“Likumu nedrīkst pārkāpt, pat labu motīvu mudināts...”

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Jāteic, ka Pasaules banka stāv ārpus un pāri valdībām un nebalstās uz kaut kādiem personiskiem kontaktiem un apšaubāmiem pasākumiem. Valsts kontrole paredzējusi arī sniegt PB informāciju, kā valstī tiek izmantoti piešķirtie kredīti.

Esmu iesniedzis ziņojumu Pasaules bankai par tās piešķirto kredītu izmantošanu un atmaksas iespējām LR uz šī gada 1. janvāri. No 15 piešķirtajiem PB aizdevumiem 115 miljonu latu apmērā VK pārbaudījusi septiņus aizdevumus, piemēram, SIA “Latvijas cukurs”, “Doma”, “Bauskas klēts”, v/u “Latvijas agroķīmija”, Laukkredītu” un SIA “Grindeks”. Par zināmu panākumu varam uzskatīt faktu, ka mūsu revīziju rezultātā valsts budžetā tiks saglabāti 2,5 miljoni ASV dolāru, ko uzskatīja par zaudētiem. Domāju, ka arī “Laukkredīta” lietā, par ko šī gada sākumā nosūtījām ziņojumu Saeimai, ievērota mūsu galvenā prasība. Ministru kabineta noteikumi paredz “Laukkredīta” apvienošanu ar Hipotēku un zemes banku. Tuvākajā laikā uzdots sagatavot dokumentāciju par šo apvienošanu. Turpmāk tā būs viena banku iestāde.

— Kādi secinājumi radušies Valsts kontrolei pēc valsts un citu uzņēmumu finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaudēm?

— Nopietnu pārbaudi veicām, piemēram, bezpeļņas valsts uzņēmumos “Namzinis”, “Šampētera nams”, SIA “Rīgas nami”, akciju sabiedrībā “Rosme” un vēl citur. Vispirms jau atklājām nesakārtotību grāmatvedībā, daudzviet nav ievēroti valdības lēmumi un noteikumi gan par uzņēmumu nodibināšanu, nomas maksām par valsts nekustamās mantas izmantošanu, gan citi noteikumi. Par dažādiem pārkāpumiem noteikti atbilstoši sodi, naudas uzrēķini, vienu otru vadītāju tika ieteikts atbrīvot no amata. Jāpiebilst, ka mūsu departamentu kolēģijas lēmumus ir tiesības pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja revidējamā iestāde nav apmierināta ar VK padomes lēmumu, var griezties LR Augstākās tiesas Senātā. Nesen šo iespēju izmantoja akciju sabiedrība “Baloži”, kas apstrīdēja VK padomes lēmumu, jo tā atstāja spēkā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par sociālā un ienākuma nodokļa nesamaksāšanu. Taču arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, izvērtējot minēto VK lēmumu, nosprieda: privatizējamās akciju sabiedrības “Baloži” sūdzību par LR Valsts kontroles padomes lēmumu noraidīt kā nepamatotu. Gribētu piebilst, ka VK padome var izdarīt korekcijas departamentu kolēģijas lēmumos. Padome ir tiesīga samazināt naudas uzrēķinu, mīkstināt citu nodarījumu, ja tas nav būtiski kaitējis uzņēmumam, valstij.

Pēdējā laikā mūsu revidenti sākuši pārbaudīt augstskolas, lai noskaidrotu, kā tās izmanto valsts līdzekļus, cik atbilstoši likumiem strādā grāmatvedība. Un viens no atzinumiem, kas radies pēc revīzijām, ir: likumu nedrīkst pārkāpt, arī labu motīvu mudināti. Lūk, Aviācijas universitātē sastapāmies ar tik samudžinātu grāmatvedību, tādiem “brīnumiem”, ka nācās vērsties administratīvajā tiesā, lai tā soda grāmatvedi. Kur šāda nesakārtotība, tur arī nelikumības līdzekļu izmantošanā. Arī Tehniskajā universitātē trūka atbilstošu dokumentu par vairāku amatpersonu statusu, pienākumiem, par remonta un celtniecības uzņēmuma izveidošanu. Un, ja nav attaisnojošu dokumentu par vairāku tūkstošu latu izlietošanu, tad atbildība gulstas ne tikai uz grāmatvedības darbiniekiem, bet arī uz pašu vadītāju.

Kad sākām pārbaudi Rēzeknes augstskolā un atklājām valsts līdzekļu nesaimniecisku izmantošanu, nelikumīgu piemaksu piešķiršanu amatpersonām, sacēlās tāda brēka, ka, lūk, Valsts kontrole pildot kādu pasūtījumu un vēloties likvidēt augstskolu Latgalē. Mums nevar būt nekādu iebildumu pret šo augstskolu, taču, ja ierēdņu kandidātu apmācībai izlieto ap 25 procentiem no paredzētajiem līdzekļiem, bet pārējo daļu sadala starp dažiem saviem darbiniekiem, kuru algas tādējādi pieaug līdz tūkstotim un vairāk latiem mēnesī, tad Valsts kontrole nevar to uzskatīt par likumiem atbilstošu rīcību.

Saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudes turpināsim arī pārējās augstskolās.

— Vai jums ir bijis gandarījums, prieks par kādu revīziju, padarītu darbu?

— Patiesi gandarīts jutos, kad iepazinos ar mūsu revidentu atzinumiem par Mākslas akadēmijas saimniecisko darbību. Tur tiešām bija kārtība. Droši vien tādēļ, ka te jau ilgus gadus strādā zinoši, godīgi, akurāti grāmatveži. Bet kopumā ņemot, kāds var būt prieks, ja daudzviet atklājam nelikumības, valsts, pašvaldību līdzekļu nelietderīgu izšķiešanu, pat tādu rīcību, kas pelnījusi kriminālsodu.

— Kāda sadarbība Valsts kontrolei izveidojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm, Ģenerālprokuratūru?

— Mums ir laba saikne ar Ģenerālprokuratūru, ar citām tiesībaizsardzības institūcijām. Drīz vien tiesas priekšā stāsies vairākas “Lata International” amatpersonas. Cik zinu, virzās izmeklēšana “Latvijas kuģniecības” lietā. Tam sākums bija Valsts kontroles revīzijās iegūtie materiāli. Taču šādu krimināllietu izmeklēšana ir sarežģīta un turpinās vairākus gadus. Minēšu tikai vienu piemēru, kur Valsts kontrole parādīja savu neatlaidību, lai nelikumīgas rīcības vaininiekus tiesa sauktu pie atbildības. Pirms pāris gadiem mēs saņēmām iedzīvotāju sūdzības, ka Rīgas zaļajā zonā cērtot kokus. Mūsu darbinieks Greiškalna kungs, tā sakot, vai pie rokas pieķēra koku zāģētājus, izsauca policiju. Lai gan vainīgos koku zāģēšanā policija ātri palaida brīvībā, mēs panācām šīs lietas izskatīšanu. Šogad viņiem nācās stāties tiesas priekšā, lai atlīdzinātu valstij nodarītos zaudējumus. Varbūt šī lieta ir sīka, te nav miljonu zaudējumi, taču vēlējāmies, lai iesāktais tiktu novadīts līdz likumīgam un taisnīgam rezultātam. Taču arī šī lieta ilga divus gadus!

— Vai ir kādas konkrētas ieceres, ko Valsts kontrole vēlas īstenot tuvākajā laikā?

— Pašlaik strādājam, lai izveidotu Konsultatīvo Valsts kontroles padomi, kurā sabiedriskā kārtā darbotos nevalstisku organizāciju pārstāvji, dažādu profesiju cilvēki. Viņi sanāktu kopā reizi ceturksnī vai retāk, lai diskutētu par aktuālām problēmām, kurām Valsts kontrolei būtu jāpievēršas. Konsultatīvās VK padomes mērķis — izstrādāt pārbaužu metodiku, nostiprināt saikni ar cilvēkiem, kam nav šīs valstiskās pārstāvniecības. Tajā varētu darboties kādi pārdesmit cilvēku un padomei būtu padomdevēja funkcijas. Šo ierosmi — izveidot konsultatīvo padomi — es smēlos, būdams ASV.

— Ko jūs varētu atbildēt uz dažkārt dzirdētām replikām, ka, lūk, Valsts kontroles revidenti neesot kompetenti tajā vai citā nozarē?

— Negribu tam piekrist. Mūsu revidenti pastāvīgi izglītojas, specializējas atsevišķās nozarēs, turklāt revīzijās dodas dažādi speciālisti, tiek pieaicināti lietpratēji savā nozarē. Pērnā gada nogalē beidzās Dānijas valdības finansētais Valsts kontroles darbinieku mācību programmas pirmais posms. Mācību noslēgumā bija tests, un pēc tā dāņu kolēģi atzina: lielākā daļa mūsu revidentu uz šiem jautājumiem atbildējuši tikpat pareizi kā viņu kolēģi Dānijā. Un tas jau ir zināms kvalitātes sertifikāts. No mūsu darba kvalitātes, pārbaužu efektivitātes atkarīga Valsts kontroles autoritāte, tās prestižs sabiedrībā. Tas jāpatur prātā!

— Paldies par sarunu!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore