Par mūsu tautsaimniecību līdz 2002. gadam

Finansu ministrijā tapusi tautsaimniecības attīstības prognoze laika posmam līdz 2002. gadam. Kā piektdien, 2. maijā, preses konferencē informēja Latvijas Republikas finansu ministrs Roberts Zīle, darbs veikts, balstoties uz diviem jau agrāk izstrādātiem projektiem — tautsaimniecības attīstības bāzes scenāriju un paātrināto strukturālo reformu scenāriju. Ņemta vērā arī Starptautiskā valūtas fonda mērķprognoze līdz 2002. gadam. Paredzot šī laika perioda fiskālos rādītājus, izmantoti dati par Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējā pusotra gada laikā. Gadījumā, ja šis attīstības plāns tiktu īstenots, Latvijas tautsaimniecība 2002. gadā pēc būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem atbilstu Māstrihtas līguma kritērijem.

Pēc izstrādātā tautsaimniecības attīstības plāna iekšzemes kopprodukts pieaugs gadā vidēji par 4 — 5 procentiem. Tiks saglabāta jau esošā budžeta veidošanas politika, tātad izdevumi nepārsniegs ieņēmumus. Vienīgi attiecībā uz valsts investīciju projektiem projektā tiek pieļauts budžeta deficīts, tomēr nepārsniedzot 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta apjoma.

Grūtības var sagādāt Māstrihtas līguma kritērijiem atbilstoša inflācijas līmeņa sasniegšana tik īsā laika posmā. Pēc šī tautsaimniecības attīstības plāna 1998. gadā inflācija tiek prognozēta aptuveni 7 procentu apjomā, bet līdz 2002. gadam šim rādītājam jāsamazinās līdz 5,7 procentiem. Inflācija tiek prognozēta, balstoties uz gaidāmajām energoresursu tarifu, īres maksas, transporta pakalpojumu cenu izmaiņām un citiem izdevumu inflāciju ietekmējošiem faktoriem. Plānoto inflācijas samazināšanos projekta autori cer sasniegt ar vairāku pasākumu palīdzību — stingra fiskālā disciplīna (tātad — bezdeficīta budžets), monopolcenu pieauguma prognozēšana un ierobežošana, stabila monetārā politika.

Kā uzsvēra Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Inna Šteinbuka, šī tautsaimniecības attīstības stratēģiskā plāna pilnveidošana vēl turpinās, bet jau tagad tas ir svarīgs jaunā budžeta projekta izstrādes procesā. Jau maijā tiks pabeigts 1998. – 1999. gada budžeta projekta pirmais uzmetums, un tā pilnveidošana ilgs līdz septembrim, kad budžeta izskatīšana turpināsies parlamentā.

Finansu ministrs Roberts Zīle informēja arī par izskatīšanai Ministru kabineta sēdē iesniegtajiem priekšlikumiem sakarā ar grozījumiem 1997. gada budžetā. Tie skars dažādu budžeta programmu un apakšprogrammu finansējuma iekšēju pārdali, kā arī valsts budžeta izdevumu palielinājumu saistībā ar valdības garantēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. Sakarā ar šī nodokļa iekasēšanas prognozes nerealizēšanos pilnā apjomā valdībai jāpilda saistības ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, sedzot trūkstošo līdzekļu daļu. Vēl viena izdevumu pozīcija radusies pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas — līdzekļi, kas paredzēti divu ēku iegādei — Parīzē un Rīgā. Kā uzsvēra Roberts Zīle, sakarā ar tik lielu izdevumu pozīciju rašanos un tiem nepieciešamo līdzekļu trūkumu — ievērojama ekonomija valsts budžetā paredzama vienīgi sakarā ar cietuma celtniecības kavēšanos — valdībā var izraisīties diskusijas par šī gada bezdeficīta budžeta izpildīšanas reālajām iespējām.

Žurnālisti tika iepazīstināti arī ar Finansu ministrijas kabatas formāta izdevumu angļu valodā — Latvijas valsts budžets 1997. gadā. Šeit apkopoti svarīgākie valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas rādītāji, un šāds izdevums lieti noderēs valsts finansu institūciju darbiniekiem.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente