Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.05.1997., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43243

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mantojumu ziņas

Vēl šajā numurā

02.05.1997., Nr. 110

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir Lietuvas Republikas oficiālā laikraksta “Valstybes žinios” (Valsts Ziņas) kārtējie numuri

Par laulības un ģimenes kodeksu un noguldījumiem

“Valstybes žinios” 19. numurā:

Grozījumi Lietuvas Republikas laulības un ģimenes kodeksā un likumā par noguldījumu daļēju kompensāciju bankrotējušo banku noguldītājiem.

Lietuvas Republikas un Grieķijas līgums par sadarbību tūrisma jomā, kā arī vairākas Lietuvas Republikas Seima ratificētas starptautiskās civilās aviācijas konvencijas un protokoli.

Lietuvas Republikas valdības lēmumi: par izmaiņām elektroenerģijas, siltuma un dabasgāzes cenās iedzīvotājiem; grozījumi dažādos agrāk pieņemtos valdības lēmumos (par ministriju u.c. pārvaldes iestāžu darba organizāciju, par dienesta dzīvojamo telpu izmantošanu, par preču eksportu un importu Lietuvas Republikā, par sociālo pabalstu piešķiršanu u.c.); kārtība, kādā budžeta iestādēm jānorēķinās ar akciju sabiedrību “Lietuvas enerģija”; lēmums par bāzes mēnešalgas un stundu darba pamatapmaksas palielināšanu.

Lietuvas Bankas, ministriju, departamentu u.c. valdības iestāžu pieņemti juridiskie dokumenti: Iekšlietu ministrijas pavēle par naudas, dārglietu un vērtspapīru pārvešanas instrukciju, Vides aizsardzības ministrijas pavēle par ārvalstu kuģu zveju Lietuvas ekonomiskajā zonā, Finansu ministrijas ziņojumi par vairākām valdības vērtspapīru emisijām, Saimniecības ministrijas pavēle par licenču izdošanu alkoholisko dzērienu ievešanai un pārdošanai vairumtirdzniecībā, Valsts tūrisma departamenta licencēto tūrisma firmu saraksts u.c. dokumenti.

Informatīvi ziņojumi — ziņas par Vērtspapīru komisijā piereģistrētiem un pārreģistrētiem vērtspapīriem.

Par grozījumiem agrāk pieņemtajos likumos

“Valstybes žinios” 20. numurā:

Grozījumi vairākos agrāk pieņemtos Lietuvas Republikas likumos (Par pašvaldībām, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļiem, budžeta iestādēm, akciju sabiedrības “Būtiņģes nafta” kapitāla palielināšanu).

Lietuvas Republikas prezidenta dekrēti par Lietuvas Republikas pilsonības piešķiršanu, par Tauraģes un Varņu pilsētas ģerboņiem, par pilnvarām vadošiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem, slēdzot starptautiskus līgumus.

Lietuvas Republikas valdības lēmumi: par telpu piešķiršanu Saimniecības, Finansu un Eiropas lietu ministrijai, par izmaiņām audita veikšanas kārtībā, par Lietuvas Republikas un Krievijas Federācijas valdību divpusējas tirdznieciskās un ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības komisijas izveidošanu, par sociālās nodrošināšanas fonda 1997.gada budžetu, par bēgļa statusa piešķiršanu ārzemniekiem, par delegācijas sarunām par uzņemšanu Eiropas Savienībā un valdības Eiropas integrācijas komisijas izveidošanu u.c. lēmumi.

Lietuvas Bankas, ministriju, departamentu u.c. valdības iestāžu pieņemtie juridiskie dokumenti: Lietuvas Bankas lēmumi par 1991.gada izlaiduma 1, 2 un 5 litu monētu, 10, 20 un 50 litu banknošu maiņas kārtību un par grozījumiem noteikumos par komercbanku obligātajām rezervēm; Kombinētās muitu tarifa ārzemju tirdzniecības statistikas nomenklatūras lietošanas komisijas apstiprināta tabula par atbilsmēm starp 1995.gada un 1997.gada preču nomenklatūras kodiem; Sakaru ministrijas pavēle par to transporta līdzekļu sertifikāciju, kas pārvadā bīstamas kravas; Zemes dienesta pavēle par licenču izsniegšanu topogrāfisku mērījumu veikšanai, Celtniecības un urbānistikas ministrijas rīkojums par galveno celtniecības tehnikas nozaru speciālistu atestāciju; Standartizācijas departamenta pavēle par Lietuvas standartu un to izmaiņu apstiprināšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, kā arī citi dokumenti.

Par Vītauta Dižā ordeni

Kā jau rakstīts “Latvijas Vēstneša” 20.marta un 3.aprīļa numurā, redakcijas rīcībā ir Lietuvas Republikas augstāko apbalvojumu attēli. Šoreiz — Vītauta Dižā ordeņa 1.šķiras un ordeņa zvaigznes reprodukcijas.

Foto: Agris Dzelme

Igaunijas Republikā

Par Brīvības laukuma statusu

Domkalna pakājē atrodas Tallinas galvenais laukums, kam ir bijusi simboliska nozīme gan pašu igauņu, gan iekarotāju dzīvē. Šeit ir atradies augstākais carisma simbols — Pētera I piemineklis, laukumam ir bijuši dažādi nosaukumi: gan Pētera, gan Ādolfa Hitlera laukums, gan Uzvaras laukums. 1922.gadā igauņi laukumu nodēvēja par Brīvības laukumu. Brīvvalsts gadadienā šeit notika aizsardzības spēku parādes, un tas bija brīvas un neatkarīgas valsts simbols.

Pašlaik laukuma nākotne ir jautājumu krustugunīs. Formāli laukuma teritorija pieder Tallinas pilsētai, un tā grib iegūt no tā pēc iespējas lielāku labumu, bet igauniski orientētie pilsoņi šeit vēlētos redzēt brīvības simbolu un aicina uzstādīt Brīvības pieminekli.

Tallinas pilsētas varai adresētajā atklātajā vēstulē pilsoņi atgādina, ka 1936.gadā valsts vecākais (prezidents) pasludinājis šo laukumu par svētvietu, paredzot tur uzstādīt visas valsts mēroga Brīvības cīņu piemiņas monumentu.

Brīvības monumenta ideja no jauna tika izvirzīta 1991.gadā. To mūsdienu funkcionāri esot piemirsuši. Veikali un nauda grib likt laukumam kalpot viņu interesēs. Atklātajā vēstulē izskan doma, ka tas ir visai tautai lemjams jautājums.

Nākamajā gadā tiks svinēta Igaunijas brīvvalsts 80.gadadiena. Tauta šajā vēsturiskajā dienā gribēs Brīvības laukumā uzklausīt Valsts prezidenta vārdus savai tautai un arī priecāties par jaunās atdzimušās valsts bruņotajiem spēkiem.

Atklātajā vēstulē ir pausta arī ideja izveidot Brīvības pieminekļa fondu, kuram ziedot līdzekļus ir ar mieru visas pasaules igauņi. Pieminekli varētu dēvēt arī par Neatkarības pieminekli.

Tallinas pilsētas vadība ir nolēmusi veikt lielus pārbūves darbus laukumā un laukuma apkārtnē trīsarpus hektāru platībā. Vispirms tur paredzēts uzbūvēt divstāvu pazemes autostāvvietu ar 1800 vietām, pirmo stāvu paredzot veikaliem. Vēl ir plānots Brīvības laukumā uzcelt skatu torni, kur tūristi par maksu varēs skatīt “auto un māju jumtus, piemēslotus pagalmus un stūrus”.

Pašlaik ir aktuāls naudas jautājums — šiem darbiem vajadzīgi 1,5 miljardi kronu.

Par maksājumiem, kas būtiski nemainīsies

Premjerministrs Marts Sīmans ir apliecinājis, ka 1998.gadā valsts būtiski nepaaugstinās maksājumus.

Uz laikraksta “Maaleht” (“Lauku Avīze”) jautājumiem atbild Finansu ministrijas budžeta nodaļas vadītājs Ants Līvers:

— Nākamā gada budžets ir jau apspriests divās valdības sēdēs. Lai gan inflācija ir mazinājusies, tomēr tā būs apmēram 17 procentu līmenī. Tas tomēr ir samērā augsts. Valdība atturēsies no maksājumu paaugstināšanas, bet dažās jomās tomēr to vajadzēs darīt. Ceļu un sakaru ministrija ir ierosinājusi pacelt degvielas akcīzi, tādā veidā iegūstot 160 miljonus kronu.

Bet alkohola un tabakas izstrādājumu akcīzi gan nav paredzēts paaugstināt, jo tas palielinātu kontrabandu. Rakveres spirta dedzinātavā vasarā nāksies taisīt pārtraukumu, jo noliktavas ir pilnas, bet pirktspēja — maza.

Parlaments vēl nav pieņēmis likumu par braukšanas līdzekļu obligāto apdrošināšanu, jo vēl jākoriģē maksas lielums atsevišķiem satiksmes līdzekļiem. No šīs maksas ieviešanas ir plānots iegūt 150 miljonus kronu.

Šogad budžetā bija paredzēti līdzekļi aizsardzības spēku finansēšanai. Nākamajā gadā ir paredzētas četras galvenās jomas: izglītība, valsts aizsardzība, lauksaimniecība un iekšējā aizsardzība. Lauksaimniecības attīstībai paredzēti 300 miljoni kronu papildasignējumi. Kopā ar iepriekš plānoto kopsumma lauksaimniecībai būs 700 miljoni kronu.

Budžeta ienākumus veidos personu nodokļi, uzņēmumu nodokļi, akcīzes un apgrozības nodoklis.

Parlamentā ir iesniegti priekšlikumi, kas paredz samazināt nodokļus uzņēmējiem un paaugstināt bērnu pabalstus.

Integrācijai Eiropas Savienībā ir paredzēti 125 miljoni kronu. To lielākā daļa nonāks Lauksaimniecības ministrijas rīcībā, jo tai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām jāizstrādā starptautiskā pārtikas produktu kontroles sistēma.

Par Igaunijas mākslas

un arhitektūras biogrāfisko leksikonu

Beidzot iznācis “Igaunijas mākslas un arhitektūras biogrāfiskais leksikons” ( “Eesti kunsti ja arhitektuuri biograafiline leksikon” (EKABL), Tallinn , 1996). Tas ir darbs, kurš tika uzsākts jau septiņdesmitajos gados. Tik ilgi gaidīts, ka precīzi darba uzsākšanas gadu neviens vairs neatcerējās, pat profesors Voldemārs Vaga, kura atmiņu varētu apskaust ne viens vien jaunāks kolēģis. Darba uzsācēja redaktore Milvi Alasa jau desmit gadus ir aizsaulē. Darbu pabeidza Igaunijas Enciklopēdijas ilggadējā mākslas redaktore Enekena Helme un leksikona galvenais redaktors, mākslas vēsturnieks Marts Ellers.

Tam, ka grāmata tapa tik ilgu laiku, ir arī savas priekšrocības, jo beidzot vienuviet, vienos vākos kopā ir gan tēvzemes igauņi, gan ārvalstīs dzīvojošie igauņi, gan vācbaltieši, aptverot hronoloģiski periodu no XIII gadsimta līdz 1990. gadam — 1877 personas, kas, pēc sastādītāju domām, ir atstājušas pēdas Igaunijas mākslas dzīvē. Protams, katrā darbā var atrast nepilnības. Izņēmums nav arī leksikons. Pirmie darba vērtētāji ir pamanījuši, ka šeit nav iekļuvuši tādi XVII—XVIII gadsimta izcilie skatu meistari kā Merians, Oleārijs, Broce un grāfs Mellīns, arī daži gleznotāji un mākslas zinātnieki. Bet katram vērtētājam būs savi kritēriji. Tāpēc jau nemazinās darba vērtība, kas tiešām ir notikums Igaunijas kultūras dzīvē.

Par zušiem Virtsjerva ezerā

Virtsjervā , otrā lielākajā Igaunijas ezerā, zvejnieki ielaiduši par miljonu kronu Anglijā nopirktos 210 kilogramus zušu mazuļu. Parasti izdzīvojot tikai 10 procenti mazuļu. Zušiem ir pārziemošanas grūtības, daudzi iet bojā slimību dēļ, krīt par upuri parazītiem vai arī tos apēd lielākas zivis. Zvejošanai zušu mazuļi kļūst derīgi pēc septiņiem gadiem.

Zušu mazuļus Anglijā iegādājās Virtsjerva fonds, kas naudu ieguva no nozvejoto zivju pārdošanas. Kilograms zušu mazuļu maksā ap 5000 kronu.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu valodas institūta atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!