informācija

Triju Zvaigžņu ordeņa gaismā — Latvijas lauksaimnieki

Vakar, 24. aprīlī, Zemkopības ministrijā bija ļoti saviļņojošs brīdis — Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšana. Triju Zvaigžņu ordeņa dome ar šo augsto apbalvojumu nolēma atzinīgi novērtēt septiņu lauksaimnieku darbu par nopelniem Latvijas labā. Apbalvojumus svinīgi pasniedza zemkopības ministrs Roberts Dilba. Viņš uzrunāja visus sapulcējušos:

— Godājamie lauksaimnieki, kurus šodien suminām, godājamie apsveicēji!

Mums šodien ministrijā ir liels gods un liels pienākums sveikt jūs mūsu valsts lielā apbalvojuma brīdī! Lai cik sarežģīti notiek visi procesi valstī, tajā skaitā arī laukos, īstie darbarūķi, īstie Latvijas attīstības virzītāji esat jūs. Ar jūsu darbu — ar jūsu galveno pienākumu, ko jūs darāt valsts labā, — jūs esat daudz devuši mūsu lauksaimniecībai. Šodien mēs gribam jūs sveikt! Protams, īsā laika sprīdī nevar pateikt visu to, kā jūs esat strādājuši, ko jūs esat darījuši un kā dzīvojuši. Bet cauri visam var redzēt jūsu darbu un, kas ir pats svarīgākais, pats vērtīgākais, darba mīlestību. Tā ir lieta, kas nezaudē vērtību nedz grūtos, nedz vieglos laikos. Tādēļ visas Zemkopības ministrijas vārdā, daudzu jo daudzu lauksaimnieku un valsts iedzīvotāju vārdā, valdības un Valsts prezidenta vārdā gribu pateikt jums lielu paldies par darbu, kas darīts Latvijas labā. Gribu novēlēt, lai jums būtu veselība, izturība un lai arī turpmāk jūs būtu aktīvi savā darbā!

Jānis Auseklis, agronoms,

apbalvots ar V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni

Lūk, ko par Jāni Ausekli teica apsveicēji: “Nāk prātā, ka pirms 36 gadiem ļoti populārs visā Latvijā bija zālāju un ganību speciālists — Auseklis. Viņš bieži runāja pa radio, un bija liela vēlēšanās viņu kaut reizi redzēt. Sešdesmito gadu sākumā notika seminārs Skrīveros, un tajā Ausekļa kungs rādīja, kā jāierīko ganības, kā jāaudzē zālāju sēkla. Un tad mēs nodomājām, ka Auseklis ir viens gudrs vīrs un kāpēc viņam nav doktora grāda.

Un nu jāatceras laiks, kad tika atjaunota Agronomu biedrība — 1988. gadā. Vēl līdz šim brīdim Jānis Auseklis vada Agronomu biedrību, neļauj agronomiem izklīst, un viņa autoritāte lauksaimnieku un it īpaši agronomu vidū visu laiku ir bijusi virsotnē, tā nav mazinājusies. Tādēļ Jāni Ausekli droši var saukt par dubultu doktoru — gan Agronomu biedrībā, gan arī savā profesijā. Vēlēsim viņam stipru veselību un spēku, arī turpmāk saliedējot Latvijas agronomu kolektīvu!”

Vladislavs Čulčs, siera meistars,

apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (sudraba) goda zīmi

Apsveicēji par viņu:”Vladislavs Čulčs,Trikātas pienotavas siera meistars, ir dzimis Ludzas rajonā, mācījies vietējā skolā, tad apguvis zināšanas Rēzeknes lauksaimniecības un piensaimniecības skolā Rēzeknē. Strādājis gan par piena pārraugu Ilūkstē, tad Vandzenē bijis piensaimnieks un no 1947. gada strādā Trikātā par siera meistaru. Tātad — pilni 50 gadi no bagātā darba mūža pavadīti Trikātā, radot lieliskus piena produktus. Viņš ir piedalījies 14 siera šķirņu izveidošanā. Pēdējā izveidotā šķirne, ko var saukt par lielu sasniegumu un ko jau var baudīt arī pircēji Rīgā, ir pēc senas franču receptes, atjaunojot senu, sarežģītu tehnoloģiju, gatavotais Trikātas “Rokforas” siers. Tas ir lielisks, pikants produkts, kas ir Latvijas veikalos.

Šī darba enerģija, zinātnieka pacietība un nemitīgā pašizglītošanās, kas ir Vladislavam Čulčam, ir apbrīnas vērta. Vēlam viņam to nezaudēt arī turpmāk!”

Anna Salmane, lauksaimniece,

apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zelta) goda zīmi

Apsveicēji par viņu:”Anna Salmane ir pagājušā gada konkursa “Sējējs” balvas laureāte, zemniece no Raunas pagasta, Viesuļu fermas īpašniece. Annas kundze gan ir no Latgales puses, bet jau 29 gadus mēs viņu saucam, un viņa pati sevi uzskata par cēsinieci. Visu šo laiku viņa ir strādājusi lauksaimniecībā, un 1977. gadā viņa sāka strādāt par brigadieri fermā “Viesuļi”. Un šo fermu viņa arī, saņemot dūšu, 1992. gadā privatizēja. Ir jāatzīmē lielie panākumi gan viņas darbā, gan arī darba rezultātos. Viņa kopā ar abiem dēliem kopj 57 slaucamās govis un ganāmpulku, kas ir daudz lielāks. Cēsu rajonā nav otra tāda ganāmpulka, kas būtu tik izkopts šķirnes ziņā. Protams, zemnieku saimniecības izveidošana nav vienīgais darbs, ko viņa savā mūžā veikusi. Annas kundze ir izaudzinājusi un arī turpina audzināt divus krietnus dēlus, kas šobrīd viņai palīdz zemnieku saimniecībā. Mēs viņu sveicam ar šo godam nopelnīto apbalvojumu!”

Arnolds Dzirne, veterinārārsts,

apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (sudraba) goda zīmi

Apsveicēji par viņu:”Rīgas rajona veterinārajai pārvaldei ir liels gods, ka šo augsto apbalvojumu saņem tieši šīs iestādes darbinieks — Arnolds Dzirne. Viņš ir viens no vecajiem speciālistiem, kas joprojām turpina aktīvu darbu un piedalās aktuālu jautājumu risināšanā. Viņš laikam ir vienīgais Latvijas veterinārārsts, kurš ir dzimis tik ārkārtīgi zīmīgā dienā — 1918. gada 18. novembrī. Tas viņam dzīvē ir radījis ne vienu vien sarežģījumu. Ir bijusi gara un smaga darba dzīve, sarežģītas kolīzijas, līdz Latvija atguva savu neatkarību. Tas ir ārkārtīgi liels pagodinājums — saņemt šo augsto Latvijas apbalvojumu, un mēs vēlam Arnoldam Dzirnem arī turpināt darboties tikpat enerģiski un aktīvi, būt tikpat atsaucīgam un prasīgam un kaldināt mūsu profesijas spožumu arī turpmāk!”

Gatis Galviņš,

lauksaimnieks,

apbalvots ar Triju Zvaigžņu

ordeņa II pakāpes (sudraba)

goda zīmi

Apsveicēji par viņu:”Zemes kopšana nav vienkāršs vienas dienas darbs. Tas ir mūža darbs. Galviņa kungs ir šī mūža darba pildīšanas paraugs. Viņš ir rūpējies par zemes aizsargāšanu, nodošanu tālākām paaudzēm.Viņš ir paraugs tam, kā jāpūlas konkrēta mērķa sasniegšanā. Šodien Gatis Galviņš ir Valsts augu aizsardzības stacijas direktors, un viņa vadībā ir izveidots šis dienests, izstrādāta attiecīgā likumdošana — radīts augu aizsardzības likums, un Latvija šajā jomā ir iekļauta pasaules apritē. Novēlam viņam arī turpmāk daudz spēka un veselības, turpinot iesāktos darbus.”

Arvīds Pēteris Kalējs,

lauksaimnieks,

apbalvots ar Triju Zvaigžņu

ordeņa II pakāpes (sudraba)

goda zīmi

Apsveicēji par viņu: “Arvīds Pēteris Kalējs dzimis Madonas pusē, Sarkaņu pagastā, pēc agronoma diploma iegūšanas sāka strādā Rīgas pilsētas Zemes dienestā. Tad ilgu laiku kopa zemi Mārupes pusē, un darba mūžs saistījās arī ar Salaspils Botānisko dārzu. Sākoties atmodas laikam, Kalēja kungs aktīvi piedalās studentu korporācijas “Tālavija” atjaunošanā un svarīgu darbu veic arī Latvijas Zemnieku savienības darbības atjaunošanā. Arvīda Kalēja rokās zaļais karogs bija 1990. gada vasarā, kad Zemnieku savienība atsāka savu darbību Latvijā. Vēlēsim šim Latvijas ozolam vēl ilgus mūža gadus un daudz labu darbu savas dzimtenes Latvijas labā!”

Jānis Vaļko,

lauksaimnieks,

apbalvots ar Triju Zvaigžņu

ordeņa II pakāpes (sudraba)

goda zīmi

Apsveicēji par viņu:”Saldus rajona paju sabiedrības “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļķo ir jaunā stila vadītājs. Viņš ir pierādījis, ka var un arī prot to darīt. Arī šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos viņš ir izveidojis sabiedrību, kas spēj attīstīt lielražošanu. Viņa vadībā paju sabiedrība apsaimnieko vairāk nekā 4100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir ļoti labi sasniegumi gan lopkopībā, gan augkopībā. Taču pats galvenais — saimniecība dod darbu 350 strādājošajiem, un Pampāļu iedzīvotāji dzīvo salīdzinoši normālos apstākļos. Paldies par paveikto un sveicam ar šo augsto apbalvojumu!”

Pēc labajiem vārdiem, ziediem, apsveikumiem tagad jau Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris Jānis Auseklis visu godināto lauksaimnieku vārdā teica:

— Šī balva jau nav viena cilvēka personīgais darbs. Mēs visi esam strādājuši katrs savā kolektīvā un vienā lielā lauksaimnieku kolektīvā. Mēs apzināmies, ka šie apbalvojumi, ko šodien saņēmām, ir atzinība visai Latvijas lauksaimnieku saimei. Tie cilvēki, kuru matos jau ir sudraba stīgas, ne vienmēr ir varējuši strādāt tādos apstākļos, kādos būtu vēlējušies. Ir nācies pildīt dažnedažādus uzdevumus, šad tad arī nepatīkamus. Bet visi ir strādājuši ar domu, lai Latvijas zeme zeltu un plauktu. Ieklausīsimies vārdos, ko teicis Latvijas prezidents, agronomijas doktors Kārlis Ulmanis: “Zeme ir tēvzeme. Kopt to nozīmē — kalpot dzimtenei.” Tas ir mudinājums mums, visiem lauksaimniekiem. Paldies!

Šajā saviļņojošajā brīdī starp sarunām ar pacilātajiem lauku cilvēkiem zemkopības ministrs Roberts Dilba neliedza atbildes arī uz dažiem “Latvijas Vēstneša” jautājumiem.

— Vai šī ir pirmā reize, kad Latvijas lauksaimnieki saņem šādus augstus apbalvojumus?

— Šī ir pirmā nopietnā lauksaimnieku tik lielā skaitā apbalvošanas reize ar Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmēm, kaut gan iepriekš arī lauku cilvēki ir tikuši godināti šādā pašā sakarā.

— Domāju, ka jums bija patīkami šos apbalvojumus pasniegt...

— Jā, to darīt man bija ļoti patīkami. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tā bija arī Zemkopības ministrijas iniciatīva — apbalvot tos, kas ir laukos bijuši īstie darbarūķi. Viņu darbu reti novērtē, un tādēļ šis ir īpaši svinīgs un skaists brīdis. Mēs nespējam materiāli pietiekami balstīt mūsu lauksaimniekus, tādēļ tas jādara morāli tik, cik vien iespējams.

— Līdz šim vienmēr tik augsti apbalvojumi tikuši pasniegti Valsts prezidenta pilī un to darīja Valsts prezidents. Kādēļ šoreiz, kaut arī tas ir ļoti patīkami, to darāt jūs — šeit, Zemkopības ministrijā?

— Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmums jau bija pirms kāda laika, bet pasniegšanas ceremonijas nebija. Mēs sākām interesēties un teicām, ka esam gatavi apbalvojumus pasniegt. Tādēļ arī mēs šo ceremoniju organizējām. Šis brīdis ir ļoti jauks, taču to, kādēļ tas nenotika pilī, neesmu tiesīgs komentēt.

— Paldies par sarunu un šiem jaukajiem mirkļiem kopā ar mūsu lauku cilvēkiem!

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

"Rīgā — Franču teātra festivāls"

Rīga uz trim dienām ir kļuvusi par franciski runājošu jauniešu satikšanās vietu, jo no 24. līdz 27. aprīlim galvaspilsētā notiek starptautiskais franču teātra festivāls “Francoscēne III”. Šāds teātra festivāls notiek tikai trešo reizi. Pirmais notika Zviedrijā pirms diviem gadiem, bet pērn jaunieši tikās Somijā. “Francoscēne III” festivālā var piedalīties tās Ziemeļvalstu skolas, kurās skolēniem tiek piedāvāta iespēja mācīties franču valodu. Šogad ar franču valodā iestudētajām teātra izrādēm piedalās skolēni no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas.

Somiju festivālā pārstāv Helsinku teātra skola ar izrādi “Muciņa”, Helsinku starptautiskā skola ar Žana Tardjo izrādi “Pūlis dzīvoklī” un Helsinku franču licejs ar Renē de Obaldijas izrādi “Izlaiduma klase”. Zviedrija šajā festivālā piedalās ar izrādi “Attiecības”, kuru spēlēs Gēteborgas ģimnāzijas skolēni, un Stokholmas franču skolas spēlēto Andrē de Lorda izrādi “Nakts cilvēks”, bet igauņu jaunieši no Dekarta Tartu liceja uzstāsies ar mūsdienu franču literāro kompozīciju “Verdikts”. Savukārt Latviju pārstāv un saimnieku lomā iejūtas Rīgas franču licejs ar izrādēm “Monmartras kafejnīcā”, “Vecmāmiņu noslēpums” un “Žans Luks”, kā arī Rīgas 40. vidusskola ar Kurtelīna “Skečiem” un lugu “Zirneklis šampanietī”. Teātra festivālam piedāvātās izrādes var noskatīties Rīgas Jaunajā teātrī un Rīgas franču licejā.

Laura Grīnberga,

“LV” korespondente

"Ventspilī — vācu kultūras dienas"

25.aprīlī Ventspils Mākslas un vēstures muzejā sākas Vācijas kultūras dienas. Sarīkojumu atklās Vācijas vēstnieks Dr.Horsts Veizels un Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš.

Pasākumu sadarbībā ar Ventspils pilsētu rīko Vācijas vēstniecība un Gētes institūts. Programmā liela uzmanība veltīta izcilajam vācu dzejniekam Henriham Heinem, kura 200.dzimšanas dienu pieminam šogad, kā arī tēmai “Pilsētas plānojums”. Šīm tēmām ir veltīta Frankfurtes grāmatu gadatirgus rīkotāja sastādītā grāmatu ekspozīcija “Baltijas grāmatu gadatirgum '97". Ekspozīcijā ietilpst 900 darbi, kā arī lekcijas, filmas, plakātu izstāde, koncerts un radošā darbnīca arhitektiem, pilsētplānotājiem un pieminekļu aizsardzības speciālistiem. Muzikālā sarīkojumā “Rīgas fokstrots” mūzikas, video un dzejoļu kolāža iepazīstinās Ventspils publiku ar Rīgā dzimušo daudzpusīgo talantu Heincu Erhardu. Gētes institūts parādīs četras vācu mākslas filmas, tostarp Vima Vendersa, Zenkes Vortmana un Rainera Vernera Fasbindera darbus. Ventspils vācu valodas skolotājiem būs iespēja piedalīties kvalifikācijas celšanas seminārā.

VFR vēstniecība

Kronvaldu Ata atgådinåjumi

16.aprīlī Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritumi” un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs rīkoja izcilā jaunlatvieša Kronvaldu Ata 160. dzimšanas dienai veltītu literāri muzikālu vakaru.

Sarīkojumu vadīja kultūrvēsturnieks Romāns Pussars, kuplināja vīru koris “Tēvzeme” un flautiste Līga Strade ar meitu vijoļklases audzēkni. Vakaru ievadīja dziesma “Pie tēvu zemes dārgās turies klāt”.

Tagad, kad latvieši garajos nebrīves gados tik daudz ir zaudējuši no sava garīgā potenciāla, Kronvaldu Ata cīņas jēga par latviešu nacionālās pašapziņas attīstību ir tikpat aktuāla kā tolaik.

Balstīdamies uz lietuviešu valodas studijām, Kronvaldu Atis turpināja Jura Alunāna valodnieka darbu, veikdams valodas tīrīšanu un bagātināšanu, kuplinādams latviešu valodu ar jauniem vārdiem.

Kronvaldu Atis pamatoja latviešu nacionālo ideju, formulējot latviešu pienākumus un tiesības, un ar savu darbību aktivizēja latviešu inteliģenci. Visiem apspiedējiem mūsu nacionālā pašapziņa bijusi kā dadzis acīs, tāpēc viņi vienmēr centušies mūs pārtautot.

Šodien mēs no brīvās pasaules esam iemācījušies daudz ārišķību. Rīgā arvien vairāk mīt cilvēku bez dzimtenes sajūtas, viņi saindē arī latvisko vidi — aug kosmopolītu paaudze.

Jaunlatviešu laiks deva mūsu tautai trīs svētumus:

— mūsu valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”,

— sarkanbaltsarkano karogu,

— dziesmusvētkus.

Šodien mums jāprot tos nosargāt. Romāna Pussara atgādinātais izraisīja gandarījumu par mūsu tautas gara vērtībām un to aizstāvi dižo jaunlatvieti Kronvaldu Ati, kurš parādīja, kādam jābūt īstam tautas līderim. Vakars beidzās ar kopīgi dziedātu dziesmu “Svēts mantojums”.

Gunārs Freibergs,

“LV” korespondents