Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs un mūsu mežs. Šodien. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.1997., Nr. 77/78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42657

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pār Eiropas robežām. Tagad un drīz.

Vēl šajā numurā

20.03.1997., Nr. 77/78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Viedokļi. Problēmas

Mēs un mūsu mežs. Šodien

Pēc kopsaucēja meklēšanas — “Latvijas Vēstnesim”

Zemkopības ministrs Roberts Dilba kopā ar Valsts meža dienesta (VMD) speciālistiem un virsmežziņiem pašlaik strādā, lai izveidotu optimālāko šā dienesta struktūru un noskaidrotu, kādi pienākumi būtu jāpilda pašam VMD un kādi — pakļautības un pārraudzības iestādēm. Lai kā arī būtu ar politiskajām lietām, meža nozarē ir vajadzīga skaidra meža politika un tālākās darbības koncepcija. Tāpēc pagājušās nedēļas nogalē VMD norisinājās sarunas, kurās ieinteresētās puses it kā nonāca pie kopsaucēja.

Par to savu viedokli “Latvijas Vēstnesim” izklāstīja zemkopības ministrs Roberts Dilba, ZM valsts sekretāra vietnieks Alvis Vītols un VMD Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andris Krēsliņš. Ir izveidota VMD shematiskā struktūra, kas prasīs grozījumus likumos. Tad varēs spert nākamo soli — reāli izveidot jaunu VMD struktūru, un līdz ar grozījumiem likumā skaidri noteikt VMD statusu, un dienests pilnībā iekļausies Zemkopības ministrijas struktūrā un atbildīs Ministru kabineta iekārtas noteikumiem.

— Pie jaunās shēmas, ko apspriedām kopā ar virsmežziņiem,— teica zemkopības ministrs Roberts Dilba,— kopīgi strādāja VMD dienesta vadošie darbinieki un ZM Juridiskā departamenta speciālisti. Jaunajai dienesta struktūrai vajadzētu atrisināt pašreizējās problēmas gan no likumdošanas, gan arī funkciju noteikšanas viedokļa. Domājam, ka vajadzētu būt meža valsts ministram.

Un virsmežzinis Andris Krēsliņš atbalstīja zemkopības ministra viedokli par VMD struktūras sakārtošanas aspektiem. Virsmežziņi bija izstrādājuši arī savu struktūru, kurā lielāka loma ir meža kompleksam kopumā, ne tikai mežsaimnieciskajiem jautājumiem. Latvijas tautsaimniecībā meža komplekss ieņem ļoti nozīmīgu vietu, un tā tālākās attīstības regulēšana būtu jāatstāj valsts ziņā, lai meža resursi paliktu arī nākamajām paaudzēm. VMZ un ZM izstrādātā shēma pamatvilcienos būtu pieņemama uzskata virsmežziņi, bet šo modeli vajadzētu vēl papildināt tādējādi, lai valsts ministra politiska nomaiņa vai šī amata likvidēšana nespētu ietekmēt visas meža nozares attīstību. Lielākie Latvijas mežizstrādāji un uzņēmēji arī vēlas savai turpmākai darbībai stabilu pamatu, noteiktus un ilglaicīgus ekonomiskos normatīvus, uz kuru bāzes nopietni attīstīt savu biznesu.

— Nevaru noliegt, — teica Andris Krēsliņš,— ka mežizstrādātāju, mežsaimnieku un koksnes pārstrādātāju vidū ir izveidojies interešu konflikts, jo katrs vēlas to deķīti pavilkt uz savu pusi. Tomēr, kopīgi pārrunājot problēmas, pamatvilcienos esam atraduši risinājumu. Varbūt ātra izeja no konflikta būtu meža noma uz deviņdesmit deviņiem gadiem. Runājot ar lielajiem mežizstrādātājiem, sapratām, ka Latvijā šobrīd ir maz tādu uzņēmēju, kas gatavi uzņemties pilnu atbildību par meža kompleksu, viņi arī nav gatavi uzņemties atbildību par meža apsardzību un infrastruktūras uzturēšanu. Šīm divām lietām tomēr būtu jāatrodas valsts pārziņā neatkarīgi no meža pārvaldes struktūras, jo infrastruktūra un apsardzība ir vienota visā valstī.

Meža pārvaldes reorganizācija 1990. gadā, uzskata Andris Krēsliņš, izglāba Latvijas mežu no tālākas tā izsaimniekošanas un upurēšanas šaurām tālaika ekonomiskajām interesēm. Ja daži lieli uzņēmumi būtu brīvi tikuši pie neierobežotiem meža resursiem, ja nebūtu mainīta meža nozares struktūra, tagad daudz nopietnāk būtu jādomā par apmežošanu un to, kādā veidā savest kārtībā postījumus. Tad sarunu un problēmu loks būtu daudz savādāks un nenoliedzami smagāks.

Domājot par izveidotā VMD modeļa ieviešanu, nedrīkst aizmirst, ka tiem jaunajiem meža īpašniekiem, kas šobrīd apsaimnieko apmēram 50 procentus Latvijas meža, nav nedz meža kopšanas tradīciju, nedz arī atbilstošas izglītības. Bieži vien viņi pakļaujas īslaicīgam materiālajam ieguvumam. Ar to noteikti jārēķinās, domājot par rītdienas mežu, akcentēja Andris Krēsliņš, un īpašnieku izglītošanai arī jābūt vienai no VMD funkcijām.

ZM valsts sekretāra vietnieks Alvis Vītols domā, ka šis strupceļš, kādā pašlaik atrodas VMD, tomēr ir sekas nepārdomātajai 1990. gada reformai meža nozarē. Reforma veikta galvenokārt emociju ietekmē, neizanalizējot citu valstu pieredzi. Līdz ar to valsts funkcijas netika atdalītas no saimnieciskajām, bet gan tā sauktais pilnais mežsaimnieciskais cikls tika pārdalīts uz pusēm. Valstij palika tā puse, kas saistīta ar izdevumiem, bet ieņēmumi, meža galvenā izmantošana un krājas kopšanas cirtes vairs nebija valsts pārziņā. Tātad puse, kas nodrošina nozarei ieņēmumus, vairs netika saistīta ar to pusi, kuras uzturēšanai šie līdzekļi ir vajadzīgi. Tiklīdz ir pārdale, tā arī rodas konflikts, un tā noticis arī šajā gadījumā, domā Alvis Vītols.

-— Lielākajā daļā Eiropas valstu,— stāstīja Alvis Vītols,— valsts mežu apsaimnieko valsts uzņēmumi.Viss cikls no meža atjaunošanas līdz apaļkoksnes realizācijai ir vienās rokās. Dažās valstīs mežs ir nodots nomā, un nomātājs ir arī vienīgais valsts meža apsaimniekotājs.

Meža ministriju izveidoja 1990. gadā, 1994. gadā to pārveidoja par Valsts meža dienestu, bet dienesta statuss vairs neatbilst likumdošanai. VMD saglabājās trīs pretrunīgas funkcijas - īpašnieka funkcija valsts mežā, normatīvus izstrādājošā funkcija un arī kontroles funkcija. Tātad viena juridiskā persona izstrādā sev normatīvus un likumus, pēc tiem izstrādā mežu un arī kontrolē, kā tas tiek veikts. Lai šīs pretrunas atrisinātu, VMD speciālisti strādā jau vairākus gadus, teica Alvis Vītols. VMD modelī, kas šobrīd ir vispieņemamākais un kuru apsprieda ZM, VMD speciālisti un virsmežziņi, ir nodalīta normatīvā funcija no kontroles un meža resursu realizācijas funkcijas. Būtu nepieciešams nodalīt arī meža realizāciju no kontroles funkcijas, tādā veidā izslēdzot pretrunu, bet tas ir darāms pakāpeniski. To, ka šādu modeli ir iespējams realizēt, pierāda vairāku Eiropas valstu pieredze. Tieši meža speciālistiem un dienestu ierēdņiem būs jāveic ārkārtīgi liels izglītošanas un izskaidrošanas darbs, uzskata Alvis Vītols.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba domā, ka vispirms būtu nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” un iespējams, ka tas tiks izdarīts 81. panta kārtībā Ministru kabinetā Saeimas Lieldienu brīvdienu laikā. Tālāk jau tiks noteikts laiks reformas veikšanai - pārējās likumdošanas precizēšanai, funkciju saskaņošanai, visai procedūrai juridiski un praktiski.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!