Saeimas

1997. gada 24. aprīļa sēdē

Sēdes sākums — pl. 17.30

Darba kārtība

1. Jautājums nr.154

Deputāti Dz.Ābiķis, Ģ.Kristovskis, A.Panteļējevs, J.Ābele, E.Inkēns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks iepirkti koģenerācijas staciju

ražotās elektroenerģijas pārpalikumi

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izdevis noteikumus nr.23 un apturējis likumā “Par uzņēmējdarbību enerģētikā” noteikto kārtību, kas noteica, ka mazas jaudas koģenerācijas staciju (ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem) saražoto elektroenerģijas pārpalikumu uzpērk valsts elektropārvaldes tīklā par divkārša tarifa iepirkuma cenu pirmajos astoņos koģenerācijas staciju ekspluatācijas gados.

Ministru kabineta noteikumi nr.23 nosaka, ka turpmāk koģenerācijas staciju elektroenerģijas pārpalikumus elektrotīklā iepirks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Diemžēl jākonstatē, ka šādu kārtību Ministru kabinets joprojām nav noteicis!!!, neskatoties uz to, ka pirms likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktās kārtības apturēšanas šāda kārtība bija ne tikai jānosaka, bet arī jāizstrādā politika, kā atrisināt to uzņēmēju problēmas, kas līdz šim saskaņā ar veco kārtību bija uzsākuši koģenerācijas staciju projektus un saņēmuši investīcijas to realizācijai!

Ņemot vērā, ka frakcijas “Latvijas ceļš” rīcībā ir dati par vairākiem valstiski nozīmīgiem koģenerācijas projektiem (kopapjomā par aptuveni 6 miljoniem USD), kuru realizācija ir apdraudēta, jo Ministru kabineta rīcības rezultātā tiek apšaubīta investīciju stabilitāte Latvijā, prasām steidzami noteikt Ministru kabineta kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

2. Jautājums nr.158

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Urbanovičs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

finansu ministram R.Zīles kungam,

ekonomikas ministram G.Krasta kungam:

Par privatizācijas sertifikātu, kuri saņemti par zemi, apmaksu

Sakarā ar to bijušo zemes īpašnieku, kā arī viņu mantinieku pieteikumiem, kas saņēma privatizācijas sertifikātus par zemi, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir sākusies sertifikātu par zemi apmaksa?

2. Kādos apjomos jau ir izdarīti maksājumi?

3. Vai eksistē kādi grafiki vai prognozes privatizācijas sertifikātu par zemi apmaksai?

4. Kad valdība plāno pilnībā apmaksāt šos sertifikātus?

3. Jautājums nr.171

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, J.Kušnere, I.Liepa, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Ministru kabineta 04.03.97.sēdes protokola 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000 izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar Ministru kabineta 04.03.97. sēdes protokola 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000 izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda.

2. Kādiem mērķiem šie līdzekļi Ls 100 000 tika izlietoti?

3. Uz kāda likuma un kāda tā panta pamata Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par minētā rīkojuma nepublicēšanu?

Vai šāds Ministru kabineta lēmums par valsts līdzekļu tērēšanas slepeniem mērķiem nav pretrunā ar likumu “Par valsts noslēpumu” vai arī ar citiem tiesību aktiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams nodrošināt valsts līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu.

4. Jautājums nr.179

Deputāti A. Rubins, L. Ozoliņš, G. Valdmanis, O. Deņisovs, J. Mauliņš —

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam:

Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu

Sakarā ar to, ka Jūs nepiedalījāties divās sēdēs un izglītības ministrs nebija spējīgs atbildēt uz mūsu jautājumu par to, ka tūkstošiem Latvijas bērnu neapmeklē skolu, vai Jūs esat runājis ar prezidentu Ulmani. Mēs atkārtojam Jums jautājumu un lūdzam atbildēt:

1. Šķēles kungs, cik reizes gada laikā Jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu G. Ulmani, un, ja jā, tad, ko ieteica G. Ulmanis?

5. Jautājums nr. 181

Deputāti O. Kostanda, K. Čerāns, J. Kušnere, J. Mauliņš, E. Zelgalvis —

satiksmes ministram V. Krištopanam,

iekšlietu ministram D. Turlajam:

Par radiotranslācijas tīkla likvidāciju valstī

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijas Republikā tiek likvidēts radiotranslācijas tīkls, un kāds tam ir pamatojums?

2. Vai ir pieļaujama situācija, ka valstī tiek pārtraukta radiotranslācija, kas ir būtiska civilās aizsardzības sastāvdaļa, tādējādi pieļaujot iespēju krīzes situācijās valstī iedzīvotājus atstāt bez radiotranslācijas sakariem, kas nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujams, ka kritiskās situācijās valstī iedzīvotājiem tiktu liegta iespēja ar radiotranslācijas tīkla palīdzību saņemt nepieciešamo informāciju.

6. Jautājums nr. 186

Deputāti G.Valdmanis, G.Grīnblats, J.Ādamsons, J.Rāzna, M.Lujāns,

A.Bartaševičs —

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam:

Par īpašu uzdevumu ministra Aleksandra Kiršteina komandējumu izdevumiem

Sakarā ar to, ka īpašu uzdevumu ministrs Aleksandrs Kiršteins vienlaicīgi ir arī Saeimas deputāts un ir izlietojis no Saeimas budžeta līdzekļiem (kopsummā 1996. gadā un 1997. gada 1. ceturksnī) 3053 latus, lūdzam darīt zināmu sekojošo:

1) Cik līdzekļu A. Kiršteina ārzemju komandējumiem izlietots no Ministru kabineta vai Ārlietu ministrijas līdzekļiem?

2) Komandējumu pamatojums, laika periods, valsts (vai komandējuma laiks nav sakritis ar Saeimas komandējuma laiku);

3) A. Kiršteina atskaites par komandējumā paveikto darbu.

7. Jautājums nr. 187

Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, A.Golubovs, M.Bekasovs, G.Valdmanis —

izglītības un zinātnes ministram J. Celmiņa kungam:

Par Maskavas Valsts universitātes filiāles atvēršanu Latvijā

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir ministrijas oficiālā nostāja par Maskavas Valsts universitātes filiāles atvēršanu Latvijā?

2. Cik Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju šobrīd mācās Maskavas Valsts universitātē?

3. Vai Maskavas Valsts universitātes diploms tiek atzīts Latvijas Republikā?

8. Jautājums nr. 188

Deputāti J. Kušnere, J. Kazāks, K. Čerāns, E. Grīnbergs, I. Liepa —

labklājības ministram V. Makarova kungam:

Par Darba departamenta Darba aizsardzības nodaļas rīcībā esošo budžeta līdzekļu sadalījumu bezdarbnieku pārkvalifikācijai

1. Cik daudz budžeta līdzekļu ir Darba departamenta Darba aizsardzības nodaļas rīcībā bezdarbnieku pārkvalificēšanai?

2. Kā un pēc kādiem principiem šie līdzekļi ir sadalīti rajonu Darba aizsardzības nodaļām?

3. Kāda ir rajonu Darba aizsardzības nodaļu sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem bezdarbnieku pārkvalifikācijai? Kādi naudas līdzekļi ir paredzēti šādām programmām? Kā šajā procesā tiek iesaistīta uzņēmumu materiālā bāze (apmācības klases, speciālisti utt.)?

Steidzama jautājuma motivācija:

Latvijā ir daudzi rajoni, kur ir augsts bezdarba līmenis. Ir pilsētas, kurās aktīvi strādā uzņēmumi, taču viņiem trūkst kvalificētu strādnieku. Darba aizsardzības nodaļās ir savukārt paredzēti līdzekļi bezdarbnieku pārkvalifikācijai.

9. Jautājums nr. 189

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

zemkopības ministram R. Dilbam,

ekonomikas ministram G. Krastam:

Par standarta enerģijas piegādi zemnieku saimniecībām un to iekļaušanu “Lattelekom” individuālo abonentu grupā

1. Lūdzam iepazīstināt mūs ar tiem tiesību aktiem, kas šobrīd nosaka “Latvenergo” atbildību par elektroenerģijas nepiegādi vai neatbilstoša standarta (piem., sprieguma) enerģijas piegādi patērētājiem, t.sk. zemnieku saimniecībām.

2. Kad un kādā veidā valdība risinās jautājumu, lai apmierinātu zemnieku prasības noteikt, ka tās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar piena un olu ražošanu, ir ieskaitāmas “Latvenergo” enerģijas patērētāju 1. kategorijā?

3. Kad un kādā veidā valdība apmierinās zemnieku prasības iekļaut zemnieku saimniecības “Lattelekom” individuālo abonentu grupā?

4. Kas valdībā ir apstiprinājis “Latvenergo” noteiktās likmes par elektroabonentu pieslēgšanu u.c. pakalpojumiem? Kad valdība novērsīs šo likmju absurdi augsto līmeni?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams steidzīgi nodrošināt zemniekiem normālus saimniekošanas apstākļus.

10. Jautājums nr. 190

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

ekonomikas ministram G. Krastam:

Par garantijām, lai namīpašumu denacionalizācijas procesā īpašuma tiesības netiktu atjaunotas cilvēkiem, kam uz īpašumu 1940. gadā bijuši aprobežojumi

1. Kādā veidā namīpašumu denacionalizācijas procesā tiek garantēts, lai īpašuma tiesības netiktu atjaunotas cilvēkiem, kam uz īpašumu 1940. gadā bijuši aprobežojumi (īpašums ir bijis ieķīlāts u.c.)?

2. Kas ir atbildīgs par to, lai īpašuma aprobežojuma esamības fakti katrā konkrētā gadījumā tiktu pārbaudīti?

3. Kā valdība risinās jautājumu par šādu nepamatoti denacionalizētu īpašumu tiesiskā statusa tālāku noteikšanu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams arī denacionalizācijā ievērot taisnīguma principu un aizstāvēt dzīvokļu īrnieku intereses.

11. Jautājums nr. 191

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, E. Grīnbergs, I. Liepa —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

ekonomikas ministram G. Krastam:

Par nepamatoti lielo plānoto “Latvenergo” enerģijas zudumu novērtējumu elektriskajos tīklos

1. Kāpēc valdība ir piekritusi nepamatoti lielajam plānoto “Latvenergo” enerģijas zudumu novērtējumam elektriskajos tīklos?

2. Vai valdība uzskata to par pieļaujamu, ka elektroenerģijas cenas Latvijā lieliem rūpniecības patērētājiem ir jau pārsniegušas Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas līmeni un tuvākajā laikā kļūs praktiski par visaugstākajām Eiropā?

3. Kāpēc valdība ir piekritusi “Latvenergo” uzņēmuma darbinieku algu paaugstināšanai situācijā, kad šis uzņēmums strādā acīmredzami neapmierinoši?

4. Ar ko ir motivēts līdzekļu tēriņa pieaugums 1997. gadā “kvalificētiem juristu pakalpojumiem” par vairāk nekā 1 milj. Ls un gada pārskatu revīzijas izdevumiem par Ls 150 tūkst. jeb 343%?

5. Vai valdība uzskata par pamatotu “Latvenergo” attīstības izdevumu palielinājumu par 200% situācijā, kad papildu līdzekļi jāiegulda arī ilgtermiņa kredīta atmaksai un iedzīvotāju, kā arī citu elektroenerģijas patērētāju maksātspēja ir būtiski ierobežota?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams panākt valstī sabalansētus elektroenerģijas tarifus.

12. Jautājums nr. 192

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa —

izglītības un zinātnes ministram J. Celmiņam:

Par skolēnu apgādi ar mācību grāmatām

1. Vai Jūs uzskatāt par pietiekamu valsts sniegto finansējumu skolām mācību grāmatu iegādei, kas ir 96 santīmi uz 1 skolēnu?

2. Ko ministrija ir darījusi un ko darīs vistuvākajā laikā, lai panāktu situācijas uzlabojumu skolu apgādē ar mācību grāmatām?

3. Kad Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās un īstenos mērķprogrammu skolu apgādei ar mācību grāmatām, ietverot šajā programmā gan mācību grāmatu signāleksemplāru nosūtīšanu uz skolām, gan arī atvieglotu cenu politiku bērnu vecākiem grāmatu iegādei?

4. Kā ministrija risina un ir plānojusi risināt jautājumu par skolu apgādi ar uzziņu literatūru?

5. Kā ministrija atbalsta un kā var atbalstīt skolotāju – praktiķu izstrādāto metodisko un darba materiālu publikāciju?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Situācija ar mācību literatūru daudzās Latvijas skolās ir kritiska.

13. Jautājums nr. 193

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A. Gorbunovam,

ekonomikas ministram G. Krastam:

Par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku

1. Lūdzam sniegt deputātiem informāciju par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku.

2. Kad naudu par saviem īpašuma kompensācijas sertifikātiem saņems politiski represētās personas Latvijas rajonos?

3. Vai valdība ir izskatījusi iespēju sertifikātu apmaksu noformēt pensionāriem kā ikmēneša piemaksu pie pensijas?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams savlaicīgi atbildēt iedzīvotājiem uz to uzdotajiem jautājumiem.

14. Jautājums nr. 194

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, E. Grīnbergs, I. Liepa, J. Kazāks —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

zemkopības ministram R. Dilbam:

Par noteikumiem, kas regulē tehnikas identifikāciju un par lauksaimniecības tehnikas tehnisko gatavību

1. Lūdzam izsniegt deputātiem kopiju no noteikumiem un cenrāža par lauksaimniecības tehnikas tehnisko gatavību, kā arī noteikumiem, kas regulē tehnikas identifikāciju (numura zīmju uzlikšana u.c.).

2. Kas šos noteikumus ir izdevis, un kur tie ir publicēti?

3. Vai, Jūsuprāt, šajos noteikumos minētie tarifi ir pamatoti un samērīgi ar zemnieku maksātspēju?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams steidzami nodrošināt zemniekiem normālas iespējas strādāt.

15. Jautājums nr. 195

Deputāti G. Eniņš, V. Gredzens, A. Naglis, A. Pētersons, L. Ozoliņš —

valsts ieņēmumu valsts ministrei A. Počai:

Par nelegālo kontrabandas preču ieplūšanu Rīgas Centrāltirgū

Kāpēc Rīgas Centrāltirgū un citur joprojām ieplūst nelegālais kontrabandas spirts un cigaretes?

Kādi pretpasākumi tiek veikti un tiks veikti nākotnē, lai Rīgas Centrāltirgū nebūtu šie uzbāzīgie spirta un cigarešu pārdevēji?

16. Jautājums nr. 196

Deputāti G.Valdmanis, A.Rubins, J.Kušnere, J.Mauliņš, L.Stašs, J.Kazāks —

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam:

Par A.Šķēles lomu un amatiem I.Godmaņa un turpmākajās valdībās saistībā ar privatizācijas jautājumiem

1. Kāda bija Jūsu loma un amati Godmaņa valdībā un turpmākajās valdībās saistībā ar privatizācijas jautājumiem?

2. Kuri uzņēmumi tika privatizēti tajā laikā, un kādi bija vai ir Jūsu amati (intereses) šajos uzņēmumos (akcijas, valde u.c.)?

3. Cik lielas prēmijas bija un ir katru gadu Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram un direktoriem, sākot no nodibināšanas?

17. Jautājums nr. 197

Deputāti O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Kušnere, E. Grīnbergs, J. Kazāks —

finansu ministram R. Zīlem,

zemkopības ministram R. Dilbam:

Par akciju sabiedrības “Daugavpils piens” G–24 kredīta parāda piedziņu

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijas Republikas valdība nav pagarinājusi G–24 kredīta atgriešanas laiku akciju sabiedrībai “Daugavpils piens”?

2. Kādu summu valdība gatavojas piedzīt, un kāpēc par parāda piedziņu netika laicīgi informēta pati akciju sabiedrība “Daugavpils piens”?

3. Vai valdība apzinās iespējamās sekas, kas radīsies, iznīcinot otru lielāko piena kombinātu Latvijā?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujams, ka pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā valstī netiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai uzturētu un nostabilizētu Latvijas uzņēmumus, kas nodrošina zemnieku ražotās produkcijas noietu un pārstrādi.

18. Jautājums nr. 198

Deputāti G. Valdmanis, A. Rubins, M. Lujāns, O. Deņisovs, A. Golubovs —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

finansu ministram R. Zīlem:

Cik un kad Latvijai būs jāmaksā par 1000 ERAB akcijām

1. Lūdzam sniegt informāciju par to, cik un kad Latvijai būs jāmaksā par 1000 ERAB akcijām?

2. Kur tas ir paredzēts 1997. gada budžetā, kuru mēs apstiprinājām?

19. Jautājums nr. 199

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, E. Zelgalvis —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

ārlietu ministram V. Birkavam:

Par valdības pasākumiem, lai panāktu Krievijas ievedmuitas samazinājumu Latvijā ražotiem sintētiskiem pavedieniem

Lūdzam paskaidrot, kādi ir Krievijas ievedmuitas tarifi Latvijā ražotiem sintētiskiem pavedieniem, poliamīda tehniskajiem diegiem, slāpekļšķiedrai no poliamīdiem un sintētiskajiem monopavedieniem?

Ko valdība un Ārlietu ministrija ir darījusi, lai panāktu šīs Krievijas ievedmuitas samazinājumu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams panākt maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijā ražotai produkcijai dažādos pasaules tirgus reģionos.

20. Jautājums nr. 200

Deputāti K. Čerāns, E. Grīnbergs, I. Liepa, J. Kazāks, J. Mauliņš —

izglītības un zinātnes ministram J. Celmiņam:

Par izglītības un zinātnes ministrijas politiku attiecībā uz skolu apgādi ar licencētām datorprogrammām

1. Kāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas politika attiecībā uz skolu apgādi ar licencētām datorprogrammām?

2. Vai ministrija ir gatava noorganizēt un īstenot centralizētu licencētas programmatūras iegādi skolām, ņemot vērā, ka šādā veidā programmatūras iegāde tām var iznākt valsts mērogā ievērojami lētāka, kā arī pastāv iespējas sarunām par tālākām atlaidēm?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams iespējami ātri un lēti veikt skolu datorizāciju.

21. Jautājums nr. 201

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, J. Mauliņš —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

īpašu uzdevumu ministram Eiropas Savienības lietās A. Kiršteinam:

Par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības programmā MEDIA II un programmā SAVE

Lūdzam paskaidrot, kāpēc Latvijas līdzdalība Eiropas Savienības programmā MEDIA II (programma audiovizuālās politikas jomā) ir paredzēta, sākot ar 1998. gadu, bet līdzdalība programmā SAVE (programma enerģētikas politikas jomā) tikai ar 1999. gadu?

Vai jūs tiešām uzskatāt, ka audiovizuālās politikas problēmas Latvijā ir svarīgākas par enerģētikas politikas problēmām?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Lēmums par līdzdalību Eiropas Kopienas programmās ietekmē valsts budžeta projekta sastādīšanu.

22. Jautājums nr. 202

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, E. Grīnbergs, E. Zelgalvis, J. Mauliņš —

satiksmes ministram V. Krištopanam:

Par grafikiem, kādā SIA “Lattelekom” veiks visu Latvijas mazpilsētu un lauku rajonu apgādi ar telefoniem

1. Lūdzam informēt mūs par nosacījumiem un izmaksām, saskaņā ar kurām zemnieku saimniecībā var tikt ievilkts telefons.

2. Lūdzam informēt mūs par grafikiem, kādā SIA “Lattelekom” veiks visu Latvijas mazpilsētu un lauku rajonu apgādi ar telefoniem gadījumā, ja tiks saglabāts “Lattelekom” monopolstāvoklis telekomunikāciju pamatpakalpojumu tirgū?

3. Vai šāds perspektīvais plāns uzskatāms par pietiekamu motivāciju šāda monopolstāvokļa saglabāšanai?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešama enerģiska rīcība telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem par saprātīgiem tarifiem.

23. Jautājums nr. 203

Deputāti K. Čerāns, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa, E. Zelgalvis —

izglītības un zinātnes ministram J. Celmiņam:

Par ministrijas pasākumiem, lai panāktu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanus kādai latviešu skolai Daugavpilī

Vai Jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams panākt, lai Daugavpilī kā Latvijas otrajā lielākajā pilsētā būtu skola ar latviešu mācību valodu un valsts ģimnāzijas statusu?

Ko ministrija ir darījusi, un ko tā darīs vistuvākajā laikā, lai panāktu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu kādai latviešu skolai Daugavpilī?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Latviešu valodas pozīciju nostiprināšana Daugavpilī ir ļoti būtiska.

24. Jautājums nr. 204

Deputāti J. Kušnere, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa, E. Zelgalvis —

izglītības un zinātnes ministram J. Celmiņa kungam:

Par vienotu mācību programmu poļu skolām Latvijā

Pašreiz Latvijā ir sešas poļu skolas. Četras Latgalē un divas Rīgā. Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pēc kādām programmām notiek mācības poļu skolās Latvijā? Kur tās tiek apstiprinātas?

2. Vai šīs programmas ir saskaņotas Polijas Izglītības ministrijā un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī?

3. Pēc kādiem mācību līdzekļiem un kādā valodā šajās skolās tiek pasniegta Latvijas vēsture un ģeogrāfija?

Steidzama jautājuma motivācija:

Pašreiz Latvijas poļu skolās valda zināms apjukums. Katra no tām skolēnus māca pēc savas izpratnes un iespējām. Problēma ir tā, ka nav vienotu programmu, kā arī prasību par valodu lietošanas kārtību dažādos mācību priekšmetos.

25. Jautājums nr. 205

Deputāti J. Kušnere, K. Čerāns, E. Grīnbergs, I. Liepa, J. Mauliņš —

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A. Gorbunova kungam:

Par pašvaldību lēmumiem paaugstināt vecāku maksas bērnudārzos

Sakarā ar to, ka valdība ir veiksmīgi tikusi vaļā no bērnudārziem, nododot tos pašvaldībām, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc pašvaldības pieņem lēmumus par vecāku maksas paaugstināšanu bērnudārzos? Vai tas nozīmē to, ka, pašvaldībām nododot šīs funkcijas, netika paredzēts arī attiecīgs finansējums valsts budžetā?

2. Kas un kādā kārtībā piešķirs kompensācijas maznodrošinātajiem vecākiem, kad celsies maksas par bērnudārziem, lai kompensētu radušos maksas starpību?

Steidzama jautājuma motivācija:

Vecāku maksas paaugstināšanas sekas būs bērnu skaita samazināšanās bērnudārzos, bērnudārzu slēgšana, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmēs bērnu attīstību, sagatavošanos skolai, kā arī normālu ikdienišķu bērnu vajadzību apmierināšanu (ēšana, mācības u.c.).

26. Jautājums nr. 206

Deputāti E. Grīnbergs, E. Zelgalvis, J. Mauliņš, J. Kušnere, O. Kostanda —

Ministru prezidentam A. Šķēlem,

finansu ministram R. Zīlem:

Kad tiks uzsākta kompensāciju izmaksa par selekcijas un izmēģinājumu staciju darbības nodrošināšanai paturētajām mantiskajām pajām, un kāds būs šo izmaksu realizācijas mehānisms

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Kolektivizācijas laikos dibinātām kopsaimniecībām likvidējoties, mantiskās pajas tika izmaksātas jau deviņdesmito gadu sākumā, bet to paju īpašniekiem, kuru kopsaimniecības tika pievienotas selekcijas un izmēģinājumu stacijām, kompensācijas joprojām nav izmaksātas, lai gan valdība to solīja 1996. gada sākumā.

1. Kad reāli tiks uzsākta kompensāciju izmaksa par selekcijas un izmēģinājumu staciju darbības nodrošināšanai paturētajām mantiskajām pajām, kāds būs šo izmaksu realizācijas mehānisms?

2. Cik liela ir šo izmaksu summa, kas nepieciešama no valsts budžeta katrai selekcijas un izmēģinājumu stacijai atsevišķi?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Šie jautājumi skar uzsāktā valsts budžeta projekta sastādīšanu 1998. gadam.