Iesniegumi

Par deputāta G.Valdmaņa tiesībām piedalīties Saeimas sēdēs

Patstāvīgs priekšlikums

Saeimas priekšsēdētājam A.Čepāņa kungam

Lūdzam atjaunot deputāta Gundara Valdmaņa tiesības piedalīties Saeimas sēdēs ar š.g.24.aprīli.

Deputāti: Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons,

Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs,

Imants Liepa, Leonards Stašs, Andris Saulītis,

1997.gada 17.aprīlī Jānis Strods, Jānis Kazāks, Elmārs Zelgalvis

Par pretrunu starp Valdību veidojošo frakciju un Ministru prezidenta vienošanos un rīcību

Sadarbības padomei

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izsaka protestu sakarā ar to, ka Sadarbības padomē lēmumi par O.Brūvera kandidatūras virzīšanu Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatam un par kandidatūrām Vērtspapīru tirgus komisijai pieņemti pretrunā ar “Valdību veidojošo frakciju un Ministru prezidenta vienošanos par valdības izveidošanu un sadarbības kārtību”, kas nosaka, ka:

“Lēmums Sadarbības padomē ir pieņemts, ja to atbalsta visas valdību veidojošās frakcijas, vai arī, ja to atbalsta Ministru prezidents un par to balso ne mazāk kā četras frakcijas, kas pārstāv ne mazāk kā trīs piektdaļas no valdību veidojošo frakciju deputātu kopskaita.”

Neviens no minētajiem lēmumiem nav pieņemts saskaņā ar šo dokumentu, līdz ar to tie pēc būtības nav izskatāmi Ministru kabinetā un Saeimā.

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšsēdētājs J.Straume

1997. gada 16. aprīlī

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Saeimas dok.nr.2482)

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija izskatīja deputātu L.Kuprijanovas, J.Lagzdiņa, J.Mauliņa, R.Leitenas un A.Rugātes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””(reģ.nr.687; dok.nr.2361), kas nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, un konstatēja, ka likumprojekts nav konceptuāli atbalstāms šādu apsvērumu dēļ:

1. Lai gan likumprojekta mērķis ir aizsargāt trūcīgās ģimenes, kurām ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, no izlikšanas no tādas dzīvojamās telpas, kas nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, tomēr likumprojektā ietvertais priekšlikums tajā pašā laikā nestimulē šādu dzīvokļu īrnieku pāriešanu uz citiem, lētākiem dzīvokļiem. Turklāt ne katra ģimene ar trīs vai vairāk nepilngadīgiem bērniem uzskatāma par maznodrošinātu.

2. Pašvaldībām netiek dots pamats, piemērojot likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, piešķirt minētajām ģimenēm citu, piemērotāku dzīvojamo telpu. Tieši pretēji, likumprojekts vērsts uz to, lai uz namīpašnieku rēķina atrisinātu pašvaldībām ar likumu uzlikto pienākumu, un tas vēl vairāk ierobežo īpašnieka tiesības iegūt paša vajadzībām dzīvojamo telpu sev piederošā mājā.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

Atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms, un aicināt Saeimu to noraidīt.

Ar cieņu —

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Ruta Marjaša

1997.gada 15.aprīlī.

Par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Saeimas dok.nr.2472)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

iesniegts (10.04.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem.”

2. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas, kuras vēlas repatriēties un kuras iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsoņi, saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” iesniedz minētajā likumā noteiktos dokumentus Repatriācijas centrā vai Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās attiecīgajā valstī, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.”;

izslēgt trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu.

3. 13.pantā:

izteikt otro punktu šādā redakcijā:

“2) reģistrē iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas uzturēšanās atļaujas repatriantiem, kuri nav Latvijas pilsoņi un viņu bērniem;”;

papildinbāt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Repatrianta laulātais saņem uzturēšanās atļauju saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.”.

4. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants viena gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir griezies Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.”;

izslēgt pirmās daļas trešo punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2) Materiālo palīdzību repatriantiem īpašos gadījumos piešķir Repatriācijas centrs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

5. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments” ar vārdiem “Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde” attiecīgajā locījumā.

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” (Saeimas dok.nr.2453)

Saeimas deputātu grupas (A.Bartaševičs,

M.Lujāns, J.Jurkāns, L.Stašs, V.Dozorcevs)

iesniegts (03.04.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Latvijas Republikas Izglītības likumā šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.

Valsts valodas apguve ir obligāta visās Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajās mācību iestādēs neatkarīgi no šo iestāžu mācībvalodas un resorpakļautības.

Vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmens.”

2. 14.pantā svītrot vārdus: “ar valsts mācībvalodu”.

3. 69.pantā svītrot vārdus: “un kuri tur maksā nodokļus,”.

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas

vēlēšanu likumā” (Saeimas dok.nr.2503)

Saeimas deputātu grupas (M.Grīnblats,

A.Panteļējevs, Z.Čevers, J.Straume, A.Jirgens)

iesniegts (17.04.1997.) Saeimas izskatīšanai

1. Papildināt likuma 9.pantu ar piekto un sesto daļu:

“(5) Kandidātu sarakstu var iesniegt tās šī panta pirmajā daļā minētās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējušās ne vēlāk kā trīs gadus pirms Saeimas vēlēšanām.

(6) Šī panta piektā daļa neattiecas uz politiskajām organizācijām (partijām), kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām likumā noteiktā kārtībā reģistrētām politiskām organizācijām (partijām).”

2. Papildināt likuma 38.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita” ar vārdiem “ja tos iesniegušas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, un mazāk par septiņiem procentiem no nodoto balsu kopskaita, ja tos iesniegušas divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi” un tālāk kā tekstā.

3. Papildināt likuma 41.pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu:

“(2) Ievēlētais Saeimas deputāts pēc Saeimas lēmuma zaudē savu mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts, arī tad, ja viņš izstājas, tiek izslēgts no frakcijas vai neiestājas frakcijā, kuru veido attiecīgā kandidātu saraksta deputāti, un ja mandāta atņemšanu ierosina sarakstu iesniegušās politiskās organizācijas (partijas) lēmējinstitūcija vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas, kuras pilnvarojušas likuma 10.panta piektajā daļā minēto personu, kas parakstījusi attiecīgo kandidātu sarakstu.

(3) Ja kandidātu sarakstu iesniegušas divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), tad ierosinājums mandāta atņemšanai nepieciešams no visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūcijām.

(4) Par izstāšanos no frakcijas netiek uzskatīts gadījums, kad izveidojas jaunas frakcijas:

1) sadaloties divu vai vairāku politisko organizāciju (partiju) kopīgi iesniegta saraksta izveidotai frakcijai, ja par to lemj un Saeimas Prezidijam paziņo attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūcijas;

2) izveidojas jauna frakcija, apvienojoties divu vai vairāku kandidātu sarakstu izveidotām frakcijām, ja par to lemj un Saeimas Prezidijam paziņo attiecīgo kandidātu sarakstu iesniegušo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūcijas.

(5) Abos iepriekšminētajos gadījumos deputāts pēc Saeimas lēmuma tomēr zaudē mandātu, ja neiestājas frakcijā, kura izveidojas apvienošanās rezultātā, un ja mandāta atņemšanu ierosina kandidātu sarakstu iesniegušās politiskās organizācijas (partijas) lēmējinstitūcija vai ja neiestājas tajā no frakcijām, kuru pēc frakcijas sadalīšanās izveido tās politiskās organizācijas (partijas) deputāti, kura šo deputāta kandidātu bija ieteikusi apvienotajā sarakstā, un ja attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) lēmējinstitūcija ir ierosinājusi mandāta atņemšanu.

(6) Ja politiskā organizācija (partija) pašlikvidējas vai tiek likvidēta likumdošanā noteiktā kārtībā, tad deputāta mandātu zaudē visi no attiecīgā kandidātu saraksta ievēlētie deputāti neatkarīgi no tā, vai viņi veido atsevišķu frakciju vai daļu no frakcijas. Šajā gadījumā šā likuma 38.panta kārtībā nosakāms, no kuriem kandidātu sarakstiem ņemami nākamie deputāti.”

4. Papildināt Pārejas noteikumus ar 3.un 4.punktu:

“3. Šī likuma 9.panta piektā daļa stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

Līdz 2001.gada 1.janvārim spēkā ir norma, ka kandidātu sarakstus var iesniegt tās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējušās ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Šī punkta otrās daļas norma neattiecas uz politiskajām organizācijām (partijām), kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām likumā noteiktā kārtībā reģistrētām politiskām organizācijām (partijām).

4. Šī likuma 41.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā ar 1998.gada 1.novembri.”

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas

Kārtības rullī” (Saeimas dok.nr.2504)

Saeimas deputātu grupas (M.Grīnblats,

A.Panteļējevs, Z.Čevers, J.Straume, A.Jirgens)

iesniegts (17.04.1997.) Saeimas izskatīšanai

1. Papildināt likuma 18.pantu ar trešo daļu:

“Saeima lemj par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva tuvākajā kārtējā sēdē pēc Mandātu un iesniegumu komisijas atzinuma saņemšanas, ja attiecīgā deputāta lietas izskatīšanu Saeimas Vēlēšanu likuma 41.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas minētajos gadījumos un kārtībā ir ierosinājusi politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija, bet 41.panta sestajā daļā minētajos gadījumos Tieslietu ministrija.”

2. Papildināt likuma 179.pantu ar trešo daļu:

“Mandātu un iesniegumu komisija tuvākajā sēdē izskata politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas ierosinājumu par Saeimas deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, ja tas attiecas uz Saeimas Vēlēšanu likuma 41.panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem gadījumiem, vai Tieslietu ministrijas ierosinājumu, ja tas attiecas uz Saeimas Vēlēšanu likuma 41.panta sestajā daļā minētajiem gadījumiem, un iesniedz atbilstošu atzinumu Saeimai.”

Par likumprojektu

“Grozījums Pilsonības likumā” (Saeimas dok.nr.2352)

Iesniedz Saeimas Izglītības, kultūras

un zinātnes komisija (13.03.1997.)

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, Nr.17; Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr.44; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, Nr.8) šādu grozījumu:

Izteikt likuma 13.panta 5. un 6.daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu var uzņemt Latvijas pilsonībā ārpus kārtas pēc Valsts prezidenta ierosinājuma ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā. Uzņemot personu pilsonībā ārpus kārtas, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 7.punktu) noteikumi. Ja ārpus kārtas pilsonībā tiek uzņemts bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), uz to netiek attiecināti arī 12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumi.

(6) Persona, kura tiek uzņemta pilsonībā ārpus kārtas, iesniedz Valsts prezidentam iesniegumu uzņemt to pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz to būtu attiecināms kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem ierobežojumiem.”

Par likumprojektu

“Grozījumi “Pilsonības likumā”” (Saeimas dok.nr.2359)

Iesniedz Saeimas frakcija “Sociālistiskā partija—Līdztiesība”,

deputāti A.Golubovs, M.Lujāns, M.Bekasovs, A.Bartaševičs,O.Deņisovs

Katra valsts tiecas saliedēt savu sabiedrību, šobrīd Latvijā viskrasākā nošķirtība sabiedrībā ir starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Pašreiz spēkā esošajā Pilsonības likumā ir ietverts īpaši Latvijai ļoti būtisks princips par apatrisma samazināšanu valstī, respektīvi, tas ir vērsts uz nepilsoņu (30% valstī) skaita samazināšanu. Taču joprojām stāvoklis valstī ir neapmierinošs un tālu no Eiropas Savienības standartiem. Bez šaubām, nepieciešams paātrināt naturalizācijas procesu valstī un palielināt to iedzīvotāju skaitu, kurus likums atzīst par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tādējādi likumprojektā paredzēts izslēgt pantu par ārpus kārtas naturalizāciju un pantu, kas nosaka secību, kādā tiek izskatīti personu pieteikumi, jo, kā rāda statistika, iedzīvotāju aktivitāte pilsonības iegūšanā ir niecīga (no 704345 nepilsonības pretendentiem uz 01.07.1996.pilsonība piešķirta tikai 3016 personām), tāpēc nepieciešama dot iespēju naturalizēties visiem atbilstošajiem pretendentiem. Tāpat likumprojekts paredz par pilsoņiem atzīt bērnus, kuru vecāki ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, un pilsoņu laulātos, ja laulībā nodzīvojuši vismaz piecus gadus. Lai mazinātu noslogotību valodas pārbaudes komisijai, ierosināts no valsts valodas pārbaudes eksāmena atbrīvot tās personas, kas uzrāda Valsts valodas inspekcijas izdotās apliecības, kuras izdotas atbilstoši valodas zināšanu augstākajai pakāpei.

Līdz ar to ierosinām:

Izdarīt Pilsonības likumā šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“bērni, kuri dzimuši Latvijā un kuru vecāki viņu dzimšanas brīdī ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un to pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā. Vecāki savstarpēji vienojas par bērna pilsonību.”

Uzskatīt 5.punktu par 6.punktu.

2. Papildināt 2.panta 1.punktu ar 4.apakšpunkta šādā redakcijā:

“personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un vismaz piecus gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni. Šis pants piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā (Latvijas pilsoņa) nāvi.”

3. Izslēgt 13.pantu.

4. Izslēgt 14.pantu.

5. Papildināt 21.pantu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“personas, kuras uzrāda noteiktajā kārtībā Valsts valodas inspekcijas izdotās apliecības, kuras izdotas atbilstoši valodas zināšanu augstākajai pakāpei.”

Uzskatīt 2.punktu par 3.punktu un 3.punktu par 4.punktu.

Par likumprojektu

“Grozījums Pilsonības likumā” (Saeimas dok.nr.2511)

Saeimas deputātu grupas (A.Rubins, P.Kļaviņš, O.Brūvers,

I.Daudišs, J.Jurkāns, G.Valdmanis, O.Deņisovs, J.Ādamsons,

A.Saulītis, J.Strods, L.Kuprijanova, I.Liepa)

iesniegts (17.04.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1995, 8.nr.; 1997, 5.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 2.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“personas, kuras dzimušas Latvijā, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un ieguvušas augstāko izglītību Latvijas augstākajās mācību iestādēs, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi.”

Par likumprojektu “Grozījumi

Satversmes tiesas likumā” (Saeimas dok.nr.2358)

Iesniedz Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisija (13.03.1997.)

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “ar likumu uz to pilnvarots ministrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru kabineta pilnvarotais ministrs” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus “viena trešdaļa Saeimas deputātu” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “desmit Saeimas deputāti” (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 16.panta 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) pašvaldības domes (padomes) lēmumu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

8) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) lēmumu”.

4. Izteikt 17.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemtos lēmumus (16.panta 8.punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).”

5. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“ 17.1 pants. Tiesību normu oficiālā iztulkošana

(1) Satversmes tiesa dod Satversmes un citu likumu normu oficiālu iztulkojumu.

(2) Tiesības iesniegt iesniegumu par Satversmes normas oficiālu iztulkojumu ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā desmit Saeimas deputātiem;

3) Ministru kabinetam;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram.

(3) Tiesības iesniegt iesniegumu par likuma normas oficiālu iztulkojumu ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Ministru kabinetam;

3) Augstākās tiesas plēnumam;

4) ģenerālprokuroram;

5) pašvaldības domei (padomei).”

6. Papildināt likumu ar III A nodaļu šādā redakcijā:

“III A nodaļa. Kārtība, kādā tiek dots Satversmes

un citu likumu oficiāls iztulkojums

33.1pants. Iesniegums

(1) Iesniegums par Satversmes vai likuma normas oficiālu iztulkošanu (turpmāk — iesniegums) Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā.

Iesniegumā jānorāda:

1) iesniedzējs;

2) iztulkojamā tiesību norma (normas);

3) iesnieguma juridiskais pamatojums.

(2) Iesniegumu paraksta tā iesniedzējs. Ja iesniegumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs. Ja iesniegumu iesniedz ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti, to paraksta katrs no šiem deputātiem.

(3) Iesniegumam pievieno:

1) koleģiālās institūcijas lēmumu, ja iesniegumu iesniedz koleģiāla institūcija;

2) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami tiesību normas iztulkošanai.

33.2pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Iztulkojums dodams trīs mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Iesniegumu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

(3) Iesniegumu izskata slēgtā tiesas sēdē. Tiesas sastāvā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Citus iesnieguma izskatīšanas noteikumus nosaka Satversmes tiesas procesa likums.

333.pants. Lēmums par Satversmes vai cita likuma oficiālo iztulkojumu

(1) Lēmumu par Satversmes vai cita likuma oficiālo iztulkojumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot “par” vai “pret”.

(2) Satversmes tiesas dotais Satversmes vai cita likuma iztulkojums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Satversmes tiesas lēmums par Satversmes vai cita likuma iztulkojumu publicējams tādā pašā kārtībā kā Satversmes tiesas spriedums.”

7. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu pēc vārda “lietu” ar vārdiem “un iesniegumu”.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā

“Par pašvaldībām”” (Saeimas dok.nr.2357)

Iesniedz Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisija (13.03.1997.)

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995,14.nr.; 1996,10., 13., 20. nr.;1997,5.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “atbildīgais ministrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru kabineta pilnvarotais ministrs” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 49.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Domes (padomes) priekšsēdētājiem divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes (padomes) ārkārtas sēde, kurā jāpieņem lēmums par attiecīgā lēmuma atcelšanu vai saskaņošanu ar Satversmi, citiem likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai arī jāpieņem lēmums griezties Satversmes tiesā ar pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma atbilstību likumam.

Domes (padomes) ārkārtas sēdes vieta un laiks savlaicīgi jāpaziņo Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

Ja dome (padome) vai domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus, nelikumīgais lēmums vai tā attiecīgais punkts uzskatāms par spēku zaudējušu. Par to Ministru kabineta pilnvarotais ministrs paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Par grozījumiem likumā

“Par valsts un pašvaldību palīdzību

dzīvokļu jautājumu risināšanā” (Saeimas dok.nr.2360)

Iesniedz deputātu grupa — L.Kuprijanova, J.Lagzdiņš,

J.Mauliņš, R.Leitena, A.Rugāte (14.03.1997.)

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 20.nr,; 1994, 12.nr.; 1996, 1.nr) šādus grozījumus:

1. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību, tiek reģistrētas trijās grupās:

1) sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas personas (ģimenes);

2) personas (ģimenes), kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā;

3) pārējās personas.”

2. Papildināt 10.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Izīrējot dzīvokļus personām (ģimenēm), kuras ir sociāli mazaizsargātas, tie tiek izīrēti secībā, kādu nosaka šā likuma 9.panta otrā daļa, ievērojot šā likuma 11.panta noteikumus.”

3. Papildināt 13.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) personas (ģimenes), kuras izliekamas no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 5.punktu.”

Par grozījumu likumā

“Par dzīvojamo telpu īri” (Saeimas dok.nr.2361)

Iesniedz deputātu grupa — L.Kuprijanova, J.Lagzdiņš,

J.Mauliņš, R.Leitena, A.Rugāte (14.03.1997.)

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 36./37.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta 5.punktā norādītais izlikšanas pamats nav piemērojams attiecībā uz denacionalizētajos un likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām, vientuļajiem pensionāriem un ģimenēm, kurām ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.”

Par pašvaldību policiju (Saeimas dok.nr.2371)

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Aizsardzības un iekšlietu komisija š. g. 12. marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju”” (reģ. nr. 551; dok. nr. 1782).

Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt augstākminēto likumprojektu un lūgt iekļaut to Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 1. lasījumā.

Pielikumā — LR Finansu ministrijas atzinums.

Ar cieņu, — J.Kazāks , Aizsardzības un iekšlietu

1997. gada 18. martā komisijas priekšsēdētāja biedrs

Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijai

Finansu ministrija izskatīja frakcijas “Latvijai” sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un sniedz savu atzinumu par to.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldību policijas izveidošana un uzturēšana neietilpst pašvaldību pastāvīgajās funkcijās.

Atbilstoši likumam “Par policiju” pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju un tā tiek finansēta no pašvaldību līdzekļiem.

Līdz ar to sagatavotie grozījumi likumā “Par policiju” ir pretrunā ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 3. pantā garantētajām pašvaldību tiesībām patstāvīgi sastādīt, apstiprināt un izpildīt budžetus.

Sagatavotie grozījumi likumā “Par policiju” paredz arī ieņēmumu, kas gūti, realizējot valstij piekritīgu mantu, pārdali, novirzot 80% no ieņēmumiem tieši pašvaldību policijai.

Sagatavotie grozījumi likumā “Par policiju” paredz paplašināt praksi, kad likumos tiek paredzēta ienākumu sadale, kas ļauj veidot jaunus speciālos budžetus.

Ievērojot iepriekšminēto, Finansu ministrija nevar atbalstīt sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva