Zinātnieka vārds Nr.10

Izglītība - galvenā cerība uz tautas uzplaukumu tagadnē un nākotnē

Baiba Rivža,

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja

- Kādu jūs redzat nepieciešamo likumdošanas bāzi augstākajai izglītībai?

- Augstskolu likums ir pietiekami solīda bāze augstākās izglītības attīstībai. Tas nav tikai mans viedoklis, to ir atzinuši arī Eiropas Padomes eksperti.

Pašreiz ir svarīgi izvērst diskusiju par Augstskolu likuma piemērošanas praksi mūsdienu apstākļiem Eiropas tradīciju garā.

Šī gada otrajā pusē apritēs divi gadi, kopš likums ir stājies spēkā, tāpēc būtu lietderīgi sarīkot plašu konferenci, kurā piedalītos visas augstākās izglītības attīstībā ieinteresētās puses: akadēmiskais personāls, studenti, zinātnieki, darba devēji, valdība, deputāti, Augstākās izglītības padome, Rektoru padome, skolotāji un citi.

- Vai, plānojot nepieciešamo tā saukto valsts profesoru skaitu, tiks ņemts vērā arī tautsaimniecības pieprasījums pēc speciālistiem?

- Pašreiz Latvijā ir vēsturisks brīdis, jo tiek noteiktas jaunās profesoru štata vietas. Vispirms profesoru štata vietu skaitu noteica universitātēm, to noteiks arī pārējām augstskolām. Te tiek ņemti vērā Augstākās izglītības padomes izglītības un zinātnes ministrijas un augstskolu priekšlikumi.

Latvijas Universitātei ir apstiprinātas 90 štata vietas, Latvijas Lauksaimniecības universitātei - 58, Rīgas Tehniskajai universitātei - 106, Rīgas Aviācijas universitātei - 36.

Aprēķinot profesoru štata vietas, par pamatu ņemta pašreiz Vācijā spēkā esošā metodika. Tātad, novērtējot dažādās zinātņu nozarēs katrā augstskolā nepieciešamo profesoru skaitu, tika ņemts vēra studentu skaits 1.kursā šajā augstskolā; studiju programmu izmaksu koeficients; valsts attīstības prioritātes, kas izriet no ģeopolitiskā stāvokļa un resursiem, minimāli nepieciešamās profesoru štata vietas gelvenajās zinātņu apakšnozarēs, lai ausgstkola varētu piedāvāt studiju iespējas studiju programmās atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Savu profesoru štata sarakstu katra augstskola salīdzina ar līdzīgu ES valstu universitāti.

Varētu teikt, ka protams, modernas valsts izglītības struktūrai ir jāatbilst tautsaimniecības struktūrai un pieprasījumam.

- Kas nosaka šo pieprasījumu?

Pirmkārt, valdības noteiktās prioritātes, otrkārt, neatkarīgu eksprut slēdzieni, piemēram, par darba tirgus izmaiņām Eiropā līdz 2015.gadam, treškārt, augstskolas gatavība pildīt nepieciešamo studiju programmu, ceturtkārt, studentu skaits, kas gribētu mācīties attiecīgā nozarē. Patlaban vērojama pāreja no industriālās sabiedrības uz sabiedrību, kur dominē nozares, kas saistītas ar infrastruktūras attīstību, komunikāciju attīstību, izglītību, veselības aizsardzību, tirdzniecību, protams, neaizmirstiet arī rūpniecību.

- Kā tiks nodalīta akadēmiskā augstākā izglītība no profesionālās?

Saskaņā ar Augstskolu likumu augstskolas iedalās universitātēs, profesionālajās augstskolās un pārējās augstskolās.

Universitātes un tām pielīdzinātās augstskolas ir tiesīgas realizēt akadēmiskās studiju programmas un piešķirt šo programmu sekmīgiem veicējiem akadēmisko bakalaura un maģistra grādu. Profesionālo augstākās izglītības diplomu, sekmīgi apgūstot profesionāli orientētās studiju programmas, var saņemt profesionālās augstskolās un arī universitātēs (ja students izvēlējies nevis akadēmisko, bet profesionālo programmu). Runājot par profesionāli orientētajām studiju programmām, es nedomāju, ka darba tirgū augstas klases profesionālā izglītība būtu vērtējama zemāk par akadēmisko. Turklāt, ja profesionālu izglītību ieguvušam speciālistam vēlāk radīsies vajadzība pēc akadēmiska grāda, viņš, papildinot savas zināšanas universitātē, to varēs iegūt. Bakalaura akadēmiskais grāds dod tiesības tūlīt turpināt studijas maģistratūrā.

- Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas trīspadsmit privāto augstskolu lomu?

- Vispirms, statistiski salīdzinot 1996./97.mācību gadā imatrikulēto studentu (to, kuri uzsāka mācības pirmajā kursā, - red.) skaitu, jāatzīmē, ka no 19001 jaunā studenta privātajās augstskolās ir nedaudz vairāk kā desmitā daļa - 1953. Tomēr privātās juridisku personu dibinātās augstskolas ir radījušas veselīgu konkurenci valsts augstskolām, kurās viena otra studiju programma izrādījusies pārāk konservatīva. Privātaugstskolu pašreizejās attīstības tendence rāda, ka sabiedrība pieprasa plašākas iespējas apgūt biznesa studijas. Acīmredzot valsts augstskolas šādai pastiprinātai interesei nebija gatavas, tāpēc ir labi, ka šiem studentiem ir radusies vieta, kur mācīties. Te gan jāpiebilst, ka studēšana privātaugstskolās izmaksā no 800 līdz 1000 latiem gadā.

Zināma neskaidrība, kopumā pozitīvi domājot par šīm juridisko personu dibinātājām augstskolām, ir tajā apstāklī, ka, lai gan tās ir saņēmušas darbības licenci, ne visur ir ieviesta studiju kvalitātes pašnovērtēšanas sistēma, starptautiska augstskolas akreditācija. Tikai pēc akreditācijas privātā augstskola ir tiesīga izsniegt saviem beidzējiem diplomu ar valsts ģerboni.

Šie procesi ir sākušies arī valsts augstskolās (pagaidām vienīgā augstskola, kas sekmīgi izturējusi starptautiskā audita pārbaudi, ir Rīgas Ekonomikas augstskola). Taču, ja par vecajām valsts augstskolā un studiju programmu kvalitāti tajās zināma sabiedriskā doma jau ir izveidojusies, tad privātās agstskolās bez šīs akreditācijas vai audita ir kā kaķis maisā. Te jāpiebilst, ka Rektoru padome un AIP ir sastādījusi visu augstskolu studiju programmu akreditācijas plānu, kurā vispirmām kārtām, paredzēs akreditēt ekonomisko un juridisko zinātņu studiju programmas, turklāt privātās un valsts augstskolas tiks vērtētas vienlaikus, ņemot vērā studiju programmu atšķirības.

- Ko īsti nozīmē akreditācijas process?

Studiju programmu un augstskolu akreditācija ietver sevī divus plašus posmus. Pirmais un nozīmīgākais ir studiju programmas pašnovērtēšanas process - fakultātes akadēmiskais personāls kopā ar studentiem, darba devējiem un absolventiem izvērtē studiju procesa kvalitāti, salīdzinot to ar divu Eiropas Savienībā atzītu universitāšu līdzīgām programmām, lai varētu radīt studiju programmas stratēģisko plānu - vietu darba tirgū. Pasņovērtēšanas procesam nepārtraukti jāturpinās, jo tas ir pamats augstskolas studiju programmas kvalitātes noteikšanai. Pirmais posms noslēdzas ar izstrādātiem dokumentiem, kur tiek paredzēta studiju programmas vieta tautsaimniecībā un studiju programmas stratēģiskais attīstības plāns. Dokumentiem jābūt latviešu un angļu valodā.

Otrais posms ir starptautiskā akreditācija. Ar to saprotam Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra uzaicināto ārzemju ekspertu augstskolu vērtējumu. Gaidāms, ka šis otrais posms Latvijas augstskolās sāks īstenoties aprīlī.

Britu padome ir saņēmusi Baltijas valstīs realizēt triju gadu apmācības projektu, lai sagatavotu attiecīgās ekspertu komisijas.

- Kādu risinājumu jūs ieteiktu studiju kreditēšanai? Pašreiz veidojas situācija, ka mācīties var tikai tie, kuriem ir nauda.

- Vispirms studentu kreditēšana ir noteikta Augstskolu likumā. Nolikumā jau studentu kreditēšanu noteikts - studentam ik mēnesi izmaksājamais kredīts ir 35 lati, saglabājot stipendiju (atmaksājams pēc augstskolas pabeigšanas) AIP ir divas reizes savās sēdēs pārskatījuši šīs lietas un pagaidām vēl tiek precizētas detaļas starp Izglītības un zinātnes un Finansu ministrijām. Es ceru, ka tā reāli varētu sākties jau šajā pavasarī. Šī gada budžetā tam ir paredzēti 1,7 miljoni latu. Iespējams, ka visiem, kuri vēlētos kredītu saņemt, ar to nepietiks un būs jādod priekšrocības mazāk nodrošinātajiem un studijās centīgākajiem.

Katrā ziņā tas, ka patlaban 70 procenti mūsu studentu ir spiesti strādāt, lai varētu dzīvot, neveicina studiju kvalitāti. Visā Eiropā studentu kreditēšana ir izplatīta. Kāpēc gan mums šeit būtu jānorobežojas?

- Kas, pēc jūsu domām būs lielākais klupšanas akmens tiem profesoriem, kuriem neizdotos izturēt "valsts" profesora konkursu?

Manuprāt, dažādās nozarēs šie klupšanas akmeņi būs atšķirīgi. Daudzās tas varētu būt vecuma cenzs - 65 gadi vai varbūt parāk šaurā specializācija, kas bija raksturīga padomju laika izglītībai.

Pagaidām Latvijā vēl nav neviena tā sauktā jaunā jeb valsts profesora, kurš būtu ievēlēts savā amatā saskaņā ar jaunā Augstskolu likuma ļoti augstajām prasībā. Šim profesoram ir jābūt savā nozarē starptautiski atzītam speciālistam, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un sekmē augstas kvalitātes studijas.

- Vai ir iespējams kvalitatīvu pasniedzēju darbu savienot ar zinātniskajiem pētījumiem?

Mūsu valstī ir daudz zinātnieku, kuriem tas ir lieliski izdevies. Kā paraugus šeit varētu minēt akadēmiķus Emīliju Gudrinieci, Ivaru Knētu, Egonu Lavendeli, Juri Zaķi, profesoru Juri Krūmiņu un daudzus citus.

Zinātniskā pētniecība ir mācību spēku garīgās atjaunatnes pamatā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tai būtu atvēlēts laiks un līdzekļi. Ar līdzšinējām pārāk lielajām pedagoģiskajām slodzēm tas bija grūti paveicams uzdevums.

Šī ir viens no patlaban lielākajām mūsu augstākās izglītības problēmām.

- Cik ilgā laikā tiks īstenota izglītības reforma? Kas tajā ir visgrūtāk atrisināmais jautājums?

Manuprāt, izglītības pilnveidošana, ko var saukt arī par reformu, ir nepārtraukts radošs process. Ja runājam par atsevišķiem uzdevumiem, piemēram, augstskolu starptautisko akreditāciju, jauno profesoru izvērtēšanu studiju programmu standartizāciju, tad šeit ir noteikti konkrēti termiņi.

Pašreiz tiek precizēti reformas mērķi un meklēti visefektīvākie līdzekļi to sasniegšanā. Patlaban, manuprāt, visgrūtākais ir orientēšanās uz Rietumu standartiem. Mums ir jāmācās strādāt brīvu cilvēku sabiedrībā, un šī izglītības reforma katram jāsāk ar sevi. Norvēģijā, piemēram, izglītības reforma prasīja 30 gadus.

- Kāds mēneša atalgojums paredzēts valsts profesoram?

- Paedzēti 360 lati. Asociētā profesora alga - ap 250 lati. Tas ir liels lēciens salīdzinājumā ar tagadējo darba samaksu. Taču, ja mēs centīsimies ietaupīt uz izglītības rēķina, tad jau visdrīzākajā nākotnē varam rēķināties ar lieliem zaudējumiem, kas saistīti ar nabadzības un sociālo seku likvidēšanu. Tieši izglītība ir nabadzīgas valsts pēdējā cerība uz uzplaukumu nākotnē.

Ar Baibu Rivžu

tikās Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre

---

Latvijas Augstākās izglītības padome

Augstākās izglītības padomes (AIP) statusu nosaka pašreizējais,

pirms vairākiem gadiem pieņemtais Augstskolu likums.

Augstākās izglītības padome Latvijā ir patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz augstāko izglītību. Padomes sastāvā:

Dr.habil.econ.Baiba Rivža	- Latvijas Augstskolu profesoru
	asociācija, LLU profesore,
	AIP vadītāja
Dr.Andris Glāzītis	- Latvijas Ārstu biedrība, Rīgas
	Domes Veselības pārvaldes
	priekšnieks. AIP vad. vietnieks
Dr.Juris Bundulis	- Latvijas Tirdzniecības
	un rūpniecības kamera,
	"Grindex" direktora vietnieks
B.Sc.Māris Eglīte	- Latvijas Studentu apvienība,
	RTU students
M.Sc.Jānis Eglītis	- Latvijas Izglītības vadītāju
	asociācija, Preiļu Valsts
	ģimnāzijas direktors
Prof.Arnolds Klotiņš	- Latvijas Radošo savienību
	padome, muzikologs
Prof.Tālis Millers	- Latvijas Zinātņu akadēmijas
	pārstāvis, tās prezidents
Prof.Juris Zaķis	- Latvijas Augstskolu
	rektoru padome, tās vadītājs,
	LU rektors
Dr.habil.biol.P.Cimdiņš	- ex officio
	Izglītības valsts ministrs
Dr.J.Čakste	- Augstākās izglītības
	departamenta vadītājs -
	pastāvīgais padomdevējs.

---

LLU savā vēsturē

Pavisam nesen, kad Jelgavas pilī Latvijas Lauksaimniecības universitātē atzīmēja dienu, kurā kādreiz Valsts prezidents Dr.Kārlis Ulmanis izsludināja likumu par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, svinīgās sēdes dalībnieki saņēma grāmatiņu "Gadsimtam aizejot". Tas ir pirmais izdevums sērijā "Latvijas Lauksaimniecības universitātes vēsture". Universitātes zinātņu prorektors profesors Edvīns Bērziņš ievadā raksta, ka līdz 1999.gadam, kad augstskolai Jelgavā apritēs 60.gadskārta, paredzēts izdot enciklopēdisku izdevumu divos sējumos. Pirmajā šīs sērijas izdevumā publicēts S.Timšāna raksts "Jelgavai sava augstskola", kas "Latvijas Vēstneša" lasītājiem jau zināms. Jādomā, ka pirmo reizi šajā izdevumā publicēta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektora Pāvila Kreišmaņa radioruna 1939.gada 21.decembrī.

Par Latvijas augstskolām pēdējos akadēmisko mācību gados

Latvijas Republikā 18 valsts augstskolas (piecas universitātes, astoņas akadēmijas un piecas pārējās augstskolas), kas pilnīgi vai daļēji ir finansētas no valsts budžeta.

I. Valsts augstskolas:
1. Latvijas Universitāte	LU
2. Rīgas Tehniskā universitāte	RTU
3. Rīgas Aviācijas universitāte	TAU
4. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte	DPU
5. Latvijas Lauksaimniecības universitāte	LLU
6. Latvijas Medicīnas akadēmija	AML
7. Latvijas Kultūras akadēmija	LKuA
8. Latvijas Jūras akadēmija	LJA
9. Latvijas Mākslas akadēmija	LMāA
10. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija	LMūA
11. Latvijas Policijas akadēmija	LPoA
12. Nacionālā Aizsardzības akadēmija	NAA
13. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija	LSPA
14. Liepājas Pedagoģijas augstskola	LPA
15. Rēzeknes Augstskola	RA
16. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola	RPIVA
17. Rīgas Ekonomikas augstskola	REA
18. Vidzemes Augstskola	VA
II. Juridisko personu dibinātās augstskolas:
1. Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība"	SDSPA
2. Latvijas Luterāņu diakonijas institūts	LLDI
3. Starptautiskā tūrisma augstskola	STA
4. Sociālo tehnoloģiju institūts "Latvija"	STI
5. Biznesa institūts "Rimpak Livonija"	BIRL
6. "Turības" Mācību centrs	TMC
7. Baltijas Krievu institūts	BKI
8. Starptautiskais praktiskās psiholoģijas institūts	SPPI
9. Latvijas Banku akadēmija	LBA
10. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskola	RSEBAA
11. Rīgas Humanitārais institūts	RHI
12. Rīgas Aeronavigācijas institūts	RAI
13. Latvijas Tautsaimniecības vadītāju un speciālistu valsts institūts	LTVSVI

III. Augstskolu skaita dinamika

IV. Maģistratūru beigušo absolventu skaits

1994.-1996.ak.g.

augstskola	1994	1995	1996
LU	155	176	544
RTU	106	115	207
LLU	7	42	113
DPU	20	88	40
RAU	231	222	180
AML	-	-	44*
LPA	-	18	22
LSPA	5	20	26
LMūA	17	23	25
LPoA	-	8	5
LMāA	-	-	31
RPIVA	-	-	22
LKuA	-	-	4
Kopā	541	712	1263

* - rezidentūru beigušie absolventi

V. Studentu uzņemšanas rezultāti 1996./97. ak.g.

Augstskolās imatrikulēto studentu kopskaits	19001
Tajā skaitā:
• pamatstudijās (bakal. un profes.
studiju progr.)	15852 (83%)
No tiem:
• valsts augstskolās	13899 (88%)
tai skaitā:
- par valsts budžeta līdzekļiem	8040 (58%)
- par daļēju studiju maksu	5859 (42%)
• privātajās augstskolās	1953 (12%)
• maģistratūrā	3149 (17%)
tajā skaitā:
- par valsts budžeta līdzekļiem	1370 (44%)
- par daļēju studiju maksu	1779 (56%)
VI. Imatrikulēto studentu skaits valsts augstskolās 1996./97. ak.g.
	Pamatstudijās	Maģistratūrā	Kopā
• universitātēs	9522 (68%)	2717 (86%)	12239 (72%)
• akadēmijās	1917 (14%)	288 (9%)	2205 (13%)
• pārējās
augstskolās	2460 (18%)	144 (5%)	2604 (15%)
Kopā	13899 (100%)	3149 (100%)	17048 (100%)

Augstskolās imatrikulēto studentu skaits joprojām pieaug. 1996./97. akadēmiskajā gadā pamatstudijās pavisam uzņemti 15 852 studenti, kas par 17% pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju. Šo pieaugumu veido privāto augstskolu un valsts augstskolu daļējas maksas studentu skaita palielinājums. Privāto augstskolu studentu skaits ir pieaudzis par 50%, valsts augstskolās -par 13%.

Universitātēs ir uzņemti 72% no valsts augstskolās imatrikulēto kopskaitā, akdēmijās - 13%, pārējās valsts augstskolās - 15%.

2. Vidējais konkursa koeficients pamatstudijās par valsts budžeta līdzekļiem ir 3,1, salīdzinot ar 2,6 iepriekšējā gadā. Vislielākais konkurss ir konstatēts jaundibinātajās augstskolās VA un REA - attiecīgi 12,0 un 9,6, kas ievērojami apsteidz nākamo - LU (5,8), No studiju programmām lielākais konkurss, tāpat kā iepriekšējā gadā, ir ekonomikas studiju programmās, psiholoģijā, politikas zinātnēs - 10,4 - 15,3.

3. Augstskolās kopā tiek īstenotas 159 pamatstudiju programmas, tai skaitā 27 - privātajās augstskolās. 87% no privātajās augstskolās imatrikulētajiem studentiem ir uzņemti trijos studiju virzienos - komerczinības un biznesa vadība (46%), sociālās un uzvedības zinātnes (22%), tieslietas un jurisprudence (19%). Vairākās augstsklās studiju programmas ir pārveidotas, to skaits tiek samazināts atbilstoši zinātnes nozarēm, turpretī citās tās ir sadrumstalotas un šauri orientētas. Valstī ir nepieciešama studiju programmu standartizācija un to vienota klasifikācija pēc studiju virzieniem.

4. Augstskolu būtiska problēma ir lielais studentu atbirums, kas ievērojami pārsniedz rietumvalstu augstskolu analoģisku rādītāju. Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās augstskolās studijas beidz vidēji rikai 45% no to sācējiem. Augstskolām un it sevišķi tām, kurām atbirums ir katastrofāli liels, būtu nekavējoties jāveic pasākumi atbiruma samazināšanai.

VII. Vidējais konkurss pamatstudijās valsts augstskolās

Augstskola	Konkursa koeficients*
	1995/96	1996/97
LU	4,9	5,8
RTU	1,8	2,5
LLU	2,4	2,9
DPU	2,1	2,3
RAU	2,0	1,4
AML	2,0	1,6
LPoA	1,5	3,2
LSPA	1,2	1,8
LMūA	1,1	1,3
LMāA	3,0	4,0
LKuA	5,1	4,7
NAA	1,2	1,5
LJA	2,1	2,2
LPA	1,3	1,6
RA	2,1	2,0
RPIVA	2,8	3,4
REA	10,8	9,6
VA	-	12,0
Vidējais	2,6	3,1

* - konkursa koeficients ir noteikts kā reflektantu iesniegumu skaita attiecība pret uzņemto studentu skaitu pamatstudijās par valsts budžeta līdzekļiem.

Kā redzams no tabulas, studētgribētāju skaits augstskolās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis. Tomēr dažādās augstskolās un studiju virzienos situācija ir visai atšķirīga. Vislielāko interesi reflektanti ir izrādījuši par jaunizveidoto Vidzemes augstskolu, kas šogad ir apsteigusi pēdējo divu gadu stabilo līderi - REA.

No studiju programmām joprojām populāras ir ekonomikas, biznesa vadības, tiesību zinātņu un svešvalodu programmas. Šogad salīdzinoši vairāk reflektantu nekā iepriekšējos gados ir izvēlējušies arī socioloģijas un politikas zinātnes studiju programmas.

Studiju programmas, kur ir lielākais iesniegumu konkurss:

- Biznesa vadība (starptautiskie ekonomiskie sakari)	LU	k-15,3
- Tūrisma organizācija un vadība	VA	14,0
- Psiholoģija	LU	12,8
- Mazo uzņēmumu ekonomika un vadība	VA	12,0
- Psiholoģija un starptautiskās attiecības	VA	12,0
- Starpkultūru komunikācijas	LKuA	11,2
- Politikas zinātnes	LU	10,4
Mazākais iesniegumu konkurss ir konstatēts šādās studiju programmās:
- Māszinības	AML	k-1,3
- Avionika	RAU	1,1
- Vides inženiertehniskā aizsardzība	RA	1,0
- Fizika	LU	0,9
- Humanitārās zinātnes	DPU	0,8

VIII. Studiju maksa augstskolās 1996./97.ak.g.

Nr. Augstskola	Studiju maksa, Ls gadā
p.k.	Dienas nodaļa	Vakara nodaļa	Neklātiene
I. Valsts augstskolas
1. LU	100-710	60-400	100-350
2. RTU	625	-	88
3. LLU	240	-	100
4. DPU	200	-	120-150
5. RAU	165-600*
6. NAA	-	-	-
7. LKuA	250-300	-	-
8. LMāA	539	-	-
9. LJA	-	-
10. LPoA	150-300*
11. LPA	-	-	150
12. AML	1015	-	-
13. RPIVA	-	-	360
14. LSPA	-	-	98-168
15. RA	250-300	-	130
16. LMūA	1073
17. REA	-	-	-
18. VA	-	-	-
II. Privātās augstskolas
1. RSEBAA	795	595	495
2. STA	660	440	-
3. LBA	484	-	250
4. BIRL	82%**	-	-
5. TMC	770	700	495
6. SPPI	300-400***
7. SDSPA	400	-	300
8. LLDI	200-250	15	-
9. BKI	290	240	240
10. STI	300-420*
11. RHI	-	450-470	-
12. RAI	560	-	220
13. LTVSVI	110*

* - maksa par studijām, nenorādot dienas, vakara vai neklātienes studijas.

** - studiju maksa ir 82% no vidējās darba algas uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pieskaitot 18% PVN.

*** - eksistē SPPI infrastruktūras un attīstības fonds.

---

Profesūras raizes un apņemšanās - visu novadu garīgā piepildīšana

Oļģerts Krastiņš, LU profesors, LZA akadēmiķis

Satikšanās

Pagājuša gada sākumā 184 Latvijas augstskolu profesori nodibināja savu Latvijas Augstskolu profesoru asociāciju (LAPA). Pēc diezgan karstiem strīdiem ārpus asociācijas palika zinātniskās pētniecības institūtos ievēlētie profesori, kuriem nav tiešas sadarbības ar kādu augstskolu.

Atgādinām: 1995./96. mācību gada sākumā visās Latvijas augstskolās strādāja 341 profesors. Tātad asociācijā bija iestājušies 54 procenti profesoru, un līdz ar to asociācija kļuva pietiekami reprezentatīva augstākās kvalifikācijas mācībspēku pārstāve.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā notikusi pirmā (neskaitot dibināšanu) LAPA pārskata un vēlēšanu sapulce.

Pārskatu par asociācijas darbu 1996.gadā sniedza LAPA prezidents profesors Juris Krūmiņš, revīzijas komisijas ziņojumu nolasīja profesors Oļģerts Krastiņš. Vēlēšanās par asociācijas prezidentu atkārtoti ievēlēja J. Krūmiņu (LU). Arī lielāko daļu prezidija locekļu ievēlēja atkārtoti.

Profesori noklausījās trīs akadēmiskos ziņojumus.

Par profesoru vietu noteikšanas kritērijiem augstskolā dažādos aspektos runāja Rīgas Tehniskās universitātes profesors Valdis Kampars un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas profesore Dace Markus. Šī raksta autors ziņoja par profesoru aptaujas rezultātiem.

Klusējošais vairākums

Pēc oficiālajiem un akadēmiskajiem ziņojumiem sapulcē vēl runāja tikai desmit profesori, ko domā un ko gribētu savai asociācijai ieteikt, kādas raizes māc visus pārējos - tā saukto "klusējošo vairākumu"?

Lai to noskaidrotu, jau pagājušā gada sākumā tika izstrādāta un izplatīta īpaša profesoru aptaujas anketa ar dažāda rakstura jautājumiem. Anketas izplatīšana sākotnēji nebija īpaši veiksmīga. Līdz mācību gada beigām atpakaļ tika saņemtas tikai 34 izpildītas anketas.

Tā kā šādu atbilžu skaitu nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu statistikas izpratnē, papildus izplatīja anketu, un līdz pilnsapulcei tika saņemtas vēl 70 anketas. Tātad savas domas darīja zināmas 104 profesori, t.i., vairāk nekā puse asociācijas biedru.

Algas nav galvenais

Jautājumu blokā "Jūsu ieteikumi profesoru asociācijai" pēc līdzīgu atbilžu biežuma neapmierinātību ar pašreizējām algām apsteidza profesoru raizes un neziņa par savām vecumdienām, pārtraucot darbu. Šādas raizes un dažādus ieteikumus, kā tās mazināt, izteica vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu.

Par nepietiekamām tika vērtētas valsts emeritēto zinātnieku kvotas. Viens no Nolikuma par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu izstrādātājiem akadēmiķis M.Beķers uzskata, ka šo kvotu vajadzētu stabilizēt ar apmēram 150 vietām.

Arī pašreizējā piemaksa pie pensijas emeritētajiem zinātniekiem drīz var izrādīties nepietiekama, sevišķi ja tiks atcelti dzīvokļu īres maksas ierobežojumi, īpaši privātos namos. Tādēļ šīs piemaksas jāpalielina atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam.

Citi profesori domā, ka Likumā par pensijām augstskolu pasniedzēji būtu jāizdala kā īpaša kategorija vai jāveido atsevišķu augstskolu pensiju fondi tiem profesoriem, kuriem netiks piešķirts valsts emeritētā zinātnieka nosaukums.

Vairāki profesori iebilst pret līdzšinējo aizliegumu pēc emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanas saņemt kādu atalgojumu par darbu līdzšinējā darbavietā. Patiešām, kāpēc šāds pensionēts zinātnieks nedrīkst saņemt kādu algas daļu, piemēram, par ceturtdaļslodzi savā bijušajā darbavietā, bet kādā citā darbavietā it kā drīkst? LZA goda loceklis Ē.Ezerietis uzskata, ka profesoriem jābūt savai lauku palīgsaimniecībai. "Atvaļinājuma laikā iespējams saražot tik daudz pārtikas līdzekļu, ka to pieteik visam gadam". Tas nostiprinātu arī veselību.

Šis izteikums būtu apsverams topošajiem profesoriem, jauniem cilvēkiem, kuriem ir ģimene. Pensijas vecuma profesoriem, īpaši vieniniekiem, uzsākt jaunsaimniecību, ja tās līdz šim nav bijis, diezin vai ir reāli.

Un tomēr...

... apkopojot aptaujas otrajā kārtā saņemtās 70 anketas, profesori pašreizējo darba algu uzskata par nepietiekamu. Profesoru vairākums raksta, ka profesora algai jābūt augstākās kategorijas ierēdņa algas līmenī vai jāatbilst pasaules standartiem.

Gribam strādāt, ne tikai saņemt

Izpildot aptaujas anketu, profesori pauda ne vien nepamierinātību ar pašreizējām algām un pensijām, bet apliecināja arī gribu strādāt, izvirzot dažādus priekšlikumus, kā uzlabot zinātnisko un studiju darbu augstskolās.

Samērā daudz profesoru konstatēja nepieciešamību un izteica gribu rakstīt zinātniskas monogrāfijas un mācību grāmatas, minot grūtības to izdošanā. Bija arī dažādi ierosinājumi, kā organizēt zinātnisko rakstu publicēšanu latviešu un angļu valodā, pat izdot jaunu zinātnisku žurnālu.

Arī šī raksta autors ir spiests ieteikt studentiem savu 1985.gadā izdotās mācību grāmatas otro izdevumu, bet studenti, bibliotēkās to neatraduši, bieži izmanto 1978.gadā izdoto pirmo izdevumu. Pirms Atmodas gadiem izdevniecība bija jau sagatavojusi nodošanai tipogrāfijā trešā izdevuma manuskriptu, pēc tam atdeva atpakaļ autoram kā "nerentablu". Pašreiz ir gandrīz pabeigts nosacīta ceturtā izdevuma manuskripts. Kas to izdos? Stihiskā tirgus apstākļos izdevniecības ir spiestas pelnīties ar "lubenēm".

Vai citiem profesoriem klājas labāk? Vai latvieši patiešām paliks bez savas zinātniskās un augstskolu mācību literatūras?

Ko vēl?

Profesori uzsvēra nepieciešamību uzlabot materiāli tehnisko bāzi, īpaši bibliotēkās, tehniskajās fakultātēs - laboratorijas iekārtas, datorklases un to programmnodrošinājumu.

Bija priekšlikumi aktivizēt sakarus un sadarbību ar ārzemju augstskolām, izmantot stažēšanos ārzemēs un uzņemt vieslektorus. Taču, ņemot vērā oficiālo kursu uz augstskolu internacionalizāciju, starptautiskos kritērijus izvirzot visu atestāciju un akreditāciju centrā, šādu ieteikumu anketās bija pamaz.

Daži respondenti saskatīja arī disonansi starp vēl nesen solīdo augstskolu autonomiju un demokrātiju to iekšienē un pašreizējiem Izglītības un zinātnes ministrijas centieniem centralizēti reglamentēt otršķirīgus jautājumus.

Palīdzēsim paši sev

Darba algas valstī ir neparasti zemas un darba ņēmēju tiesības - nenodrošinātas, tādēļ ka viņi ir neorganizēti, nenostājas pret darba devējiem kā vienots spēks. Tādēļ darba devējiem rodas dabiskas priekšrocības. Arodbiedrību loma ir krasi mazinājusies, citur izzudusi vispār, arī augstskolās. Ko šajā jomā varētu veikt profesoru asociācija?

Viens virziens - izveidot pastāvīgas partnerattiecības ar likumdevēju un izpildvaru, konsekventi aizstāvot profesoru un vispār augstskolu darbinieku materiālās, sociālās un citas intereses.

Otrs virziens - savstarpēja palīdzība, izmantojot savas profesionālās zināšanas un iespējas. Visplašākās iespējas šeit ir mediķiem un juristiem.

No 20 LMA profesoriem respondentiem bezmaksas medicīnisko palīdzību saviem kolēģiem piedāvāja 11. Pārskatot viņu pārstāvētās medicīnas nozares, izrādās, ka gandrīz katram slimniekam varētu atrasties padomdevējs. Viena profesore piedāvāja bezmaksas medicīnisko palīdzību savā specialitātē visiem augstskolu darbiniekiem.

Daudz mazāka atsaucība nāca no juristiem, jo tikai divi piedāvāja juridisko palīdzību saviem kolēģiem.

Citu zinātņu nozaru profesoriem šajā ziņā iespēju ir daudz mazāk. Tomēr anketās ir piedāvātas konsultācijas dažādos jautājumos, kas kādreiz varētu noderēt.

Kā dažkārt mežā

Daudzi profesori gan tieši, gan netieši, gan tikai zemtekstā norādīja, ka zinātnisko un akadēmisko darbu ļoti traucē stabilitātes trūkums visplašākā izpratnē: gan valsts politikā, gan izglītības vadībā, gan savas nākotnes izredzēs.

Profesori nav pret reformām. Bet reformām ir jābūt labi pārdomātām, izdiskutētām, izlīdzsvarotām, vispirms izlemjot galveno, pēc tam - pakārtoto. Reformām ir jābūt evolucionārām, nesagraujot veco, kamēr jaunais nav izaudzis vecā klēpī.

Praksē reformas izvēršas par dažādu oficiālu, pusoficiālu un pavisam neoficiālu koncepciju, projektu, norādījumu, instrukciju, ieteikumu un beznosaukuma dokumentu ikdienas ceļošanu no augstākiem kabinetiem uz zemākiem un atpakaļ. Tur paredzēta gan apvienošana, gan sadalīšana, gan pārstrukturēšana un pārdēvēšana, gan integrācija, gan...

Pavisam reti šos dokumentus izpilda. Tos arī neviens neatceļ un neatsauc. Vienkārši iepriekšējiem klājas virsū jauni, kas paredz jau pavisam ko citu.

Lai izmantotu visu ieteikumu daudzveidību, jaunizveidotā asociācijas prezidija komisijām vispusīgi, katrai no sava viedokļa, vēlreiz šie ieteikumi jāizvērtē un savs turpmākais darbs jāorganizē to izpildei. Tad asociācijas vadība būs pildījusi savu vēlētāju ieteikumus un prasības.

---

Profesora vidējais darba stāžs četrās lielākajās augstskolās

	Kopējais		t. sk.
	gadu	augst-	profe-	zemākos
	skaits	skolā	sora	amatos
			amatā	(starpība)
Latvijas Universitāte	34,7	28,3	9,9	18,4
Latvijas Medicīnas akadēmija	34,4	32,7	15,4	17,3
Rīgas Tehniskā universitāte	34,1	30,0	10,5	19,5
Latvijas Lauksaimniecības universitāte	37,1	29,1	9,1	20,0

Profesoru vidējais publicēto darbu skaits

	visu		t. sk.
	veidu	zinātn.	mācību	zināt-
		mono-	grāmatas	niskie
		grāfijas		raksti
Latvijas Universitāte	178	2,6	2,5	130
Latvijas Medicīnas akadēmija	150	1,9	2,1	128
Rīgas Tehniskā universitāte	152	2,2	...	107
Latvijas Lauksaimniecības universitāte	115	2,4	...	69

Profesoru sadalījums pēc dzimšanas gadiem četrās lielākajās augstskolās

dzimuši
	1931.	no 1932.	un	kopā
	gadā	līdz	jaunāki
	un agrāk	1936.
		gadam
Latvijas Universitāte	20,0	23,3	56,7	100
Latvijas Medicīnas akadēmija	50,0	10,0	40,0	100
Rīgas Tehniskā universitāte	25,0	18,8	56,2	100
Latvijas Lauksaimniecības universitāte	22,2	44,4	33,4	100
Kopā	29,3	21,3	49,4	100