Par grāmatu "Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos"

Piektdien, 23. februārī, notika grāmatas "Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos" atvēršanas svētki. Grāmatā atspoguļota Rīgas pārvaldes vēsture no 13. līdz 21. gadsimta sākumam. Izdevums klajā nācis 1500 eksemplāros, turklāt daļa grāmatu ir izgatavotas greznā iesējumā un varēs tikt izmantotas prezentācijas nolūkos. Grāmatā vēsturiskie notikumi iepazīstami trīs valodās — latviešu, angļu, vācu, un tā tapusi SIA "Rīgas nami" un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sadarbības rezultātā.

Grāmata ir veltīta Rīgas 800 gadu jubilejai, un tai ir sava priekšvēsture. Pēc neatkarības atjaunošanas, kad 1995. gadā tika likts pamatakmens Melngalvju namam, izdota grāmata "Melngalvju nams Rīgā". Grāmata "Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos" ir minētās grāmatas turpinājums — ideja par grāmatu radusies pēc tam, kad dzimusi doma par Rātsnama atjaunošanu. Vienlaikus turpināta arī pirms simt gadiem dibinātā tradīcija — pilsētas jubilejas reizē tiek izdota kāda grāmata, kurai ir paliekoša vērtība arī pēc svētku atzīmēšanas. Grāmatu sagatavojis autoru kolektīvs — Māra Caune, Dzidra Ozoliņa, Daina Bleiere, Pārsla Pētersone, Ēriks Jēkabsons, Ingrīda Miklāva un Aivars Stašāns, bet grāmatas mākslinieciskais veidols bijis mākslinieces Artas Ozolas–Jaunarājas ziņā.

Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis. Viņš izteica cerību un reizē arī novēlējumu veidot Rīgas nākamo gadsimtu kopā ar iedzīvotājiem. A.Ārgalis piekrita, ka iepriekšējo gadu simtu notikumi veidojuši šodienas Rīgu, bet vēsturiskie notikumi atstājuši savas iezīmes Rīgas vaibstos. Tika izteikta cerība, ka 21. gadsimtā tiks pabeigta Rīgas Rātsnama celtniecība, ka nākamās pašvaldības ievēros gadsimtu gaitā krātās atziņas, ievēros likumus un pārstāvēs Rīgas iedzīvotāju intereses. "Paši veidosim 21. gadsimtu tādu, kādu vēlēsimies to ieraudzīt," noslēgumā uzsvēra Rīgas pilsētas galva.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa atzīmēja, ka grāmata ir profesionālas komandas profesionāls darbs, mūžīga vērtība, kas, iespējams, drīz kļūs par bibliogrāfisku retumu, jo grāmatas laidiens ir salīdzinoši ļoti neliels.

Svētkos izskanēja arī kāds novēlējums: "Tu, kas kā rātskungs ienāc tiesas zālē pildīt amatus un pienākumus, pirms sliekšņa atmet visas savas personīgās vajadzības — dusmas, naidu un pakalpību — un pakļauj sevi un visas savas domas un prātu kopīgam labumam." Vārdi bija zīmīgi, jo svētkus caurvija ieskats visos astoņos Rīgas gadsimtos līdz pat mūsdienām. Kā izrādās, arī pirms vairākiem gadsimtiem Rīgas rātskungiem bijušas raksturīgas rūpes par pilsētas attīstību, atpazīstamību un tēlu, taču piemituši arī netikumi — dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgos nolūkos, nelikumīgi darījumi ar pilsētai piederošiem gruntsgabaliem un pilsētas līdzekļu izmantošana savtīgiem nolūkiem.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore