INFORMĀCIJA

Saeimas frakcijā — poļu kopienu vadītājs

Maršals Andžejs Steļmahovskis bija ieradies Latvijā ar mērķi risināt to poļu tautības iedzīvotāju problēmas, kuriem nav Latvijas pilsonības. Atceroties Molotova — Ribentropa pakta noziedzīgās sekas, viņš pauda viedokli, ka toreiz gan poļi, gan latvieši bijuši vienādā situācijā un arī pašreizējai situācijai vajadzētu būt vienādai.

18.aprīlī, tiekoties ar viesi, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” vadītājs Jānis Straume, kā arī tās biedrs Aigars Jirgens un konsultants Aigars Ķimenis izklāstīja situāciju, kas saistīta ar poļu tautības iedzīvotāju naturalizācijas iespējām, informēja par poļu visai zemo aktivitāti, lai iegūtu Latvijas pilsonību.

Maršals izteica lūgumu mainīt naturalizācijas procedūru, lai atvieglotu pilsonības iegūšanas iespējas Latvijā dzīvojošajiem poļiem, piebilzdams, ka Polijā tiek gaidīta Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte un šis būtu ļoti labvēlīgs laiks šī jautājuma risināšanai.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji paskaidroja, ka Pilsonības likums tika pieņemts pēc ilgstošiem kompromisa meklējumiem, un pārsteidzīgi grozījumi tajā varētu apdraudēt esošās valdības koalīcijas stabilitāti. A.Jirgens izteica gandarījumu, ka abu pušu paustās nostādnes gandrīz sakrīt, tomēr jautājumā par Pilsonības likuma negrozāmību frakcija patur savu viedokli.

Saeimas preses dienests

Par Itālijas prezidenta gaidāmo vizīti

Piektdien, 18.aprīlī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru vēstnieku Borisu Bjankjeri — Kjapori (Boris Bianchieri Chiappori) , kas apmeklē Latviju divu dienu darba vizītē.

V.Birkavs un B.Bjankjeri – Kjapori pauda gandarījumu par Latvijas un Itālijas attiecību attīstību, norādot, ka gaidāmā Itālijas Republikas prezidenta Oskara Luidži Skalfāro (Oscar Luigi Scalfaro) vizīte Latvijā būtiski stiprinās saites starp abām valstīm. Puses apstiprināja ieinteresētību pilnīgot starpvalstu attiecību tiesisko bāzi, kā arī izvērst sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, tranzīta, tūrisma un kultūras jomā.

Sarunas dalībnieki pārrunāja ES un NATO paplašināšanās norisi. B.Bjankjeri — Kjapori augstu vērtēja reformu gaitu Latvijā, uzsverot, ka Latvija ir sasniegusi lieliskus rezultātus. Augstais viesis apstiprināja, ka Itālija atbalsta ES paplašināšanos, turklāt ES būtu jāsāk sarunas ar visām ES asociētajām valstīm reizē.

ĀM preses centrs

Par vīzu režīma atcelšanu ar Islandi

Piektdien, 18. aprīlī, Kopenhāgenā LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē un Islandes Republikā Gvido Zemrībo un Islandes Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijā Roberts Trausti Arnasons ( Robert Trausti Arnason ) apmainījās notām par Līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi, un Līgumu par vīzu režīma atcelšanu. Līgumi stājās spēkā 1997. gada 21. aprīlī.

ĀM preses centrs

Seminārs par investīciju līgumu

"Mēs sveicam šī nozīmīgā semināra dalībniekus Rīgā," teica Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, sveicot OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras rīkotā semināra par OECD Daudzpusējo investīciju līgumu dalībniekus. Seminārs notika pagājušās nedēļas nogalē Rīgā, un tā mērķis bija informēt augsta ranga valsts institūciju darbiniekus no Baltijas reģiona, Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuru kompetencē ir starptautiskā investīciju politika un sarunas par investīciju līgumiem.

OECD ir starptautiska ekonomiski attīstītāko valstu organizācija, no Centrāleiropas valstīm tajā pagaidām ir pārstāvēta Čehija, Ungārija un Polija.

Rīgas seminārā piedalījās augstas OECD sekretariāta amatpersonas, kā arī eksperti no Dānijas, Itālijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas, dalībniekus apsveica arī Ekonomiskajās sadarbības un attīstības organizācijas direktors finansu jautājumos Viljams Viterels ( William H. Witherell ).

Seminārā tika pārrunāti galvenie Daudzpusējā investīciju līguma nosacījumi: investīciju liberalizācija un to aizsardzība, strīdu izšķiršanas kārtība, kā arī investīciju institucionālie aspekti. Specifisks semināra diskusiju aspekts bija pašreizējā situācija OECD dalībvalstu sarunās par Daudzpusējo investīciju līguma noslēgšanu un OECD neiekļauto dalībvalstu eventuālā pievienošanās šim līgumam.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas viedokļa, mūsu valsts pievienošanās OECD Daudzpusējam investīciju līgumam sniegtu ievērojamu ieguldījumu Latvijas kā ārvalstu investīcijas veicinošas un drošas zemes attīstībā, kas vienlaikus nozīmētu arī ārvalstu investīcijas regulējošās likumdošanas sakārtošanu. Pievienošanās šim līgumam arī apliecinātu Latvijas kā ārvalstu investīcijām atvērtas zemes statusu, kas nozīmīguma ziņā būtu līdzvērtīgi "Standard & Poors" izplatītajam Latvijas kredītreitingam.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Fotoliecības par mūsdienu Ķīnu

"Ķīniešu tautas mūsdienu dzīve" — tā saucas plašā fotoizstāde, kas atklāta Latvijas Ārzemju mākslas muzejā. Izstāde tapusi, muzejam sadarbojoties ar Ķīnas Tautas Republikas vēstniecību Latvijā. Tajā ir 84 darbi ar Ķīnas pilsētu un lauku skatiem. Visvairāk fotogrāfijās tvertas ķīniešu ikdienas gaitas: cilvēki uz Ķīnas Lielā mūra, akvalangisti ar ĶTR valsts karogu jūras dzelmē, savdabīgās Pekinas operas skati... Liela izstādes daļa veltīta Tibetas autonomajam rajonam un tā galvaspilsētai Lhasai: tibetiešu tradicionālās jaku skriešanās sacīkstes un turpat līdzās — kosmisko staru novērošanas stacija Tibetas kalnos. Tibetiešu profesora fotogrāfija skatāma līdzās budistu mūku skolai un budisma pamatprincipu iekalšanai akmenī. Gandrīz vai katra izstādes apmeklētāja smaidu izraisa budistu mūku fotogrāfija pie diskotēkas durvīm.

Šī ir jau otrā Ķīnas izstāde mūsu Ārzemju mākslas muzejā, kas tapusi muzeja sadarbībā ar ĶTR vēstniecību Latvijā. Ārzemju mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece, izstādes atklāšanā uzsvēra, ka pirmā Ķīnas lietišķās mākslas izstāde 1995. gada nogalē tikusi iekārtota vēl pirms abu valstu kultūras ministriju sadarbības līguma. Tagad, kad līgums noslēgts, muzejs kopā ar vēstniecību domā par vērienīgākiem projektiem. Paredzēts sarīkot mūsu glezniecības izstādi Pekinā, iespējams, ka vēl šīgada oktobrī Rīgā tiks iekārtota ķīniešu tradicionālās glezniecības izstāde. Paredzēta arī abu valstu restauratoru apmaiņa. "Taču fotogrāfija vistuvāk var piekļūt tautas mentalitātei, tās dzīvesveidam un pasaules uztverei," teica Ārzemju mākslas muzeja direktore.

Ķīnas vēstniecības padomnieks Žans Defu savā uzrunā atgādināja Ķīnas seno kultūru un tās devumu cilvēcei: papīru, iespiedtehniku, kompasu un šaujamo pulveri. Padomnieks uzsvēra, ka mūsdienu Ķīna ir straujā attīstības procesā un ka tajā sastopamas arī daudzas grūtības. Tas viss redzams izstādē, kas pasaules lielāko valsti rāda visā tās daudzveidībā.

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane savā uzrunā teica: "Pieņemts uzskatīt, ka kultūra iezīmē kādas robežas. Piemēram, Lielais Ķīnas mūris iezīmēja šādu robežu. Taču tieši kultūra spēj arī pārvarēt vislielākās robežas. Mūs vieno tas, ko satur katra kultūra kā humanitātes nesēja. Šķiet, kas var būt tālāks un nesaprotamāks par Ķīnu. Tomēr šīs fotogrāfijas mūs vieno. Un kultūras sadarbības attīstība starp šo lielo valsti un Latviju jo uzskatāmi rāda, kā kultūra iet pāri robežām. Nav šaubu, ka starp mūsu valstīm noslēgtais kultūras sadarbības līgums nesīs bagātīgu ražu arī nākotnē."

Fotoizstādi veiksmīgi papildina ķīniešu lietišķās mākslas priekšmeti no ĶTR vēstniecības krājumiem, kā arī paša Ārzemju mākslas muzeja jaunieguvumi — 19. gadsimta ķīniešu vāzes.

Fotoizstādes atklāšanā piedalījās Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Izraēlas vēstnieks Odeds Bens–Hurs, Lietuvas vēstnieks Rimants Karazija, kā arī Ukrainas un vairāku citu ārvalstu vēstniecību diplomāti, plaši bija pārstāvēta Latvijas radošā inteliģence.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors