu ministrija mēneša laikā pēc 20.pantā minēto dokumentu saņemšanas veic stabilizācijas plānā paredzētos valsts palīdzības pasākumus, ja tajā nav saskaņoti citi termiņi."

19. Tā kā 23.panta 2.daļa ir pretrunā ar šā likuma 7.pantu un stabilizācijas aizdevumiem paredzētie līdzekļi jau atrodas fondā, ierosinām svītrot šo daļu. Bez tam konkrētos līdzekļu pārskaitījumus būtu jāakceptē nevis Valsts kases pārvaldniekam, bet pašvaldības uzraugam. Šajā daļā būtu nepieciešams paredzēt, ka:

"Stabilizācijas aizdevumi pašvaldībām tiek piešķirti konkrētā gada likumā par valsts budžetu noteikto pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālo apmēru robežās."

20. Tā kā Latvijas Banka nenosaka procentu likmes, ierosinām izteikt 25.panta 2.daļu šādā redakcijā:

" (2) Stabilizācijas aizdevuma procentu likmes tiek noteiktas aizdevumu līgumā, par pamatu ņemot valsts ieksējā aizņēmuma attiecīgā termiņa parādzīmju augļu likmes, kurām pieskaitīti 0,5%."

21. Projekta 26.pantā Valsts kasei uzticētas tās kompetencē neietilpstošas funkcijas. Mūsuprāt, tās būtu jāveic pašvaldības uzraugam. Tāpēc ierosinām šo pantu izteikt šādā redakcijā:

"Pašvaldības ik ceturksni informē Finansu ministriju un Valsts kasi par stabilizācijas pasākumu īstenošanas gaitu. Finansu ministrijai un Valsts kasei ir tiesības pieprasīt pēc nepieciešamības jebkuru ar stabilizāciju saistīto informāciju."

22. Projekta 27.panta 1.daļā svītrot vārdus "vai galvojuma izmaksas" un papildināt šo daļu ar trešo teikumu:

"Vienlaicīgi finansu ministrs var ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu atbilstoši šā likuma 11.panta prasībām."

23. Svītrot 27.panta 3.daļu , jo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nav tiesīgs pārraudzīt finansu ministra darbību. Līgumattiecības un pušu strīdu izskatīšanas kārtību reglamentē attiecīgs likums, un nav nepieciešams noteikt citu kārtību.

24. Valsts budžeta likums tiek izstrādāts konkrētam periodam, ņemot vērā paredzamo ieņēmumu apjomu un izdevumu nepieciešamību, un to pieņem Latvijas Republikas Saeima. Tādēļ projekta 30.panta 1., 2. un 4.punktā noteiktās apropriācijas tikai var tikt paredzētas. Turpretim ar stabilizāciju saistītie investīciju projekti vispirms jāiekļauj Valsts investīciju programmā, un tikai tajā ietvertie projekti var tikt paredzēti valsts budžetā.

25. Uzskatām par nepieciešamu izslēgt no likumprojekta VIII nodaļu . Kā jau tika minēts, valsts nodokļu likmju palielināšana kādā atsevišķā pašvaldības teritorijā nav pieļaujama. Turklāt, attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli tas praktiski nebūtu realizējams, jo maksājumus ietur un pārskaita darba devējs, kas var atrasties citas pašvaldības teritorijā, bet nodoklis tiek ieskaitīts maksātāja dzīves vietas pašvaldības budžetā. Likumprojekta 34.panta 2.daļas formulējums, kas nosaka, ka "pašvaldība var brīvi noteikt jebkuru nekustamā īpašuma nodokļa likmi " ir absolūti nesavienojams ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" iestrādāto principu, ka nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetā, un noteikt to lielumu ir likumdevēja funkcija.

Latvijas Republikas Satversme nepieļauj, ka Ministru kabinets pieņem noteikumus ar likuma spēku, kas attiektos uz nodokļiem, kā arī likumprojekta par nodokļiem nodošanu tautas nobalsošanai, bet šī likumprojekta VIII nodaļā "Īpašais nodokļu režīms" iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa likmju noteikšanas funkcija praktiski tiek nodota pašvaldībai un finansu ministram.

Mūsuprāt, pietiekamu iespēju veicināt saimniecisko darbību un uzņemējdarbību kādas konkrētas pašvaldības teritorijā dod šobrīd Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi ar likuma spēku "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" un saskaņā ar tiem paredzētie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par nodokļiem un nodevām". Šajos nodokļu likumu grozījumu projektos ir paredzēts, ka juridiskām un fiziskām personām, kas savu darbību veic īpaši atbalstāmajos reģionos, tiek piemērota nodokļa atlaide 20 % apmērā, kā arī pamatlīdzekļiem, kas iegādāti laikposmā, kad attiecīgajam reģionam ir bijis piešķirts īpaši atbalstāma reģiona statuss, tiek noteikta nolietojuma likme 100% apmērā.

26. Papildināt 36.pantu ar 4.punktu:

" 4) akceptē vai noraida domes (padomes) finansiālos lēmumus atkarībā no to atbilstības stabilizācijas plānam."

27. Pēc mūsu ieskata likumprojekta 40.panta 1.teikums ir pretrunā ar šī paša panta trešo teikumu. Ierosinām šo pantu izteikt šādā redakcijā:

"Savas darbības laikā pašvaldības uzraugs saņem atalgojumu no attiecīgas pašvaldības budžeta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noteiktajos apmēros".

Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece I.Sudraba

Latvijas Pašvaldību savienības Finansu un ekonomikas komiteja, iepazinusies ar likumprojektu "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", atzina, ka

• likums ir atbalstāms.

Tā kā izstrādātais likumprojekts ir cīņa ar sekām, tad

• nepieciešama sadaļa par pašvaldību finansiālās krīzes cēloņiem;

• ar likumu jānosaka pašvaldību ieņēmumu bāze (pašvaldību nodokļi);

• jāizstrādā normatīvi pašvaldību funkciju veikšanai;

• jābūt noteiktai pašvaldību kopbudžeta daļai valsts kopbudžetā;

• pašvaldības kopējā parāda saistības apjomu robežu palielināt no 15% līdz 20%;

• likumam stājoties spēkā, nav pieļaujams Finansu ministrijas administratīvā aparāta pieaugums.

LPS vērš Jūsu uzmanību uz to, ka, ja valdība savlaicīgi būtu risinājusi jautājumus par lielajiem pašvaldību apkures parādiem, nebūtu nepieciešams tērēt valsts budžeta līdzekļus pašvaldību finansu stabilizēšanai.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Likumprojekts

Valsts statistikas likums

Ministru kabineta 1997.gada 15.aprīļa sēdē akceptēts

un 16.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Valsts statistika - statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija.

(2) Statistiskās informācijas valsts programma - ikgadējs jautājumu saraksts, par kuriem savāc, apkopo un publicē statistisko informāciju valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Statistiskā novērošana - sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par masveida ekonomiskajām, demogrāfiskajām vai sociālajām parādībām un procesiem.

(4) Individuālie statistiskie dati - informācija par fiziskām vai juridiskām personām, ko Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar statistiku, saņem tieši no respondentiem statistiskiem nolūkiem vai netieši no administratīviem un citiem avotiem.

(5) Respondents - juridiska vai fiziska persona, kas sagatavo, iesniedz individuālos statistiskos datus un ir atbildīga par to atbilstību likuma prasībām.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts statistikas darba organizācijas kārtību Latvijas Republikā un statistikas iestāžu, kā arī visu juridisko un fizisko personu tiesības un pienākumus statistikas jomā.

3.pants. Valsts statistikas uzdevumi

(1)Valsts statistikas galvenie uzdevumi ir:

1) veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un sociālajiem procesiem un vidi;

2) apkopot un analizēt savākto informāciju;

3) publicēt šo informāciju, darot to pieejamu visai sabiedrībai;

4) sniegt Saeimai, valsts pārvaldes institūcijām un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

(2) Valsts statistikai ir jābalstās uz objektivitātes, ticamības, derīguma, efektivitātes, statistiskās konfidencialitātes un atklātības principiem.

(3) Pētāmās parādības un procesi statistikai jāatspoguļo patiesi. Datu iegūšanas un apstrādes metodēm un procedūrām ir jābūt zinātniski pamatotām. Lietotāji jāinformē par tām, kā arī par datu avotiem.

(4) Valsts statistikā pielietojamai metodoloģijai un sagatavotajai informācijai ir jābūt objektīvai un neatkarīgai no politiskajiem procesiem un interešu grupām.

II nodaļa. Valsts statistikas organizācija

4.pants. Iestādes un organizācijas, kas nodarbojas ar statistiku

Latvijas Republikā valsts statistikas darbu organizē un veic:

1) Centrālā statistikas pārvalde un tai pakļautās vietējās statistikas nodaļas:

2) Latvijas Banka saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku";

3) citas iestādes un organizācijas, kas risina atsevišķus valsts statistikas jautājumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

5.pants. Centrālā statistikas pārvalde

(1) Centrālā statistikas pārvalde (saīsināti -Latvijas statistika) ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijas Republikā un par to datu pareizību, kurus tā ir ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju.

(2) Centrālā statistikas pārvalde veic šādus uzdevumus:

1) īsteno vienotu valsts politiku statistiskās informācijas organizēšanas, apkopošanas, glabāšanas, analīzes un publicēšanas jomā;

2) nodrošina statistikas lietotājus ar informāciju statistiskās informācijas valsts programmā paredzētajos jautājumos;

3) iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros izstrādā statistiskās informācijas valsts programmu, iekļaujot tajā valsts līmenī nepieciešamos nozaru statistikas jautājumus, un publicē informāciju šīs programmas ietvaros. Statistiskās informācijas valsts programmu apstiprina Ministru kabinets;

4) atbild par vienotas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas, obligātas ekonomiskās informācijas klasifikācijas un kodēšanas sistēmas izveidošanu;

5) visu valsts līmeņa statistiskās informācijas plūsmu, kā arī valsts reģistros un citās informācijas sistēmās iekļaujamo rādītāju savstarpēju saskaņošanu;

6) koordinē ministriju un citu valsts institūciju un pašvaldību darbību statistikas jautājumos;

7) pēc vienošanās ar ieinteresēto fizisko vai juridisko personu veic papildu statistikas darbus, kas neietilpst statistiskās informācijas valsts programmā.

6.pants. Citas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku

(1) Valsts statistisko informāciju par atsevišķiem ekonomiskiem, demogrāfiskiem un sociāliem jautājumiem savas kompetences robežās var vākt, reģistrēt un apkopot ministrijas, Latvijas Banka, citas valsts un pašvaldību institūcijas.

(2) Šo institūciju apstiprinātie statistikas pārskati un anketas, kā arī metodiskie norādījumi par to sagatavošanu ik gadus ir jāakceptē Centrālajā statistikas pārvaldē.

III nodaļa. Statistisko novērojumu veidi

un statistiskās novērošanas paņēmieni

7.pants. Statistisko novērojumu veidi

(1) Ir šādi statistisko novērojumu veidi:

1) valsts (nozaru, reģionālie);

2) citi statistiskie novērojumi.

(2) Valsts statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kas tiek veikti statistiskās informācijas valsts programmas ietvaros vai šā likuma 5.panta otrās daļas 7.apakšpunktā paredzētajos gadījumos.

(3) Nozaru statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kurus organizē un finansē citas valsts institūcijas atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām.

(4) Reģionālie statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, ko ārpus statistiskās informācijas valsts programmas savā teritorijā veic un no saviem līdzekļiem finansē pašvaldības.

(5) Citi statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, ko pēc savas iniciatīvas organizē un finansē atsevišķas juridiskas vai fiziskas personas. Ja šie novērojumi tiek veikti par valsts līdzekļiem, tie ir jāreģistrē Centrālajā statistikas pārvaldē.

8.pants. Statistiskās novērošanas paņēmieni

(1) Statistisko informāciju var iegūt, apkopojot statistikas pārskatus un anketas, kā arī izmantojot valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus, veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus.

(2) Valsts statistiskās novērošanas paņēmienus, programmu un metodiku apstiprina Centrālajā statistikas pārvaldē vai, saskaņojot ar to, citas valsts institūcijās, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā likuma 6.pantam.

9.pants. Valsts statistikas komitejas finansēšana

Valsts statistikas komitejas finanses veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) pašu ieņēmumi, kas gūti no maksājumiem par papildu statistikas darbiem, kas neietilpst statistiskās informācijas valsts programmā, un citiem pakalpojumiem.

IV nodaļa. Valsts statistiskās informācijas iesniegšanas kārtība

10.pants. Valsts statistiskās informācijas iesniegšana

(1) Šā likuma 1.pantā minētajiem respondentiem ir pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apjomā iesniegt kvalitatīvu un patiesu statistisko informāciju, kura sagatavota atbilstoši normatīvajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Centrālā statistiskas pārvalde vai, saskaņojot ar to, cita iestāde, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā likuma 6.pantam.

(2) Informācijas iesniegšana valsts (nozaru, reģionālo) statistisko novērojumu vajadzībām ir uzskatāma par obligātu pienākumu un izdarāma bez maksas

11.pants. Statistiskā informācija par uzņēmējdarbību

Visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību, pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar statistiku, pieprasījuma ir jāsniedz informācija par šādiem jautājumiem:

1) par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), organizācijas vai iestādes darbības veidiem, īpašuma piederību, akciju vai daļu kapitāla ( pamatkapitāla) sastāvu;

2) par saražoto produkciju un tirdzniecības apgrozījumu, par ražotajām, pārvadātajām, piegādātajām un pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, cenām un tarifiem, gatavās produkcijas un preču krājumiem;

3) par ražošanas un apgrozības izmaksām un sastāvu;

4) par iepirktajām un izlietotajām izejvielām, materiāliem, komplektējamiem izstrādājumiem, pusfabrikātiem, kurināmo un energoresursiem un to krājumiem;

5) par darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem;

6) par peļņu un zaudējumiem, peļņas izmantošanu, nodokļu un citiem maksājumiem valsts un pašvaldību budžetos, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas budžetā;

7) par piešķirtajiem un saņemtajiem kredītiem, aizdevumiem un noguldījumiem;

8) par investīcijām un citām kapitāla izmaksām;

9) par eksportēto, importēto, reeksportēto un reimportēto preču, eksportēto um importēto pakalpojumu un zinātnes produkcijas daudzumu, apjomu, cenām un vērtību, par valstīm, ar kurām veiktas ārējās tirdzniecības operācijas, kā arī par ārvalstu preču tranzītu caur Latvijas teritoriju;

10) par bilances aktīviem un pasīviem, tai skaitā ārvalstu, maksājumiem, kas izdarīti uz ārvalstīm vai no turienes saņemti;

11) par lauksaimniecisko darbību un mežsaimniecību, lauksaimniecības kultūru sējumu un stādījumu platībām, iegūto ražu, mājlopu (putnu) un kažokzvēru skaitu un lopkopības produkciju;

12) par dzīvojamo telpu platību, istabu skaitu, labiekārtojuma pakāpi, iemitināto personu skaitu, saņemtajām dzīvokļu īres maksām;

13) par nekustamo īpašumu pirkšanu, pārdošanu, iznomāšanu un ieķīlāšanu;

14) par apkārtējās vides aizsardzības pasākumiem, apkārtējās vides piesārņojumu un tai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem.

12.pants. Statistiskā informācija par Latvijas Bankas, kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību darbību

Latvijas Bankai, kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas veic kredīta un vērtspapīru operācijas, papildus šā likuma 11.pantā minētajai informācijai jāsniedz ziņas par izsniegtajiem un saņemtajiem kredītiem, par noguldījumiem, to raksturu un termiņiem pa debitoru un kreditoru grupām, par darījumiem ar vērtspapīriem, ārvalstu valūtu, dārgmetāliem, procentu likmēm, naudas apgrozību un izsniegtajām licencēm bankas, kredīta un apdrošināšanas operāciju, kā arī valūtas maiņas operāciju veikšanai.

13.pants. Statistiskā informācija par budžeta iestāžu un organizāciju darbību

Iestādēm un organizācijām, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, ir jāiesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei informācija par īpašumu, zemes un ēku platību un to izmantošanu, sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu apjomu, darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem, investīcijām, saņemtajiem budžeta līdzekļiem, kā arī citiem ieņēmumiem un to izmantošanu, bilances aktīviem un pasīviem un to kustību.

14.pants. Statistiskā informācija par pašvaldību darbību

(1) Pašvaldībām ir jāiesniedz informācija par pašvaldību budžeta izpildi un šā likuma 13.pantā paredzētā informācija.

(2) Pašvaldībām ir jāpiedalās Centrālās statistikas pārvaldes rīkotajos apsekojumos, to organizēšanā, jāveic ikgadēja mājsaimniecību uzskaites datu precizēšana. Pašvaldībām piederošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un no pašvaldību budžetiem finansējamām iestādēm un organizācijām, kas ir juridiskās personas, ir jāsniedz informācija patstāvīgi atbilstoši šā likuma 11., 12. un 13.panta prasībām.

15.pants. Statistiskā informācija par sabiedriskajām organizācijām

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ir jāiesniedz šā likuma 13.pantā paredzētā informācija. Šīm organizācijām piederošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un iestādēm, kas ir juridiskās personas, ir jāsniedz informācija patstāvīgi atbilstoši šā likuma 11., 12. un 13.panta prasībām.

16.pants. Informācija, kas jāiesniedz ministrijām un citām valsts institūcijām, kuras nodarbojas ar valsts statistiku

Ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kuras nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 6.pantam, ir jāiesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē statistiskās informācijas valsts programmā paredzētā informācija.

17.pants. Respondentu tiesības

(1) Respondentiem ir tiesības iegūt informāciju par apsekojuma tiesisko pamatu, mērķiem, kādiem dati ir nepieciešami, un pieņemtajiem datu aizsardzības pasākumiem.

(2) Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas savākta par to un tiek glabāta informācijas sistēmā vai reģistros, kā arī labot to.

18.pants. Centrālās statistikas pārvaldes tiesības statistiskās informācijas jautājumos

Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības:

1) apstiprināt valsts statistikas pārskatu veidlapas un norādījumus par to aizpildīšanu un saņemt bez maksas no visiem šā likuma 1.pantā minētajiem respondentiem statistikas pārskatus, kas sastādīti atbilstoši minētajām prasībām, kā arī nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju par visiem uzskaites un statistikas darbiem jebkurā to veikšanas stadijā;

2) saņemt bez maksas un izmantot statistisko vai citu ekonomisko informāciju, kas ir finansu, muitas un tiesībaizsardzības iestāžu, banku, sociālās apdrošināšanas, iedzīvotāju nodarbinātības un veselības aizsardzības iestāžu, citu valsts un pašvaldību institūciju rīcībā, kā arī pieprasīt atsevišķu ministriju, iestāžu un citu tiesību subjektu statistisko novērojumu rezultātus, ja tie veikti par valsts institūciju līdzekļiem;

3) saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra un citiem valsts reģistriem informāciju, kas nepieciešama statistiskās informācijas valsts programmas izpildei;

4) saņemt bez maksas no ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām apkopotu statistisko informāciju par atsevišķiem ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kas savākta un apkopota šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā;

5) organizēt mājsaimniecību statistisko novērošanu, iedzīvotāju aptaujas par atsevišķiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

V nodaļa. Valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtība

19.pants. Statistiskās informācijas izmantošana un konfidencialitāte

(1) Statistiskie dati ir uzskatāmi par konfidenciāliem, ja tie tieši vai netieši atļauj identificēt statistiskās vienības, tādējādi izpaužot individuālo informāciju.

(2) Konfidenciālie dati, kas vākti statistiskiem nolūkiem, var tikt izmantoti tikai statistiskiem nolūkiem - kopsavilkumu izdarīšanai un grupējumu sastādīšanai, sociāli ekonomisko parādību un procesu analīzei.

(3) Iegūto statistisko informāciju ne pie kādiem apstākļiem nedrīkst publicēt vai citādi atklāt tādā veidā, ka tas ļautu tieši vai netieši indentificēt kādu fizisko vai juridisko personu.

(4) Centrālajai statistikas pārvaldei un citām valsts institūcijām, kas nodarbojas ar statistiku, ir jāveic nepieciešamie administratīvie, tehniskie un organizatoriskie pasākumi individuālo statistisko datu konfidencialitātes nodrošināšanai, sevišķi pret neatļautu pieeju informācijai, neatļautu tās izmainīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

(5) Valsts statistikas iestāžu darbiniekiem, kā arī citu valsts institūciju darbiniekiem, kas darbojas statistikas jomā atbilstoši šā likuma 6.pantam, aizliegts izpaust jebkādu informāciju par fiziskajām un juridiskajām personām, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uz laiku ir iesaistītas valsts statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā.

(6) Individuālos statistiskos datus nedrīkst izmantot par juridisku pierādījumu, izņemot gadījumus, kad tiek izskatīti jautājumi par apzinātu to sagrozīšanu, ko izdarījušas fiziskas personas vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu institūciju amatpersonas.

20.pants. I zņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtībā

Šā likuma 19.panta prasības attiecībā uz individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz informāciju:

1) par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), organizāciju un iestāžu nosaukumiem, adresēm, tālruņu numuriem, darbības veidu;

2) par fiziskās vai juridiskās personas nodarbināto algoto darbinieku skaitu un sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām personām;

3) par izstrādājumu veidiem, ko uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), organizācijas vai iestādes iegūst, apstrādā, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī pakalpojumu veidiem, ko tās sniedz iedzīvotājiem vai citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām vai iestādēm;

4) par vides piesārņojumu un videi nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem;

5) kuras publicēšanai ir saņemta ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas rakstveida atļauja.

21.pants. Valsts statistiskās informācijas izplatīšana

(1) Centrālajai statistikas pārvaldei un citām valsts institūcijām, kas darbojas statistikas jomā, savas kompetences robežās ar publikāciju un masu informācijas līdzekļu palīdzību sistemātiski ir jāinformē sabiedrība par stāvokli Latvijas Republikas ekonomiskajā un sociālajā sfērā. Statistiskās informācijas valsts programmas ietvaros savāktās informācijas publikāciju autortiesības ir Centrālajai statistikas pārvaldei

(2) Publicējot statistisko informāciju, ir jāievēro šā likuma, kā arī citu statistiskās informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības. Tādas pašas prasības jāievēro citām valsts institūcijām, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā likuma 6.pantam.

VI nodaļa. Atbildība par likuma "Par valsts statistiku" neievērošanu

22.pants. Respondentu atbildība

Par noteiktās statistiskās informācijas sastādīšanas kārtības neievērošanu, tās savlaicīgu neiesniegšanu vai atteikšanos iesniegt fiziskā persona vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu institūciju amatpersona var tikt saukta pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23.pants. Atbildība par statistiskās informācijas izpaušanu

Par statistiskās informācijas konfidencialitātes noteikumu neievērošanu valsts statistikas iestāžu darbinieki, šā likuma 6.pantā minēto citu valsts institūciju darbinieki, kā arī statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā uz laiku iesaistītās personas tiek sauktas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts statistiku" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.).

Par likumprojektu

Likumprojektu "Valsts statistikas likums" ir izstrādājusi Valsts statistikas komiteja atbilstoši Valdības deklarācijas izpildes darbības programmas rīcības plānam.

Pašreiz spēkā esošais likums "Par valsts statistiku" ir apstiprināts 1993.gada 1.jūnijā.

Ņemot vērā izmaiņas valstī notiekošajos ekonomiskajos procesos, tai skaitā Latvijas likumdošanas sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, tika izstrādāti attiecīgi grozījumi. Likumprojekta izstrāde bija nepieciešama sakarā ar izmaiņām Valsts statistikas komitejas un citu valsts institūciju nosaukumos, ar statistiku saistīto institūciju atsevišķu funkciju izmaiņām, jēdzienu un terminu precizējumu, statistiskās konfidencialitātes lomas pieaugumu. Likumprojektā ir ietvertas atsevišķas tiesiskās normas, kas izklāstītas Eiropas Savienības statistikas likumā, kā arī Eiropas Savienības statistikas biroja (EUROSTAT) ekspertīzes atzinumi.

Likumprojekts nosaka visu valsts institūciju, ne tikai Valsts statistikas komitejas, atbildību, tiesības un pienākumus statistiskās informācijas sagatavošanā.

Likumprojektā paskaidroti tādi jauni termini kā "valsts statistika", "respondents", formulēts likuma darbības mērķis, precizēti valsts statistikas un Centrālās statistikas pārvaldes uzdevumi, statistikas novērojumu veidi un statistiskās novērošanas paņēmieni, statistiskās informācijas iesniegšanas kārtība. Ieviesti jauni panti par Centrālās statistikas pārvaldes finansēšanu un respondentu tiesībām. Atsevišķs pants veltīts statistiskās informācijas izmantošanai un konfidencialitātei (individuālo datu, kas vākti statistiskiem nolūkiem, neizpaušanai). To izstrādājot, ir ņemtas vērā Eiropas Padomes rekomendācijas statistiskajiem nolūkiem vākto un apstrādāto personas datu aizsardzībai.

Precizējumi ir arī pantos par valsts statistiskās informācijas izplatīšanu, respondentu atbildību un atbildību par statistiskās informācijas izpaušanu.

Likumprojekts pirms iesniegšanas MK tika saskaņots ar EUROSTAT. Izskatīšanas gaitā Ministru kabineta komitejās tika ņemti vērā visu ieinteresēto institūciju priekšlikumi.

Ņemot vērā ievērojamo grozījumu apjomu, likumprojekts ir izteikts jaunā redakcijā atbilstoši likumu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām.

Ekonomikas ministrs G.Krasts

---

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"

Iesniedz Saeimas frakcija "Latvijai"

Izdarīt likumā "Reliģisko organizāciju likums" šādus grozījumus:

1. Likuma 3. panta pirmajā daļā vārdus "un šo savienību izveidoti klosteri" aizstāt ar vārdiem "šo savienību struktūrā esošas diacēzes, kā arī to izveidoti klosteri".

2. Papildināt likuma 7. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Reliģiskajā savienībā (baznīcā) izveidota diacēze var tikt reģistrēta kā atsevišķa juridiska persona, ja tā apvieno vismaz trīs šajā savienībā ietilpstošas draudzes".

3. Likuma 8. panta pirmajā daļā aiz vārdiem "reliģiskās savienības (baznīcas)" iekļaut papildu tekstu" to diacēzes".

4. Papildināt likuma 9. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Iesniegumam par reliģiskās savienības (baznīcas) diacēzes reģistrāciju jāpievieno:

1) statūti (satversme, nolikums);

2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmums par diacēzes izveidošanu;

3) informācija par pārvaldes institūcijām, valdības un revīzijas komisijas sastāvu".

5. Papildināt likuma 14. panta otro daļu aiz vārdiem "Reliģiskās savienības (baznīcas)" ar tekstu" diacēzes".

6. Papildināt likuma 16. panta pirmo daļu aiz vārdiem "reliģisko savienību (baznīcu)" ar tekstu" diacēzu".

7. Papildināt likuma 17. panta pirmo daļu aiz vārda "klosteris" ar vārdiem "un diacēzes".

8. Papildināt likuma 17. panta otro daļu aiz vārda "klostera" ar tekstu "diacēzes".

Saeimas deputāti: K.Čerāns, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Grīnbergs, E. Zelgalvis