VĒSTULE

1997.gada 15.aprīlī

Nr.2/169

Saeimas priekšsēdētāja biedra vēstule Polijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijas Republikā V.E. J.Bratkeviča kungam

Par poļu tautības personu statusu Latvijā

Jūsu ekselence J.Bratkeviča kungs!

Lai noskaidrotu un precizētu poļu tautības personu statusu Latvijas Republikā un ievērojot Jūsu un Polijas Republikas valdības norūpētību šajā jautājumā, esmu ieguvis papildu informāciju par šo lietu no Tieslietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, ko vēlos darīt Jums zināmu, lai zināmā mērā kliedētu iepriekš izteiktās bažas.

Pēc valdības institūciju sniegtajām ziņām, Latvijā dzīvojošo 62 000 poļu tautības personu lielākā daļa — 39 000 — ir Latvijas pilsoņi.

No Latvijas Republikā legāli līdz 1940.gadam ieceļojušajiem poļiem tikai 368 personām nav Latvijas pilsonības, taču viņiem ir tiesības un iespējas naturalizēties ārpus kārtas saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, turklāt šīs kategorijas pensijas vecuma personām ir atviegloti naturalizācijas noteikumi. Tas pilnā mērā aptver to personu loku, kuras 1939. un 1940.gadā bēga no PSRS un Vācijas okupētās Polijas teritorijas uz tolaik vēl neatkarīgo Latviju un būtu uzskatāmas par noziedzīgā Molotova — Ribentropa pakta upuriem šī jēdziena patiesajā izpratnē.

Otrā pasaules kara posmā no 1941. līdz 1945.gadam Latvijā ieceļojušas 200 poļu tautības personas, kam nav Latvijas pilsonības. Nav precīzi zināms, cik no šīm personām vācu okupācijas režīms piespiedu kārtā atveda uz Latviju, taču, ja tādas ir, arī tām ir tiesības un iespējas naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu.

Latvijā ir dzimušas 8600 poļu tautības personas, kam šobrīd nav Latvijas pilsonības. No tām 5000 personām ir tiesības un iespējas naturalizēties vispārējā kārtībā saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, bet pārējām 3600 personām šādas iespējas būs tuvāko gadu laikā.

Pārējās apmēram 13000 poļu tautības personas ir ieceļojušas Latvijā padomju okupācijas laikā starprepubliku migrācijas rezultātā galvenokārt no tās bijušās Polijas teritorijas daļas, kas tika iekļauta PSRS sastāvā un šobrīd atrodas Ukrainas vai Baltkrievijas jurisdikcijā. Manuprāt, nav skaidri redzamas politiskas vai juridiskas motivācijas, lai šīm personām piešķirtu papildu atvieglojumus naturalizācijas procesā salīdzinājumā ar citu tautību personām, kas Latvijā nokļuvušas līdzīgā kārtā.

Vienlaikus atļaujos pievērst Jūsu uzmanību tam, ka 1995. un 1996.gadā naturalizācijai pieteicās tikai 422 poļu tautības personas. Tas liecina par to, ka samērā neliela daļa Jūsu tautiešu izmanto jau esošās iespējas iegūt Latvijas pilsonību un ka Pilsonības likuma izmaiņas nav aktuālas.

Ceru uz Jūsu izpratni šajās samērā sarežģītajās un delikātajās jautājumu niansēs un vēlos apliecināt savu cieņu Jūsu tautiešiem, kas ir viena no vissenākajām vēsturiskajām minoritātēm Latvijas teritorijā.

Ar cieņu,— Aigars Jirgens