• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrijas ziņojums "Par valsts budžetu uz 1997.gada martu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.1997., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43304

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai celtu savus laikabiedrus mūzikas augstajos spārnos

Vēl šajā numurā

06.05.1997., Nr. 111

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu ministrija

Veids: ziņojums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nozaru ziņas

Finansu ministrija Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departaments

Par valsts budžetu

uz 1997.gada martu

Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms 1996.gadā faktiskajās cenās bija 2768,4 milj. latu. 1996.gadā IKP salīdzināmās cenās pret 1995.gadu pieauga par 2,8%. IKP pieaugumu noteica tādas nozares kā transports un sakari, rūpniecība un celtniecība, kuru pieauguma tempi, salīdzinot ar 1995.gadu, bija attiecīgi 13,5%, 3,1% un 5,3%. IKP uz vienu iedzīvotāju 1996.gadā bija 1111 latu, kas veidoja 3,8% pieaugumu salīdzināmās cenās attiecībā pret 1995.gadu.

1997.gada martā ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami pieaugusi. Martā, salīdzinot ar februāri, vērojams visu svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums.

Makroekonomiskie indikatori (pieaugums - procentos)

1997.gada marts pret
1996.g.martu 1997.gada februāri
Mazumtirdzniecības apgrozījums, milj. latu 70,61*
- pieaugums faktiskajās cenās 5,9 5,7
- pieaugums salīdzināmās cenās - 2,6 5,3
Rūpniecības ražošanas apjoms, milj. latu 119,3
- pieaugums faktiskajās cenās 14,5 6,7
- pieaugums salīdzināmās cenās 1,1 5,3
Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā**, lati 125,76
- pieaugums faktiskajās cenās 24,4 4,6
- pieaugums salīdzināmās cenās 14,5 4,2
Skaidrā nauda apgrozībā, milj. latu 291,8
- pieaugums faktiskajās cenās 29,9 3,1
- pieaugums salīdzināmās cenās 19,5 2,7
Kopbudžeta ieņēmumi***, milj. latu 92,88
- pieaugums faktiskajās cenās 10,9 5,1
- pieaugums salīdzināmās cenās 2,0 4,7
Patēriņa cenu indekss 8,7 0,4
Ekonomiskās aktivitātes indekss 9,0 4,7

* FM novērtējums

** šeit un turpmāk pieaugums salīdzināmās cenās tiek aprēķināts attiecībā pret PCI izmaiņām

*** valsts pamatbudžeta ieņēmumi, pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumi un sociālā nodokļa ieņēmumi

Ekonomiskās aktivitātes indekss

% pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi

IKP % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

Patēriņa cenas 1997.gada martā, salīdzinot ar š.g. februāri, pieauga par 0,4%, bet, salīdzinot ar 1996.gada februāri, par 8,7%. Uzkrātā inflācija 1997.gada pirmajos trīs mēnešos ir 2,7%. Salīdzinot ar februāri, cenas precēm un pakalpojumiem pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,2%. Martā cenu pieaugumu ietekmēja izmaksu inflācija, jo cenu līmeņa celšanos netieši ietekmēja ķēdes reakcija, ko izraisīja akcīzes nodokļa paaugstināšana ar š.g. 1.janvāri. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija gaļas un piena produktu cenu kāpumam attiecīgi par 0,9% un 0,7%.

Kopējo cenu līmeni pazemināja medicīnas pakalpojumu maksas samazināšanās par 4,4 procentiem.

Marta mēnesī inflācija Igaunijā un Lietuvā bija attiecīgi 0,8% un 0,1%.

Monetārie faktori cenu pieaugumu nav ietekmējuši.

Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā martā bija 125,76 lati, tai skaitā budžeta iestādēs - 102,38 lati, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību daļu - 147,94 lati. Vidējā neto darba samaksa - 92,43 lati.

Martā, tāpat kā februārī, vidējā neto darba samaksa pieauga straujāk nekā patēriņa cenas. Tā rezultātā sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja martā pieauga par 4,0%, bet budžeta iestādēs strādājošo par 3,3 procentiem.

Bezdarba līmenis š.g. martā bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar februāri, bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,2 procenta punktiem. Bezdarbnieku skaits februārī ir pieaudzis par 2,6 tūkst. cilvēku. Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits marta beigās bija 96,3 tūkst. cilvēku.

Martā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolēs 1 mēneša parādzīmju vidējās diskonta likmes turpināja kristies, mēneša beigās sasniedzot 3,7%. 3 un 6 mēnešu parādzīmju likmes paaugstinājās attiecīgi līdz 5,73% un 6,17%. Marta beigās no apgrozībā esošajām parādzīmēm 1,9% bija 1 mēneša parādzīmes, 9,8% bija 3 mēnešu parādzīmes, 32,7% bija 6 mēnešu parādzīmes un 55,6% bija 1 gada parādzīmes.

Kopbudžeta ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 2473 tūkst. latu jeb par 2,4 procentiem, kas ievērojami apsteidz inflāciju.

Valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un sociālās apdrošināšanas

budžeta ieņēmumi 1994., 1995., 1996.gadā un 1997.gada I. cet. (milj.latu)

Faktiskie ieņēmumi

Ieņēmumi 1993.gada decembra cenās

Martā salīdzinājumā ar februāri ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir palielinājušies. Kopš gada sākuma ir saņemti 23% no gada plāna. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi šajā periodā samazinājās, jo netika paredzētajos apmēros saņemti iedzīvotāju ienākuma un zemes nodokļa maksājumi. Sociālās apdrošināšanas budžetā martā sociālais nodoklis iemaksāts par 443 tūkst. latu vairāk nekā februārī. Kopējie ieņēmumi martā šai budžetā, kuros ietilpst lauksaimniecībā nodarbināto sociālā nodokļa kompensācija, ko Zemkopības ministrija janvārī un februārī iemaksāja 95% apmērā no gadam paredzētās summas, tomēr ir mazāki nekā februārī par 298 tūkst. latu.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri palielinājušies par 4612 tūkst. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu palielinājumu martā ietekmēja galvenokārt mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjoma pieaugums. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šī gada trijos mēnešos ir 22,8% no gada plāna. Tā kā I ceturksnī katru gadu parasti ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, arī nodokļa ieņēmumi ir zemāki nekā pārējos gada ceturkšņos.

Svarīgāko budžetu ieņēmumi (tūkst. latu, pieaugumi - procentos)

1997.gada marts pret
1996.gada martu 1997.gada februāri
Valsts pamatbudžetā 42 076
- pieaugums faktiskajās cenās 21,9 11,1
- pieaugums salīdzināmās cenās 12,1 10,7
Pašvaldību pamatbudžetos 27 411
- pieaugums faktiskajās cenās 24,0 - 3,0
- pieaugums salīdzināmās cenās 14,1 - 3,3
Sociālajā budžetā 28 715
- pieaugums faktiskajās cenās 26,3 - 1,0
- pieaugums salīdzināmās cenās 16,2 - 1,4

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februārī ir samazinājušies par 131 tūkst latu, galvenokārt sakarā ar to, ka akcīzes nodokļa maksātāji iepriekšējā gada beigās ieveda lielas dīzeļdegvielas un benzīna rezerves, kas vēl nav izlietotas. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri samazinājušies par 234 tūkst. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi š.g. trīs mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada trim mēnešiem, ir par 2,4 milj. latu mazāki. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 288 tūkst. latu. Martā saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" valsts kase pārskaitīja pašvaldību izlīdzināšanas fondā 967 tūkst. latu, lai kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildi martā. Nenodokļu ieņēmumi martā palielinājās par 1918 tūkst. latu, jo valsts pamatbudžetā tika ieskaitīti Latvijas Bankas maksājumi - 2 023 tūkst. latu.

Svarīgāko nodokļu ieņēmumi (tūkst. latu, pieaugumi - procentos)

1997.gada marts pret 1997. 1997.gada plā-
1996.g. 1997.g. gada na izpilde (%)
martu februāri plāns (norma-24,99%)
Pievienotās vērtības 23 545 290 000 22,8
- pieaugums faktiskajās cenās 17,3 24,4
- pieaugums salīdzināmās cenās 7,9 23,9
Akcīzes 8 123 125 800 19,9
- pieaugums faktiskajās cenās 78,6 - 1,6
- pieaugums salīdzināmās cenās 64,3 - 2,0
Muitas 1 679 16 340 28,5
- pieaugums faktiskajās cenās 15,9 13,8
- pieaugums salīdzināmās cenās 6,6 13,3
Uzņēmumu ienākuma 3764 59 400 21,1
- pieaugums faktiskajās cenās - 35,2 - 5,9
- pieaugums salīdzināmās cenās - 40,4 - 6,2
Iedzīvotāju ienākuma 13 544* 189 000 20,6*
- pieaugums faktiskajās cenās 4,4 - 2,1
- pieaugums salīdzināmās cenās - 3,9 - 2,5
Sociālais (bez decentral. maksājumiem) 28 530 382 793 21,7
- pieaugums faktiskajās cenās 25,8 1,6
- pieaugums salīdzināmās cenās 15,7 1,2

* bez aizdevuma no valsts pamatbudžeta

Valsts pamatbudžeta maksājumu parādi

(kopā ar termiņu pagarinājumiem un saskaņā ar likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu apturētajiem nodokļu parādiem) (milj. latu)

Kopā pamatbudžetam

Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļi

Akcīzes nodoklis

Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis

1997.gada pirmajos mēnešos ir vērojama neliela valsts pamatbudžeta nodokļu parādu samazināšanās tendence: uz 1.janvāri parāds bija 154,8 milj. latu, uz 1.februāri - 153,0 milj. latu, uz 1.martu - 152,6 milj. latu, bet uz 1.aprīli - 151,2 milj. latu. Tomēr nodokļu ieņēmumi uz tā rēķina gandrīz nepieauga, jo nodokļu parādi galvenokārt samazinās sakarā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēto nodokļu maksājumu parādu kapitalizāciju atsevišķiem uzņēmumiem. Š.g. pirmajos trīs mēnešos kopējais parāds valsts pamatbudžetam ir samazinājies par 1,42 milj. latu vai 0,9% (t.sk. termiņa pagarinājumi - par 1,52 milj. latu vai 4,6%, bet apturēto nodokļu maksājumu parādu summa ir palielinājusies par 10,16 milj. latu vai 37,5%). Martā par 0,11 milj. latu ir samazinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds - par 0,63 milj. latu, bet akcīzes nodokļa parāds - par 0,65 milj. latu.

Uzkrātie valsts pamatbudžeta maksājumu parādi

(kopā ar termiņu pagarinājumiem un saskaņā ar likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu apturētajiem nodokļu parādiem)

(milj. latu, pieaugumi - procentos)

1997.gada marts pret
1996.gada martu 1997.gada februāri
Apgrozījuma un PVN 82,39
- pieaugums faktiskajās cenās 12,1 - 0,1
Akcīzes nodoklis 21,07
- pieaugums faktiskajās cenās 13,6 - 3,0
Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis 46,46
- pieaugums faktiskajās cenās - 3,4 - 1,3
Kopā pamatbudžetam 151,20
- pieaugums faktiskajās cenās 7,9 - 0,9

Lielākais valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums martā salīdzinājumā ar februāri ir investīcijām. Izdevumi investīcijām ir palielinājušies par 1 170 tūkst. latu. Š.g. janvārī un februārī sakarā ar sezonalitāti gandrīz netika veikta investīciju projektu finansēšana. Pārējo izdevumu posteņos martā salīdzinājumā ar februāri nav būtisku izmaiņu.

Svarīgāko budžetu izdevumi (tūkst. latu)

1997.gada marts izmaiņas procentos
pret iepriekšējo mēnesi
Valsts pamatbudžeta 39 081 0,8
Valsts speciālā budžeta 42 646 - 10,6
t.sk. sociālā budžeta 28 052 - 0,4
Pašvaldību pamatbudžetu 26 804 2,5
Pašvaldību speciālā budžeta 2 053 10,1

Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas (tūkst. latu)

1997.gada 1997.gada Valsts pamatbudžeta
janv.- marts izdevumu struk-
marts tūra 1997.gada
janv.- martā, %
Valsts pamatbudžeta izdevumi 115 260 39 081 100
I. Kārtējie izdevumi 59 395 21 097 54,0
II. Kredītu procenti, subsīdijas, dotācijas 48 853 16 024 41,0
III. Kapitālie izdevumi 5 749 1 658 4,2
IV. Nesadalītie izdevumi 1263 302 0,8

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem bija 3 995 tūkst. latu (februārī finansiālais deficīts - 882 tūkst. latu).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!