• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs: par atbalstu Londonā, Briselē, Prāgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.1997., Nr. 73/74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42627

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dānija gaida Latvijas Valsts prezidentu

Vēl šajā numurā

15.03.1997., Nr. 73/74

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

preses konferences

Ārlietu ministrs : par atbalstu Londonā, Briselē, Prāgā

Vakar, 14.martā, preses konferencē tikās Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, lai informētu par paveikto vizīšu laikā Londonā, Briselē un Prāgā.

— Šī nedēļa bija Latvijas ārpolitikas koncepcijas un valdības deklarācijas izpildes nedēļa, jo mēs strādājām visos mūsu prioritārajos virzienos. Kas ir šie galvenie virzieni, ko tad mēs esam īsti sasnieguši?

Pirmais tātad — Londona. Man šķiet, ka Londonā arvien vairāk rodas iespaids, precīzs priekšstats, ka Latvija šobrīd attīstās ļoti strauji, dinamiski, ir viena no visperspektīvākajām Baltijas valstīm, ko apliecina ekonomiskie rādītāji. Faktiski to apliecināja arī Latvijas diena Londonas universitātē, jo interese bija ārkārtīgi liela, jautājumu bija daudz, tie, kas uzstājās pēc manis, šo iespaidu arī papildus radīja. Tiekoties ar Nikolasu Bonsoru un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Maiklu Portillo, mēs apspriedām pašus degošākos jautājumus — NATO paplašināšana un Eiropas Savienības paplašināšana. Mēs savstarpēji precizējām viedokļus, jo viedokļi visu laiku attīstās. Tur nav lielas atšķirības, ja neņem vērā to, ka mēs uzskatām — sarunas jāsāk ar visām asociētajām valstīm vienlaikus, britu pozīcija — ka tās jāuzsāk, izejot no Eiropas Komisijas vērtējuma, kas, protams, ir viens no viedokļiem, par kuru vēl nav izlemts. Bet ir skaidrs, ka Eiropas Komisijas vērtējumam nozīme būtu ārkārtīgi liela. Bez tam mums sakrīt pozīcijas attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanu, šis britu modelis ir tuvāks mums nekā citi modeļi. Jā, es vēl tikos ar leiboristu partijas ēnu kabineta ārlietu ministru, jo 1.maijā ir vēlēšanas, tādēļ bija ļoti svarīgi zināt arī pašreizējās opozīcijas partijas viedokli, tās reitings ir ļoti augsts. Jāteic, ka gan Lielbritānijā, gan Čehijā arī opozīcijas partijās visur ļoti pozitīvi vērtē Baltijas, Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO atvērto durvju politiku.

Brisele bija sekmīga ar to, ka faktiski mēs definējām savas prioritātes “5+3” ietvaros, jo tikās piecu Ziemeļvalstu sadarbības ministri ar trim Baltijas valstu ārlietu ministriem. Pirms tam pēc Latvijas iniciatīvas bija trīs Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā mēs pārspriedām kopīgo pozīciju un kopā ar Igaunijas kolēģi panācām, ka mums, Baltijai, bija kopīga pozīcija, jo lietuvieši vienkārši nebija paguvuši iepazīties ar visu materiālu par prioritātēm, tāpēc ka viņi nebija piedalījušies Igaunijas organizētajā sanāksmē un viņiem pirms tam bija šis 11.marts, t.i., brīvdiena. Rezultātā sadarbības programmām ir tāda pati summa kā pagājušajā gadā, pat nedaudz lielāka par vienu miljonu – 51 miljons dāņu kronu. Bet bez šī 51 miljona Ziemeļvalstīm ir vēl savi finansējumi — 48 miljoni dāņu kronu tiek piešķirti Dānijai, lai veicinātu Eiropas integrācijas procesu Baltijas valstīs, ir zviedru, ir somu projekti. Un arī Norvēģija ir izteikusi savu vēlmi palīdzēt mums integrācijas procesā, pie tam mēs šoreiz kā vienu no prioritātēm izvirzījām palīdzību mūsu sarunvedēju grupu sagatavošanā. Jo mēs šobrīd runājam nevis vienkārši par palīdzību likumdošanas harmonizācijā vai kādos citos virzienos, mēs runājam jau par palīdzību sarunvedēju sagatavošanai.

Vizīte Čehijā. Jāteic, ka Čehijas augstākā vadība izklīdināja manu skepsi attiecībā uz čehu pozīciju. Jo pirms vizītes Čehijā man šķita, ka čehu pozīcija ir mazliet egoistiskāka. Bet čehi atklāti, publiski pauda atbalstu Latvijai, apsolot gan pirms Madrides, gan pēc Madrides šo atbalstu, jo viņi varētu būt starp valstīm, kuras ir uzaicinātas pirmajā kārtā. Un tieši tas pats attiecas uz Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, jo arī šeit nešaubīgi, sākot ar Vāclavu Klausu un beidzot ar visiem pārējiem, ar kuriem mums bija runa dažādos līmeņos, ieskaitot parlamentāriešus, bija nepārprotami skaidrs atbalsts. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Liekas, Čehija ir viena no tām valstīm, kas sacenšas ar pārējām asociētajām valstīm, lai iekļūtu kā NATO, tā Eiropas Savienībā, un, apmierinājuši savus mērķus, viņi varētu it kā pazaudēt interesi par mums. Nē, tas netiks darīts, čehi to Klausa personā, parlamentāriešu personā, ministru personā, ar kuriem es tikos, ļoti skaidri, gaiši un publiski apliecināja.

Jāteic, ka Klauss īpašu uzmanību pievērsa mūsu aktīvajai virzībai uz Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumu. Jūs jau zināt, ka mēs esam parakstījuši līgumu ar Slovēniju, Slovākiju, Čehiju, aprīlī parakstīsim ar Poliju, tas tiks izdarīts prezidenta vizītes laikā. Vēl vajadzīgi divi sarunu raundi ar Ungāriju. Līdz ar to mūsu premjerministram jeb premjerministra līmenī jau vajadzētu piedalīties septembrī Slovēnijā Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumvalstu ministru prezidentu tikšanās reizē, lai demonstrētu valsts ieinteresētību. Un nākamā gadā varētu sākties sarunas par pievienošanos tiešā veidā Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumam. Tas ir skats uz šī līguma attīstību, par kuru, protams, mēs vēl spriedīsim, izejot no tā, kā attīstīties divpusējie līgumi, jo tikko ir skaidrs, ka pēc Rumānijas prezidenta vizītes Čehijā un arī citās Centrāleiropas valstīs, rumāņi ir gatavi ļoti strauji pievienoties Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumam.

Runājot Rūpniecības un tirdzniecības ministrijā ar ministra vietnieku, mēs vienojāmies, ka valdības savu darbu ir paveikušas, ir uzbūvējušas šo likumisko rāmi, radījušas līguma bāzi un uzņēmējiem ir lielas iespējas sadarboties. Faktiski mēs konstatējām lielu potenciālu iespēju uzņēmēju sadarbībai — tās ir mēbeles, ķīmiskās preces, pārtikas produkti, jo viņiem ir zināma asimetrija, otrāda asimetrija, es gribētu teikt. Eiropas asociētajā līgumā viņiem ir samērā neizdevīgi noteikumi. Šobrīd, manuprāt, Čehijā varētu būt ļoti aktīvs mūsu piena produktu noiets, tikai tur ir jāpastrādā. Nākamais posms šajos saimnieciskajos kontaktos būs jūnija sākumā paredzamā Čehijas produkcijas izstāde. Vai izdosies uz šo brīdi ierasties arī ministru prezidentam Vāclavam Klausam, tas vēl nav skaidrs, bet viņš izrādīja lielu interesi, un, ja tas būs iespējams, viņa vizīte tiks ieplānota šajā laikā. Tās ir galvenās lietas, kas izdarītas. Man šķiet, ka svarīgākais bija tas, ka šīs nedēļas laikā man izdevās pastrādāt visos virzienos, t.i., ar Ziemeļvalstīm, kas ir mūsu galvenais lobijs, galvenie atbalstītāji, kas izpaudās arī naudas izteiksmē. Eirointegrācijas virzienā izdevās precizēt pozīcijas ar britiem, viņi uzturēja šo augsto dinamiku, kas mūsu attiecībām šobrīd ir raksturīga. Un turpinās darbs pie Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu attiecību aktīvas veidošanas. Paralēli tam noritēja sarunas divos nozīmīgos virzienos — tās ir Latvijas un Lietuvas robežsarunas, un tās ir Krievijas un Latvijas ekspertu tikšanās, ekspertu darba rezultātus acīmredzot akceptēs 20. un 21. martā delegāciju tikšanās reizē.

Pēc tam Valdis Birkavs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kā zināms, Helsinkos būs Borisa Jeļcina un Bila Klintona tikšanās. Ir izskanējušas bažas, ka šajā reizē Baltijas valstis varētu kļūt par iztirgošanas objektu, mēģinot izdabāt Krievijai. Kā jūs vērtējat šādu nostāju?

Valdis Birkavs: — Pirms izbraukšanas no Prāgas man bija iespēja pastaigāt kādus 300 metrus pa pilsētu. Es lēni gāju pa skvēru, un visu laiku man priekšā stāvēja šī skvēra galā Staļina laikā uzceltā viesnīca, kas saucās “Jalta”. Protams, Jaltas rēgs mūs vajā. Bet es gribētu uzsvērt to, ka mēs esam pārliecināti — ASV nekādos tādos darījumos neielaidīsies. Lai patiešām justos droši, mēs gribētu redzēt, lai Helsinkos notiekošais ir ļoti atklāts, ļoti skaidrs, lai nepaliek nekas aiz iekavām. Jo tieši atklātība varētu nodemonstrēt, ka nav vietas nekādām spekulācijām. Protams, mūsu vēsturiskā pieredze ir ļoti smaga, un es ļoti labi saprotu visas šaubas, ir jādara viss, lai šīs šaubas izkliedētu. Tajā pašā laikā es gribētu no Helsinku sammita skaidru definējumu, kas atbilst EDSO principiem: katrai valstij ir tiesības izvēlēties savus drošības meklējumus, savas drošības organizācijas, savas drošības modeli. Un vēl ir svarīgi, lai pēc šīs tikšanās — vai Helsinkos, vai Kopenhāgenā, labāk abās vietās — ASV apstiprinātu vienu no ASV drošības politikas momentiem, kas mums ir ļoti svarīgs: ka jautājums par Baltijas valstīm nav vis jautājums par, bet gan kad. Bet var jau gadīties, ka tikšanās Helsinkos nemaz nenotiks, ir tādas ziņas...

Jautājums: — Vai sakarā ar Borisa Jeļcina šīsdienas paziņojumu krievu presei jums nešķiet, ka NATO paplašināšanās cena tomēr būs Baltijas valstis?

Valdis Birkavs: — Paplašināšanās cena nedrīkst būt Baltijas valstis. Jo NATO paplašinās, nevis lai nostiprinātu savu drošību, bet Eiropas drošību. Ja mēs neesam daļa no risinājuma, tad mēs esam daļa no problēmas. Ja tas notiek uz Baltijas rēķina, tad tas ir absolūtā pretrunā ar visu to, kas ir pašreiz runāts. Tas nav loģisks slēdziens, tas nav loģisks rezultāts visam paplašināšanās procesam. Jo padomāsim vēl par vienu elementāru lietu — ja Rietumi piekrīt šai pozīcijai, tad viņi nonāk pretrunā paši ar sevi. 50 gadus drošības telpā bija dalīta līnija. Un, atstājot bijušās PSRS teritoriju kā potenciālo Krievijas reintegrācijas telpu, Rietumi pieļauj, ka nonāk pie tās pašas situācijas, pret kuru viņi 50 gadus ir aktīvi iebilduši, cīnījušies vai akceptējuši tādu, kāda tā ir, bet tas bija aukstā kara periods, kamēr beidzot tā sistēma sabruka. Ja pieņem šādu versiju, ka tas viss atgriežas turpat, kur ir bijis, tad nemaz nebija vērts sākt. Tas ir pretrunā ar drošības politikas attīstības loģiku. Tā ir tā galvenā bāze manam zināmam optimismam attiecībā uz drošības procesa attīstību. Jo visvienkāršākā šobrīd liekas formula 3 : 3 — trīs ņemam, trīs atstājam. Bet tad nav tas, par ko visu laiku tika runāts, tad ir jāviļas visos un visā. Tā vienkārši nedrīkst būt cena.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!